Dzimumpazīmes (krūšu augšana, apmatojums, pat mēnešreizes) mūsdienās var sākties arī astoņu gadu vecumā. Visbiežāk pirmā pazīme ir krūšu augšana – zem viena vai abiem krūšu galiem rodas ciets ,,bumbulītis’’, kas var būt arī sāpīgs. Tas noteikti nav audzējs! Tas arī nenozīmē, ka menstruācijas sāksies pavisam drīz. Lielākoties aizrit vairāki gadi no pirmo dzimumpazīmju rašanās brīža, līdz mēnešreizēm, tomēr šis ir labs brīdis sākt ar meiteni runāt par to, kas viņu sagaida.
Man katru dienu apkārt ir brīnišķīgi kolēģi, sākot no rūpīga, atbildīga tehniskā darbinieka, līdz profesionāli gudriem, empātijas un līdzcietības bagātiem mediķiem. Kopā mēs visi – kalpojam cilvēkiem, novadam, valstij. Mēs visi, kā katrs viens, zinām, cik neizmērojami liela vērtība ir veselībai un pilnvērtīgi nodzīvotai dzīvei. Starp ikdienas darbiem jāatrod laiks arī kādiem atpūtas un prieka brīžiem.
Metastātisks vēzis, zināms arī kā IV stadijas vēzis un 66 līdz 80% gadījumu mirstība saistīta tieši ar vēža metastāzēm. Tās veidojas, kad vēža šūnas izplatās no primārās audzēja lokalizācijas uz citām ķermeņa daļām. Biežākās metastazēšanās vietas ir limfmezgli, aknas, plaušas, vēderplēve, kauli, smadzenes un citi.
Pacientu organizācijas ir tipiskas pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Tās veido un vada pacienti līdzīgu pacientu interesēs, to biedri ir pacienti, tās informē sabiedrību par veselību kopumā un diagnozi, ar ko saskaras tās biedri, nodrošinot iespējas pacientiem ar konkrēto diagnozi satikties, mācīties un dalīties pieredzē, kā arī nodarbojas ar interešu aizstāvību. Pacientu organizācijās apvienojas cilvēki ar vienādām vai ļoti tuvām diagnozēm, visbiežāk tā ir kāda hroniska un/vai neārstējama slimība.
Šobrīd piedzīvojam brīdi, kad stigma sabiedrībā pret psihiskās veselības pakalpojumu saņemšanu samazinās, protams, vēl tāls ceļš ejam, lai tā samazinātos pret tādām saslimšanām kā šizofrēnija. Tomēr, ja runa ir par palīdzības meklēšanu krīzes gadījumos, dažādiem ar stresu saistītiem, neirotiskiem traucējumiem, tad redzam, kā iedzīvotāji aktīvi meklē palīdzību, vēlās terapeitiskas sarunas ar psihiatru, kā arī aktīvi iesaistās nefarmakoloģisku intervenču saņemšanā.
Cilvēki bieži vien aprakstot nātrenes izsitumus stāsta, ka tie it kā pārvietojas pa ādu no viena ādas rajona uz citu un vienā lokalizācijā atrodas vien dažas minūtes vai stundas. Ja viena nātrenes izsituma robežas iezīmētu ar pildspalvu, varētu novērot, ka nākošajā dienā iezīmētais izsitums ir izzudis bez pēdām un, iespējams, ir radušies jauni izsitumi tuvāk vai tālāk no iezīmētā rajona. Nātrenes radītā nieze ir tik intensīva un traucējoša, ka tā var ietekmēt pacienta ikdienas gaitas – darbā, skolā, mājās, tā var traucēt brīvā laika aktivitātes un miegu.
Latvijas iedzīvotāji vairs nevēlas būt padomju cilvēki, kurus ārzemēs varēja pazīt ne tikai pēc tumšām drēbēm un drūmām sejām, bet arī pēc sliktiem zobiem un paplašinātām kāju vēnām. Pēdējā laikā strauji aug pieprasījums pēc estētiskām procedūrām, pacienti vēlas atbrīvoties no traucējošām vēnām dažādās ķermeņa daļās. Te nav runa par slimām, bet vienkārši par redzamām vēnām. Nevēlams vēnu tīklojums var būt uz kājām, arī cirkšņu rajonā, uz rokām – redzamas vēnas uz augšdelmiem, plaukstu un apakšdelmu mugurējām virsmām.
Covid-19 pandēmijas izraisītie traucējumi noteikti ietekmēs arī pēdējās desmitgadēs sasniegto, piemēram, sirds slimību mirstības samazināšanos daudzos pasaules reģionos. Svarīgi kopumā nezaudēt ieguvumus, kas gūti veselības nozarē pēdējos 20 gados. Ja problēmas risināšanai būtu vienkārša formula, tad šodienas statistika pasaulē arī nebūtu tik nomācoša – pēc OECD datiem pieciem biljoniem pasaules iedzīvotāju 2030.gadā nebūs iespējas saņemt medicīnisko palīdzību vispār, ja nākošajos desmit gados medicīnas resursi nepalielināsies divas reizes. ...bet globāla pandēmija var būt inovāciju un progresa dzimšanas diena. Dažreiz ir vajadzīga šāda mēroga krīze, lai palīdzētu mums to saprast.