Jeļena Storoženko: Medicīnas laboratorija – no mēģenēm līdz mākslīgajam intelektam

Daudz runājam par cilvēka dzīves ilgumu. Reizēm tā ir daļa no gadsimta, reizēm vesels gadsimts. Tik daudz notikumu piedzīvojam dzīves laikā un tas mums sniedz gan gandarījuma sajutu un prieku, gan dažkārt vilšanos un rūgtumu. Mums visiem ļoti paveicies, jo dzīvojam fantastiskā, dinamiskā, iespēju un izaicinājumu pilnā laikā. Dažos desmitos gadu pilnībā pārvēršas veselas nozares, ieskaitot medicīnas jomu. Arī man savā profesionālajā dzīvē paveicies pašai piedalīties medicīnas laboratoriju pārvērtību procesā. 

Nejaušībai ir sava loma notikumu attīstībā

Skolā mani mīļākie priekšmeti bija ķīmija un bioloģija un mani vienmēr interesēja procesi, kas notiek cilvēka organismā. Vēl būdama vecāko klašu audzēkne, nejauši uzzināju  par Rīgas Medicīnas institūta Infekcijas slimību klīniskās bioķīmijas problēmu laboratoriju, ko vadīja akadēmiķis, profesors, izcilākais zinātnieks, infektologs un hepatologs Anatolijs Bļugers (1. attēls). Jau tajā laikā daudz lasīju par mikroorganismiem, kas spēj izraisīt slimības un man tas tiešām likās ļoti aizraujoši. Priekšā stāvēja profesijas un turpmākās karjeras izvēle. Plaši zināmas zinātniskās un praktiskās laboratorijas eksistence šeit, pie mums, Latvijā, Rīgā, protams, ietekmēja manu izvēli. Nolēmu veidot karjeru starp medicīnu, bioloģiju un zinātni. Mana pirmā augstākā izglītība ir bioloģijā – esmu beigusi Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāti. Studējot arī strādāju šajā laboratorijā par laboranti. Pēc augstskolas pabeigšanas turpināju strādāt par zinātnisko līdzstrādnieci, tur pat aizstāvēju disertāciju un ieguvu medicīnas zinātņu doktora grādu. Jāteic, ka laboratorijā strādājošie veica gan zinātnisko, gan arī praktisko darbu. Daļu no zinātniskām izstrādēm pēc atbilstošas aprobācijas, pielietoja infekcijas slimību diagnostikā.

Mans ceļš uz medicīnas laboratoriju

Kā jau daudzi, arī es savā profesionālajā dzīvē saskāros ar nepieciešamību mainīt vai daļēji mainīt profesiju un papildināt savas zināšanas. Deviņdesmitajos gados Latvijas zinātne piedzīvoja lielas izmaiņas. Notika arī Rīgas medicīnas institūta reorganizācija un Problēmlaboratorijas likvidācija.

Problēmlaboratorija lokalizējās un arī praktiski bija saistīta ar Republikas klīniskās infekcijas slimību slimnīcu (šobrīd RAKUS Latvijas Infektoloģijas centrs). Tajā laikā par slimnīcas galveno ārsti strādāja profesore Ludmila Vīksna, kura mani uzaicināja darbā Infekcijas slimnīcas praktiskās medicīnas laboratorijā. Vajadzēja gan strādāt, gan mācīties, kārtot kvalifikācijas eksāmenus, lai toreiz strādātu par ārsti-laboranti. Pēc tam man uzticēja vadīt vienu no laboratorijas nodaļām – Hematoloģijas un klīnisko izmeklējumu nodaļu. Praktiski viss darbs ir bijis manuāls, nekādas automatizācijas - viss ir atkarīgs no darbinieka. Kādreiz laborantam vajadzēja ņemt pa 150 asins paraugu un katru rādītāju noteikt atsevišķi. Roku rokā strādājām ar  citām nodaļām – Mikrobioloģijas, Bioķīmijas. Darbu vajadzēja organizēt 24/7 režīmā. Daudz akūto pacientu, uzliesmojumi. Arī toreiz laboratoriskie izmeklējumi bijis liels palīgs klīnicistiem diagnozes noteikšanai. Tā arī sākās sadarbība ar klīnicistiem. Jā, kādreiz bija jūtama neuzticība laboratorijai. Vajadzēja daudz strādāt ar jaunāko literatūru, lai klīnicistiem argumentētu savu viedokli un palīdzētu veikt rezultātu interpretāciju. Manā dzīvē tā bija ļoti laba praktiskā pieredze.

1.attēls. Infekcijas slimību klīniskās bioķīmijas problēmu laboratorija. Profesors Anatolijs Bļugers pie Latvijā viena no pirmajiem elektronu mikroskopa. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 60. gadu beigas.

