Terēze Pavloviča, Raimonds Karls, Laura Freiberga: Alkohols un āda

Latviešiem kalendārā ir daudz un dažādi svētki. Nu pat esam nosvinējuši Ziemassvētkus un sagaidījuši Jauno, 2025. gadu. Kalendāra pretējā pusē vasaras saulgriežos – Jāņi! Svētki ir laiks, kad daudziem no mums patīk satikties ar draugiem un ģimeni. Šo saviesīgo socializēšanās laiku nereti apvienojam ar alkoholiskajiem dzērieniem – un reizēm samērā īsajā svētku periodā pat ar vairākiem (karstvīns, dzirkstošie vīni, alus).

Nav brīnums, ka “sauso” janvāri uzskata par lielisku veidu, kā dot ķermenim atpūtu no alkohola lietošanas un dažiem neveselīgajiem aspektiem.

Bet kāda tieši ir alkohola ietekme uz ādu, un kā varam rīkoties, lai to novērstu? Vai lietderīgi izmantot alkoholu ādas virsmā?

Te izskaidrojam faktus par alkoholu un ādas veselību, sniedzot dažus noderīgus ārstēšanas padomus. Uzsākot šī raksta lasīšanu, aicinām atbildīgi attiekties pret alkoholu un tā lietošanu.

Alkohols ir toksiska, atkarību veicinoša un psihoaktīva viela. Atbilstoši  Pasaules Veselības organizācijas (WHO) datiem, alkohols ierindots kā 1. klases kancerogēna viela līdzās azbestam, radiācijas starojumam un tabaku saturošiem produktiem. Jebkurš alkoholiskā dzēriena patēriņš, ieskaitot sarkanvīnu, baltvīnu, alu, kā arī stipros alkoholiskos dzērienus, saistīts ar vairāku orgānu onkoloģiskām slimībām, tādām kā aknu, aizkuņģa dziedzera, resnās zarnas, barības vada un rīkles audzējiem. Alkohola negatīvo ietekmi un saistību ar potenciālu melanomas vai ne-melanomas ādas audzēju attīstību apliecina vairāki eksperimentāli pētījumi, kamēr epidemioloģiskie pētījumi ir pretrunīgi. Alkohola patēriņš spēj ietekmēt gan zarnu mikrobiomu, gan iedarboties uz ādas antioksidantu sistēmu, ietekmējot arī ādas veselību.

Lai arī alkohola ietekme uz ādu ir salīdzinoši mazāka, nekā uz centrālo nervu sistēmu, aknām, aizkuņģa dziedzeri, tā patēriņš ietekmē visas organisma šūnas, tostarp, ādas šūnas. Alkohola lietošana var veicināt gan hronisku dermatožu paasinājumu, gan melanomas un ne-melanomas audzēju attīstību.

Eksperimentāli pētījumi liecina, ka alkoholu saturošus dzērienus lietošana padara ādu jutīgāku pret saules ultravioleto starojumu. Iespējamā saistība ar ādas ļaundabīgo audzēju attīstību notiek caur alkohola metabolismu organismā. Etanols tiek pārveidots acetaldehīdā, kas savukārt iedarbina oksidatīvā stresa aktivācijas mehānismus, saistoties ar noteiktiem receptoriem šūnās. Veidojas brīvie radikāļi un samazinās ādas antioksidatīvās sistēmas aktivitāte, līdz ar ko arī attiecīgi samazinās pašas ādas spēja samazināt ultravioletā starojuma radīto šūnu bojājumu. Alkohola lietošanai ir anestezējoša iedarbība un šī fakta dēļ nav ieteicama atpūta saules staros un alkohola lietošana, jo saules apdeguma sajūtas (nieze, sūrstēšana) tiek nomāktas, kā rezultātā apdegums pastiprinās. Smags saules apdegums ir ievērojams riska faktors melanomas attīstībai.

Lielā prospektīvā pētījumā, kurā piedalījās 14 037 dalībnieku, novērots, ka alkohola patēriņš saistāms ar palielinātu risku ādas audzēju attīstībai, jo īpaši ne-melanomas ādas audzēju bazālo šunu karcinomas un plakanšūnu karcinomas attīstībai. Tika salīdzināta dažādu alkoholu saturošu dzērienu ietekme. Liķieris un stiprie alkoholiskie dzērieni saistīti ar melanomas un bazālo šūnu karcinomas attīstības risku vīriešiem, savukārt vīna patēriņš ar bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karcinomas risku. Sievietēm vīnu saturošu dzērienu patēriņš saistīts ar bazālo šūnu karcinomas attīstības risku. Pētījumā alus patēriņš netika saistīts ar jebkāda veida ādas audzēju attīstību nevienam no dzimumiem.

