Una Purviņa, Marta Celmiņa: Kas ir pastiprināta dienas miegainība?

Tā ir nespēja palikt nomodā un būt modram dienas laikā, aizmigšana ir nekontrolēta vai notiek nepiemērotā mirklī, gandrīz katru dienu, vismaz trīs mēnešus. Bet ne vienmēr miegainība ir tik redzama! Pazīmes var būt arī “klusas” – grūtības koncentrēties, lēnāka reakcija, nogurums dienas laikā, garastāvokļa svārstības (īpaši slikts garastāvoklis), nosliece uz riskantu rīcību, biežāk tiek pieļautas neuzmanības kļūdas, pasliktinās sekmes skolā, nav vēlēšanās piedalīties ārpusskolas nodarbībās vai pat negribas vispār neko darīt. Dažreiz šos pusaudžus mēdz saukt par slinkiem, bet patiesībā cilvēkam nāk miegs. Vēl kāda svarīga pazīme ir tā, ka pusaudzis atsāk gulēt diendusas (lai gan vairs nav tajā vecumā, kad  diendusas ir norma). Miegainība liek mums justies slikti. Cilvēks, kurš nav izgulējies, savas dzīves kvalitāti novērtē daudz sliktāk, kā arī pastāvīgi jūtas noguris, un galu galā nespēj pilnvērtīgi izmantot savu potenciālu. Miegainība mūsdienās ir bieži sastopama. Varbūt tieši tas ir iemesls, kādēļ to uzskata par normālu vai ierastu parādību, bet miegainība ir kādas citas problēmas simptoms!

Epilepsijas un miega medicīnas centra speciālisti 2017./2018. gadā izpētījuši, cik miegaini esam ikdienā. Pētījumā piedalījās vairāk nekā 1000 Latvijas skolēnu vecumā no 12 līdz 19 gadiem. Atklājās, ka vairāk nekā trešdaļa jauniešu ikdienā izjūt nopietnu miegainību. Turklāt meitenes miegainību izjūt vairāk nekā zēni (40 % pret 27 %), bet vecāko klašu skolēni – vairāk nekā jaunāko klašu skolēni (43 % pret 29 %).

Līdzīgs pētījums veikts, aptaujājot arī pusaudžu vecākus. Aptaujā piedalījās gandrīz pusotrs tūkstotis pusaudžu vecāku. Vairāk nekā puse (51%) vecāku norādīja, ka jaunietis dienas laikā ir pārmērīgi noguris, gandrīz trešdaļa (32%) atzina, ka jaunietim grūti iemigt. Arī šajā aptaujā pierādījās, ka meitenēm šīs sūdzības sastopamas biežāk nekā zēniem.

2024.gadā pētījumā par Latvijas bērnu un pusaudžu miegu, 51,7% pusaudžu dienas laikā jūtas miegaini vai noguruši. Un līdzīgi kā citās aptaujās, arī šajā sūdzības par nogurumu vai miegainību dienas laikā biežāk bija meitenēm (60%) nekā zēniem (42,1%). Visos šajos pētījumos redzam, ka pusaudžu miegainība ir ļoti aktuāla problēma.

Miegainībai var būt vairāki iemesli:

• nepietiekams miega ilgums. Pusaudžiem ir ļoti aktīvs dzīvesveids – bieži pēc skolas ir treniņi, mūzikas skola, citas nodarbības un tā tālāk. Kamēr cilvēks tiek mājās, ir jau vakars. Bet vēl taču mājas darbi nākamajai dienai! Un kad visi šie darbi izdarīti, svarīgi arī atpūsties, komunicēt ar draugiem. Tas viss lielākoties notiek ar viedierīču palīdzību. Lai gan ekrānu izstarotā gaisma kavē melatonīna jeb miega hormona izdali, visvairāk gulēt traucē smadzenes aktivizējošais viedierīces saturs, kas palīdz ignorēt miegainības sajūtu. Kad beidzot noliec telefonu malā un domā, ka „tagad vajadzētu doties gulēt”, tad atklājas, ka to tik viegli izdarīt nemaz nevar. Smadzenēm miegam jāsagatavojas, un tās nevar tik viegli pārslēgties no „interesanti” uz „jāiet gulēt” režīmu. Rezultātā nakts jau ir klāt, vēlamais gulētiešanas laiks nokavēts un kopējais miega daudzums ir nepietiekams (jo celšanos no rīta, lai ietu uz skolu, neviens nav atcēlis).