Pēc kāda laika kļuvu par slimnīcas laboratorijas vadītāju. Mani definētie darba mērķi - kvalitāte, jaunas tehnoloģijas, inovācijas. Un jā, tiešām mēs bijām pirmā pēc LVS/ISO standartiem akreditētā medicīnas laboratorija Latvijā. Fantastisks izrāviens ir bijis arī infekcijas slimību diagnostikas jomā. Bet tam pamatā ir ļoti smags – ne tikai mans, visas laboratorijas darbs. Ļoti laba un produktīva sadarbība izveidojās ar profesori Baibu Rozentāli – galveno ārsti, vēlāk Latvijas Infektoloģijas centra direktori. 2007. gadā man piedāvāja amatu - direktora vietnieks laboratorijas jautājumos. Sapratu, ka tas jau ir kas cits – ne tikai praktiskais darbs, bet arī administratīvais. Toreiz reāli sapratu, ka par visu slikto, kas būs laboratorijas darbā, atbildēšu es kā vadītāja, bet viss labais - tas ir kolektīva nopelns. Vai esmu tam gatava? Vai mani respektēs kolektīvs? Varbūt jā, varbūt nē. Un jā, es piekritu vadīt šo ļoti profesionālo kolektīvu. Man ir lepnums, ka pēc dažiem gadiem mums izdevās izveidot Nacionālo mikrobioloģijas references laboratoriju un 2010. gadā uzcelt visiem kritērijiem atbilstošo 3-stāvu laboratorijas korpusu (2. un 3. attēls). Izaicinājums bijis arī izveidot 3. biodrošības līmeņa laboratoriju – gan tehniski, gan organizējot tās turpmāko darbību. Tā ir svarīga valsts funkcija un laboratorija, protams, eksistē arī tagad, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sastāvā.

2. attēls. Jaunā laboratorijas korpusa būvniecība. Blakus sarkanā ēka bijusī Infekcijas slimību klīniskās bioķīmijas problēmu laboratorija, (pašlaik RAKUS Latvijas infektoloģijas centrs). Personiskais arhīvs, 2009. gads.

3. attēls. Jauns laboratorijas korpuss. Personiskais arhīvs, 2010. gads.

Lai kļūtu par vadītāju vajag mācīties

Bieži tiek uzdots jautājums, vai ir iespējams vadīt kolektīvu, ja nav speciālu vadības zināšanu? Es tomēr atbildētu, nē. Kamēr vadīju references laboratoriju sapratu, ka nepietiek tikai ar profesionālām medicīnas laboratorijas zināšanām. Lai vadītu kolektīvu, nepieciešamas zināšanas par organizācijas un vadības būtību, jo vadītājam vajag izstrādāt darba mērķus, uzdevumus, veikt darba plānošanu, nodrošināt darba procesa efektivitāti, plānot budžetu, izvērtēt riskus, strādāt ar personālu, arī motivēt un noturēt personālu, veidot uzņēmuma mikroklimatu un daudz ko citu. Lai apgūtu šis zināšanas, 2014.gadā aizgāju mācīties biznesa augstskolā “Turība”, kur 2016. gadā ieguvu maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā un uzņēmumu un iestāžu vadītāja kvalifikāciju. Esmu ļoti pateicīga šai augstskolai par apmācības programmu un iegūtajām zināšanām. 

COVID -19 pandēmija ietekmēja mūs visus

Pasaules Veselības organizācijas pārstāvji 2020. gada martā paziņoja, ka COVID -19 uzliesmojums sasniedzis globālās pandēmijas līmeni. Latvijā pirmais gadījums bija apstiprināts 2020. gada martā. Ko izjūta visi tajā laikā, arī mēs, medicīnas laboratorijā strādājošie? Neziņa, nāves elpa, šeit, kaut kur pavisam tuvu. Nav ar ko ārstēt, nav ar ko diagnosticēt. Kā sniega bumba, gadījumu skaits auga un auga - tūkstošiem dienā. Darbs 24/7. Paraugus izmeklēja visas laboratorijas, kurām bija tiesības to darīt un kapacitāte (4. attēls). Valsts ir deleģējusi medicīnas laboratorijām ļoti atbildīgo darbu – veikt COVID -19 ierosinātāja identifikāciju, kas ir bijis vienīgais veids uz kura pamata nosaka diagnozi. Bija arī pietiekami daudz neskaidrību un grūtību. Visi kopā meklējām problēmu risinājumus. Tā es tuvāk iepazinos ar izcilu organizatoru - Stellu Lapiņu – toreiz SIA “Centrālā laboratorija” un AS “Veselības centru apvienība” valdes priekšsēdētāju. Pēc kāda laika bija piedāvājums pievienoties SIA “Centrālā laboratorija”  komandai. Jā, es pietiekami ilgi domāju. Arī par valsts un privāto medicīnu kopumā, jo es vienmēr strādāju valsts medicīnas iestādēs. Ir savas priekšrocības un ir savi trūkumi, bet tas noteikti ir atsevišķs stāsts. Tā, no 2021. gada sāku strādāt SIA “Centrālā laboratorija” par  valdes locekli, kopš 2023. gada beigām par padomes locekli. Toreiz pievienojos fantastiskai komandai un kopā mēs sasniedzām ļoti daudz.