Zināms, ka mikrobioma kvalitātei ir būtiska loma arī tādu iekaisīgu saslimšanu patoģenēzē kā akne (acne vulgaris) un rosacea. Pētījumi liecina, ka pacientiem ar iekaisīgām ādas saslimšanām, kā rosacea, vienlaikus novērojamas arī gastrointestinālas saslimšanas, piemēram, helicobacter pylori infekcija.

Alkohola metabolīti, piemēram, acetaldehīds, rada toksisku bojājumu audiem un zarnu mikrobiomam, kas veicina zarnu mikrobioma disbiozes un gram negatīvo baktēriju pārmērīgu savairošanos un palielina baktēriju izdalīto endotoksīnu daudzumu. Endotoksīni piesaista signālmolekulas un imūnas šūnas, kas palaiž iekaisuma kaskādi gļotādas sieniņā. Vienlaikus acetaldehīds kā metabolīts saistīts ar oksidatīvā stresa brīvo radikāļu savienojumu veidošanos, tas negatīvi ietekmē vispārējās imūnās aizsargspējas, kas sargā arī mūsu lielāko orgānu - ādu. Viena no imūnās sistēmas funkcijām ir apturēt onkoloģisku procesu attīstību, tādēļ ilgtermiņā oksidatīvais stress saistīts arī ar palielinātu onkoloģisko saslimšanu risku.

Rosacea jeb rozācija ir hroniska ādas iekaisuma slimība, ko ietekmē dažādi faktori, tostarp, ģenētika, ārējās vides faktori. Klasiski tā izpaužas kā sejas centrālās daļas apsārtums, kas saistīts ar iekaisīgu elementu klātbūtni jeb papulām, pustulām. Tām izšķir dažādas klīniskās formas un smaguma pakāpes.

14 gadus ilgā epidemioloģiskā pētījumā ietverti 4 945 rozācijas saslimšanas gadījumi. Salīdzinot ar pacientiem, kuri nekad nelieto alkoholu, alkohola lietošana bija saistīta ar biežāku rozācijas sastopamību sievietēm. Tomēr joprojām nav pierādīta saistība ar alkohola lietošanu un rozācijas patoģenēzi.

Savukārt, Lielbritānijā veikti šķērsgriezuma un klīnisko gadījumu pētījumi (60,042 gadījumi 60,042 kontroles gadījumi). Ziņots, ka ka alkohola lietošana ≥25 vienības nedēļā palielināja rozācijas risku par 51%, salīdzinot ar pacientiem, kuri alkoholu nelietoja.

Potenciāli iesaistīti vairāki mehānismi, kas saistīti ar rozācijas paasinājumu alkohola lietošanas laikā:

1. vazodilatācija un vēlāk viegla ķermeņa temperatūras paaugstināšanās;
2. alkohola uzņemšana iekšķīgi paaugstina kateholamīnu jeb stresa hormona atbrīvošanu asinsritē, izraisot sejas asinskapilāru vazodilatāciju;
3. citokīnu jeb iekaisuma veicinošo faktoru atbrīvošana;
4. šūnu augšanu stimulējošs efekts – epidermas šūnu hiperproliferācija.

Klasiski, un balstoties arī uz National Rosacea Society, sarkanvīna lietošana vienmēr bijusi rosacea riska faktors, tomēr nebūt ne mazāk rosacea stāvokli ietekmē arī baltvīna lietošana un stiprinātie alkoholiskie dzērieni, kas saistīti ar pastiprinātas sarkšanas simptomiem.

Āda un alkohols ārīgi

Alkohols pieejams dažādos ādas kopšanas līdzekļos, tostarp kosmētikā, losjonos, smaržās, skūšanās un mutes kopšanas līdzekļos, kā arī ādas un matu produktos. Alkohols ir liela un daudzveidīga ķīmisko vielu grupa ar dažādiem nosaukumiem un dažādu iedarbību uz ādu. Dermatoloģijā un kosmetoloģijā ārstnieciskos līdzekļos izmanto 70% spirtu, ar dezinfekcijas mērķi un antibakteriālu darbību taukainai ādai. Normālai ādai tīru spirtu vai sintētiskos analogus (izopropilspirts, denaturētie spirti) pielieto reti un sausās ādas īpašniekiem spirtu saturošie līdzekļi vispār nav ieteicami. Alkohola lietošana uz ādas attauko ādu, negatīvi ietekmē mikrobiomu, ilgāka lietošana bojā ādas barjeru. Tas saistīts ar kairinošu darbību – sausa, apsārtusi āda ar virsmas lobīšanos, subjektīvi niezoša, durstoša vai velkoša sajūta.

