Katrīna Priede: Ģimenes ārsta loma ģimenes plānošanā

Kad biju maza, bieži teicu, ka tad, kad izaugšu, būšu advokāte. Dzīve visu gan ir iegrozījusi nedaudz citādās sliedēs, un esmu kļuvusi par ģimenes ārsti. Kad mācījos vidusskolā, man padevās gandrīz visi mācību priekšmeti, un tuvojoties vidusskolas beigām, arvien grūtāk kļuva izlemt, ko studēt augstskolā. Varu būt ļoti pateicīga vienai no savām skolotājām, kura kādā sarunā, runājot par nākotni, ieteica: “Katrīn, bet ja tev padodas un patīk gan eksaktie, gan humanitārie priekšmeti, varbūt ir vērts apdomāt ārsta karjeru?” Tā nu kopā ar vēl diviem saviem klasesbiedriem 2010. gadā uzsākām studijas Rīgas Stradiņa universitātē. Studiju laikā biju ļoti aktīva arī studentu interešu pārstāvniecībā, darbojos studējošo pašpārvaldē, un joprojām manī iekšā ir dzinulis aizstāvēt savas un savu kolēģu intereses, tāpēc jau vairākas gadus darbojos arī Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdē. Pēc Medicīnas fakultātes absolvēšanas ilgus gadus strādāju veselības aprūpes privātajā sektorā, darot veselības aprūpes administratīvo un organizatorisko darbu – tas man vienmēr ir paticis un patīk joprojām.

COVID -19 pandēmija mainīja daudzu medicīnas darbinieku dzīves, un es visai droši varu apliecināt, ka arī manu. Pieredze veselības aprūpes projektu vadībā man sniedza iespēju būt arī nacionāla līmeņa vakcinācijas projekta centrā, tādā veidā nodrošinot vakcināciju pret COVID -19 infekciju daudziem jo daudziem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Šis projekts ir bijis fiziski un mentāli visgrūtākais, ko savā profesionālajā dzīvē esmu darījusi, bet vienlaikus arī visinteresantākais un emocionāli vispiepildošākais. Organizējot vakcinācijas centrus dažādās Latvijas pilsētās un vērojot kolēģus – mediķus palīdzot visai sabiedrībai, mani sāka urdīt doma par atgriešanos praktiskajā medicīnā, un dažus mēnešus vēlāk nolēmu atstāt administratīvos darbus, un iestāties ģimenes medicīnas rezidentūrā.

Kāpēc ģimenes medicīna? Šobrīd sevi nevarētu iedomāties nevienā citā specialitātē, jo tā ir tik plaša un visaptveroša! Man rada gandarījumu tas, ka mēs kā ģimenes ārsti pacientu redzam visaptveroši, ne tikai kādu konkrētu šauru saslimšanu. Tas, protams, bieži ir arī izaicinoši, un gandrīz katru dienu nākas apgūt un izlasīt ko jaunu medicīniskajā literatūrā un vadlīnijās. Man vienmēr paticis mācīties, un paticis arī stāstīt un paskaidrot dažādus konceptus vienkāršā valodā, un tā arī šobrīd ir nozīmīga mana darba sadaļa. Savā praksē strādāju ar visa vecuma pacientiem – no pašas dzimšanas līdz pat sirmam vecumam, un vienmēr ir milzīgs prieks par katru jaundzimušo, kurš ienāk šajā dzīvē.

