Jānis Šlēziņš: Neiroķirurģijas nākotne strauji mainīgajā medicīnas pasaulē.

Mans ceļš medicīnā un neiroķirurģijā

Mans ceļš medicīnā, ja tā var teikt, sākās deviņu gadu vecumā ar sāpēm vēdera lejasdaļā, labajā pusē. Tētis, nebūdams ārsts, iedomājās, ka man varētu būt apendicīts, kas rezultātā arī apstiprinājās. Tā nu ar ātrās palīdzības auto (kā šodien atceros - balts RAF “Latvija”) nokļuvu Bērnu slimnīcā, Vienības gatvē. Situāciju nedaudz traģikomisku padara arī apstāklis, ka pāris nedēļas pirms šiem notikumiem, krītot no skrituļdēļa (ļoti gribēta dzimšanas dienas dāvana) biju vienlaikus salauzis abas rokas. Tā nu uz operāciju galda gūlos ar abām saģipsētām rokām…

Pēc operācijas nokļuvu iepriekš neredzētā pasaulē (nodaļā), kur valdīja sava dienaskārtība, režīms un noteikumi…, kas uz mani atstāj spēcīgu iespaidu. Tikai slimnīcai raksturīgais “ārstnieciskais gaiss”, ko veido kombinācija no medikamentu, dezinfekcijas līdzekļu un UV lampas radītas smaržas, māsiņas un sanitāri, kuras rūpējas par mazajiem slimniekiem, ķirurgi baltajos halātos ar tam laikam raksturīgajām baltajām cepurītēm. Lai arī nodaļā uzzināju, ka dzīve nav tikai rožu dārzs, jo, lūk, tas puika, kurš guļ palātas stūrī jau mēnešiem, ir vecāku pamests, no bērnunama - nedziedināmi slims, kopumā manām, bērna acīm, slimnīca izskatījās kā brīnumaina vieta, kur slimie tiek izārstēti, kļūst veseli un laimīgi, un ārsti, māsas, sanitāri ir tie, kas strādā šajā “laimes fabrikā”. No slimnīcas iznācu ne tikai bez “aklā piedēkļa” un abām ģipša longetēm, bet arī ar stingru pārliecību, ka vēlos saistīt savu dzīvi ar medicīnu.

Astoņus gadus vēlāk - mērķtiecīga gatavošanās iestājeksāmeniem ar sekmīgu iestāšanos Latvijas Medicīnas akadēmijā (mūsdienās Rīgas Stradiņa Universitāte) un medicīnas studijas. Lai būtu tuvāk “īstajai” medicīnai, pēc pirmā kursa pabeigšanas, vasarā, uzsāku darbu par sanitāru Rīgas 1.slimnīcas operāciju blokā (vēlāk paaugstināts amatā par māsu palīgu), kur paralēli medicīnas studijām - naktīs un brīvdienās nostrādāju četrus gadus. Vērojot gan vēdera dobuma ķirurgu, gan ortopēdu, gan neiroķirurgu darbu, manī nostiprinājās sajūta, ka neiroķirurģija varētu būt “TAS”. Šo sajūtu stiprināja arī brīvprātīgais darbs (volontēšana) neiroķirurgu dežūrās Stradiņa slimnīcā. Jāteic gan, ka, sākot darbu neiroķirurģijā, jau kā rezidentam, secināju, ka studiju laika iespaids par profesiju bija nepilnīgs. Tagad ticu, ka tikai kādu laiku pastrādājot neiroķirurģijā, iespējams pa īstam saprast, kas ir šī profesija.

Neiroķirurga ikdiena ir pilna ar izaicinājumiem, nervus kutinošiem un patiesa prieka brīžiem, kad izdevies pacientam palīdzēt un rūgtiem pārdzīvojumiem, kad tas nav izdevies.

Jau pēc rezidentūras un doktorantūras studiju pabeigšanas vēlējos iegūt gan jaunu profesionālo, gan dzīves pieredzi, tāpēc nepilnus divus gadus nostrādāju par neiroķirurgu (speciality registrar - ekvivalents vecāko gadu rezidentam Latvijā) divos ļoti lielos Neiroķirurģijas centros Lielbritānijā (King’s College Hospital Londonā un Walton Centre Liverpūlē). Lai arī uz Lielbritāniju devos kā sertificēts neiroķirurgs, daudzo darba organizācijas atšķirību, milzīgā darba apjoma un ļoti augstā darba tempa dēļ, sākotnēji jutos kā no jauna sācis rezidentūru, taču jau trīs mēnešus vēlāk biju pilnībā iejuties. Lielbritānijā nostrādāto laiku atceros kā lielisku skolu, kur daudz ko iemācījos, strādājot kopā ar brīnišķīgiem, zinošiem un augsti profesionāliem kolēģiem no dažādām valstīm.

