Lāsma Līdaka: Ko dara bērnu un pusaudžu ginekologs

Laimīgā kārtā lielākā daļa cilvēku nekad nav iedomājušies, ka ir arī ginekologs, kurš specializējies darbam ne tikai ar reproduktīvā vecuma sievietēm, bet arī ar mazām meitenēm un pat zīdaiņiem. Jāatceras, ka visi iekšējie dzimumorgāni – olnīcas, dzemde, pat krūšu dziedzeru aizmetņi ir meitenītei ķermenī jau piedzimstot un pat vēl pirms dzimšanas. Diemžēl slimība var piemeklēt arī šajā posmā – dažādu ģenētisku iemeslu dēļ var būt nepareiza orgānu attīstība, var veidoties labdabīgi un arī ļaundabīgi veidojumi, kā arī priekšlaikus aktivēties procesi, kas lielākoties nesākas līdz pat pubertātei. Ja kāds no vecākiem šajā brīdi jau steidzīgi sāk meklēt iespējas pierakstīties, lai ,,pārbaudītu, vai kas tāds jau nav noticis”, tad – mieru, tikai mieru, tas noteikti nav nepieciešams. Ja patiesi nelaimīgā kārtā kādas problēmas attīstīsies, organisms liks par tām manīt. Tālāk aplūkošu situācijas, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība un ārstu tomēr jāapmeklē.

Kas jāzina vecākiem par meitenēm līdz pubertātes vecumam

Līdz astoņu gadu vecumam meitenītei nevajadzētu būt nekādām sekundārām dzimumpazīmēm. Tas ir – nedrīkstētu sākties krūšu attīstība, apmatojums kaunuma rajonā, padusēs un noteikti nedrīkstētu būt arī asiņošana no dzimumceļiem. Ja kāda no šīm pazīmēm rodas, noteikti jāvēršas pie ārsta.

Visbiežākais, par ko sūdzas mazas meitenes, ir apsārtums, nieze un izdalījumi no maksts. To sauc par vulvītu. Lielākoties to izraisa baktērijas un vīrusi, kas normāli atrodas starpenē, bet, dažādu iemeslu dēļ, samazinoties imunitātei, mēdz savairoties. Lielākoties pietiek ar silta ūdens sēdvanniņām, kopjošiem, mitrinošiem krēmiem. Noteikti jāapmeklē ārsts, ja izdalījumi ir asiņaini vai sūdzības nedēļas laikā kļūst izteiktākas, kaut arī ir nodrošināta ādas kopšana.

Nereti mazu meiteņu vecāki saskaras ar diagnozi sinehijas – mazo kaunuma lūpu salipums. Mazām meitenēm organismā ir maz sievišķo hormonu (estrogēnu). Tas ir normāli, tomēr tā rezultātā mazo kaunuma lūpu gļotāda ir plāna un jutīga, tādēļ dažām meitenēm mazās kaunuma lūpas var salipt. Tā nav iedzimta slimība, tas rodas laika gaitā. Aiz šī salipuma faktiski vienmēr ir normāla maksts un dzemde. Tomēr šis atklājums vecākos nereti rada lielu uztraukumu. Ārstēšana ir speciāla krēma aplikācijas tieši uz sinehijas, lielākoties problēma atrisinās dažu nedēļu laikā. Krēmu var nozīmēt gan ģimenes ārsts, gan ginekologs. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā šajos jautājumos konsultē arī vecmāte.

Sīkāk par šīm problēmām informāciju var atrast Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas izveidotajā portālā https://veselapasaule.lv/lv (ievadot atslēgas vārdus - vulvīts, sinehijas).

Meitenei astoņi gadi un jau aug krūtis, ko nu?

Dzimumpazīmes (krūšu augšana, apmatojums, pat mēnešreizes) mūsdienās var sākties arī astoņu gadu vecumā. Visbiežāk pirmā pazīme ir krūšu augšana – zem viena vai abiem krūšu galiem rodas ciets ,,bumbulītis’’, kas var būt arī sāpīgs. Tas noteikti nav audzējs! Tas arī nenozīmē, ka menstruācijas sāksies pavisam drīz. Lielākoties aizrit vairāki gadi no pirmo dzimumpazīmju rašanās brīža, līdz mēnešreizēm, tomēr šis ir labs brīdis sākt ar meiteni runāt par to, kas viņu sagaida. Pie ārsta jāvēršas, ja kāda no dzimumpazīmēm (krūšu augšana, apmatojums padusēs vai intīmā zonā, menstruācijas) rodas vēl pirms astoņu gadu vecuma sasniegšanas vai arī to progresēšana notiek ļoti strauji.

