Dace Kārkliņa: Pavasara alerģijas

Pavasaris ir klāt! Tas ir ļoti skaists gadalaiks, taču daudziem cilvēkiem tas nozīmē arī nepatīkamas dienas vai pat nedēļas. Putekšņu alerģija, zināma arī kā polinoze, ir izplatīta problēma gan Latvijā, gan pasaulē. Šī alerģija skar gan pieaugušos, gan bērnus, un tās izplatība visā pasaulē turpina pieaugt, īpaši attīstītajās valstīs. Globāli no ziedputekšņu alerģijas cieš aptuveni katrs septītais cilvēks. Klimata pārmaiņu dēļ ziedputekšņu sezona sākas agrāk un ilgst ilgāk, kas var palielināt alerģijas simptomus cilvēkiem, kuri ir jutīgi pret putekšņiem.

 Tieši pavasarī alergologa kabinetā arvien biežāk atkal dzirdam: “Dakter, man ir alerģija! Jau vairākus gadus no aprīļa līdz Jāņiem man ir grūti! Ko darīt? Vai ir iespējams no alerģijas izārstēties?”

Kad sākt domāt par alerģiju?

Atšķirt alerģiju no saaukstēšanās vai citas slimības var būt grūti, jo simptomi, īpaši sākumā, bieži ir līdzīgi. Tomēr ir daži atšķirīgi faktori, kas var palīdzēt saprast, vai ir pienācis laiks domāt par alerģiju.

1. Simptomu ilgums

• Saaukstēšanās lielākoties ilgst septiņas līdz desmit dienas un pakāpeniski pāriet.

• Alerģija var turpināties nedēļām vai pat mēnešiem, kamēr cilvēks atrodas alergēnu ietekmē (piemēram, ziedputekšņu sezonā vai putekļu pilnā telpā).

2. Simptomu veids

• Alerģijai raksturīgs:

• ūdeņainas un caurspīdīgas iesnas;
• bieža šķaudīšana (īpaši saskarē ar alergēnu);
• nieze acīs, degunā un kaklā;
• asarojošas un apsārtušas acis.

• Saaukstēšanās gadījumā biežāk ir:

• drudzis vai paaugstināta temperatūra (alerģijām tas nav raksturīgi);
• sāpes muskuļos un ķermenī;
• dzeltenas vai zaļganas iesnas (liecina par infekciju);
• klepus ar krēpām.

3. Gadalaiks un situācija

• Ja simptomi rodas vienā un tajā pašā sezonā katru gadu (piemēram, pavasarī vai rudenī), iespējams, ka tā ir alerģija pret ziedputekšņiem. Augiem ir atšķirīgs ziedēšanas laiks, tāpēc arī simptomi izpaudīsies dažādos periodos. Simptomu smagums katru gadu var atšķirties, jo atšķirsies ziedputekšņu koncentrācija gaisā. Ziedputekšņu veidu un koncentrāciju gaisā ietekmē vairāki faktori – auga ziedēšanas laiks, ģeogrāfiskā atrašanās vieta, laikapstākļi.

• Ja simptomi pastiprinās pēc uzturēšanās putekļainā telpā, saskarē ar mājdzīvniekiem vai ēdot noteiktus produktus, iespējams, ka tas ir saistīts ar alerģiju.

4. Reakcija uz antihistamīniem (pretalerģijas medikamentiem)

• Ja pēc antihistamīna lietošanas simptomi mazinās, visticamāk, tā ir alerģija.

• Ja simptomi nemainās, iespējams, ka tas ir vīruss vai cita slimība.

Kad vērsties pie ārsta?

• Ja simptomi ilgst vairāk nekā divas nedēļas un traucē ikdienas dzīvei, darbam, aktivitātēm.

• Ja rodas elpošanas grūtības, sēcoša elpošana vai smagas alerģiskas reakcijas (piemēram, pietūkums, izsitumi, anafilakse).

• Ja neesi pārliecināts par diagnozi un vēlies veikt alerģijas testus.

Ja rodas aizdomas par alerģiju, ir vērts apmeklēt alergologu un veikt testus, lai saprastu, kas izraisa simptomus un kā tos efektīvāk ārstēt.

Kas ir alerģija?

Alerģija ir pārmērīga cilvēka imūnsistēmas reakcija uz vielām, kas lielākoties ir nekaitīgas. Šīs vielas sauc par alergēniem. Kad cilvēks ar alerģiju nonāk saskarē ar šīm vielām, viņa imūnsistēma tās kļūdaini uzskata par bīstamām un sāk pret tām cīnīties, izraisot dažādas reakcijas.

