Vita Šteina: Pacientu pieredzes stagnācija: nepieciešama enerģiskāka rīcība veselības aprūpē

Pasaulē aprīļa pēdējā nedēļā atzīmē Starptautisko pacientu pieredzes nedēļu. Latvijā termins ‘pacientu pieredze’ tika iepazīts 2018.gadā, kad Bērnu klīniskā universitātes slimnīca ieviesa pirmo pacientu pieredzes aptauju. Kā pagājuši 7 gadi? Kādi būtiskākie uzlabojumi vērojami veselības aprūpē pacientu pieredzes uzlabošanā?

Pacientu iespējas dalīties ar pieredzi pieaug– sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru ir ieviestas jau 4 pacientu pieredzes aptaujas:1.stacionārā aptauja; 2. dzemdību aptauja; 3. mentālās veselības aptauja un nupat izstrādāta arī 4. ambulatorā pacientu pieredzes aptauja. Līdz ar ambulatorās aptaujas ieviešanu praksē - jau 60% pacientu būs iespēja sniegt atgriezenisko saiti par pieredzēto veselības aprūpes laikā Latvijas veselības iestādēs. Jaunizveidotā Metodiskā veselības institūcija ģimenes veselības jomā šogad izstrādās saturu pacientu pieredzes aptaujai arī primārajā veselības aprūpē. Līdz ar šīs aptaujas ieviešanu mēs būsim devuši iespēju par savu pieredzi dalīties vismaz 90% pacientu.

Virziens, kurā dodas Latvija – ir apsveicams. Mēs esam retā valsts pasaulē, kur nacionālā mērogā tiek virzīts tik plašs spektrs aptauju. Ar ko ir īpaša šī aptauja? Atšķirībā no vispārīgiem novērtējumiem un apmierinātības līmeņa mērīšanas, pieredzes aptaujas ļauj ielūkoties dziļāk mūsu veselības aprūpes kultūrā, cik iesaistīts ir pacients savā veselības aprūpē, cik skaidra un saprotama ir sniegtā informācija, vai vispār informācija ir pieejama, vai pacientiem ir pieejams psihoemocionālais atbalsts, vai reaģējam uz sāpēm utt. Bieži saskaros ar viedokli gan mūsu pašu veselības nozares profesionāļu starpā, gan arī starptautiski – ka pacientu pieredze ir saistīta pārsvarā ar komforta un ērta navigācijas rīka nodrošināšanu. Nereti pieredze tiek pretstatīta pacientu drošībai un klīniskajiem rezultātiem, cenšoties norādīt, kura no jomām ir svarīgāka. Tomēr patiesi augstvērtīgu kvalitāti mēs varam sasniegt tikai tad, ja klīniskā efektivitāte, pacientu drošība un pieredze kā vienlīdzīgi vienas ģimenes locekļi veido sinerģiju, sadarbību katrs tajā brīdī, kad nepieciešams. Pieredzes lielā loma ir pacienta iesaistē un līdzestības veicināšanā, lai sasniegtu pēc iespējas labākus klīniskos rezultātus. Efektīva pacientu iesaiste iespējama, ja pacients jūtas sadzirdēts, cienīts, atbalstīts, ir mierpilns, jūtas droši, izprot paredzēto ārstniecības plānu, bez sāpēm, jūtas komfortabli – paēdis, siltumā un tīrībā, zina, kādas rekomendācijas viņam jāpilda un pats galvenais – kāpēc. Laba pacientu pieredze palīdz pacientu gan fiziski, gan morāli sagatavot sadarbībai. Un pacientu drošība caurvijas visam ārstniecības procesam kā gaiss, kas vitāli nepieciešams mūsu izdzīvošanai.

Par to, kā pacienti vērtē pieredzēto slimnīcās Latvijā, var iepazīties SPKC mājas lapā: Pacientu ziņotā pieredze | Slimību profilakses un kontroles centrs

