Marta Celmiņa: Diendusa bērniem
Cik diendusas nepieciešamas katrā vecumā?
Šajā attēlā (1. attēls) redzams jauks projekts – kāds tēvs veselu gadu aplikācijā Baby Connect atzīmēja sava bērna miega un nomoda ilgumu. Pēc tam, izmantojot šos miega dienasgrāmatas datus, viņš noadīja sedziņu. Tās izmērs ir 106 reiz 114 centimetri, un tā sastāv no 185 000 cilpiņām. Katra cilpiņa atbilst sešām minūtēm, bet katra strīpiņa attēlo vienu dienu. Augšējās līnijas ir bērniņa pirmās dienas (sākumā līnijas ir pelēkbaltas, jo pirmo dienu haosā neviens nav veicis miega dienasgrāmatas pierakstus), bet apakšā – pirmā dzimšanas diena. Zilajā krāsā attēlots miegs, bet pelēkbaltajā – nomods. Šī unikālā miega dienasgrāmata gada garumā ļoti labi attēlo bērna miega un nomoda ritma attīstību dzīves pirmajā gadā – it īpaši to, ka šajā laikā sagaidāmas daudzas pārmaiņas.
Var redzēt, ka pirmo mēnešu laikā bērniņam nav izteikta diennakts ritma – snaudas mijas ar nomoda mirkļiem. Bērniņš šajā vecumā var gulēt vai būt nomodā gan dažas minūtes, gan dažas stundas, un pirmos mēnešus neeksistē “diena” un “nakts”, tādēļ nevar nemaz sagaidīt stabilus gulētiešanas vai celšanās laikus, tajā skaitā diendusas. Situācija sāk stabilizēties pēc trīs mēnešu vecuma. Bērniņš naktī vairāk laika pavada miegā, bet dienā vairāk ir nomodā. Sākot ar šo vecumu, varat bērniņam palīdzēt “ietrenēt” dienu un nakti, kā arī diendusas. Tas nozīmē – kad jābūt nomodā, mājās nodrošiniet stimulējošu vidi ar skaņu, gaismas un aktivitāšu palīdzību, bet, tuvojoties gulētiešanas laikam (gan diendusai, gan vakarā), sāciet samazināt apkārtējos stimulus, lai smadzenes varētu “palēnināt” darbību, nomierināties un sagatavoties miegam.
Attēlā redzams, ka līdz pieciem – sešiem mēnešiem bērns joprojām naktī bieži mostas. Tas saistīts ar ēšanu, jo līdz sešu mēnešu vecumam bērniņš naktī jābaro. Pēc pusgada sāk veidoties jau trīs stabilas diendusas, bet, ievērojiet, ka tās nebūt nav vienā un tajā pašā laikā katru dienu! Sākumā “noenkurojas” pirmā diendusa, pēc dažiem mēnešiem – otra, bet trešā – tikai ap septiņu mēnešu vecumu. Šajā vecumā bērns ir fiziski spējīgs nogulēt visu nakti bez mošanās – un šis bērns patiešām bijis ļoti labs gulētājs. Aptuveni 10 –11 mēnešu vecumā mazulis sāk gulēt divas diendusas, bet pēc gada bērniņi lielākoties guļ vienu diendusu.
Nesatraucieties, ja jūsu gadījums nesakrīt “mats matā” un bērniņš naktī turpina mosties – patiesībā vairākas reizes naktī mostamies mēs visi, bet lielākoties to nemanām. Pavisam normāli ir arī tas, ka bērnam nakts vidū vienu vai vairākas reizes nepieciešami kādi apstākļi, lai atkārtoti iemigtu. Par to varat lasīt Ārsts.lv oktobra numurā vai arī www.arsts.lv. Arī diendusu ziņā situācijas ir dažādas, un ir bērniņi, kuri jau deviņu mēnešu vecumā vēlas gulēt tikai vienu diendusu, kā arī ir mazuļi, kuri pēc gada vecuma guļ divas diendusas. Miega dienasgrāmata palīdz izprast bērna miegu, mošanās likumsakarības un novērtēt labāko laiku, kad doties pie miera gan vakarā, gan dienā.