4. attēls. Darbs ar Covid-19 paraugiem. Personiskais arhīvs, 2020. gads.

Tajā, COVID -19 pandēmijas laikā, bija ļoti svarīgi ātri pieņemt pareizo lēmumu un ātri rīkoties. Pateicoties plašam loģistikas tīklam, paraugu noņemšanas punktiem un tehniskām iespējām, SIA “Centrālā laboratorija”, protams, arī citas laboratorijas uz saviem pleciem iznesa COVID -19 infekcijas laboratorisko diagnostiku. 

Medicīnas laboratoriju strauja attīstība

Pēdējo desmit gadu laikā medicīnas laboratorijas attīstījās ļoti strauji.  Šo procesu ietekmēja arī COVID -19 pandēmija, kad īpaši pieauga pieprasījums pēc ātriem un kvalitatīviem laboratoriskiem pakalpojumiem. Pieaugošs pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, ieskaitot laboratoriskos, saistīts ar populācijas novecošanu, dažādu hronisku slimību pieaugumu un citiem faktoriem. Laboratoriskie izmeklējumi kļūst arvien daudzveidīgāki un informatīvāki. Pētījumi liecina, ka Eiropā un ASV pat līdz 70% ārstu slēdzienu balstās uz laboratoriskiem datiem. Lai nodrošinātu pienācīgu pakalpojumu sniegšanu, laboratorijām nepieciešams nodrošināt izmeklējumu kvalitāti, aprites laiku, pieejamību, spektru un citus faktorus. Tas nav iespējams bez atbilstošām tehnoloģijām, automatizācijas, digitalizācijas, robotizācijas. Jaunas tehnoloģijas ir dārgas un tās ir rentablas, ja izmeklējumu plūsma ir pietiekami liela. Laboratorijas pakalpojumu pieejamības saglabāšanai un uzlabošanai kritiski svarīgi rast iespējas laboratorijas pakalpojumu izmaksu samazināšanai. Tāpēc praktiski neizbēgami ka visā pasaulē, arī Latvijā, vērojama laboratorijas pakalpojumu centralizācija.  

Man ir ļoti svarīgi, ka ceļš, ko šobrīd iet “Centrālā laboratorija”, ir jaunas, modernas tehnoloģijas, to ieviešana praksē, jauni pakalpojumi, kas spēj paātrināt un uzlabot diagnozes noteikšanu (5. attēls). Mēs domājam gan par ārstiem, gan par pacientiem.

5. attēls. SIA “Centrālā laboratorija” - jaunās tehnoloģijas. SIA “Centrālā laboratorija” arhīvs. 2021. gads.

Akadēmiskais darbs

Kopš 2002. gada uzsāku darbu Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedrā, biju ievēlēta par docenti, pēc tam par asociēto profesori (6. attēls). Jau ilgus gadus strādāju par Laboratorijas ārsta specialitātes rezidentūras studiju programmas vadītāju. Ļoti svarīgi, ka programma ir akreditēta un tās saturs atbilst Eiropas Klīniskās ķīmijas un laboratorijas medicīnas federācijas mācību programmai laboratorijas medicīnas speciālistiem. Līdz ar to mūsu speciālistu izglītība ir atzīta visā Eiropā.

6. attēls. Ievēlēšana asociētās profesores amatā. No kreisās: profesors Pēteris Stradiņš, asociētās profesores Agnese Ozoliņa un Jeļena Storoženko, RSU rektors profesors Aigars Pētersons. Rīgas Stradiņa universitātes arhīvs. 2020. gads, oktobris.

Latvijā medicīnas laboratorijās ir tiesīgi praktizēt laboratorijas ārsti, laboratorijas speciālisti un biomedicīnas laboranti. Realizējot apmācības procesu, redzu un saskaros ar daudziem topošajiem speciālistiem. Praktiski visi palika izvēlētajā profesijā un turpina darbu dažādās medicīnas iestādēs. Kā jebkurā medicīnas jomā Latvijā, arī laboratoriskajā medicīnā trūkst talantīgu, zinošu un uzticamu speciālistu. Medicīnas laboratorijas funkcionēšana ir ļoti sarežģīta, tāpēc svarīgi, lai būtu ne tikai labas prasmes un zināšanas, bet jābūt arī komandas cilvēkam. Topošajam speciālistiem jābūt spējīgam komunicēt gan ar pieredzējušiem speciālistiem, kuri realizē apmācības procesu, gan ar citiem laboratorijā strādājošajiem. Galu galā jaunie speciālisti ir arī topošie vadītāji, kuriem pašiem būs jāorganizē darbs, jāvada kolektīvs un jāpiesaista citus talantīgus darbiniekus.