Pēdējo 5 gadu Nacionālās stacionāra pacientu pieredzes aptaujas dati liecina par stagnāciju – kā sākām, tā arī turpinām. Bez būtiskiem uzlabojumiem, bez būtiskām pieredzes pasliktināšanas tendencēm. Kāpēc tā? Pavisam vienkārši – pirmais solis pacientu pieredzes pasaulē ir iegūt pacientu sniegto atgriezenisko saiti. Otrs solis – uzlabojumi. Ikvienai ārstniecības iestādei, kura apkopo pacientu sniegtos pieredzes datus, būtu jāizvēlas uzlabojumu prioritātes un pie tām mērķtiecīgi jāstrādā, iesaistot atbildīgās struktūrvienības un novirzot uzlabojumiem nepieciešamos resursus. Latvijā tikai atsevišķas slimnīcas nonākušas līdz 2.solim. Līdz ar to būtiski uzlabojumi Latvijas kopējā pieredzes novērtējumā nav vērojami. Mūsu stiprās puses – cieņpilna attieksme no personāla puses; sāpju menedžments jeb spēja reaģēt un palīdzēt pacientiem sāpju gadījumā; personāla tūlītēja reakciju pēc trauksmes pogas nospiešanas; gultas veļas tīrība; skaidrība par to, kas jādara pēc izrakstīšanas no slimnīcas.

Vidēji labi pacienti vērtē personāla sniegto informāciju par iespējamiem riskiem un ieguvumiem ārstniecības terapijai; pacientu iesaisti lēmumu pieņemšanā par izvēlēto terapiju; personāla spēju sniegt saprotamas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem; personāla atbalstu baiļu un satraukuma mazināšanā; telpu tīrību, naktsmieru nodaļā.

Savukārt kā nepietiekamas jomas pacienti norāda: ēdināšanas kvalitāti; gaisa temperatūru telpās; klusumu; informēšanu par izmantotajiem medikamentiem ārstniecībā un to iespējamām blaknēm; pacientu identitātes pārbaudi pirms medikamentu došanas, pirms manipulācijām un procedūrām.  

Uzlabojumiem pietrūkst jauda un temps. Uzlabojumi pārsvarā tiek realizēti organizācijas ietvaros, tomēr kopējie stacionārās pieredzes aptaujas rezultāti liecina par nepieciešamību izstrādāt prioritāros uzlabojumus arī nacionālā līmenī. Latvijas veselības aprūpes ‘slimība’ ir zemais pacientu identifikācijas līmenis. Mēs pārbaudām identitāti katram otrajam pacientam, kas ir būtisks pacientu drošības pārkāpums. Pacientu identitāte ir jāpārbauda pirms procedūrām, manipulācijām, pirms zāļu ievades, ķirurģiskām operācijām u.c. procesiem. Viens no biežāk minētajiem pacientu drošības gadījumiem slimnīcās ir tieši sajaukti pacienti. Esmu lasījusi pacientu komentāros tādus gadījumus, kad pacientam ievadīta citam pacientam paredzēta ķīmijterapija, uz operāciju atvests nepareizais pacients, izmeklējums anestēzijā veikts nepareizajam pacientam. Drošības gadījumi Latvijas slimnīcās pēc pacientu ziņotā pieredzes aptaujā – notiek ap 4% gadījumu. Sajaukti pacienti ir noteikti novēršama problēma. Biežāk dzirdētais alibi – nepietiekams aprūpes personāls, kas laika taupīšanas nolūkos izlaiž pārbaudi. Vai tiešām vienmēr laika taupīšana ir iemesls to nedarīt? Ieradumus mēs pārņemam no kolektīva, iekšējās kultūras. Kā to mainīt? Pirmkārt, mums ir nepieciešama Nacionālā veselības aprūpes kvalitātes stratēģija, kurā skaidri un gaiši definēti izmērāmi mērķi klīniskajā, pacientu drošības un pieredzes jomā. Definējot mērķus, izstrādājot konkrētu rīcības plānu un atbalstot veselības iestādes tā realizēšanā- ir vienīgais ceļš uz vienotiem uzlabojumiem. Atstājot lēmumus pašu veselības iestāžu rokās, mēs panākumus redzēsim tikai tajās iestādēs, kur vadības komandai ir pietiekama izpratne par veselības aprūpes kvalitāti un atbildīgajiem speciālistiem degsme un entuziasms ir viņu otrais vārds.

Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ir izstrādāta Cilvēkpieredzes stratēģija 2025.-2029.gadam, kas ietver ne vien pacientu pieredzes mērķus, uzlabojumu plānu, bet arī virza darbinieku pieredzi kā pamatu pamatu jeb pirmo soli uzlabojumu plānā. Pacientu pieredzi nav iespējams uzlabot bez motivētu darbinieku iesaistes.

