Kārļa Barona balvas ieguvēja- Marina Sevastjanova

Kārļa Barona balva mums ļoti daudz nozīmē. Ir gods turēt rokā apbalvojumu par savā specialitātē nostrādāto mūžu. Tas ir arī kā pagodinājums maniem vecvecākiem, vecākiem, skolotājiem, visiem darbabiedriem un pat bijušiem studentiem, cilvēkiem, ar kuriem kopā strādāts. Skolā biju ļoti aktīva: visus gadus klases vecākā, teicamniece, spēlēju skolas volejbola komandā. Zaubē iemīlēju Latvijas dabu, kuru vēlāk atpazinu Vilhelma Purvīša gleznās.

Internists, gastroenterologs Asoc. Prof. Aldis Puķītis, internists gastroenteroloģijā Andris Romašovs: Zarnu-smadzeņu “komunikācija” un tās mūsdienu izpratne

Mūsdienās, minot vārdu “smadzenes”, mēs vienmēr iedomājamies par tām, kas atrodas galvaskausā. Ir arī smadzenes, kas kontrolē kuņģa zarnu traktu! Kairinātu zarnu sindroms biežāk ietekmē sievietes līdz 50 gadu vecumam (divas līdz sešas reizes biežāk nekā vīriešus), bet arī populācijā virs 50 gadiem šī diagnoze vairs nav retums.

Imunoloģe, interniste Dr.med. Nataļja Kurjāne: Ārsts imunologs- ar ko nodarbojas šis speciālists?

Primāri, kāpēc pacienti apmeklē imunologu, ir atkārtotas infekcijas. Piemēram, ja infekcijas atkārtojas vairāk nekā četras reizes gadā. Ja tās ir vīrusu infekcijas ar vieglu gaitu, – piemēram, ja pacients var tikt galā ar vitamīnu C un paracetamolu, tad tas nav pamats doties pie imunologa.Imunologu jāapmeklē, ja vīrusu infekcijas pāriet uz bakteriālām (bronhīts, ausu iekaisums, haimorīts jeb deguna blakus dobuma iekaisums, pneimonija) saslimšanām un, ja ir nepieciešama antibakteriālā terapija.

Asoc. prof., urologs Vilnis Lietuvietis: "Šodien priekšdziedzera vēzi var izārstēt bez operācijas!"

Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikā ir trīs pacietu plūsmas. Pirmā – akūtā neatliekamā palīdzība. Pēc neatliekamas palīdzības vēršas pacienti gan ar nierakmeņiem, gan ar onkoloģiskas slimības izraisītiem neatliekamiem stāvokļiem. Turklāt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca ir vienīgā vieta Latvijā, kur urologs pieejams visu diennakti septiņas dienas nedēļā.

Onkoloģe ķīmijterapeite Eva Vecvagare: Kas ir ķīmijterapija?

Pirms katras ķīmijterapijas preparāta ievades ir svarīga asins analīžu kontrole, -leikocītu (balto asins šūnu), aknu, nieru u.c. parametru kontrole, lai ārsts būtu drošs, ka ķīmijterapija ir iespējama. Tāpēc nevajag uztraukties, ja to par dažām dienām pārceļ vai nozīmē papildus medikamentus asins sastāva uzlabošanai. Lielākajai daļai pacientu ķīmijterapijas procedūra notiek dienas stacionārā, kad pēc tās atgriežoties tuvinieku lokā, savā ierastajā vidē, daudz vieglāk aizmirst slimību un sadzīvot ar iespējamajām blaknēm.

Inga Narbute: Aortas vārstuļa stenozes invazīva ārstēšana

Aortas vārstuļa stenozes jeb sašaurināšanās (AS) biežākais iemesls ir vecuma izraisītas deģeneratīvas vārstuļa viru izmaiņas. ASV un Eiropas valstīs cilvēkiem virs 65 gadu vecuma kalcificējošas stenozes biežums ir 2–7%, vecumā virs 75 gadiem – 5%. Tā ir biežākā iegūtā sirdskaite, kuras dēļ ir nepieciešama operācija – vārstuļa nomaiņa. Uzlabojoties veselības aprūpei un tādējādi arī pacientu dzīvildzei, aortālās stenozes izplatībai ir tendence pieaugt.

Oftalmoloģe Sandra Valeiņa: Bērnu oftalmoloģija

Šobrīd ir noteiktas profilaktiskās oftalmologa vizītes 1 gada vecumā, 3–4 un 6 gadu vecumā. Gandrīz katrs redzes speciālists ir bijis situācijā, kad, veicot pirmsskolas pārbaudi, viņš vienā vai abās acīs atrod redzes samazinājumu, kas nav labojams tikai tāpēc, ka bērns pirms tam nav pārbaudīts. Un tāda redze, visticamāk, paliks uz visu dzīvi, bet tas ierobežos profesijas izvēli nākotnē, ierobežos sniegumus sportā un citās dzīves jomās. Biežākie iemesli, kāpēc šādas vizītes nenotiek, ir speciālistu nepieejamība, vecāku aizņemtība un nezināšana.

Anesteziologs, reanimatologs Oļegs Šuba: “Gada laikā izdzīvota vesela dzīve”

“Tie, kas ikdienā strādā ar Covid-19 pacientiem, neuzdod jautājumu, vai šis vīruss ir īsts. Katru skeptiķi nevaram te ievest apskatīties un pārliecināties par Covid eksistenci savām acīm,” pārdomās dalās Oļegs. Protams, klīnikā ir nonākuši cilvēki, kas Covid-19 netic, bet ar ārstiem viņi nestrīdas. Oļegs atklāj, ka īpaši emocionāli kolektīvs reaģēja, kad sāka slimot kolēģi: “Daudziem bija jādodas karantīnā, un tas radīja personāla deficītu un stresu, palikušajiem pieauga slodze. Šī gada laikā esam izdzīvojuši veselu dzīvi.”

Guna Bīlande: Gremošanas process