Inga Narbute: Aortas vārstuļa stenozes invazīva ārstēšana

Aortas vārstuļa stenozes jeb sašaurināšanās (AS) biežākais iemesls ir vecuma izraisītas deģeneratīvas vārstuļa viru izmaiņas. ASV un Eiropas valstīs cilvēkiem virs 65 gadu vecuma kalcificējošas stenozes biežums ir 2–7%, vecumā virs 75 gadiem – 5%. Tā ir biežākā iegūtā sirdskaite, kuras dēļ ir nepieciešama operācija – vārstuļa nomaiņa. Uzlabojoties veselības aprūpei un tādējādi arī pacientu dzīvildzei, aortālās stenozes izplatībai ir tendence pieaugt.

Oftalmoloģe Sandra Valeiņa: Bērnu oftalmoloģija

Šobrīd ir noteiktas profilaktiskās oftalmologa vizītes 1 gada vecumā, 3–4 un 6 gadu vecumā. Gandrīz katrs redzes speciālists ir bijis situācijā, kad, veicot pirmsskolas pārbaudi, viņš vienā vai abās acīs atrod redzes samazinājumu, kas nav labojams tikai tāpēc, ka bērns pirms tam nav pārbaudīts. Un tāda redze, visticamāk, paliks uz visu dzīvi, bet tas ierobežos profesijas izvēli nākotnē, ierobežos sniegumus sportā un citās dzīves jomās. Biežākie iemesli, kāpēc šādas vizītes nenotiek, ir speciālistu nepieejamība, vecāku aizņemtība un nezināšana.

Anesteziologs, reanimatologs Oļegs Šuba: “Gada laikā izdzīvota vesela dzīve”

“Tie, kas ikdienā strādā ar Covid-19 pacientiem, neuzdod jautājumu, vai šis vīruss ir īsts. Katru skeptiķi nevaram te ievest apskatīties un pārliecināties par Covid eksistenci savām acīm,” pārdomās dalās Oļegs. Protams, klīnikā ir nonākuši cilvēki, kas Covid-19 netic, bet ar ārstiem viņi nestrīdas. Oļegs atklāj, ka īpaši emocionāli kolektīvs reaģēja, kad sāka slimot kolēģi: “Daudziem bija jādodas karantīnā, un tas radīja personāla deficītu un stresu, palikušajiem pieauga slodze. Šī gada laikā esam izdzīvojuši veselu dzīvi.”

Guna Bīlande: Gremošanas process

Sandris Petronis, Santa Miķele: Vasara un traumas

Vasarā traumas biežāk gūst aktīvie cilvēki. Skaidrojums gaužām vienkāršs – ārā laiks kļūst siltāks, dienas – garākas, cilvēki – možāki. Sākas arī atvaļinājumi, vairāk brīvā laika, vairāk dažādu fizisku aktivitāšu, vairāk pārgalvības un mazāk piesardzības. Braukšana ar velosipēdiem, motocikliem, skrejriteņiem, atpūta pie dabas, grila sezona, alkohols, notiek remonti mājās, dārza darbi...Savukārt jaunāki cilvēki daudz brīvā laika pavada sportiskās aktivitātēs: lec, skrien un arī krīt – it sevišķi tie, kas ikdienu pavada birojā un, speciāli negatavojoties, pēkšņi uzsāk aktīvi sportot.

Neirologs Dr. med. Guntis Karelis, rezidente neiroloģijā Katrīna Podoļska: Laimas slimības un ērču encefalīta neiroloģiskās izpausmes

Neiroboreliozes diagnozi nosaka, pamatojoties uz epidemioloģiskajiem datiem, klīniskajiem simptomiem, analīzēm, specifisko antivielu vai antigēna noteikšanu asinīs un cerebrospinālajā šķidrumā. Būtiski ir apstiprināt iekaisumu smadzeņu šķidrumā, jo diagnostiskajos kritērijos ir noteikts, ka jāpierāda specifisko Laimas slimības antivielu intratekālā sintēze cerebrospinālajā šķidrumā.

Ginekoloģe, endokrinoloģe Astrīda Tirāne: Hormonaizstājterapija

Premenopauzē, kad mainās hormonālais līdzsvars, kad menstruālais cikls ir neregulārs, tad parasti uzsāk lietot hormonālo kontracepciju, to izvēloties atkarībā no tā, kāda ir sievietes ginekoloģiskā veselība – vai ir miomas, adenomioze, cistas u. c. Vēlams pirms terapijas ar ginekoloģisko ultrasonoskopiju noteikt sievietes olnīcu funkcionalitāti –- cik olnīcas ir bagātas ar folikuliem, hormonālo līmeni – folikulu stimulējošo hormonu un estrogēnus, izslēgt onkoloģiju – veic onkocitozi un mamogrāfiju, nosaka onkomarķierus u. c.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts: Plecu pie pleca jaunajā realitātē

Par spīti pandēmijai, šogad veiksim virkni iepriekš sāktu darbu. Turpināsim slimnīcu līmeņu izvērtēšanu, strādāsim pie jauna plāna onkoloģisko slimnieku ārstēšanai, meklēsim risinājumus un piesaistīsim finansējumu paliatīvās aprūpes pilnveidei. Turpināsim iesāktās iniciatīvas psihiskās veselības jomā. Psihiskā veselība gadiem ilgi bijusi pabērna lomā, tas beidzot mainās, un šīs nozares pakalpojumiem jābūt cilvēcīgiem un ar profesionālu pieeju. No tā iegūs arī valsts ekonomika.

Ārste rezidente otolaringoloģijā Daiga Lifšica un otolaringologs Andrejs Lifšics: Vidusauss iekaisums

Lai gan akūts vidusauss iekaisums lielākā daļā gadījumu tiek izārstēts bez sekām, daļa akūtu vidusauss iekaisumu var kļūt hroniski. Iekaisīgas deniņkaula izmaiņas var vecināt hroniskas infekcijas, dzirdes pasliktināšanās un pat intrakraniālas infekcijas attīstību. Izšķir hronisku vidusauss iekaisumu ar holesteatomu un bez holesteatomas.