Daži vārdi par higiēnu

Higiēnas jautājumi, sākoties pubertātei vai jau pirms tam, ir aktuāli daudziem vecākiem. Jāteic, ka lielākoties tieši vecākiem, nevis pašiem bērniem. Pārkārtošanās no tā, ka var iet vannā reizi nedēļā uz to, ka jāmazgājas katru dienu (un daļai pat divreiz dienā), ne visās ģimenēs noris gludi un gadās strīdi par to, ka drēbes netīras, mati netīri, aromāts ne pārāk… Katrā ziņā, lai arī neregulāra dzimumorgānu apmazgāšana var radīt pastiprinātus izdalījumus un nepatīkamas sajūtas, tas nevar izraisīt dzemdes, olvadu un olnīcu iekaisumu. Tādēļ par ķermeņa higiēnu vērts runāt pozitīvā un ķermeni apliecinošā veidā, nevis baidīt, ka, ja nemazgāsies, tad nevarēs būt bērni (jo tā patiesi nav taisnība). Apmazgāties, sākoties pubertātei, ieteicams divas reizes dienā – ar tīru ūdeni vai speciālajām intīmajām ziepēm (var izmantot tās pašas, ko pieaugušas sievietes).

Meitenes drīkst lietot dezodorantus, biksīšu ieliktnīšus un likvidēt apmatojumu jebkurā vecumā, kad ir vēlēšanās to darīt. Svarīgākais ir pašas meitenes labsajūta un nav noteikta vecuma, kad to drīkstētu sākt darīt.

Mēnešreizes

Mēnešreizes ir ļoti svarīgs notikums katras meitenes (un bieži arī viņas mammas) dzīvē. Tās joprojām saistītas ar daudziem jautājumiem un neskaidrībām. Centīšos akcentēt svarīgākos pieturas punktus.

Menstruāciju regularitāte. Pirmajā gadā menstruācijas var būt ļoti neregulāras – var izkrist pat vairākus mēnešus vai būt arī kā vāja smērēšanās biežāk. Ārsta palīdzība jāmeklē, ja stipras menstruācijas ilgst ilgāk kā septiņas dienas, jo tas var radīt mazasinību, reizēm pat ļoti akūtu un izteiktu.
Menstruāciju sāpes. Menstruāciju sāpes un vispārēji slikta pašsajūta pusaudzēm ir bieži sastopama. Reizēm tā sākas tikai ar laiku – sākumā nekas netraucē, bet vēlāk sūdzības kļūst izteiktas. Menstruāciju sāpes noteikti ir jācenšas mazināt! Pētījumi liecina, ka neārstētas menstruāciju sāpes palielina depresijas, trauksmes risku; būtiski ietekmē skolas un ārpusskolas aktivitāšu apmeklējumu. Menstruālo sāpju mazināšanai ļoti būtisks ir režīms – pietiekams miegs (astoņas stundas), regulāras ēdienreizes, pietiekama šķidruma uzņemšana. Papildus tam var lietot bezrecepšu pretsāpju līdzekļus. Nav viena preparāta, kas būtu pierādīts kā pārāks sāpju mazināšanai. Būtiskas ir medikamentu devas. Šajā situācijā biežāk redzu, ka tiek dotas pārlieku mazas devas, meitenes ilgstoši ciešas un sāpes jau kļūst grūti apturamas. Zinot, ka menstruācijas lielākoties ir sāpīgas, pretsāpju līdzekļus jāsāk lietot tiklīdz sākas sāpes vai pat tikko sākas menstruācijas – tad būs nepieciešamas mazākas zāļu devas. Turklāt, lielāko daļu pretsāpju līdzekļu var lietot vairākas reizes dienā. Ļoti reti ir tā, ka pietiek ar vienu tabletīti, lai pēc tam sāpju nebūtu visas menstruāciju dienas. Menstruācijas meitenēm lielākoties sākas tad, kad jau sasniegts pieaugušas sievietes svars – tātad arī atļautās medikamentu devas ir pietiekami lielas. Ja tomēr menstruāciju sāpes neizdodas padarīt ciešamas ar bezrecepšu medikamentiem, jāvēršas pie ārsta, lai pārrunātu tālākos soļus – izraudzītos recepšu pretsāpju preparātus vai reizēm arī hormonālās kontracepcijas preparātus, kas vienlaikus mazina arī menstruāciju sāpes.
Nav ierobežojumu higiēnas precēm, ko meitene drīkst lietot menstruāciju laikā! Ņemot vērā, ka jaunavības plēvīte ir krociņa, kas tikai daļēji sedz ieeju makstī un tajā ir atverīte, pa kuru izplūst mēnešreižu asinis, pa šo pašu atverīti var ievadīt arī tamponu un pat menstruālo piltuvi. Ir meitenes, kurām to lietošana nešķiet pieņemama, bet, par laimi, mūsdienās ir daudz dažādu risinājumu – ir menstruālā apakšveļa un pat menstruāciju laikā velkami peldkostīmi!
Menstruāciju laikā drīkst darīt visu to pašu, ko ikdienā – sportot, peldēties, iet vannā. Tikai jāvēro sava pašsajūta!