Spirtu pievieno dažiem ādas kopšanas produktiem, lai mazinātu to taukainību, stabilizētu smaržu vai arī nodrošinātu ātrāku žūšanu.

Mūsdienās lieto arī taukskābju spirtus – tie nav kairinoši un var būt īpaši labvēlīgi ādai. Piemēri, ko redzam uz sastāvdaļu etiķetēm, ir cetil-, stearilspirts un cetearilspirts. Visas šīs ir labas sastāvdaļas sausai ādai, un nelielos daudzumos tie ir piemēroti jebkuram ādas tipam, jo ​​tie nodrošina patīkamu tekstūru un palīdz saglabāt produktu stabilitāti.

Alkohols ādas kopšanā pūtītēm ieteicams, ja āda ir taukaina. Ir vilinoši lietot produktus uz spirta bāzes, jo tie nodrošina tūlītēju matētu izskatu; tie būtībā attauko "eļļas plankumu". Izopropilspirta un etanola izmantošana ādas kopšanā, lai  kontrolētu taukainu ādu, ilgtermiņā tomēr izraisa pumpu skaita palielināšanos un vēl izteiktākas, palielinātas poras.

Roku dezinfekcijas līdzekļi ir vienīgais šī noteikuma izņēmums. Šādiem produktiem nepieciešams vismaz 60% alkohola (etanola), lai visefektīvāk iznīcinātu slimību izraisošos vīrusus un baktērijas. Roku higiēnā priekšroka dodama ziepēm un ūdenim, taču, ja šai metodei nav ērtas piekļuves (ceļojums vai akūta nepieciešamība), nākamais labākais risinājums ir roku dezinfekcijas līdzekļa lietošana. Alkohola iedarbība nav ideāla, taču atšķirībā no alkohola, sejas ādas kopšanā ar spirtu saturošiem dezinfekcijas līdzekļiem ir veselību aizsargājošs mērķis.

Spēcīgāks ne vienmēr ir labāks! Var iegādāties dezinficējošu spirtu saturošu līdzekli ar 70% vai 99% izopropilspirta koncentrāciju. Augstāka koncentrācija nav efektīvāka, eksperti iesaka, ka 70% līdzekļi ir labāki dezinfekcijai. Tajos ir vairāk ūdens, kas palīdz lēnāk izšķīst, iekļūt šūnās un iznīcināt baktērijas un vīrusus. Spirta līdzekļu dezinfekcijas spēja samazinās, ja koncentrācija pārsniedz 80 līdz 85%. Tomēr, jāņem vērā, ka alkohola produkti nav ieteicami lietošanai brūču kopšanā, jo pasliktina proliferācijas reakciju dzīšanas laikā, aizkavē epitēlija reģenerāciju, kolagēna sintēzi un asinsvadu atjaunošanos. Alkoholu ieteicams lietot brūces malās, bet ne brūcē!

Alkohols iekšķīgi. Kā tas ietekmē ādu?

Alkohola dzeršanai ir vairākas ietekmes uz ķermeni, un tās visbiežāk izpaužas tieši ādā. Alkohola ietekmi uz ādu iespējams iedalīt īstermiņa (dehidratācija, pietvīkums, tūskas) un ilgtermiņa izpausmēs.

Dehidratācija

Alkohols ir diurētiķis. Tas nozīmē, ka tas liek mums biežāk urinēt. Alkoholam ir šāda ietekme, jo tas nomāc īpašu hormonu vazopresīnu, kas regulē ūdens reabsorbciju (atgriešanu asinsritē) nierēs. Tas nozīmē, ka urīnpūšļi piepildās biežāk. Šis ūdens zudums ar urīnu atūdeņo (dehidratē) ķermeni un ādu. Šķidruma zudumam ādā ir vairākas sekas. Dehidrēta āda var būt sausāka un līdz ar to niezoša vai ar lobīšanos. Līdz ar šķidruma zudumu samazinās ādas elasticitāte. Kopējais sejas izskats mēdz būt blāvāks, un smalkās līnijas ir pamanāmākas. Iesaka alkohola lietošanu kombinēt ar papildus ūdens uzņemšanu.