Dzimstības kritums un biežāk nosauktie iemesli

Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par dzimstību 2024. gada oktobrī un novembrī norāda uz skaudru realitāti – abos šajos mēnešos Latvijā ir piedzimis mazāk nekā 1000 bērnu (994 – oktobrī, 940 – novembrī), un tas ir mazākais dzimšanas rādītājs kopš datu apkopošanas uzsākšanas 1920. gadā. Jāmin arī fakts, ka dzimstība samazinājusies visā Eiropā, un, ja salīdzina pieejamos datus par pēdējām sešām desmitgadēm, tad tie liecina, ka 60 gadu laikā dzimušo bērnu skaits ir samazinājies teju uz pusi. Lai arī bieži vien sabiedrībā par šo tematu dzirdamas asas diskusijas, kas nereti ietver arī pārmetumus sievietēm reproduktīvajā vecumā par nevēlēšanos dzemdēt, jāteic, ka šī problēma ir ļoti daudzšķautņaina. Pirmkārt, kā būtiski aspekti minami labāka kontracepcijas pieejamība un seksuālās izglītības uzlabošanās. Otrkārt, mūsdienu dzīvesveidā kā ļoti būtiski kļuvuši arī dažādi sociālekonomiski faktori, piemēram, dzīves dārdzība (grūtības iegādāties ģimenes vajadzībām piemērotu dzīvesvietu, pārtiku, apģērbu un citas ikdienai nepieciešamās lietas), ierobežota piekļuve bērnudārziem un kvalitatīvai izglītībai bērniem, ierobežotas iespējas vecākiem, kuri ir bērna kopšanas atvaļinājumā, nezaudējot pabalstu, vismaz daļēji turpināt strādāt un cits.

Gana daudz iespējamo iemeslu dzimstības samazinājumam meklējami arī veselības aprūpē. Urbanizācijas rezultātā palielinājušās dažādas veselības problēmas, kas samazina kā sieviešu, tā vīriešu auglību, piemēram, seksuāli transmisīvo infekciju biežuma pieaugums, aptaukošanās vai tieši pretēji – pārlieku maz svars, fizisko aktivitāšu trūkums vai pārāk lielas fiziskās aktivitātes un citi veselības sarežģījumi, kas rada neauglību. Liela loma auglības samazinājumā ir arī smēķēšanai, pārmērīgai alkoholisko dzērienu, narkotisko vielu lietošanai, un arvien vairāk pētījumu norāda arī uz vides faktoru (piemēram, lauksaimniecībā lietotie pesticīdi, zivīs un jūras veltēs atrodamie smagie metāli un gaisa piesārņojums) negatīvo ietekmi uz auglību. Nevar neminēt, ka publiskās diskusijās kā faktors nereti izskan arī veselības aprūpes pieejamības jautājums, proti, cilvēki bieži norāda uz slikti pieejamiem vai nepieejamiem valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem un praktiski neeksistējošu valsts apmaksātu bērnu zobārstniecību.

Kas ir ģimenes plānošana?

Pasaules Veselības organizācija ģimenes plānošanu definē kā “spēju indivīdiem un pāriem plānot un sasniegt vēlamo bērnu skaitu, kā arī noteikt grūtniecību intervālus un laiku. Tā tiek panākta, izmantojot kontracepcijas metodes un ārstējot neauglību, kas rodas pret viņu gribu”. Jāpiebilst, ka šī definīcija savā būtībā iekļauj arī cilvēkus, kuri izvēlas bērnus neradīt, un arī šīs ir situācijas, ko gan mums kā mediķiem, gan sabiedrībai kopumā būtu jārespektē. Arī Latvijā 2023. gada sākumā ir apstiprināts termins “bezbērnotība”, un tai izšķir četrus veidus:

1. negribēta bezbērnotība (no angļu valodas – childless, childless not by choice, involuntary childless) ir situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiska bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies neauglības vai citu apstākļu dēļ. Vairākos pētījumos secināts, ka šādām personām raksturīgas izjūtas ir skumjas, zaudējums, nožēla, vilšanās, depresija, vientulība, izolētība, mazvērtība, vainas apziņa, kauns;
2. apstākļu nosacīta bezbērnotība (no angļu valodas – childless by circumstance) ir situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiska bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies dažādu apstākļu (ne tikai medicīnisku) dēļ. Šādu personu raksturojums atbilst terminam “negribēta bezbērnotība”;
3. gribēta bezbērnotība (no angļu valdoas – childfree, childless by choice, voluntary childless) ir situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim bērnu nav, apzināti izvēloties neradīt pēcnācējus, jo nav bijusi šāda vēlēšanās vai nav izjusts aicinājums kļūt par vecākiem. Lielākoties to raksturo vēlme pēc brīvības un neatkarības, uztverot bērnu kā šķērsli personības vai karjeras attīstībai, kas veido konkurenci dzīves mērķu sasniegšanai un lēmumu pieņemšanai;
4. pagaidu bezbērnotība (no angļu valodas – temporarily childless) ir situācija, kad sieviete, vīrietis vai pāris vēl nav nonācis līdz brīdim, kad ir vēlme izdarīt izvēli vai nepieciešamība pieņemt lēmumu kļūšanai par vecāku. To raksturo īslaicīga bērnu radīšanas atlikšana dažādu iemeslu dēļ.

Tātad, no šī varam spriest, ka bērnu neesamība ne vienmēr ir apzināta izvēle un vienkārša nevēlēšanās, biežāk tomēr tam ir dažādi, nereti –  kompleksi iemesli. Ņemot vērā, ka ģimenes ārsts ir tas, kurš ikdienā redz un konsultē visu ģimeni, tad ģimenes ārsta loma ģimenes plānošanā var būt ļoti nozīmīga, īpaši, ja runājam par sagatavošanos bērniņa ieņemšanai, veselīgu dzīvesveidu, hronisku stāvokļu ārstēšanu un citiem ar veselības aprūpi saistītiem būtiskajiem jautājumiem.

Pieejama primārā veselības aprūpe

Kvalitatīvas veselības aprūpes pamatā ir tās pieejamība, un ģimenes ārsts nereti ir pirmais, ja tā var teikt, kontakta punkts pacientam ar dažādām veselības aprūpes problēmām un jautājumiem, īpaši jau tajos reģionos, kas ir nostāk no lielajām pilsētām. Arī savā praksē šobrīd redzu, ka lauku reģionā cilvēki pie ģimenes ārsta nāk ar plašāku klāstu jautājumu nekā, piemēram, Rīgā vai Liepājā. Ģimenes ārstiem, kuri strādā ārpus lielajām pilsētām, jābūt atvērtībai un arī attiecīgajai kompetencei strādāt ar visdažādāko problēmu spektru, veikt plašāku medicīnisko manipulāciju klāstu, jo bieži vien ārsts-speciālists vai tuvākā Uzņemšanas nodaļa ir pārlieku tālu.

Ģimenes plānošanā un grūtniecības uzraudzībā Latvijā tradicionāli cilvēki vēršas pie ginekologiem, dzemdību speciālistiem, un retais pacients zina, ka Latvijā arī ģimenes ārstiem ir ļauts uzraudzīt fizioloģiski (normāli, bez patoloģijas) noritošu grūtniecību no grūtniecības iestāšanās līdz dzemdību brīdim. Tieši tāpat salīdzinoši reti ikdienā nākas konsultēt par auglības un kontracepcijas jautājumiem, neraugoties uz to, ka šie jautājumi ir ģimenes ārsta kompetencē.

Kontracepcija ir daļa no ģimenes plānošanas

Kā iepriekš minēts Pasaules Veselības organizācijas definīcijā, kontracepcija ir daļa no ģimenes plānošanas. Ar tās palīdzību var veiksmīgi īstenot to, ka ikviena persona vai pāris, kuri vēlas radīt bērnu, to var izdarīt tajā brīdī savā dzīvē, kad tam ir gatavi. Tieši tāpat piemērota kontracepcijas metode ir ļoti svarīga cilvēkiem, kuri izvēlējušies pēcnācējus neradīt.