Pirmais ginekologa apmeklējums

Labas ziņas visām mammām un meitām, kuras ar lielu uztraukumu gaida pirmo ginekologa vizīti – ja sūdzību un/vai jautājumu nav, to var arī neieplānot! Par laimi profilaktiskās ginekologa apskates pusaudzēm jau labu laiku ir atceltas. Tāpat kā bez īpašas vajadzības nevedam pārbaudīt nieres vai aknas, arī ginekologs ir ārsts, kuru apmeklēt tikai tad, ja ir sūdzības, jautājumi vai neskaidrības. Kādēļ tā? Tādēļ, ka ginekoloģiskās veselības problēmas šajā vecumā par sevi liks manīt – ja menstruācijas noris normāli, ar sāpēm izdodas tikt galā ar bezrecepšu preparātiem, tad var dzīvot mierīgi. Ginekologs noteikti priecāsies izstāstīt par kontracepcijas jautājumiem un sniegt padomu sūdzību gadījumā, bet daudz lielāks ieguvums būs nevis atvest meitenei pie ginekologa, lai “pārbauda, ka viss ir kārtībā’’, bet gan vienkārši veikt vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu.

CPV vakcīna

Vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu Latvijā pieejama jau teju 15 gadus, tomēr joprojām daudziem šķiet, ka tas ir jaunums. Vakcīna ir droša un ļoti efektīva pret deviņiem cilvēka papilomas vīrusa tipiem, kas var izraisīt maksts, vulvas, dzemdes kakla vēzi meitenēm un dzimumlocekļa vēzi puišiem, kā arī rīkles un anālā kanāla vēzi, dzimumorgānu kārpas abiem dzimumiem. Pirms vakcinācijas nav nepieciešams apmeklēt ginekologu, šo vakcīnu ievada pleca muskulī, kā jebkuru citu vakcīnu un vakcināciju var nodrošināt ģimenes ārsts vai vakcinācijas kabineti. Visefektīvākā tā ir tad, ja tiek saņemta pirms pirmā kontakta ar vīrusu, tātad, pirms pirmajām dzimumattiecībām. Turklāt, ar šiem vīrusiem iespējams inficēties arī ciešā ādas – gļotādas kontakta laikā, tas ir – arī tautā sauktās ,,maigošanās’’ laikā, kā arī pret tiem pilnībā nepasargā prezervatīvu lietošana. Tas nozīmē, ka, lai sasniegtu vislielāko aizsardzību pret šiem vīrusiem, patiesi ļoti vēlams vakcinēties 12 gadu vecumā, kā tas noteikts vakcinācijas kalendārā. Pat ja esat pārliecināti, ka jūsu meita/dēls “gaidīs līdz kāzu naktij”, lai inficētos ar šo vīrusu, pietiek ar vienu seksuālo partneri dzīves laikā, jo jūs nekad nezināsiet, cik partneri būs bijuši šim puisim/meitenei.