2. attēls. Miega dienasgrāmatas https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-izmeklejumi-ka-sagatavoties-vizitei/miega-dienasgramatas
Kādēļ nepieciešamas diendusas?
Bērni pirmajos dzīves gados strauji aug un attīstās. Viņi šajā vecumā jaunu informāciju uzņem vairāk nekā pieaugušie, to ir nepieciešams apstrādāt, tādēļ vajadzīgas “pauzes” diendusu formātā, kuru laikā var atjaunot enerģiju un pārstrādāt informāciju/emocijas.
Miegs ir izdzīvošanai vitāls process. Tas ir tikpat svarīgs kā, piemēram, pilnvērtīgs uzturs vai elpošana. Nav nevienas orgānu sistēmas vai funkcijas, ko tieši vai netieši nelabvēlīgi neietekmētu nepietiekams vai nekvalitatīvs miegs (jebkurā vecumā).
Lai izzinātu, kādēļ miegs ir nepieciešams, sākumā jāsaprot tā uzbūve un funkcijas. Miegs nav vienmērīgs process – to iedala REM (rapid eye movement jeb ātro acu kustību) un NREM (non rapid eye movement jeb ne – ātro acu kustību miegs), kam ir trīs apakšsadaļas – NREM1, NREM2, NREM3. Nakts laikā šīs fāzes cikliski mainās – tas ir, iemiegot nokļūstam NREM1 fāzē, kas ir sekls miegs un ir kā pāreja starp nomodu un miegu. Pēc dažām minūtēm – jau NREM2 fāzē, kas ir vidējs miegs, kura laikā apkārtnē notikušais vairs nespēj tik viegli uzmodināt. Pēc tam – NREM3 fāzē, kas jau ir dziļais miegs, no kā ir grūti pamosties, un pēcāk - REM fāze, pēc kuras nereti cilvēks īslaicīgi pamostas. Pieaugušajam miega cikla garums ir 90 līdz 110 minūtes, bet bērniem pēc trīs līdz četru mēnešu vecuma – 30 līdz 40 minūtes. Bērnam augot, šie miega cikli pagarinās.
Vissvarīgākā dziļā miega funkcija – tajā izdalās augšanas hormons, kas nepieciešams attīstībai, šūnu salabošanai un augšanai, kā arī no smadzenēm tiek izvadīti kaitīgie vielmaiņas galaprodukti. Dziļais miegs ir nozīmīgs arī imūnās sistēmas pilnvērtīgai darbībai. REM miegam ir liela nozīme atmiņu veidošanā, emociju apstrādē un smadzeņu attīstībā. Nepietiekams vai nekvalitatīvs miegs var ietekmēt gan bērna psihoemocionālo, gan fizisko un sociālo veselību, kā arī radīt negatīvu ietekmi uz akadēmiskajām spējām un panākumiem arī nākotnē. Daži piemēri, kā nepietiekams un/vai nekvalitatīvs miegs (kopumā, ne tikai diendusu laikā) var ietekmēt gan bērna, gan ģimenes veselību:
- bērnam novērojamas uzvedības problēmas (viegla aizkaitināmība, grūtības kontrolēt impulsus un emocijas), kā arī uzmanības deficītam un hiperaktivitātes sindromam līdzīgi simptomi;
- iespējams palielināts svars nākotnē;
- paaugstināts sirds – asinsvadu slimību risks nākotnē palielināta svara, diabēta vai paaugstināta asinsspiediena dēļ;
- biežāk sastopams alerģisks rinīts;
- negatīvi var tikt ietekmēta arī ģimenes kopējā labsajūta (biežāka depresija, augstāks stress vecākiem/bērna kopējiem);
- pierādīts, ka labāks miegs maza bērna vecumā ir viens no ietekmējošajiem faktoriem, lai skolas laikā būtu labākas kognitīvās jeb prāta spējas.
Šajā attēlā parādīts nepieciešamais miega daudzums dažādos vecumos. Ar tumšāk zilo krāsu – cik vidēji guļ šajā vecumā, ar gaišāk zilo krāsu – pieļaujamais miega daudzums, ja cilvēks jūtas labi. Bērnu vecumā jāskaita kopā gan nakts miegs, gan diendusas.