Cēloņi

Galvenais pavasara alerģiju iemesls ir augu putekšņi, kas vēja ietekmē nonāk gaisā un iekļūst elpceļos. Biežākie alerģijas izraisītāji pavasarī ir:

• bērzu, alkšņa un lazdas putekšņi – šo koku ziedēšanas laiks Latvijā ir no februāra beigām līdz jūnija vidum;

• zāles un nezāles putekšņi– sāk ziedēt vēlāk pavasarī un vasaras sākumā;

• pelējuma sēnītes – mitrās vietās pavasarī tās var vairoties un izraisīt alerģiju.

Kad ieelpojam šos alergēnus, ķermenis dažkārt tos sajūt kā kaut ko kaitīgu, un sāk izdalīt vielas, kas izraisa dažādas reakcijas organismā.

Tas var izraisīt dažādus alerģiju simptomus:

• iesnas un šķaudīšanu;
• aizliktu vai “tekošu” degunu;
• acu asarošanu, apsārtumu un niezi;
• kutināšanu rīklē, klepu, aizsmakumu;
• nogurumu un galvassāpes;
• ādas izsitumus, nātreni, niezi, tūsku;
• smagākos gadījumos alerģija var izraisīt arī elpošanas problēmas, kas ir īpaši bīstami cilvēkiem ar astmu;
• ja alerģiska reakcija skar vairākas orgānu sistēmas un izraisa dzīvību apdraudošu reakciju, šo stāvokli sauc par anafilaksi un ir nepieciešama neatliekamas palīdzības sniegšana. Anafilakse var sākties ar pietūkumu, akūtu nātreni un strauji progresēt līdz sirdsdarbības un elpošanas sistēmas traucējumiem.

Pavasara putekšņu alerģija ļoti bieži izpaužas kā alerģiskās iesnas ar vai bez acu simptomiem.

Kā diagnosticē un pierāda alerģiju?

Alerģiju diagnostika ietver vairākas metodes, lai noteiktu uz kādiem alergēniem cilvēkam ir reakcija. Lai precīzi noteiktu alerģiju cēloni, ārsti izmanto dažādas pārbaudes un testus. Minēšu galvenās diagnostikas metodes.

1. Anamnēzes (slimības vēstures) iegūšana

Ārsts vispirms uzdos jautājumus par pacienta simptomiem, piemēram, kad tie sākās, kādi tie ir, un kādi apstākļi tos pasliktina vai uzlabo. Šī informācija palīdz noteikt, vai simptomi varētu būt saistīti ar alerģiju. Ir svarīgi sniegt ārstam pēc iespējas

detalizētāku informāciju par reakcijas izpausmēm, smagumu un norises laiku.

2. Fizikālā izmeklēšana

Lai novērtētu simptomus, piemēram, izsitumus uz ādas, deguna vai elpošanas problēmas, ārsts veiks fizisku pārbaudi. Tas palīdzēs noteikt, vai simptomi varētu liecināt par alerģiju.

3. Alerģijas ādas testi

Ādas testi ir viena no biežāk izmantotajām metodēm alerģiju diagnostikai. Prick tests vai Ādas dūriena tests: ārsts vai māsiņa uzliek nelielu daudzumu potenciālā alergēna uz ādas un viegli ar nelielu dūrienu ievada to zem ādas. Ja rodas nieze, apsārtums vai rodas papula (tā sauktā "pumpa"), tas liecina, ka cilvēkam ir alerģija pret konkrēto vielu.

Jāatceras, ka anthistamīna jeb pretalerģijas medikamenti var ietekmēt ādas testu rezultātus, tādēļ to lietošana jāpārtrauc piecas līdz septiņas dienas pirms alergologa apmeklēšanas.

4. Asins testi

Asins testus veic, lai pārbaudītu, vai ķermenis ražo specifiskās antivielas (IgE), kas saistītas ar alerģijām. Ja cilvēks ir jutīgs pret konkrētu alergēnu, viņa asinis saturēs paaugstinātu IgE antivielu līmeni pret alergēnu. Biežāk izmantotie testi ir:

• specifiskie IgE testi: nosaka esošās antivielas pret noteiktiem alergēniem (piemēram, dzīvnieku spalvu, mājas putekļu ērcīti, putekšņiem vai pārtikas produktiem);
• kopējais IgE tests: var norādīt uz alerģiju klātbūtni, taču šis tests nav specifisks;
• molekulāro alergēnu noteikšana - palīdz precīzāk identificēt alergēnus, nosakot specifiskās olbaltumvielas, kas izraisa alerģiskas reakcijas. Ļauj saprast, vai alerģija saistīta ar primāro sensibilizāciju vai krusteniskām reakcijām, kā arī palīdz izvēlēties efektīvāko ārstēšanu.

Kāpēc izvēlēties molekulāro diagnostiku?