Seksuāli transmisīvo infekciju skrīnings

Lielākā daļa seksuāli transmisīvo infekciju (STI) neizraisa nekādas sūdzības, bet paklusām var ietekmēt visu reproduktīvo sistēmu un radīt neauglību. Tieši tādēļ jauniešiem, kuri ir seksuāli aktīvi un partneri mainās, reizi gadā būtu jāveic seksuāli transmisīvo infekciju skrīningizmeklējums.Tā ir uztriepe no maksts vai pirmā rīta urīna porcija, kurā nosaka biežākos STI ierosinātājus – hlamīdijas, gonoreju, trihomonas un īpašu mikoplasmu sugu. Latvijā līdz 25 gadu vecumam šīs analīzes apmaksā valsts ar jebkura ārsta, tajā skaitā ģimenes ārsta nosūtījumu, kuram ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu. Ieteicams veikt arī HIV testu – to nosaka asinīs un arī tas izdarāms bez maksas.

Kontracepcija

Par kontracepciju, tās veidiem un mītiem, kas katru no tiem apvij, varētu sarakstīt pilnu žurnālu un arī ar to nebūtu gana. Tādēļ centīšos pateikt tikai galveno.

Vienīgā metode, kas pasargā no seksuāli transmisīvām infekcijām, ir prezervatīvi. Šķistu, ka tas jau nu gan visiem zināms un par to nav pat vērts runāt. Diemžēl savā praksē redzu, ka jaunieši to patiešām zina, bet tas nenozīmē, ka to vienmēr ievēro un sekas mēdz būt patiesi bēdīgas. Ko iesākt? Runāt jau ļoti laikus. Vienu reizi 16 gadu vecumā mulsi pateikt: ,,Nu, tu jau zini, ka prezervatīvi jālieto,’’ nebūs līdzēts. Patiešām skaidrot, stāstīt atkal un atkal – tāpat kā par luksoforā degošu sarkano gaismu. Vienlaikus jāpadomā arī praktiski – kur jaunietis prezervatīvus dabūs, vai viņam tam ir nauda, vai viņam ir prasmes tos nopirkt un vai kāds viņam ir izstāstījis, kā tos pareizi lietot. Un atkal jau, tieši tāpat kā ar luksofora sarkano gaismu – mēs to neatstājam tikai mistisku skolotāju un skolas ziņā – paši nenogurstoši stāstām un skaidrojam. Ja paši droši nezinām, ka viņi zina, nevaram arī uzskatīt, ka esam iemācījuši viņus sevi pasargāt.
Jauniešiem (gan puišiem, gan meitenēm!) jāzina, ko darīt, ja prezervatīvs plīst vai tomēr netiek lietots. Var doties uz aptieku un pēc iespējas drīzāk iegādāties avārijas kontracepciju – preparātu, kas aizkavē ovulāciju (olšūnas nobriešanu). Tie ir bezrecepšu preparāti, tomēr to izmaksas ir ap 20 eiro. Un atkal, vecākiem jābūt drošībai, ka jaunietim būs nauda vai viņš godīgi uzreiz to palūgs. Diemžēl pret infekcijām šie preparāti nepasargā, tādēļ dažu dienu laikā var apmeklēt ginekologu/dermatovenerologu/ģimenes ārstu un saņemt recepti profilaktiskai antibakteriālo līdzekļu devai vai vismaz aptuveni trīs nedēļas pēc notikušā veikt STI pārbaudi (tik ilgs laiks nepieciešams, lai lielāko daļu STI izraisītājus varētu droši noteikt) un laikus saņemt ārstēšanu.
Pieejamo kontracepcijas metožu klāsts ir ļoti plašs. Nav nevienas metodes (izņemot ķirurģisku sterilizāciju), ko nevarētu lietot tikai meitenes vecuma dēļ. Visas modernās metodes var lietot jau no pirmajām menstruācijām. Tādēļ, lai izvērtētu, kas būtu vispiemērotākais, ir svarīga saruna ar ārstu. Katrai metodei ir savi plusi un mīnusi, bet vislabāk strādās tā metode, ko meitene tik tiešām lietos. Diemžēl jauniešu, kuri patiesi visu dzimumattiecību laikā no sākuma līdz beigām lieto prezervatīvus, ir ļoti maz. Tādēļ, ja vēlamies būt droši, ka grūtniecība patiesi neiestāsies, būtu labi izvēlēties kādu pastāvīgi lietojamu metodi (piemēram, kontracepcijas tabletes, dzemdes spirāli un tamlīdzīgi) un prezervatīvus lietot vēl papildus aizsardzībai.
Visas Latvijā pieejamās kontracepcijas metodes ir lietotājam drošas. Jā, katrai no tām var būt savas blakusparādības, bet nopietnās blaknes patiesi ir ļoti, ļoti reti. Vislabākais ir katru metodi detalizēti apspriest ar ārstu, nevis apaugt ar draudzeņu un internetā atrodamiem mītiem. Diemžēl pusaudžu grūtniecībai ir daudz vairāk nevēlamu blakusparādību, kā jebkurai no modernās kontracepcijas metodēm.

