Gunārs Trimda- Kā izvēlamies savu partneri 2. daļa

(sākums Ārsts.lv marta numurā)

Kā mīlam? Kā izvēlamies partneri? Tā, kā esam iemācījušies. Bērns ir pieķēries, mīl savus vecākus.

Vecāki mēdz izturēties pret bērnu dažādi:

- kliegt;

- kritizēt;

- izturēties vienaldzīgi.

Bērns vecāku izturēšanos mēdz sasaistīt ar mīlestību – “mīl tad, kad:

- sit;

- pamet;

- pieprasa;

- ir ciešanas”.

Bērns pieaug, sāk apmeklēt bērnudārzu, skolu, skatīties filmas, lasīt grāmatas.

Arī tas ietekmē izpratni par mīlestību. Rodas idejas, ko varētu darīt, lai viņu iemīlētu.

Rodas arī domas, ko nedarīt. Ko drīkst, ko ne – jo, ja tā ir mīlestība, tad mīlošais drīkst…

Pat ja attiecībās ir arī sāpes un vilšanās, ko mainīt ir ļoti grūti.

Attiecības ar pretējā dzimuma vecāku un attiecības starp vecākiem rada “zīmogu’’, ko izdzēst ir ļoti grūti.

Šķirtajās ģimenēs ir svarīgi, kāda “vēsts’’ par otru partneri tiek nodota bērnam:

- vīriešiem vajag tikai vienu;

- sievietēm nedrīkst ticēt;

- pats galvenais ir labi izskatīties

vai arī

- pats galvenais ir spēja uzticēties;

- svarīgākā ir iekšējā pasaule.

Vecāki var lamāties viens ar otru, izturēties vēsi, ieturēti vai tieši otrādi – viens ar otru sirsnīgi runājās, jokoja, dāvināja viens otram dāvanas un atbalstīja.

Šī ir tāda kā ceļa maize, attiecību karte, pēc kuras tiek veidotas attiecības.

Paaugoties, bērns šai kartei tic, pat, ja skaidri redzams, ka tā ir aplama.

Tā var nozīmēt zemu pašvērtību, neticību saviem spēkiem.

Bieži vien ir bailes veidot attiecības, jo “esmu slikts” .

Arī mēs biežāk domājam, kā būt mīlas objektam, nevis mīlošam subjektam, tas ir, vēlamies, lai mūs mīl, un reti kad iedomājamies par mūsu pašu spējām un vēlmi mīlēt otru.

Var būt sajūta, ka es otru spēju mainīt, piemēram, sieviete, kuras tēvs atkarīgs no alkohola, izvēlas partneri, kurš šobrīd nelieto, bet lietos alkoholu vai arī jau ir atkarīgs no alkohola un tic, ka “padarīs viņu par cilvēku’’.

Tiek atkārtoti arī sadomazohistiskie scenāriji, kad ir sajūta “esmu slikts’’, “neesmu pelnījis labu attieksmi, “neesmu labas attieksmes vērts’’.

Vēl attiecībās var būt sajūta – “es tevi mīlēšu, ja tu…”. Lielākoties arī partnerim tad  ir līdzīga sajūta – “mani mīlēs, ja es labi varēšu…”. Bērnībā tas varētu būt – “labi mācīties” , “ būt vienmēr smaidīgai kā saulītei”, “sakārtot visu māju”.

Attiecības vēl ietekmē arī tas, cik cieša saikne ir ar pretējā dzimuma vecāku.

“Tēvu meitas”, kad sievietei tēvs ir pats labākais uz zemes, kā arī “memmes dēliņi’’ , kuru mammas gatavotā karbonāde ir daudz garšīgāka par sievas gatavoto.

Strādājot ģimenes psihoterapijā, nāk prātā arī kāds pāris, kur sieva bija izveidojusi “koalīciju” ar savu brāli, kurš vienmēr ir labāks, saimnieciskāks. Viņi dzīvoja blakus, dvīņu mājās. Rīti bieži sākās ar to, ka sieva zīmīgi atvērdama aizkarus paskatījās uz dārzu un noteica: “redz, kur brālis atkal zālīti ir smuki nopļāvis, nu kāpēc tu tā nevari?’’ Interesanti, ka sievas brālim un vīram ir viens un tas pats vārds.

Koalīcijas ar bērniem veido, ja ar savu vīru vai sievu nav izveidotas attiecības.

Tad šo “tukšumu’’ var aizpildīt bērns.

Attiecības sākas tad, kad rodas vēlme būt ar kādu kopā.

Attiecību pamatā ir tā sauktais neapzinātais noslēgtais līgums ar otru. To var labāk iepazīt sistēmiskajā ģimenes psihoterapijā.

Bet ir vēl apzinātā daļa, ko, sākot veidot attiecības, paši varam apzināties.

Katrs sev var uzdot sev jautājumus:

- kāpēc vēlos attiecības?

- ko no tām sagaidu?

- ko gaidām no otra un ko esam gatavi dot pretī?

Katram mums ir savas vajadzības - būt drošībā, tikt pieņemtiem, lai kāds par mums varētu parūpēties, būt intīmās attiecībās.

Katrs sev var pajautāt, kāda jēga ielikta attiecībās.

Attiecības ir tad, kad…

Ko sniedz attiecības?

Noteiktu statusu, iespēju ieņemt vecāka lomu, regulāri nodarboties ar seksu…

Kā un ko attiecības var manī mainīt?

Ko es pats par sevi domāju? Ko par mani domā apkārtējie? Ka esmu laimīgs, veiksmīgs, svarīgs? Ja esmu attiecībās, tad ar mani viss ir kārtībā?

Kas ir tas, ko esmu gatavs darīt, esot attiecībās?

Strādāt vairāk, lai nodrošinātu ģimeni, vai strādāt mazāk, lai būtu kopā ar ģimeni?

Kādu vēlos savu partneri?

Kāpēc tieši ar šīm īpašībām vēlos savu partneri? Ko vēlos saņemt, ja partnerim ir šī īpašība?

Piemēram, vēlos, lai partneris nelietotu alkoholu. Kāpēc tas ir tik svarīgi?

Vēlos izskatīgu partneri! Kāpēc izskats man ir tik nozīmīgs?

Mēs iemīlamies neapzināti. Kā mēdz teikt, sienai ko uzceļ prāts – jūtas kāpj pāri!

Sākumā iemīlamies un tikai tad domājam par savām vajadzībām.

Tikai vēlāk, kad ir “kritušas maskas”, “izspēlētas lomas”, rodas vieta kaut kam lielākam, kaut kam patiesam, kaut kam savādākam.

Brīdis, kad spējam ieraudzīt otru tādu, kāds viņš ir un spējam paši būt tādi, kādi esam, tad rodas iespēja. To sauc skaistā vārdā “SATIKŠANĀS”!

Tad rodas iespēja runāt vienam ar otru par sevi, savām emocijām, vēlmēm nevis pasīvi gaidīt, kad kaut kas mainīsies.

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2025. gada maija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!