Neiroķirurģija, kā tehnoloģiju un inovāciju ietilpīga specialitāte, vienmēr ir bijusi medicīnas inovāciju priekšgalā, pastāvīgi attīstoties, pateicoties uzlabojumiem attēldiagnostikā, ķirurģiskajā aprīkojumā/metodēs un neirozinātnēs. Taču, neraugoties uz milzīgo progresu, kas sasniegts pēdējās desmitgadēs, neiroķirurģija zināmā mērā ir atdūrusies pret grūti pārvaramiem attīstības griestiem. Paskaidrošu - ir skaidrs, ka daudzas saslimšanas, ar kuru ārstēšanu šobrīd nodarbojas neiroķirurgi, pēc būtības nav atrisināmas ar ķirurģiskām metodēm, piemēram, gliāli audzēji, kas savas augšanas īpatnību dēļ ar operāciju nav pilnībā izņemami pat teorētiski. Tas nozīmē, ka šobrīd šādu audzēju operēšana un turpmāka adjuvanta terapija tiek veikta ar mērķi pagarināt cilvēka dzīvi (ieteicams, kvalitatīvu), bet nepretendējot uz pacienta izārstēšanu. Līdz ar to domāju, ka neiroķirurģiju kā daļu no medicīnas skars gan daudzi tehnoloģiski uzlabojumi, kas būs kopēji visai medicīnai, taču būs arī tieši neiroķirurģijai specifiskas izmaiņas, kas būtiski izmainīs neiroķirurgu ikdienu un darba fokusu.

Turpmākajās desmitgadēs nozare piedzīvos būtiskas pārmaiņas, ko virzīs digitalizācija, mākslīgais intelekts (MI), robotika, minimāli invazīvas metodes un jaunas terapeitiskās pieejas. Šajā rakstā aplūkota potenciālā neiroķirurģijas nākotne, akcentējot jauninājumus, kas gan pārveidos ķirurģiskās iejaukšanās metodes, gan arī potenciāli pārvērtīs noteiktas patoloģijas no ķirurģiski ārstējamām uz medikamentozi kontrolējamām, kā arī radikāli mainīs pacientu konsultācijas un aprūpes pieejamību.

Demogrāfiskās izmaiņas pasaulē, kā izaicinājums medicīnas pieejamībai

• Pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums uz relatīvas medicīnas aprūpes profesionāļu skaita samazināšanās fona. Atbilstoši ANO datiem, pasaules iedzīvotāju skaits arvien turpina pieaugt un 2022. gada 15. novembrī tas pārsniedza astoņus miljardus. Lai arī pasaules iedzīvotāju skaita pieauguma ātrums samazinās, prognozēts, ka 2100. gadā pasaules iedzīvotāju skaits pārsniegs 10 miljardus. Ko tas nozīmē medicīnas nozarei? Arvien pieaugošs pacientu skaits! Tik tālu būtu labi, taču problēma ir tā, ka medicīnas profesionāļu skaita pieaugums dažādu iemeslu dēļ atpaliek (ilgs apmācību laiks, regulācija, ierobežoti resursi, medicīnas kā profesijas prestiža samazināšanās). Rezultātā uz vairāk pacientiem ir arvien mazāk medicīnas profesionāļu, kas samazina pieejamību.

• Arvien garāks dzīves ilgums. 1960. gadā vidējais dzīves ilgums atkarībā no valsts/reģiona, bija 52 līdz 58 gadi, taču jau 2019. gadā vidējais dzīves ilgums bija sasniedzis 72 līdz 74 gadus. Ko tas nozīmē medicīnas nozarei? Pacientu skaits kļūst lielāks ne tikai uz skaita pieauguma, bet arī dzīves ilguma pieauguma rēķina.

• Hronisko slimību pieaugums. Ņemot vērā, ka iepriekš minēto apstākļu dēļ pacientu skaits pieaug, arī hronisko slimību un stāvokļu daudzums būtiski pieaug, kas rada papildus slogu medicīnas sistēmai.

• Medicīnas izmaksu pieaugums, kas pārsniedz ekonomikas pieaugumu. Attīstoties ārstēšanas metodēm un medikamentiem, ārstniecības izmaksu pieaugums būtiski pārsniedz ekonomikas pieauguma ātrumu, kas nav ilgtspējīgi.

Secinājums. Ņemot vērā iepriekš minēto, saprotams, ka nākotnē nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi tradicionālā veidā, kur pacients satiekas ar veselības aprūpes profesionāli formātā 1:1, kļūs arvien sarežģītāk, lai neteiktu, ka neiespējami. Domāju, ka medicīna ir viena no pēdējām nozarēm pēdējā desmitgadē, kas nav piedzīvojusi būtisku digitalizāciju, taču tuvākā desmitgadē nozare digitalizēsies, jo citu iespēju vienkārši nebūs.

