Dr. med. Inese Kokare: Integratīvās medicīnas vieta veselības aprūpē: izaicinājumi un perspektīvas

Ārsta palīgs Juris Raudovs: Ārsta palīgs laiku lokos

Pats ne brīdi neesmu nožēlojis profesijas izvēli un arī pēc daudziem gadiem tajā, mana izvēle nemainītos, īpaši jau komandas un cilvēku dēļ. Mācījos Paula Stradiņa medicīnas skolā, kas tolaik atradās Stradiņa slimnīcā. Likumsakarīgi, Stradiņa slimnīcā arī uzsāku savas pirmās darba gaitas, turklāt Reanimācijas nodaļā. Iespējams, tāpēc visu dzīvi strādāju neatliekamajā palīdzībā.

Ģimenes ārste, pediatre Ina Mortukāne: Ģimenes ārsta ieteikumi pacientiem rudenī

Veselība ir pilnīga fiziskā, garīgā un sociālā labklājība un tā atkarīga no dažādiem faktoriem - iedzimtības, vides, sociāli - ekonomiskiem, kā arī veselības aprūpes un noteikti, no cilvēka dzīvesveida. Būtībā, tieši dzīvesveids ir tā pozīcija, ko cilvēks izvēlās un pats var ietekmēt. Manuprāt, ir svarīgi izzināt lietas, sekot zinātnes pētījumiem, izglītoties un pamatot izvēli, lai būtu motivācija.

Prof. Māris Taube: Postcovid-19 un psihiskā veselība

Izpētīts, ka 12 mēnešu laikā pēc Covid-19 pārslimošanas katram desmitajam var attīstīties demence, kas izpaužas nopietnā atmiņas zudumā, nespējā par sevi parūpēties, dzīvot patstāvīgi un neatkarīgi. Demences attīstību sekmē tas, ka vīruss iznīcina galvas smadzenes. Cilvēkam izteikti trūkst skābekļa, piemēram, stāvoklis bijis tik smags, ka pacients atradies intensīvās terapijas nodaļā, vīrusa izraisītais iekaisums bijis ļoti spēcīgs, bojāti citi orgāni – sirds, nieres, aknas, kas nespēj vairs palīdzēt cilvēka svarīgākajam un jūtīgākajam orgānam - smadzenēm.

Kardiologs prof. Oskars Kalējs: Pārdomas par Covid sekām un sirds asinsvadu saslimšanām

Par “Delta” versiju pat nerunāsim – tie, kuriem paveicās (ja tā drīkst izteikties), to atcerēsies vēl ilgi, tie, kuriem paveicās mazāk un kuriem kādu laiku nācās pavadīt slimnīcā, šo “slīcēja sajūtu” atcerēsies uz mūžu. Atgūšanās un rehabilitācija ir ilga un jārēķinās ar daudziem mēnešiem un pedantisku sadarbību ar medicīnas profesionāļiem (tas nenozīmē tikai farmakoterapiju, bet arī rehabilitāciju un fiziskās aktivitātes). Šobrīd “Delta” laimīgā kārtā pieklususi (ļoti cerams).

Plastikas ķirurgs Ansis Ģīlis: Estētiskā ķirurģija šodien

Visbiežāk veiktās sejas operācijas ir plakstiņu korekcijas. Noslīdējuši augšējie plakstiņi ne tikai padara seju nogurušāku, bet var radīt arī cita veida sarežģījumus - gan kairinājuma sajūtu acīs, sausas, nogurušas acis, gan arī galvassāpes, jo pacienti tipiski rauc uzacis uz augšu, tādējādi atverot plašāk acis un turot pastāvīgā tonusā pieres muskulatūru.

Pediatre, bērnu infektoloģe Prof. Dace Gardovska: Veselības un slimību pirmsākumi meklējami agrīnā cilvēka attīstībā

Tradicionāli mūsu izpratne par attiecībām starp prātu, smadzenēm un ķermeni agrīnas attīstības aspektos vairāk fokusējas smadzeņu arhitektūrā, akcentējot smadzenes kā personalitātes un mācīšanās centru, aizmirstot, ka tās ir cieši saistītas ar citām galvenajām ķermeņa sistēmām. Pieļauju, ka ikviens ir pieredzējis, kā emocijas ietekmē gan smadzeņu, gan visa ķermeņa funkcijas, bet mūsu spēja organizēt emocijas tieši veido prāta spēju integrēt pieredzi un pielāgoties nākotnes stresam. Skaidrs arī tas, ka mācīšanās nav tikai apzināts process, jo mācības agrīnā vecumā notiek pirms mums ir apzinātās apziņas un atmiņas spējas, tāpēc daudzus no vissvarīgākajiem dzīves aspektiem kontrolē refleksi, izturēšanās un emocijas, kas apgūtas un organizētas ārpus apziņas.

Dermatologs, venerologs Raimonds Karls: Ādas vēža baltā karaliene- bazalioma

Līdzīgi kā ar visiem ādas veidojumiem, bazaliomas kļūst atpazīstamas, kad sasniedz zināmu attīstības stadiju. Savā agrīnajā attīstībā tā ar neapbruņotu aci teju nav atpazīstama. Nepieciešama dermatoskopija, kas ļauj diagnosticēt jebkuru veidojumu, pirms vēl audzējs sasniedzis atpazīstamību. Galīga vārds ir audu izmeklējumiem laboratorijā – biopsijas materiālu izmeklē šūnu līmenī.

Prof. Maija Eglīte: Arodveselība. Arodslimības