Speciālistiem ir ļoti svarīgi pārzināt mūsdienīgas laboratorijas iekārtas, informācijas tehnoloģijas, arī akreditācijas procesu, jo Latvijā medicīnas laboratorijām akreditācija ir obligāta. Tajā pat laikā ne uz mirkli nedrīkst aizmirst, ka aiz paraugiem un iekārtām stāv pacients, un no mūsu rezultātiem atkarīga viņa veselība un dažkārt arī dzīvība. Tā ir laboratorijas specifika – mēs neredzam pacientu, bet ir jāzina viss, kas saistīts ar rezultātiem, piemēram, dzīvībai bīstamas novirzes, izmeklēšanas secība, algoritmi, rezultātu interpretācija un daudz ko citu. Esmu pilnībā pārliecināta, ka jaunās tehnoloģijas, arī mākslīgais intelekts, nekad nevarēs aizvietot darbinieku kompetenci un zināšanas. 

Lielākais izaicinājums – grāmatas sagatavošana

Grāmata "Laboratoriskie izmeklējumi dažādu slimību diagnostikā" ir veltīta laboratorisko izmeklējumu lomai dažādu slimību diagnostikā (7. attēls). Grāmata satur informāciju par rādītāju nozīmi, patoģenēzes mehānismiem, rezultātu interpretāciju un prognostisku vērtību, diagnostikas algoritmiem, izmeklēšanas metodēm un izmeklējamiem paraugiem. Grāmatu bija iespējams izdot ar SIA “Centrālā laboratorija” visciešāko sadarbību un atbalstu. Grāmatas tapšanā piedalījās izcils 22 autoru kolektīvs – RSU un LU profesori, docenti, pētnieki, vadošie Latvijas ārsti  un speciālisti. Grāmatas izdevējs - SIA "Medicīnas apgāds".

7. attēls. Grāmatas “Laboratoriskie izmeklējumi dažādu slimību diagnostikā” atklāšana. 2024. g. septembris.

Vēlme uzrakstīt grāmatu par laboratoriskiem izmeklējumiem radās pakāpeniski. Profesionālās dzīves laikā, kas vienmēr bija saistīta ar medicīnas laboratoriju, sakrājās daudz interesantas informācijas par laboratoriskiem izmeklējumiem, ko vajadzēja, galvenokārt, risinot praktiskus jautājumus ar klīnicistiem, kā arī, veicot akadēmisko darbu. Vienmēr cenšos saglabāt interesantus pierakstus ar domu, - kādreiz noderēs. Jā, tiešām noderēja. Sākot darbu Centrālā laboratorijā, bija izlemts, ka gatavošu nelielu grāmatu par izmeklējumiem. Pavisam nelielu un viegli lasāmu. Tomēr drīz vien kļuva skaidrs, ka jāgatavo grāmata, kas būtu interesanta un noderīga klīnicistiem. Tāpēc tai jāsatur daudz plašāka informācija, ieskaitot klīnisko gadījumu aprakstus. Grāmatas zinātniskais recenzents profesors Aivars Lejnieks norādījis, - būtu labi, ja grāmata palīdzētu ārstiem izvairīties no liekiem izmeklējumiem un palīdzētu izvēlēties pareizos. Vai tas izdevās – vērtēt lasītajiem. Grāmatas sagatavošana aizņēma trīs ar pusi gadu un tas nebija viegls process. Ļoti ceram, ka tā ir noderīga ārstiem praktiskajā darbā, kā arī topošiem ārstiem, apgūstot studijas medicīnā. 

Visa mana profesionālā dzīve ir saistīta ar laboratorisko medicīnu. Šajā laiku esmu apguvusi daudzas tehnoloģijas, veicu daudz dažādas manipulācijas, sagatavoju daudz praktiskas un zinātniskas informācijas. Arī kontaktēju  un sadarbojos ar ļoti, ļoti daudziem cilvēkiem. Pateicos visiem, kuri ieinteresēja mani šajā profesijā un motivēja uz profesionālo izaugsmi. Visiem topošajiem laboratorijas darbiniekiem varu pateikt, ka medicīnas laboratorija, - tā ir vesela pasaule, kas vienmēr bija un būs starp praktisko medicīnu un zinātni. Viss, ko mēs darām, ir kalpo cilvēkam, cilvēka veselībai. Tāpēc šis darbs sniedz tik ļoti lielu gandarījumu jebkuram medicīnas laboratorijā strādājošajam.

Foto: pexels.com, privātais arhīvs

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2025. gada janvāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!