Potenciālie risinājumi neiroķirurģijā mūsdienu izaicinājumu pārvarēšanai

• Neiroķirurģisko konsultāciju un pacientu aprūpes nākotne

Ņemot vērā arvien pieaugošo aizu starp “pieprasījumu un piedāvājumu”, neiroķirurģijas pacientu konsultāciju pieejamība un ambulatorā aprūpe ievērojami mainīsies, pateicoties digitālās veselības risinājumiem.

• Attālināto neklātienes ārsta konsultāciju attīstība. Ņemot vērā, ka anamnēzes un sūdzību ievākšana klātienes konsultācijā aizņem daudz laikā, šīs informācijas ievākšana tiks automatizēta, pacientam mijiedarbojoties ar mākslīgā intelekta avataru. Pacients varēs izteikt savas sūdzības un citus anamnēzes datus strukturētā un algoritmizētā veidā (atkarībā no pacienta atbildes, viņam uzdod nākamo pakārtoto, precizējošo jautājumu), tādējādi nodrošinot ārstam jau gatavu informācijas bāzi. Apvienojot sūdzības, citus anamnēzes datus ar digitāli pieejamiem radioloģiskiem un laboratoriskiem datiem, ārstam būs iespēja sniegt kvalitatīvu slēdzienu un tālāku izmeklēšanas/ārstēšanas plānu, pacientu dzīvē nesatiekot. Šādas konsultācijas, paredzams, saīsinās gaidīšanas laiku pie speciālista tādēļ, ka speciālists būs spējīgs “apskatīt” vairāk pacientus vienā laikā vienībā nekā “parasto”, klātienes konsultāciju laikā.
• Telemedicīna un virtuālās klīnikas. Attālinātas neiroķirurģiskās konsultācijas kļūs par normu, samazinot nepieciešamību pēc klātienes vizītēm un tādējādi ietaupot laiku un resursus gan pacientam, gan ārstam. Virtuālā realitāte (VR) palīdzēs labāk izprast savu diagnozi un ārstēšanas iespējas.
• Mākslīgā intelekta (MI) atbalstīta pirmsoperācijas novērtēšana. Mākslīgais intelekts veiks sākotnējos novērtējumus, automātiski nosakot steidzamību un ārstēšanas stratēģiju, tādējādi optimizējot pacientu plūsmu un samazinot gaidīšanas laiku.
• Blokķēdes tehnoloģija un droša medicīniskā dokumentācija. Pacientiem būs pilnīga kontrole pār saviem medicīniskajiem ierakstiem, nodrošinot drošu datu apmaiņu starp ārstniecības iestādēm un ārstiem, uzlabojot starpdisciplināro sadarbību un efektivitāti.

Mākslīgais intelekts neiroķirurģijā

Mākslīgā intelekta ieviešana būtiski ietekmēs neiroķirurģisko lēmumu pieņemšanu, pirmsoperācijas plānošanu, intraoperatīvo vadību un pēcoperācijas uzraudzību.

• MI diagnostikā un lēmumu pieņemšanā. MI algoritmi spēj analizēt attēldiagnostikas izmeklējumus ar precizitāti, kas pārsniedz cilvēka acs spējas, atklājot smalkas izmaiņas, kas varētu palikt nepamanītas pat pieredzējušam radiologam. Mašīnmācības modeļi, balstīti uz lielām datu kopām, palīdzēs personalizēt ārstēšanas taktiku katram pacientam. Sarežģītos gadījumos mākslīgais intelekts var atbalstīt klīnicistu pareiza lēmuma pieņemšanā un pareizas diagnozes noteikšanā, balstoties uz pieejamu lielu informācijas apjomu.
• MI robotizētā ķirurģijā. Robota asistētā ķirurģija, kombinācijā ar MI, uzlabos operācijas precizitāti, drošību un saīsinās operācijas laiku. Tādi risinājumi kā ROSA® un Mazor X™ jau ietver MI funkcijas, un nākotnes sistēmas spēs reāllaikā pielāgoties un koriģēt ķirurģiskās darbības.
• Automatizēta pēcoperācijas uzraudzība. MI balstītas valkājamas ierīces uzraudzīs pacienta neiroloģiskās funkcijas, intrakraniālo spiedienu un kustību raksturu, nodrošinot agrīnu komplikāciju atklāšanu.