Kā plānot un sagatavoties diendusai?
Nereti internetā pieejamas dažādas tabulas par nepieciešamajiem nomoda laikiem starp diendusām. Šī informācija var palīdzēt, tomēr neuzskatiet to par absolūtu patiesību. Galvenais, pēc kā vadīties – bērniņa “iekšējais pulkstenis”. Pavērojiet, kādas ir bērna miegainības pazīmes! Cits kļūst lēnāks, cits – žāvājas. Šīs miegainības pazīmes ir laiks, kad smadzenes dod visspēcīgāko signālu, lai iemigtu. Tas nozīmē, ka gulētiešanai (gan diendusā, gan vakarā) jāgatavojas pirms tam, bet miegainības pazīmju laikā jābūt jau gultiņā. Daži vecāki, ņemot vērā tabulu padomus, speciāli mēģina bērniņu “noturēt nomodā”, piedāvājot dažādas aktivitātes un cenšoties uzmundrināt, bet te ir viens āķis: noguris bērns būs nevis miegains (kā mēs - pieaugušie), bet gan tieši otrādi – dusmīgs un kašķīgs. Un, jo neapmierinātāks bērns, jo grūtāk nolikt viņu gulēt. Tas savukārt var “uzvilkt” vecāku, un rezultātā gulētiešana sagādā pārdzīvojumus un galvassāpes gan lieliem, gan maziem. Turklāt – ja dienas laikā sakrājas nogurums, arī naktsmiers mēdz kļūt sliktāks.
Gatavošanās diendusai ir īsāka vakara gulētiešanas rutīnas versija. Tās ir patīkamas, nomierinošas nodarbes, kas katru reizi atkārtojas vienā un tādā pašā secībā, palīdzot sagatavoties miegam. Nodrošiniet patīkamu, mierīgu, aptumšotu vidi gulēšanai. Tomēr varētu būt tā, ka bērniņam labāk patīk gulēt pastaigas laikā vai ratiņos ārā – piemēram, uz balkona. Pavērojiet situāciju un rīkojieties tā, kā ir pieņemami jūsu ģimenei! Piemēram, Skandināvijā bērni jau no agrīna vecuma diendusas mēdz gulēt ārā – pat tad, kad temperatūras stabiņš ir noslīdējis zem nulles. Protams, bērni šajās valstīs pie tā pieradināti pakāpeniski.
Pāreja uz mazāku diendusu skaitu un miedziņu “salīmēšana”
Pirmā dzīves gada laikā saprast, kurā mirklī no vairākām diendusām pāriet uz mazāku diendusu skaitu, varētu būt izaicinājums. Ir bērniņi, kuri arī pēc gada vecuma vēl guļ divas reizes dienā un ir tādi, kas pāriet uz vienu diendusu jau desmit mēnešu vecumā.
Varat ievērot dažādas norādes, kas liek domāt, ka bērns dienas laikā jau ilgāku periodu var palikt nomodā un nav nepieciešamas tik daudzas diendusas, piemēram, īsākas diendusas, nevēlēšanās iet gulēt dienas laikā un ilgāks aizmigšanas laiks, kā arī agra mošanās no rīta. Šādos gadījumos palīdz diendusu skaitu samazināt.
Dažkārt vecāki sūdzas arī, ka bērniņš diendusas laikā pamostas pēc 30 līdz 40 minūtēm, un pēc tam ir gatavs sākt dienu, tomēr jūtams, ka ar tik īsu snaudu nepietiek un itin ātri iestājas nogurums. Šī pamošanās ir pilnībā dabisks notikums pēc miega cikla – gluži tāpat kā naktī. Šādā gadījumā negaidiet mirkli, kamēr mazais pamostas, bet kādu laiciņu pirms gaidāmās uztrūkšanās no miedziņa jau atrodieties līdzās, lai varētu nomierināt un palīdzēt iemigt, pilnībā nepamostoties. Šādā veidā var “salīmēt” miega ciklus un pagarināt diendusu, kas var arī palīdzēt attiecīgajā vecumā pāriet uz mazāku diendusu skaitu.