• Precīzāka alergēnu identifikācija vai noteikšana – sniedz atbildi vai reakciju izraisa galvenā alergēna molekula, vai blakusalergēni. Var būt alerģija pret līdzīgiem alergēniem un molekulārā testēšana var palīdzēt atšķirt, kuras reakcijas ir būtiskas, un kuras ir krusteniskas alerģijas (piemēram, alerģija pret bērzu var izraisīt reakciju arī pret āboliem vai ķiršiem, jo tie satur līdzīgus proteīnus).
•  Atšķirība starp primāro alerģiju un krusteniskām reakcijām – palīdz saprast vai alerģija ir īsta, vai radusies krusteniskas reakcijas dēļ. Dažiem cilvēkiem var būt reakcijas uz vairākām līdzīgām vielām, kas satur kopīgus alergēnu proteīnus. Molekulārā testēšana var palīdzēt noteikt šādas krusteniskas alerģijas un novērst liekus uztura ierobežojumus vai neskaidrības.
• Izvēle starp ārstēšanas metodēm – nosaka, vai nepieciešama alergēnspecifiskā imūnterapija (ASIT). Ar šādiem testiem var noteikt, kuri alergēni un to komponenti ir galvenie, kas izraisa alerģiju, palīdzot izstrādāt personalizētāku alergēnu imūnterapiju, kas palīdz ķermenim pielāgoties un samazināt reakciju uz šiem alergēniem.
• Alerģijas smaguma prognozēšana – palīdz novērtēt iespējamo anafilakses risku.

Molekulārā alergēnu noteikšana ir moderna un precīza metode, kas ļauj ne tikai identificēt alerģijas cēloni, bet arī labāk izprast, kuri tieši alergēnu proteīni izraisa reakciju. Tas ir solis uz priekšu personalizētā alerģiju diagnostikā un ārstēšanā, nodrošinot precīzākus un drošākus risinājumus pacientiem viņu dzīves kvalitātes uzlabošanā.

5. Provocēšanas testi

Ja ārsts domā, ka alerģija varētu būt pret konkrētu pārtikas produktu vai medikamentu, var būt nepieciešams veikt provokācijas testus, piemēram, pakļaujot pacientu nelielam alergēna daudzumam, lai redzētu, vai rodas reakcija. Šos testus  veic tikai slimnīcā, jo tie var izraisīt smagas reakcijas. Pavasara alerģiju gadījumos, ja nepieciešams, varētu izmantot Nazālos provokācijas testus ar konkrētu ziedputekšņu alergēnu.

6. Elpceļu pārbaude aizdomās par astmu (elpošanas testi)

Ja cilvēkam ir elpošanas grūtības, ārsts var veikt papildu testus, lai noteiktu, vai astma ir saistīta ar alerģijām. Šie testi ietver spirometriju, kas mēra plaušu spēju ieelpot un izelpot gaisu.

Kā mazināt alerģiju simptomus?

Lai mazinātu pavasara alergēnu ietekmi uz pacienta ikdienu, var palīdzēt šādi pasākumi:

• vērot ziedputekšņu prognozi un izvairīties no ilgstošas uzturēšanās ārā, kad putekšņu daudzums ir augsts;

• aizvērt logus, īpaši vējainās dienās ziedēšanas sezonas laikā;

• biežāk mazgāt rokas, seju un matus pēc uzturēšanās ārā;

• ierodoties mājās, ieteicams pārģērbties, lai ar drēbēm neienestu ziedputekšņus iekštelpās;

• ziedēšanas sezonas laikā nežāvēt veļu ārā;

• lietot gaisa attīrītājus un mitrinātājus, kas palīdz samazināt alergēnu daudzumu telpās.

Ja alerģiskie simptomi ir ļoti izteikti, lai noteiktu piemērotāko ārstēšanu, ieteicams konsultēties ar ārstu.

AR (alerģiskais rinīts vai alerģiskās iesnas) var būtiski pasliktināt dzīves kvalitāti. Pacientiem biežāk vērojams pastiprināts nogurums, simptomu dēļ viņi naktī bieži pietiekami neizguļas, novērojama obstruktīva miega apnoja, kas ietekmē dienas aktivitātes, izraisot garastāvokļa svārstības, depresiju, kā arī grūtības koncentrēties mācībām vai darbam. Biežākā blakusslimība ir bronhiālā astma, kas konstatēta 15 līdz 38% pacientu ar AR.

Neadekvāti ārstēts alerģiskais rinīts var izraisīt dažādas komplikācijas: bērniem tas var būt vidusauss iekaisums, pieaugušajiem – deguna blakusdobumu iekaisuma un polipu veidošanās. Turklāt klīniski pierādīts, ka AR būtiski var pasliktināt dzirdi, bet regulāri deguna blakusdobuma iekaisumi – veicināt saslimstību ar astmu.

Kā ārstēt alerģiju?