Robotika un paplašinātā realitāte (AR) ķirurģijā

• Nākamās paaudzes robotika. Lai gan šobrīd robotizētās sistēmas galvenokārt izmanto mugurkaula operācijās un audzēju rezekcijā, paredzams, ka nākotnes tehnoloģijas attīstīsies līdz līmenim, kur tās autonomi veiks mikrodisekcijas un audzēju izņemšanu no vissarežģītākajām smadzeņu zonām.
• Paplašinātā realitāte (AR) un jauktā realitāte (MR) ķirurģijā. AR/MR tehnoloģijas operācijas laikā nodrošinās reāllaikā integrētu anatomisko un funkcionālo attēlu pārklājumu, kas uzlabos operāciju precizitāti un drošību. Šīs tehnoloģijas īpaši noderēs sarežģītās audzēju rezekcijās un asinsvadu ķirurģijā. AR/MR tehnoloģijas operācijas laikā nodrošinās reāllaikā integrētu anatomisko un funkcionālo attēlu pārklājumu, kas uzlabos operāciju precizitāti un drošību. Šīs tehnoloģijas īpaši noderēs sarežģītās audzēju rezekcijās un asinsvadu ķirurģijā.

Minimāli invazīvas metodes neiroķirurģijā

• Endoskopiskās un lāzera tehnoloģijas. Endoskopiskās pieejas galvaskausa pamatnes un mugurkaula patoloģijām turpinās attīstīties, padarot operācijas drošākas, mazāk invazīvas, tādējādi paātrinot atveseļošanos.

Gēnu terapija, cilmes šūnas, neiroreģenerācija un CNS implanti

Kā jau iepriekš minēts, daļu šā brīža neiroķirurģisko slimību veido problēmas, kas pēc būtības nav atrisināmas ar ķirurģiskām metodēm. Strauji attīstoties gēnu terapijai un reģeneratīvai medicīnai, daudzas saslimšanas potenciāli varētu kļūt no ķirurģiskām par ne-ķirurģiskām, tādējādi būtiski izmainot neiroķirurgu ikdienu.

• Gēnu terapija neiroonkoloģisku un neirodeģeneratīvu slimību gadījumā. Gēnu inženierijas tehnoloģiju straujā attīstība dod cerības gan onkoloģisku slimību (piemēram Glioblastoma), gan neirodeģeneratīvu slimību (piemēram, Parkinsona slimība, ALS) ārstēšanai principiāli jaunā veidā, piedāvājot iespēju aizkavēt, apturēt vai pat pilnībā izārstēt slimību.
• Cilmes šūnu terapija muguras smadzeņu traumām un insultam. Lai gan šī pieeja šobrīd ir eksperimentālā stadijā, nākotnē neironu cilmes šūnu implantācija varētu nodrošināt funkcionālu atveseļošanos pacientiem ar muguras smadzeņu traumām un insulta izraisītu smadzeņu bojājumu.
• CNS implanti. Šobrīd vairāki uzņēmumi (zināmākais “Neuralink”) strādā pie CNS implantējamu ierīču izstrādes, kas ne tikai potenciāli varētu atgriezt pēc traumas vai cita CNS bojājuma zaudētās funkcijas, bet arī būtiski papildināt esošo smadzeņu kapacitāti.

Secinājums

Neiroķirurģijas un arī visas medicīnas kā nozares nākotni noteiks MI, robotika, neinvazīvās terapijas, gēnu un reģeneratīvā medicīna. Attīstoties tehnoloģijām, daļa tradicionālo ķirurģisko diagnožu var tikt ārstētas ar medikamentozām metodēm, samazinot invazīvas procedūras nepieciešamību. Vienlaikus digitālā veselība un telemedicīna radikāli mainīs veidu, kādā pacienti saņem neiroķirurģisko aprūpi. Šīs inovācijas neaizstās neiroķirurgus, bet mainīs viņu lomu, padarot ķirurģiju precīzāku, drošāku un pieejamāku.

Novēlējums pacientiem no ārsta, kurš ikdienā pamatā saskaras ar mugurkaula saslimšanām

Mīļie pacienti!

Mugurkauls ir ķermeņa balsts, kas ļauj mums kustēties, strādāt un baudīt dzīvi. Lai tas kalpotu ilgi un bez sāpēm, ir svarīgi par to rūpēties jau laikus. Normāls ķermeņa svars, regulāras fiziskās aktivitātes, pareiza stāja un ergonomiska darba vide ir būtiski faktori, kas palīdz saglabāt mugurkaula veselību.

Ja tomēr rodas diskomforts vai sāpes, neatlieciet vizīti pie speciālista. Mūsdienu medicīna piedāvā plašas iespējas efektīvai diagnostikai un ārstēšanai – no konservatīvām metodēm līdz minimāli invazīvām operācijām, kas ļauj ātri atgriezties aktīvā dzīvē.

Novēlu jums stipru veselību, kustību prieku un možu garu! Rūpējieties par savu mugurkaulu, un tas rūpēsies par jums!

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2025. gada marta numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!