2023. gadā publicēti Veselības ministrijas pasūtīta pētījuma “Pētījums par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem” rezultāti. Pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāji no visām kontracepcijas metodēm vislabāk ir informēti (tas ir, zina, kā tos lieto, kādas ir to priekšrocības un trūkumi) par vīriešu prezervatīviem, tad hormonālās pretapaugļošanās tabletēm un pārtraukto dzimumaktu. Arī biežākās praksē pielietotās kontracepcijas metodes ir tieši šīs pašas.

Pētījumā analizēti arī informācijas avoti, no kuriem pacienti iegūst informāciju par kontracepcijas metodēm, un likumsakarīgi – internets ir visizplatītākais norādītais informācijas avots, no kura iedzīvotāji ieguvuši informāciju par kontracepcijas līdzekļiem. Ceturtā daļa informāciju ieguvuši skolā. Internets ir arī galvenais informācijas avots, no kura vēlētos informāciju par kontracepciju saņemt vīrieši un jaunieši. Sievietēm vadošais vēlamais informācijas avots ir ginekologs, savukārt jaunieši kā vēlamus informācijas avotus norāda arī skolu un vecākus. Tikai trešdaļa iedzīvotāju šādu informāciju vēlētos saņemt no sava ģimenes ārsta.

Ja paraugāmies uz šo sabiedrībā populāro kontracepcijas metožu efektivitāti, tad vīriešu prezervatīvu efektivitāte ir 87% (13 no 100 gadījumos grūtniecība iestājas), pārtrauktā dzimumakta efektivitāte ir 80% (20 no 100 gadījumos grūtniecība iestājas), bet efektīvākās ir hormonālās pretapaugļošanās tabletes – 93% (7 no 100 gadījumos grūtniecība iestājas), taču būtiski ir piebilst, ka no nosauktajām metodēm tikai prezervatīva lietošana pasargā personas no seksuāli transmisīvajām infekcijām.

Visefektīvākās atgriezeniskās kontracepcijas metodes ir hormonālās un nehormonālās spirāles implantācija (efektivitāte 99,2 līdz 99,6%), kā arī zemādas hormonālie implanti (efektivitāte - 99,9%), taču šīs kontracepcijas metodes Latvijas iedzīvotāji izvēlas reti, proti, dati liecina, ka hormonālo spirāli izvēlas vien 5,3%, bet nehormonālo – 4,2% Latvijas iedzīvotāji, bet par zemādas hormonālajiem implantiem datu nav. Visas šīs kontracepcijas metodes pieejamas arī Latvijā, turklāt bez jau nosauktajām metodēm eksistē vēl citas ar dažādu efektivitātes līmeni, un ģimenes ārstam ir jābūt nepieciešamajām zināšanām par šīm metodēm pacientus konsultēt.

Veselīgs dzīvesveids ir auglības stūrakmens

Ģimenes ārsta loma ģimenes plānošanā un auglības veicināšanā pamatā tiek nodrošināta, konsultējot pacientus par veselīgu dzīvesveidu, hronisku slimību profilaksi, savlaicīgu hronisku saslimšanu diagnosticēšanu un ārstēšanu. Veselīgs dzīvesveids ir ļoti plašs jēdziens, kas ietver:

• veselīga uztura pamatprincipus (regulāras, sabalansētas maltītes, nepārēšanās, izvairīšanās no neveselīgu produktu pārmērīgas lietošanas uzturā un cits);
• regulāras fiziskas aktivitātes (pieaugušajiem 150 līdz 300 minūtes vidējas intensitātes aeroba slodze nedēļā vai 75 līdz 150 minūtes augstas intensitātes aeroba slodze nedēļā);
• pilnvērtīgu miegu;
• stresa un spriedzes mazināšanu ikdienā;
• alkohola un tabakas samazināšanu vai pilnīgu nelietošanu ikdienā;
• pietiekama ūdens daudzuma lietošanu ikdienā;
• psihiskās veselības uzturēšanu un daudz citus ikdienas ieteikumus.