Un šeit es vēlos izcelt otru Latvijas veselības aprūpes ‘slimību’ – rūpes par darbiniekiem var novērot atsevišķās veselības aprūpes iestādēs, bet vairumā gadījumu izpratne par to robežas ar lietvedības darbu personālvadības struktūrvienībās un periodisku darbinieku apbalvošanu par ilgstošu darbu slimnīcā. Rūpes par darbiniekiem jeb darbinieku pieredze ir atkarīga primāri no tiešā vadītāja – kāds mikroklimats valda komandā, cik cieņpilni izturamies viens pret otru, kā atbalstām grūtās situācijās un kopā svinam svētkus. Uz labās sadarbības pamatiem tiek būvēti nākamie līmeņi – iesaiste organizācijas un struktūrvienības mērķu sasniegšanā, informācijas apmaiņa organizācijas ietvaros, starpdiciplināra sadarbība, ‘mēs’ nevis Tu un es’ kopības veidošana utt. Rūpes par darbiniekiem nav tikai atbilstošs atalgojums. Tā pamatu pamatā ir iekšējā kultūra un spēja sadarboties mērķu sasniegšanā.  Dzīvesprieks darbā ir viens no priekšnosacījumiem darbinieku lojalitātes veicināšanā. Ja man patīk sadarboties ar savu komandu, ja mēs spējam jokot, droši izteikt savu viedokli un diskutēt, es ar prieku došos uz darbu. Galu galā – mēs savā darbā pavadām lielāko savu mūža daļu. Mēs noteikti esam pelnījuši justies labi. Kultūra, tradīcijas, mikroklimats ir mūsu katra paša rokās. Te valsts, Veselības ministrija vai valde nepalīdzēs.

Kādi soļi vēl mums būtu veicami?

• Izpratnes veicināšana par horizontālu sadarbību. Pacientu pieredzes speciālisti visā pasaulē strādā ‘horizontāli nevis vertikāli’. Mēs esam pieraduši, ka katram ir vadītājs – ja kāds jautājums tiek aktualizēts, tas jādara ar vadītāja iesaisti. Pacientu pieredzes speciālists sadarbojas ar pilnīgi visām veselības iestādes struktūrvienībām, aktualizējot nepieciešamos uzlabojumus, iniciējot pārmaiņas. Godīgi sakot, lielajās slimnīcās šāda sadarbība ir jaunums un daudzi to uztver vairāk ar neizpratni. Tas noteikti pārmaiņu pieņemšanu un attīstību apgrūtina. Mums vēl vajadzīgs laiks un pacietība šo apgūt.
• Kompetenti un pieredzējuši pacientu pieredzes speciālisti. Lai gan nu jau ar vien vairāk pacientu pieredzes funkcijas parādās ar vien vairāk veselības iestādēs, tomēr mums nav šādas profesijas un specialitātes kompetences. Apsveicama ir Rīgas Stradiņa universitātes iesaiste situācijas uzlabošanā- māsām bakalaura programmā iespēja apgūt esenci pacientu pieredzes jomā, kā arī Veselības vadības maģistriem. Ārstu izglītībā joprojām robs šajā jomā. Latvijas Pacientu pieredzes asociācija jau strādā pie pamatkursa izstrādes šīs jomas interesentiem, kas palīdzēs stiprināt zināšanas un drosmīgāk virzīt nepieciešamos uzlabojumus ārstniecības iestādēs.
• Skaidrs, precīzs vienots nacionālais veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanas plāns – ar konkrētiem soļiem, kas saprotami ārstniecības iestādēm – kas, kad, kā jāmēra, kādi dati jāanalizē un noteikti – institūcija, kas šos datus apkopo, analizē un izstrādā priekšlikumus veselības politikai. Veselības aprūpes kvalitātes jēdziens tiek interpretēts pēc katra vadītāja izpratnes. Mēs darbojamies decentralizēti, bez vienota rāmja.
• Un mazliet jaudas un tempi kaut viena uzlabojuma veikšanā. Ne visiem uzlabojumiem nepieciešams papildu finansējums. Sākt ar tādu, kas ir mūsu pašu spēkos – būs pirmais solis ceļā uz labāku pieredzi. Katram viens solis un Latvijas kopējos pacientu pieredzes datos redzēsim sakustēšanos. Uz augšu!

Vita Šteina

Latvijas Pacientu pieredzes asociācijas valdes priekšsēdētāja

Foto: pexels.com