Dr.med. Iveta Golubovska: Anestezioloģija un intensīvā terapija

Pirms operācijas anesteziologs strādā ar pacientu, lai pārliecinātos, ka viņš var “tikt galā” ar anestēziju. Iegūst nepieciešamo informāciju, pārskata pacienta medicīnisko vēsturi un uzdod jautājumus. Pacientam ir aktīvi jāpiedalās lēmumu pieņemšanā, nedrīkst to uztvert kā formalitāti. Dodoties vizītē pie anesteziologa, jāsagatavo sava medicīniskā dokumentācija – stacionāru izraksti, attēldiagnostikas oriģināli vai piekļuves paroles, ļoti svarīgs ir lietojamo medikamentu saraksts. Mūsu e-medicīnas sistēma vēl ir tālu no ideāla un mēs nevaram atrast visu informāciju par pacientu e-vidē.

Endokrinoloģe Dr. med. Ilze Konrāde: Insulīna rezistence: veselības problēmu aisberga neredzamā daļa

Katrai šūnai mūsu organismā ir noteikts iekšējais cirkadiāns jeb diennakts ritms – ja to izmainām, proti, naktī neguļam, tas ietekmē vielmaiņas darbību. Piemēram, ja neesi izgulējies, organisms prasa enerģiju, kas smadzenēs iekodēta kā cukurs, treknas un sāļas lietas. Ja guļam nepietiekami, pieaug bada hormons grelīns. Tā dēļ cilvēki, kas nav izgulējušies, lielākoties apēd vairāk nekā normālā situācijā. Kā arī neizgulējies cilvēks visbiežāk ir mazāk aktīvs – nu, kāda tur liela aktivitāte, kad nāk miegs!

Pētnieks Vilnis Dzērve-Tāluts, kura sirds pieder sirdij

Sirds ir tikai muskulis un sūknis, kas pilda savas funkcijas. Tur nav, kam sāpēt, bet varu paskaidrot, ka sirds apvidū ir daudz nervu, kas sūta impulsus. Redzot savu mīļoto cilvēku, sirds sitas straujāk – simpātiskā nervu sistēma rada satraukumu un paātrina sirdsdarbību. Dzejnieki, atšķirībā no ārstiem, šo vienkāršo bioloģisko procesu spēj aprakstīt ļoti skaisti.

Sporta ārste Sandra Rozenštoka: Sports sievietēm

Fiziskā slodze sievietēm var radīt augstāku sporta traumu risku nekā vīriešiem. Sievietēm ir smalkāks skelets, mazāka muskuļu masu, zemāka organisma funkcionālā kapacitāte, individuālas ķermeņa īpatnības, kontracepcijas nepieciešamība un sievietēm raksturīgās slimības vai traumas. Mazāka kaulu masa un kaulu blīvums sievietēm rada risku akūtam lūzumam vai pārslodzes radītam stresa lūzumam. Pētījumos sporta medicīnā pierādīts, ka sievietes ķermeņa anatomiskā uzbūve, piemēram, platāks iegurnis un kāju forma, rada biomehāniski lielāku slodzi ceļa un potīšu locītavās pret locītavas virsmas laukumu, palielinot traumu risku, salīdzinājumā ar vīriešiem.

Pneimonoloģe Ineta Grīsle- HOPS- bīstama slimība

HOPS progresē lēni un pacients pielāgojas elpas trūkumam, pierod, ka ik rītu jāklepo un jākrēpo. Slimības simptomi lielākoties izpaužas vēlu, pēc 40 gadu vecuma, lai gan organisma reakcija uz kaitīgiem faktoriem var sākties jau bērnībā, piemēram, ģimenēs, kur vecāki smēķē. Pasīvā smēķēšana bērniem var būt astmas, biežu elpceļu infekciju, kā arī sliktākas plaušu funkcijas cēlonis. Agrīnās kaitīgās ietekmes ir svarīgas, jo rada sekas visā dzīves garumā.

Mārtiņš Malzubris, Olafs Libermanis: Latviešu mikroķirurgi Ukrainas karā

Dr. med. Inese Kokare: Integratīvās medicīnas vieta veselības aprūpē: izaicinājumi un perspektīvas

Ārsta palīgs Juris Raudovs: Ārsta palīgs laiku lokos

Pats ne brīdi neesmu nožēlojis profesijas izvēli un arī pēc daudziem gadiem tajā, mana izvēle nemainītos, īpaši jau komandas un cilvēku dēļ. Mācījos Paula Stradiņa medicīnas skolā, kas tolaik atradās Stradiņa slimnīcā. Likumsakarīgi, Stradiņa slimnīcā arī uzsāku savas pirmās darba gaitas, turklāt Reanimācijas nodaļā. Iespējams, tāpēc visu dzīvi strādāju neatliekamajā palīdzībā.

Ģimenes ārste, pediatre Ina Mortukāne: Ģimenes ārsta ieteikumi pacientiem rudenī

Veselība ir pilnīga fiziskā, garīgā un sociālā labklājība un tā atkarīga no dažādiem faktoriem - iedzimtības, vides, sociāli - ekonomiskiem, kā arī veselības aprūpes un noteikti, no cilvēka dzīvesveida. Būtībā, tieši dzīvesveids ir tā pozīcija, ko cilvēks izvēlās un pats var ietekmēt. Manuprāt, ir svarīgi izzināt lietas, sekot zinātnes pētījumiem, izglītoties un pamatot izvēli, lai būtu motivācija.