Veselīgs dzīvesveids ikdienā palīdz ikvienam no mums izvairīties vai attālināt dažādas hroniskas saslimšanas, mazināt akūtu saslimšanu biežumu, palīdz justies labi fiziski un garīgi, un visi šie aspekti ir ļoti nozīmīgi, lai veselīgā vidē varētu veidot ģimeni un radīt pēcnācējus.

Ģimenes ārstam nozīmīga loma ir arī hronisku saslimšanu savlaicīgā diagnostikā, uzraudzībā un ārstēšanā, tāpēc ikvienam ir svarīgi regulāri apmeklēt ģimenes ārstu, veikt veselības pārbaudes, un nepieciešamības gadījumā lietot izrakstītos medikamentus.

Kā būtiski auglību ietekmējoši faktori literatūrā minētas seksuāli transmisīvās infekcijas un aptaukošanās. Ja runājam par aptaukošanos, tad šī slimība ir ļoti plaši izplatīta visā attīstītajā pasaulē, un aptaukošanās ārstēšana nu jau kļuvusi par  populāru tematu teju visās starptautiskās ģimenes ārstu konferencēs. Latvija valstiskā līmenī šobrīd uzsvars likts uz dzīvesveida un fizisku aktivitāšu ieteikumiem pacientiem ar lieko svaru un aptaukošanos. Arī Eiropas aptaukošanās ārstēšanas vadlīnijās kaloriju samazināšana uzturā un fizisko aktivitāšu paaugstināšana ikdienā minēti kā pirmās izvēles metodes, taču, pēc tam ir ieteikumi pacientiem nozīmēt psihoterapiju, medikamentozu un/vai ķirurģisku ārstēšanu, ja uztura un aktivitāšu rezultāts nav pietiekams, un diemžēl jāteic, ka šie veselības aprūpes pakalpojumi Latvijā ir pamatā maksas, un ļoti daudziem iedzīvotājiem tie ir finansiāli nepieejami.

Pētījumā par Latvijas iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību ietekmējošiem faktoriem un paradumiem, norādīts, ka ar kādu seksuāli transmisīvu infekciju kādreiz dzīves laikā slimojuši 6,8% vīriešu un 7 % sieviešu. Visbiežāk iedzīvotāji slimojuši ar hlamidiozi, tad ar trihomonām, dzimumorgānu herpes infekciju un gonoreju. Interesanti, ka pētījumā analizēta arī cilvēku rīcība gadījumā, ja radušās aizdomas par inficēšanos ar kādu no seksuāli transmisīvajām slimībām, un atklāts, ka 91% sieviešu un 66% vīriešu apmeklētu ginekologu/urologu, bet tikai 16,9% sieviešu un 46,7% vīriešu šādā gadījumā apmeklētu ģimenes ārstu. Vienīgais veids, kā izvairīties no seksuāli transmisīvu infekciju iegūšanas, ir drošs sekss, izmantojot prezervatīvu. No infekciju rašanās seksuāli aktīvus cilvēkus visos vecumos var pasargāt tikai pareizi lietota barjermetode. Gribu arī uzsvērt, ka biežāk sastopamo seksuāli transmisīvo slimību atpazīšana un ārstēšana ir ģimenes ārsta kompetence, un šādos gadījumos būtu jēgpilni sākumā meklēt ģimenes ārsta palīdzību, bet tikai sarežģījumu vai atteikuma gadījumā vērsties pie ārstiem-speciālistiem.

Ģimenes ārsta loma, iestājoties grūtniecībai, un pēc bērniņa nākšanas pasaulē

Kā iepriekš rakstā minēju, ģimenes ārstam Latvijā ir tiesības un būtu jābūt arī kompetencei uzraudzīt fizioloģiski (normāli, bez patoloģijas) noritošu grūtniecību, atpazīt riskus, problēmas un tālāk tās atbilstoši risināt, tomēr, ņemot vērā, ka tā nav populāra jauno vecāku izvēle, tad arī zināšanas lielākajai daļai ģimenes ārstu būtu atsvaidzināmas. Ir daudz jauno ģimenes ārstu, tostarp arī es, kuri nepieciešamības un intereses gadījumā būtu gatavi savā darba ikdienā uzraudzīt arī grūtniecību norisi.