Pavērojiet notikumus, bērniņa pašsajūtu un aktivitāti! Neliels “haoss” režīmā ir pilnīgi sagaidāms, mainot diendusu skaitu un laiku. Te var palīdzēt miega dienasgrāmata.
Kad bērnam diendusa vairs nav nepieciešama?
Vecums, kad bērnam vairs nav nepieciešama diendusa, bērnam no bērna atšķiras. To var ietekmēt dažādi faktori – dzimums, attīstība, bērna loma ģimenē (vienīgais/vecākais/jaunākais/vidējais bērns), naktsmiera ilgums un kvalitāte, vai vecāks strādā/studē vai atrodas mājās, kā arī dažādi vides faktori. Aptaujas liecina, ka divu gadu vecumā diendusu neguļ 1% līdz 6% bērnu, trīs gadu vecumā – 23% līdz 44%, bet piecu gadu vecumā – 90% līdz 97%. Diendusu gulēšana pēc septiņu gadu vecuma var norādīt arī uz citām veselības problēmām – piemēram, hipotireozi (pazemināts vairogdziedzeru hormonu trūkums) vai kādu no centrālajām hipersomnolencēm (hroniskas neiroloģiskas slimības, kuru rezultātā cilvēkam raksturīga pastiprināta miegainība).
Ko darīt, ja bērns negrib gulēt diendusu?
Bērni nereti pretojas diendusām. Tam var būt vairāki iemesli. Iespējams, bērns vienkārši nevēlas gulēt (lai gan diendusa vēl joprojām nepieciešama), jo, šķiet, ka kaut ko nokavēs un palikt nomodā ir interesantāk. Šādi bērni, neguļot diendusu, būs noguruši, dusmīgi un kašķīgi. Ja bērni ir noguruši un nedabū atpūsties, tas ietekmē gan attīstību, gan uzvedību. Pretēji pieaugušajam, kas jutīsies miegaini, bērni – gluži otrādi – kļūs viegli aizkaitināmi, dusmīgi un grūti nomierināmi. Tam ir īslaicīga ietekme (piemēram, uzvedības traucējumi, grūtības iejusties vidē, pasliktinātas ģimenes attiecības), gan arī ilglaicīgāka ietekme – tas ir, jebkas, ko varētu sagaidīt gadījumā, ja bērns ir pārguris un nespēj mijiedarboties ar vidi, apgūt informāciju vai arī būt pietiekami aktīvs/spēlēties.
Tomēr ir arī bērni, kuriem tas vairs nav nepieciešams (neraugoties, ka vienaudži vēl joprojām guļ diendusu). Tos, kuriem diendusa nav nepieciešama un pat kaitē, var atšķirt ar to, ka, ja viņi guļ dienas laikā, vakarā viņiem ir grūti iemigt, bet, ja diendusas nav, tad vakarā gulētiešana nesagādā problēmas, turklāt dienas laikā bērns jūtas labi.
Liekot bērnam gulēt diendusas tad, kad tas vairs nav nepieciešams, nelabvēlīgi tiek ietekmēts miega spiediens un “iekšējais pulkstenis”, kas regulē nomodu un miegu. Ja dienas laikā ir pārāk daudz gulēts un vakarā grūti iemigt (dažos gadījumos pat līdz pusnaktij vai vēlāk), bet no rīta jāceļas uz dārziņu, tad bērns no rīta ir dusmīgs, neapmierināts un noguris, jo naktī nav pietiekami daudz gulējis. Tas traucē rotaļāties, komunicēt ar citiem un apgūt jaunas prasmes, kā arī var izraisīt vai pastiprināt uzvedības deficīta un hiperaktivitātes sindroma simptomus. Dienas laikā, atkal paguļot diendusu, nogurums mazinās, bet tad līdz vēlai naktij ir grūti aizmigt. Izveidojas “apburtais loks”. Galvenais – vērojiet savu bērniņu un rīkojieties sadarbībā ar viņa iekšējo pulksteni!
Vairāk par bērnu un pusaudžu miegu lasiet Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mājaslapā www.veselapasaule.lv!
Foto: Shutterstock.com
Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2024. gada novembra numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!