Par vecākiem un viņu bērniem

Vecāki ļoti mīl savus bērnus. Tam tā arī jābūt. Diemžēl nereti redzu, ka mīlestības rozā brilles neļauj saredzēt patieso ainu. Katrā vecuma posmā tie ir citi jautājumi, kur vecākam reizēm grūti ieraudzīt realitāti. Apkopošu dažus biežākos, kas saistīti ar manu specializāciju.

Bērna svars. Gan palielinātu, gan pazeminātu svaru vecāki bieži vien nespēj reāli novērtēt. Tas nav nekas Latvijai unikāls, pētījumi liecina, ka aptuveni 30% vecāku, kuru bērniem ir aptaukošanās, to objektīvi arī spēj novērtēt. Tādēļ bērniem ļoti svarīgas ir augšanas līknes, kurās gadu no gada atzīmē augumu un svaru. Ieteiktu vecākus palūgt šo līkni savam ģimenes ārstam vai pašiem sameklēt internetā – aprēķiniem pieejami tiešsaistes kalkulatori. Normālu dzimumattīstību un menstruālo ciklu var ietekmēt gan paaugstināts, gan pazemināts svars, tādēļ to noteikti nevar atstāt bez ievērības.
Jaunieša seksuālā dzīve. Vecākiem pat grūti iedomāties, cik lielai daļai jauniešu ir tetovējumi, par kuriem viņiem nav ne jausmas! Tieši tas pats ir ar dzimumattiecībām un kontracepcijas lietošanu. Jaunieši ļoti labi pazīst savus vecākus un zina, kā no viņiem noslēpt lietas, ko nevēlas, lai viņi uzzinātu. Tādēļ ir svarīgi jau no mazotnes veidot atklātas attiecības, kurās bērns zina, ka vienalga kādas “ziepes savārītas”, vislabāk doties pie vecāka un lūgt palīdzību. Vienlaikus, pat ar visatklātākajām attiecībām ģimenē, vecākam vislabāk pieņemt kā neapgāžamu faktu to, ka viņš nezina visu par sava bērna seksualitāti un privāto dzīvi, un uzmeklēt vēl citus uzticamus pieaugušos, pie kuriem bērns var meklēt palīdzību. Piemēram, iepazīstināt ar ginekologu (vislabāk valsts apmaksātu, lai nav speciāli jālūdz tam nauda), psihologu… Radīt uzticamu personu tīklu, kas vienmēr būs bērna pusē un parūpēsies par viņa veselību un drošību.
Atkarības. Arī pusaudži sirgst ar atkarībām, tās veidojas vieglāk, jo smadzenes vēl nav nobriedušas. Atkal jau – pusaudži ir slēpšanas meistari! Okšķerēt pa mantām nebūtu vēlams, jo tas grauj savstarpējo uzticību, bet atklāti izvirzīt jautājumus par alkohola, narkotisko vielu lietošanu ir ļoti svarīgi. Un palīdzība jāmeklē nekavējoties! Protams, visi ceram, kā tā ir tikai fāze, jauniešiem viss jāizmēģina un tā tālāk, bet diemžēl atkarības ievelk ļoti, ļoti ātri.

Par pieaugušajiem un ne tikai

Šobrīd esmu arī Latvijas ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente, tādēļ nevaru nepieminēt jautājumus ārpus bērnu un pusaudžu ginekoloģijas, kuru risināšana šobrīd ir prioritāte.