Pietvīkums

Kā jau iepriekš minēts, viena no alkohola lietošanas sekām ir ādas pietvīkums. Tam ir bioķīmisks izskaidrojums, alkohols atbrīvo tuklās šūnās esošo histamīnu, tad notiek asinsvadu (paplašināšanās) vazodilatācijas rezultāts. Tad asinsvadi paplašinās, lai nodrošinātu lielāku asins plūsmu. Zināms, ka alkohols palielina vazodilatāciju, tāpēc, to dzerot, varam justies silti, nosvīduši vai pietvīkuši. Šī alkohola darbība izskaidro sildošo efektu ziemas laikā.

Rozā vaigi

Alkoholu šķelošo enzīmu iztrūkums organismā pēc alkohola lietošanas vaigus var padarīt sārtus. ALDH2 ir īpašs enzīms, kas noārda alkohola toksiskos savienojumus. Ja tas nedarbojas pareizi, toksīni paliek organisma šūnās, kas izraisa siltumu un pietvīkumu. Tā ir ģenētiska problēma, kas skars cilvēkus ar Āzijas izcelsmi (aziātus).

Nātrene

Dzerot alkoholiskos dzērienus, var rasties nātrenes izsitumi (sarkanas, niezošas, virs ādas virsmas piepaceltas pumpas). Tie var ietekmēt kādu vienu ķermeņa daļu vai rasties izkaisīti. Visbiežāk - sarkani traipi uz kakla ādas. Dažreiz tas ir alkohola nepanesības simptoms un nozīmē, ka cilvēka organisms nevar labi pārstrādāt alkoholu. Vainojamas jau iepriekš aprakstītās tuklās šūnas un tajās esošais histamīns. Nātrene var rasties arī alerģiskas reakcijas rezultātā pret kādu alkohola sastāvdaļu. Tā var ilgt dažas minūtes vai dažas dienas.

Tūskas

Ņemot vērā, ka alkohols dehidratē ķermeni, tas var likt ādai aizturēt ūdeni, kas var izraisīt īslaicīgu pietūkumu. Tas var būt īpaši acīmredzams sejā – ierasts izskats pēc ballītes ar aizpampušām acīm un tūskainu seju.

Iekaisums

Zināms, ka ogļhidrāti organismā veicina iekaisumu. Alkoholiskie dzērieni, piemēram, alus un saldināto dzērienu maisījumi (rums ar kolu, džins ar toniku), satur daudz ogļhidrātu, kas var paaugstināt cukura līmeni asinīs. Tas nozīmē arī, ka palielinās iekaisuma risks. Pastāv saikne starp iekaisumu un akni, tāpēc cilvēki, kuriem ir nosliece uz akni, var pamanīt, ka viņiem ir lielāka iespēja piedzīvot uzliesmojumus, ja viņi ir lietojuši alkoholiskos dzērienus, kas satur daudz ogļhidrātu vai cukuru.

Ādas novecošanās

Kolagēna sintēzi ādā negatīvi ietekmē etilspirts un tā vielmaiņas produkti. Zināms, ka kolagēns ir ādas skelets, alkohols padara ādu daudz vājāku. Kolagēna zuduma rezultāts ir vairāk sīku krunciņu un grumbu, vairāk nokarājušās un vecāka izskata ādas. Bet alkohola ietekme uz visa organisma novecošanos procesu ir daudz dziļāka nekā tikai āda.

Miega kvalitāte

Alkohols negatīvi ietekmē dziļā un REM (ātrās acu kustības) miega daudzumu. REM miegs ir īpaši atjaunojošs ķermenim, un tas ir labvēlīgs šūnu reģenerācijai. Ballīte nakts garumā ar traucētu miegu, vai ātrāka iemigšana pēc alkohola lietošanas, periodi, kad lietojuši vairāk alkohola, varam atklāt, ka esam vairāk noguruši, ir tumši loki zem acīm un āda izskatās blāvāka. Nakts miegs veselīgai ādai ieteicams vismaz septiņu, ideāli astoņu stundu garumā.

Ādas veselība un alkohols

Ir vienkārši veidi, kā atbildīgi baudīt alkoholu, vienlaikus ierobežojot tā ietekmi uz ādas veselību un vitalitāti. Labs risinājums ir patērētā alkohola daudzuma ierobežošana un daudz ūdens vai bezalkoholisko dzērienu ar zemu cukura saturu nodrošināšana starp alkoholiskajiem dzērieniem.