1. Rūpes par deguna gļotādu

Ļoti svarīgi degunu skalot ar sāļu šķīdumiem, piemēram, aptiekās iegādājamiem izotoniskiem sālsūdens šķīdumiem, jo skalošanas laikā deguna gļotāda tiek attīrīta no alergēniem. Būtiski arī mitrināt deguna gļotādu

2. Medikamenti

Lai novērstu traucējošos simptomus, atkarībā no slimības smaguma pakāpes, ārsts var piemērot medikamentozo terapiju. Tie var būt dažādi antihistamīna medikamenti, deguna aizlikumu mazinoši medikamenti, pretiekaisuma līdzekļi, piemēram, dažādi intranazāli kortikosteroīdu šķīdumi, kromonu šķīdumi vai perorāli lietojami antileikotriēni.

3. Alergēnspecifiskā imūnterapija (ASIT)

Mūsdienās arvien biežāk pielieto alergēnspecifisko imūnterapiju (ASIT). Imūnterapiju sauc arī par desensibilizāciju, alerģiju vakcīnām, alerģiju potēm vai injekcijām.

Ar šīs terapijas palīdzību iespējams ietekmēt imūnsistēmas darbību un ierosināt imūntoleranci pret slimību ierosinošajiem alergēniem. Ārstēšanas metodes izvēle atkarīga no konkrētā pacienta vajadzībām, alergēna veida un ārsta ieteikumiem. Lai nodrošinātu terapijas efektivitāti, pirms tās uzsākšanas ir svarīgi precīzi noteikt simptomus izraisošo alergēnu. Ja alerģijas simptomi ir ļoti izteikti un ietekmē dzīves kvalitāti, imunoterapija ilgtermiņā var palīdzēt organismam pielāgoties alergēniem.

Izšķir divus alergēnspecifiskās imūnterapijas veidus – subkutānu imūnterapiju (SCIT) un sublingvālu imūnterapiju (SLIT). Abas metodes veic ar specializētām vienu vai dažus alergēnus saturošām vielām, atbilstoši noteiktai shēmai, pakāpeniski palielinot to devu.

• Subkutānas injekcijas (SCIT): alergēnu ekstraktus ievada zemādā, terapija turpinās trīs līdz piecus gadus, ar injekcijām ik pēc viens – divām nedēļām sākumā un vēlāk ik pēc četrām – sešām nedēļām. Tās sastāvā ir neliels daudzums alergēna. Pakāpeniski palielinot alergēna devu, organisms attīsta izturību pret konkrētu alergēnu, kas ir IT sastāvā.

• Zemmēles pilieni vai tabletes (SLIT): alergēnu ekstraktus ievada zem mēles pilienu vai tablešu veidā. Šī metode ir droša un ērta, jo pacienti terapiju var veikt mājas apstākļos, atbilstoši ārsta norādījumiem. Terapija sastāv no divām fāzēm: sākuma terapijas fāze, kur pakāpeniski sasniedz uzturošo devu, un uzturošās terapijas fāze.

Alergēnu specifiskā imūnterapija ir vienīgais ārstēšanas veids, kas iedarbojas uz alerģijas rašanās cēloņiem. Ar šo metodi var ārstēt alerģisko rinītu un alerģisko astmu, ko izraisa ziedputekšņi, pelējums, mājas putekļu ērcītes un cits. Alergēnspecifisko imūnterapiju pielāgo un veic alergologs, un tā ilgst trīs līdz piecus gadus. Neraugoties uz tās ilgumu, pacienti šo terapijas veidu labprāt izvēlas, jo tā jau dažu mēnešu laikā var ievērojami samazināt alerģijas simptomus, kā arī nepieciešamību pēc citiem pretalerģijas medikamentiem. Būtiski, ka tā novērš alerģiskās slimības progresēšanu, astmas attīstīšanos, kā arī jutību pret citiem alergēniem.

Secinājumi

Ja rodas aizdomas par alerģiju, lai iegūtu precīzu diagnostiku un saņemtu piemērotu ārstēšanu, vislabāk konsultēties ar ārstu.

Ja alerģijas simptomi ir ļoti izteikti un ietekmē dzīves kvalitāti, iespējams apsvērt alerģijas imunoterapiju, kas ilgtermiņā var palīdzēt organismam pielāgoties alergēniem. Imūnterapija pakāpeniski attīsta organisma izturību pret alergēnu. Izmantojot šo terapijas veidu, pacienta simptomi pakāpeniski mazinās un izzūd. Imūnterapijas sastāvā nav medikamentu, tā ir līdzīga vakcīnai, kas nomaina organisma atbildes reakciju uz alergēnu.

Pavasara alerģijas var būt kaitinošas, taču ar pareizu pieeju un profilakses pasākumiem iespējams tās kontrolēt un baudīt pavasara sezonu pilnvērtīgi!

 

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2025. gada aprīļa numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!