Diennakts ritma traucējumi izpaužas kā “iekšējā pulksteņa” problēmas. Piemēram, tas ir iestatīts tā, ka miegs dabiski nāk tikai ļoti vēlu naktī (un attiecīgi gribas celties vēlāk dienas laikā). Par to nereti sūdzas pusaudžu vecāki. Citiem ir tieši otrādāk – miegs nāk daudz ātrāk, nekā “sociāli pieņemts”. Dažkārt “iekšējais pulkstenis” nestrādā 24, bet gan, piemēram, 26 stundu ietvarā. Tas nozīmē, ka cilvēks vienu dienu iet gulēt pulksten 22, nākamajā dienā – 24, tad – pulksten 2, un tā joprojām uz priekšu.
Kad kāju sāpju diagnoze zināma, ārsts noteiks labāko ārstēšanu. Tā lielākoties atkarīga no iemesla. Ārstēšanas ietvaros uzsvars var tikt likts uz provocējošo faktoru novēršanu, ikdienas paradumu maiņu. Būtisks atbalsts būs fizioterapeits ar pacientam izstrādātu vingrojumu plānu vai arī fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts. Pretsāpju zāļu izvēle atkarīga no sāpju iemesla - tā var būt īslaicīga bezrecepšu medikamentu noteikšana, gan dažādu specifisku preparātu kombinācijas grūtāk ārstējamu sāpju sindromu gadījumos, lai iedarbotos uz dažādiem sāpju veidošanās mehānismiem.
Pirms operācijas anesteziologs strādā ar pacientu, lai pārliecinātos, ka viņš var “tikt galā” ar anestēziju. Iegūst nepieciešamo informāciju, pārskata pacienta medicīnisko vēsturi un uzdod jautājumus. Pacientam ir aktīvi jāpiedalās lēmumu pieņemšanā, nedrīkst to uztvert kā formalitāti. Dodoties vizītē pie anesteziologa, jāsagatavo sava medicīniskā dokumentācija – stacionāru izraksti, attēldiagnostikas oriģināli vai piekļuves paroles, ļoti svarīgs ir lietojamo medikamentu saraksts. Mūsu e-medicīnas sistēma vēl ir tālu no ideāla un mēs nevaram atrast visu informāciju par pacientu e-vidē.
Katrai šūnai mūsu organismā ir noteikts iekšējais cirkadiāns jeb diennakts ritms – ja to izmainām, proti, naktī neguļam, tas ietekmē vielmaiņas darbību. Piemēram, ja neesi izgulējies, organisms prasa enerģiju, kas smadzenēs iekodēta kā cukurs, treknas un sāļas lietas. Ja guļam nepietiekami, pieaug bada hormons grelīns. Tā dēļ cilvēki, kas nav izgulējušies, lielākoties apēd vairāk nekā normālā situācijā. Kā arī neizgulējies cilvēks visbiežāk ir mazāk aktīvs – nu, kāda tur liela aktivitāte, kad nāk miegs!
Sirds ir tikai muskulis un sūknis, kas pilda savas funkcijas. Tur nav, kam sāpēt, bet varu paskaidrot, ka sirds apvidū ir daudz nervu, kas sūta impulsus. Redzot savu mīļoto cilvēku, sirds sitas straujāk – simpātiskā nervu sistēma rada satraukumu un paātrina sirdsdarbību. Dzejnieki, atšķirībā no ārstiem, šo vienkāršo bioloģisko procesu spēj aprakstīt ļoti skaisti.
Fiziskā slodze sievietēm var radīt augstāku sporta traumu risku nekā vīriešiem. Sievietēm ir smalkāks skelets, mazāka muskuļu masu, zemāka organisma funkcionālā kapacitāte, individuālas ķermeņa īpatnības, kontracepcijas nepieciešamība un sievietēm raksturīgās slimības vai traumas. Mazāka kaulu masa un kaulu blīvums sievietēm rada risku akūtam lūzumam vai pārslodzes radītam stresa lūzumam. Pētījumos sporta medicīnā pierādīts, ka sievietes ķermeņa anatomiskā uzbūve, piemēram, platāks iegurnis un kāju forma, rada biomehāniski lielāku slodzi ceļa un potīšu locītavās pret locītavas virsmas laukumu, palielinot traumu risku, salīdzinājumā ar vīriešiem.
HOPS progresē lēni un pacients pielāgojas elpas trūkumam, pierod, ka ik rītu jāklepo un jākrēpo. Slimības simptomi lielākoties izpaužas vēlu, pēc 40 gadu vecuma, lai gan organisma reakcija uz kaitīgiem faktoriem var sākties jau bērnībā, piemēram, ģimenēs, kur vecāki smēķē. Pasīvā smēķēšana bērniem var būt astmas, biežu elpceļu infekciju, kā arī sliktākas plaušu funkcijas cēlonis. Agrīnās kaitīgās ietekmes ir svarīgas, jo rada sekas visā dzīves garumā.