Tajās ģimenēs, kurās ienācis bērniņš, ģimenes ārsta loma pieaug būtiski. Šajā periodā ģimenes ārsta pienākumi būtu iedalāmi divās grupās – atbalsts jaunajiem vecākiem un bērna veselības aprūpe. Atbalsts jaunajiem vecākiem tiek realizēts gan caur ļoti praktisku prizmu, sniedzot padomus par bērna aprūpi un labbūtību, gan arī caur psihoemocionālā atbalsta prizmu, izrādot aktīvu interesi par vecāku labsajūtu, emocijām, iedrošinot un atbalstot emocionāli. Savukārt bērna veselības aprūpe ietver regulāras un kvalitatīvas profilaktiskās apskates, ko var veikt ne tikai ģimenes ārsts, bet arī citas kompetentas ārstniecības personas ģimenes ārsta praksē, piemēram, medicīnas māsas un ārsta palīgi.

Apvienojot visas šīs būtiskās sadaļas, ģimenes ārstam un viņa prakses komandai, vajadzētu radīt pieejamības un drošības sajūta ikvienai personai, ikvienam pārim un ikvienai ģimenei, kuri ir ģimenes plānošanas procesā, respektējot ikvienu izvēli. Novēlu mums visiem kā sabiedrībai, lai primārā veselības aprūpe Latvijā attīstās līdz augstam līmenim, lai arvien augtu sabiedrības uzticība ģimenes ārstiem un lai pacienti redzētu ģimenes ārsta praksi kā vietu, kur var saņemt ne vien analīzes, izmeklējumus vai zāles, bet arī jēgpilnu padomu, sarunu un atbalstu ne tikai ģimenes plānošanas jautājumos, bet par veselību kopumā, jo veselība, atbilstoši savai definīcijai, nav tikai slimības vai nespējas neesamība. Veselība ir pilnīgas fiziskās, garīgās un sociālās labklājības stāvoklis, un uz to novēlu tiekties ikvienam!

Izmantotā literatūra:

1. Centrālā Statistikas pārvalde. Pārskats par dzīvi dzimušajiem bērniem, 1920-2024.

2. Eurostat datubāze. Dzimstības pārskats. Pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Fertility_statistics

3. Vita Stiģe-Škuškovnika "Bezbērnotība". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/179001-bezb%C4%93rnot%C4%ABba (skatīts 21.01.2025)

4. Ķīvīte-Urtāne A., Lazdāne G., Demčenko K., Gobiņa I., Isajeva L., Ivanovs A., Kezika S., Kursīte M., Libora I., Miķelsone A. I., Ozoliņa K., Penka E., Rakša V., Štolcere I. E., Zīverte M. L. (2023). Pētījums par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem. Pētījuma ziņojums. Rīga: LR Veselības ministrija

5. The American College of Obstetricians and Gynecologists, Effectiveness of Birth Control Methods, https://www.acog.org/womens-health/infographics/effectiveness-of-birth-control-methods (skatīts 21.01.2025)

6. Yumuk V, Tsigos C, Fried M, et al. European Guidelines for Obesity Management in Adults [published correction appears in Obes Facts. 2016;9(1):64. doi: 10.1159/000444869]. Obes Facts. 2015;8(6):402-424. doi:10.1159/000442721

7. Institute of Medicine (US) Committee on a Comprehensive Review of the HHS Office of Family Planning Title X Program; Stith Butler A, Wright Clayton E, editors. A Review of the HHS Family Planning Program: Mission, Management, and Measurement of Results. Washington (DC): National Academies Press (US); 2009. 2, Overview of Family Planning in the United States. Available from: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK215219/

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2024. gada februāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!