Vairākus gadus strādājam kopā ar Nacionālo veselības dienestu, lai ieviestu bezmaksas kontracepcijas metodes riska grupas sievietēm. Kopš šī gada janvāra atsevišķas metodes ir pieejamas īpaši augstam riskam pakļautām sievietēm un jaunietēm – atkarības vielu lietotājām, ieslodzījumā esošām un no ieslodzījuma atbrīvotām, sievietēm ar psihiskās attīstības traucējumiem un jaunām sievietēm, kuras dzemdējušas pirms 19 gadu vecuma. Vienlaikus ļoti būtiski paplašināt metožu saņēmēju loku. Visi šausmināmies par zīdaiņiem, kuri izmesti atkritumos, bērniem, kuri izņemti no sociāli nelabvēlīgiem apstākļiem un tieši bezmaksas, vienkārši pieejamas kontracepcijas metodes ir tās, kas šīs problēmas palīdzētu risināt.
Sabiedrībā iesakņojusies doma, ka vēzis ir kaut kas, kas vai nu būs, vai nebūs. Tomēr tā nav taisnība par visiem vēža veidiem! Īpaši vēlētos izcelt vēžus, kas saistīti ar cilvēka papilomas vīrusa infekciju. Jau iepriekš minēju par vakcināciju, bet tieši tikpat būtiska (īpaši šobrīd, kad vakcīnas aptvere vispārējā sabiedrībā vēl ir pietiekami zema), ir regulāra skrīningizmeklējumu veikšana. Dārgās mammas, vecmāmiņas, māsas, meitas – ejiet pārbaudīties un ņemiet līdzi savas tuvākās un mīļākās sabiedrotās! Tāpat vīriem, tēviem, kuri šo lasa – neesiet tipiskie latvieši, pavaicājiet sievietēm sev apkārt, vai viņas ir veikušas dzemdes kakla vēža skrīningizmeklējumu! Šo vēzi var atklāt agrīni (jau priekšvēža saslimšanu stadijā) un veiksmīgi ārstēt! Katru gadu Latvijā ap 240 sievietes mirst no dzemdes kakla vēža – mēs kopā varam novērst šīs traģēdijas.
Vakcinācija sabiedrībā ir karstais kartupelis. Tomēr riskēšu un teikšu – esmu PAR! Ir tik daudz slimību, kam nav vakcīnas un nekad arī nebūs (jo visas slimības neizraisa infekcijas, pret kurām vakcīnas var izstrādāt), tieši tādēļ tik būtiski izmantot iespēju novērst tās, kam tomēr vakcīnas pieejamas! Vakcīnas nav kaut kas, ko izstrādā kādā pagrabā un tad palaiž tirgū un tikai iekasē naudu. Tās ir tūkstošiem reižu labāk pārbaudītas un uzraudzītas nekā šampūns, ko katru dienu lejat sev matos… Un es ar pilnu pārliecību varu teikt, ka Latvijā pieejamās vakcīnas ir drošas un efektīvas smagas slimības norises novēršanā vai pat var pilnībā pasargāt no tās attīstības. Īpaši būtiski vakcinēties ir riska grupām, piemēram, bērniem un grūtniecēm. Grūtniecības laikā sievietes imunitāte mainās – iedomājaties, viņa savā ķermenī audzē bērniņu, kuram puse no ģenētiskā materiāla pieder bioloģiski pilnībā ”svešam” cilvēkam, tieši tādēļ daba samazina sievietes imūnsistēmas mehānismus, lai nodrošinātu, ka grūtniecība vispār var noritēt. Turklāt grūtniecības laikā notiek arī citas fizioloģiskas pārmaiņas, piemēram, augošā bērniņa dēļ plaušas nespēj tik labi ventilēties, tādēļ tādas nopietnas infekcijas kā gripa un COVID-19 grūtniecei (un arī viņas bērniņam) var būt nāvējošas! Visām grūtniecēm ieteicams vakcinēties arī pret garo klepu, jo tādā veidā tiek nodrošināta imunitāte mazulim līdz vecumam, kad viņš pats pret garo klepu var saņemt pilnu vakcinācijas kursu.

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2024. gada novembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!