Karina Ozola: Bērns neēd brokastis – vai ir pamats uztraukties?
Brokastis tradicionāli uzskata par svarīgāko ēdienreizi bērna uzturā. Tās palīdz organismam pamosties, ieslēdz gremošanas sistēmas darbību pēc nakts, nodrošina smadzenes ar glikozi un pozitīvi ietekmē uzmanību, uzvedību un noskaņojumu. Tomēr daudzi bērni, īpaši pusaudži, regulāri izlaiž brokastis. Latvijā 2022.gadā veiktajā pētījumā norādīts - 51% bērnu vecumā no 11 līdz 15 gadiem darba dienās neēd brokastis.
Daudzi vecāki to uzskata par nekaitīgu ieradumu vai vienkārši bērna "īpatnību". Tomēr zinātniskajos datos norādīts: brokastu izlaišana var būt riska faktors bērna fiziskajai, emocionālajai un kognitīvajai attīstībai.
Kāpēc bērni atsakās no brokastīm?
Biežākie iemesli:
- apetītes trūkums no rīta;
- vēlas vakariņas un nepietiekams miegs;
- stress un steiga no rīta;
- vēlme kontrolēt svaru (biežāk pusaudžiem);
- ģimenes ieradumi (ja vecāki neēd brokastis, arī bērni to nedara);
- sociālo tīklu un diētas trendu ietekme ("detokss", intervāla badošanās un cits).
Kādas tam var būt sekas?
Vielmaiņas riski
Brokastu izlaišana saistīta ar palielinātu aptaukošanās, insulīna rezistences, dislipidēmijas un paaugstināta asinsspiediena risku. Novērota arī tendence vakaros pārēsties un patērēt vairāk saldumus un treknus pārtikas produktus. (Monzani et al. 2019) meta-analīzē secināts, ka bērniem, kuri neēd brokastis, ir par 60% lielāks aptaukošanās risks.
Kognitīvās un uzvedības izmaiņas
Meta-analīze (Adolphus et al., 2016) uzrādīja, ka brokastu ēšana uzlabo īstermiņa atmiņu, uzmanību un koncentrēšanās spējas. Brokastis ar zemu glikēmisko indeksu (piemēram, auzu pārslas, pilngraudu maize) skolēniem veicina stabilāku glikozes līmeni un labākus kognitīvos rādītājus. Pētījumi liecina, ka bērni, kuri regulāri brokasto, izjūt mazāku trauksmi, ir emocionāli stabilāki un rīta stundās enerģiskāki. Savukārt brokastu izlaišana biežāk saistīta ar uzvedības problēmām jaunāko klašu skolēniem.
Uztura kvalitāte un paradumi
Bērni, kuri regulāri brokasto, uzņem vairāk augļu, dārzeņu, pilngraudu un piena produktu, retāk izvēloties saldus un treknus ēdienus8. Pētījumu rezultāti rāda, ka brokastu ēdājiem ir augstāks ikdienas uzturvielu uzņemšanas līmenis – īpaši ogļhidrātu, šķiedrvielu un olbaltumvielu9. Vienlaikus liela nozīme ir brokastu sastāvam. Kanādas pētījums uzrādīja, ka, lai gan lielākā daļa pirmsskolas vecuma bērnu ēd brokastis, uzturvielu kvalitāte bieži vien ir nepietiekama – trūkst šķiedrvielu, vitamīnu un minerālvielu. Arī Eiropas dati liecina, ka bērni ar lieko svaru biežāk izvēlas saldinātus dzērienus un mazāk uzturvielām bagātu pārtiku. Tāpēc svarīgi ir ne tikai veicināt brokastu ēšanas regularitāti, bet arī uzsvērt to sabalansētu sastāvu – vēlams ar olbaltumvielām, šķiedrvielām un saliktiem ogļhidrātiem.
Ko var darīt ārsti un veselības speciālisti?
- Katrā vizītē uzdot mērķtiecīgus jautājumus par brokastīm. Tas ietver arī miega režīmu, rīta rutīnu un ģimenes uztura paradumus.
- Izskaidrot nozīmi – brokastis nav tikai maltīte, bet svarīgs vielmaiņas un uzvedības regulators.
- Sagatavot sarakstu ar vienkāršām brokastu idejām, piemēram: auzu putra ar augļiem, jogurts ar pilngraudu musli, pilngraudu maize ar olu un dārzeņiem,
- biezpiens ar banānu.
- Meklēt un piedāvāt alternatīvas –ja bērnam no rīta nav apetītes, nevajadzētu piespiest ēst. Vecāki var ieplānot nelielu uzkodu 30 līdz 60 minūtes pēc pamošanās vai dot ēdienu līdzi (iepriekš sagatavojot un izmantojot atbilstošus traukus līdzņemšanai).
Secinājumi
Brokastis ir būtisks bērna veselīgas augšanas un attīstības elements. To regulāra izlaišana saistīta ar konkrētiem riskiem: no vielmaiņas traucējumiem līdz mācību grūtībām. Ārsti un uztura speciālisti var palīdzēt bērniem un ģimenēm veidot veselīgus brokastu ieradumus, izglītot par ilgtermiņa ieguvumiem un rast praktiskus, individuāli piemērotus risinājumus.
Izmantotā literatūra
1. SPKC. Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums 2022./2023.
2. Deshmukh-Taskar PR et al. The relationship of breakfast skipping and type of breakfast consumption with nutrient intake and weight status. J Am Diet Assoc. 2010.
3. Monzani A. et al. A systematic review of the association of skipping breakfast with weight and cardiometabolic risk factors in children and adolescents. Nutrients. 2019;11(2):387.
4. Adolphus K. et al. The effects of breakfast on behavior and academic performance in children and adolescents. Nutrients. 2016.
5. Cooper SB et al. Breakfast glycaemic index and cognitive function in adolescent school children. Br J Nutr. 2011.
7. Smith AP. Breakfast and mental health in children and adolescents. Appetite. 2017.
8. Lopez-Sobaler AM et al. Breakfast habits and associated factors among Spanish children and adolescents. Nutrients. 2022.
9. Gaal, V. et al. (2020). Habitual Breakfast Consumption and Nutrient Intake in Children. Nutrients, 12(8), 2460.
10. Deshmukh-Taskar, P. et al. (2010). The relationship of breakfast skipping and type of breakfast consumption with nutrient intake and weight status. Journal of the American Dietetic Association, 110(6), 869–878.
11. Tugault-Lafleur, C. et al. (2022). Breakfast quality in Canadian preschoolers. Appetite, 177, 106137.
12. Medscape. European Kids' Diets Raise Health Concerns. 2025.
Foto: Shutterstock.com
Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2025. gada jūnija numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!
