Prof. Māris Taube: Postcovid-19 un psihiskā veselība

Izpētīts, ka 12 mēnešu laikā pēc Covid-19 pārslimošanas katram desmitajam var attīstīties demence, kas izpaužas nopietnā atmiņas zudumā, nespējā par sevi parūpēties, dzīvot patstāvīgi un neatkarīgi. Demences attīstību sekmē tas, ka vīruss iznīcina galvas smadzenes. Cilvēkam izteikti trūkst skābekļa, piemēram, stāvoklis bijis tik smags, ka pacients atradies intensīvās terapijas nodaļā, vīrusa izraisītais iekaisums bijis ļoti spēcīgs, bojāti citi orgāni – sirds, nieres, aknas, kas nespēj vairs palīdzēt cilvēka svarīgākajam un jūtīgākajam orgānam - smadzenēm.

Kardiologs prof. Oskars Kalējs: Pārdomas par Covid sekām un sirds asinsvadu saslimšanām

Par “Delta” versiju pat nerunāsim – tie, kuriem paveicās (ja tā drīkst izteikties), to atcerēsies vēl ilgi, tie, kuriem paveicās mazāk un kuriem kādu laiku nācās pavadīt slimnīcā, šo “slīcēja sajūtu” atcerēsies uz mūžu. Atgūšanās un rehabilitācija ir ilga un jārēķinās ar daudziem mēnešiem un pedantisku sadarbību ar medicīnas profesionāļiem (tas nenozīmē tikai farmakoterapiju, bet arī rehabilitāciju un fiziskās aktivitātes). Šobrīd “Delta” laimīgā kārtā pieklususi (ļoti cerams).

Plastikas ķirurgs Ansis Ģīlis: Estētiskā ķirurģija šodien

Visbiežāk veiktās sejas operācijas ir plakstiņu korekcijas. Noslīdējuši augšējie plakstiņi ne tikai padara seju nogurušāku, bet var radīt arī cita veida sarežģījumus - gan kairinājuma sajūtu acīs, sausas, nogurušas acis, gan arī galvassāpes, jo pacienti tipiski rauc uzacis uz augšu, tādējādi atverot plašāk acis un turot pastāvīgā tonusā pieres muskulatūru.

Pediatre, bērnu infektoloģe Prof. Dace Gardovska: Veselības un slimību pirmsākumi meklējami agrīnā cilvēka attīstībā

Tradicionāli mūsu izpratne par attiecībām starp prātu, smadzenēm un ķermeni agrīnas attīstības aspektos vairāk fokusējas smadzeņu arhitektūrā, akcentējot smadzenes kā personalitātes un mācīšanās centru, aizmirstot, ka tās ir cieši saistītas ar citām galvenajām ķermeņa sistēmām. Pieļauju, ka ikviens ir pieredzējis, kā emocijas ietekmē gan smadzeņu, gan visa ķermeņa funkcijas, bet mūsu spēja organizēt emocijas tieši veido prāta spēju integrēt pieredzi un pielāgoties nākotnes stresam. Skaidrs arī tas, ka mācīšanās nav tikai apzināts process, jo mācības agrīnā vecumā notiek pirms mums ir apzinātās apziņas un atmiņas spējas, tāpēc daudzus no vissvarīgākajiem dzīves aspektiem kontrolē refleksi, izturēšanās un emocijas, kas apgūtas un organizētas ārpus apziņas.

Dermatologs, venerologs Raimonds Karls: Ādas vēža baltā karaliene- bazalioma

Līdzīgi kā ar visiem ādas veidojumiem, bazaliomas kļūst atpazīstamas, kad sasniedz zināmu attīstības stadiju. Savā agrīnajā attīstībā tā ar neapbruņotu aci teju nav atpazīstama. Nepieciešama dermatoskopija, kas ļauj diagnosticēt jebkuru veidojumu, pirms vēl audzējs sasniedzis atpazīstamību. Galīga vārds ir audu izmeklējumiem laboratorijā – biopsijas materiālu izmeklē šūnu līmenī.

Prof. Maija Eglīte: Arodveselība. Arodslimības

Kārļa Barona balvas ieguvēja- Marina Sevastjanova

Kārļa Barona balva mums ļoti daudz nozīmē. Ir gods turēt rokā apbalvojumu par savā specialitātē nostrādāto mūžu. Tas ir arī kā pagodinājums maniem vecvecākiem, vecākiem, skolotājiem, visiem darbabiedriem un pat bijušiem studentiem, cilvēkiem, ar kuriem kopā strādāts. Skolā biju ļoti aktīva: visus gadus klases vecākā, teicamniece, spēlēju skolas volejbola komandā. Zaubē iemīlēju Latvijas dabu, kuru vēlāk atpazinu Vilhelma Purvīša gleznās.

Internists, gastroenterologs Asoc. Prof. Aldis Puķītis, internists gastroenteroloģijā Andris Romašovs: Zarnu-smadzeņu “komunikācija” un tās mūsdienu izpratne

Mūsdienās, minot vārdu “smadzenes”, mēs vienmēr iedomājamies par tām, kas atrodas galvaskausā. Ir arī smadzenes, kas kontrolē kuņģa zarnu traktu! Kairinātu zarnu sindroms biežāk ietekmē sievietes līdz 50 gadu vecumam (divas līdz sešas reizes biežāk nekā vīriešus), bet arī populācijā virs 50 gadiem šī diagnoze vairs nav retums.

Imunoloģe, interniste Dr.med. Nataļja Kurjāne: Ārsts imunologs- ar ko nodarbojas šis speciālists?

Primāri, kāpēc pacienti apmeklē imunologu, ir atkārtotas infekcijas. Piemēram, ja infekcijas atkārtojas vairāk nekā četras reizes gadā. Ja tās ir vīrusu infekcijas ar vieglu gaitu, – piemēram, ja pacients var tikt galā ar vitamīnu C un paracetamolu, tad tas nav pamats doties pie imunologa.Imunologu jāapmeklē, ja vīrusu infekcijas pāriet uz bakteriālām (bronhīts, ausu iekaisums, haimorīts jeb deguna blakus dobuma iekaisums, pneimonija) saslimšanām un, ja ir nepieciešama antibakteriālā terapija.