Alkohola lietošanas ilgtermiņa izpausmes

Kā jau iepriekš minēts, ādas audzēju attīstības risks, alkohola izraisīto aknu slimību izpausmes ādā saistītas ar organisma imunitātes novājināšanos, visa veida ādas infekcijām (vīrusi, infekcijas, baktērijas). Dzelte, ādas nieze, sejas ādas telangiektāzijas, tumši apļi ap acīm. Visu hronisko ādas saslimšanu paasinājumi.

Vai visi alkoholiskie dzērieni ir vienādi?

Sarkanvīns ir bagāts ar anti-novecošanās antioksidantiem. Protams, ir arī resveratrols, bet ir arī citi, piemēram, flavanoīdi un tanīni. Sarkanvīna dzeršana var palīdzēt saglabāt ādai jaunu izskatu, cīnoties ar brīvajiem radikāļiem, veicinot kolagēna ražošanu un atjaunojot ādas elastību, lai palīdzētu novērst ādas nokarāšanos un grumbu veidošanos.

Lai gan pats alkohols negatīvi ietekmē ādas veselību, ir pamats uzskatīt, ka baltvīns var būt labākais vīna veids ādas veselībai. Tas ir tāpēc, ka jo īpaši sauvignon blanc un chardonnay vīni satur ādai labvēlīgus savienojumus, piemēram, antioksidantus, flavonoīdus un alfa-hidroksi skābes.

Alus satur iesalu, kas, domājams, izlīdzina kolagēnu, uzlabo elastību un asinsriti. Tas var palīdzēt samazināt grumbiņas, tāpēc daudziem patīk lietot alu, lai novērstu priekšlaicīgu novecošanos. Šo sastāvdaļu, īpaši apiņu, ekstrakti satur daudz polifenolu, piemēram, kempferolu, kvercetīnu, tirozolu, ferulskābi, ksantohumolu/izoksanthumolu/8-prenilnaringenīnu, α-rūgtās skābes (angļu valodā, α-bitter acids), piemēram, humulonu un β-rūgtās skābes (β-bitter acids), piemēram, lupulonu. Alus satur daudz spēcīgus fitoestrogēnus. Pierādīts, ka šiem savienojumiem piemīt dažādas antibakteriālas, pretiekaisuma, antioksidatīvas, antiangiogēnas, antimelanogēnas, pretosteoporotiskas un pretkancerogēnas iedarbības. Epidemioloģiskie pētījumi par saistību starp alus dzeršanu un ādas slimībām ir ierobežoti, bet trūkst tiešu pierādījumu par alus savienojumiem klīniskā lietošanā. Šo vielu potenciālie lietojumi dermatoloģijā var ietvert atopiskās ekzēmas, kontaktdermatīta, pigmentācijas traucējumu, ādas infekciju, ādas novecošanās, ādas vēža un fotoaizsardzības ārstēšanu, kam nepieciešama šo savienojumu biostabilitātes un lokālas ievadīšanas optimizācija.

Jābūt uzmanīgiem ar skaļiem mārketinga saukļiem. Piemēram, šampanietis uzlabo jūsu ādas stāvokli un izlīdzina ādas toni! Jūs varat lietot šo dzērienu uz sejas un ādas, lai gūtu dažas pretnovecošanās priekšrocības. Šis dzēriens satur resveratrolu, spēcīgu antioksidantu, kas spēj darboties kā vairogs pret ādas bojājumiem. Turklāt, ja to lieto kā dabisku toniku, tas var palīdzēt mazināt iekaisumu un apsārtumu, pateicoties polifenoliem un vīnskābei. Tomēr šie apgalvojumi neattiecas uz ieteikumiem lietot šampānieti iekšķīgi, bet resveratrolu, polifenolus un vīnskābes preparātus lietot ārīgi. 

Bioaktīvām vielām, tas ir, vitamīniem, minerālvielām, taukskābēm, polifenoliem un karotinoīdiem, piemīt svarīga loma un ietekme uz ādas stāvokli. Minēto vielu ietekme uz ādas parametriem kā elastība, tvirtums, grumbas, vecuma sausums, mitrināšana un krāsa, ādas novecošanās procesā ir ļoti svarīga. Daudzu alkoholisko dzērienu sastāvā var rast vielas, kam, iespējams, piemīt pozitīva ietekme uz minētiem ādas parametriem, tomēr tas nenozīmē, ka dermatologu ieteikums ir lietot šos alkoholiskos dzērienus ar mērķi pilnvērtīgi nodrošināt ādu, bet gan labāk meklēt uz ādas lietojamos līdzekļus ar šīm vielām!

 

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2024. gada janvāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!