Iemigt var traucēt arī uzmācīgas domas – stress par skolu, to, kas noticis dienas laikā, par to, kas varbūt kaut kad varētu notikt. Domas “skrien” pa galvu, līdz ar to atslābināties un iemiegt ir grūtāk.

Atbilstoši The National sleep foundation vadlīnijām, nepieciešamais miega ilgums pusaudžiem ir 8 līdz 10 stundas. Dzīvojot ikdienā nepietiekamā nakts miega daudzumā, dienas laikā radīsies simptomi. Te nu ir uzdevums sev jautāt – vai es guļu pietiekami daudz stundu?

• Otrs variants - miega ir pietiekami, bet tam ir slikta kvalitāte – ir kādi traucējumi, kas miegu pasliktina un, lai cik stundas cilvēks gulētu, vienalga nav sajūtas, ka būtu izgulējies. Biežākie iemesli šādam nekvalitatīvam miegam ir citas miega slimības – elpošanas traucējumi miegā (biežākais – obstruktīva miega apnoja), nemierīgo kāju sindroms, periodiskās kāju kustības naktī.

Obstruktīva miega apnoja ir elpošanas traucējumi naktī. “Obstructio” latīņu valodā nozīmē “nosprostojums”, savukārt “apnoe” sengrieķu valodā apzīmē “bez elpas”. Guļot augšējo elpceļu muskulatūra dabiski atslābst. Ja to papildus kaut kas nosprosto vai saspiež, tad elpceļi saplok un reizēm var novērot īslaicīgu elpošanas apstāšanos. Tas savukārt var izraisīt skābekļa daudzuma pazemināšanos asinīs. Šajā mirklī smadzenes lielākoties mēģina pamodināt cilvēku, lai viņš nenosmaktu. Bieži šos pamošanās brīžus cilvēks nepamana, taču tas izjauc miega arhitektūru – esam “izsviesti” no dziļā miega, kas nepieciešams kvalitatīvai ķermeņa un prāta darbībai. Ja šādu “mikropamošanos” ir daudz, tad, lai gan cilvēks it kā ir gulējis pietiekami daudz stundu, miegs ir nekvalitatīvs un nesniedz atpūtas sajūtu. Visbiežāk istabas vai gultas biedri pamana, ka cilvēks naktī skaļi krāc, kādu brīdi neelpo vai nemierīgi guļ. Viens no galvenajiem simptomiem ir miegainība, bet var būt arī uzvedības traucējumi, koncentrēšanās un uzmanības noturības traucējumi dienas laikā.

Nemierīgo kāju sindroms ir nepatīkamas sajūtas kājās, kas pastiprinās miera laikā un samazinās, kustoties. Iznākumā veidojas apburtais loks – vakarā, cenšoties aizmigt, pastiprinās sāpes (tās var būt pat neciešamas), bet, lai tās mazinātu, nepieciešams visu laiku kustināt kājas, kas atkal traucē aizmigt. Šādas kāju kustības naktī (jeb spārdīšanās naktī) sauc par periodiskām kāju kustībām.

• Un trešais iespējamais iemesls ir palielināta nepieciešamība pēc miega. Šis ir retāk sastopams iemesls, kam Latvijā nevelta gana daudz uzmanības. Šī miega slimību grupa ir centrālas hipersomnolences jeb pastiprināta dienas miegainība, kam nav iespējams atrast citus iemeslus (piemēram, nepietiekams miega ilgums, depresija). Viena no biežāk sastopamajām slimībām ir narkolepsija. Lai gan „narkolepsija” izklausās aizdomīgi, tai nav nekādas saistības ar narkotikām. Narkolepsija ir hroniska (ilgstoša) neiroloģiska slimība, kam raksturīga miegainība, katapleksija, miega paralīze un halucinācijas. Visā pasaulē šīs slimības ir nepietiekami diagnosticētas, tajā skaitā Latvijā. Izplatība šīm slimībām ir 1:2000-1:5000. Latvijā šobrīd ir diagnosticēti tikai ~30 cilvēki ar kādu no miegainības slimībām. Tātad ļoti daudz šo cilvēku vēl nav diagnosticēti (~380 līdz 950)! Cilvēki ar šo miega slimību ikdienā jūtas tā, it kā nebūtu gulējuši divas – trīs diennaktis, kas saprotami samazina spēju mācīties, koncentrēties, noturēt uzmanību, piedalīties ārpusskolas aktivitātēs. Viņi var aizmigt nepiemērotā laikā un vietā (piemēram, mācību stundās, runājot ar kādu, ēdot vai pat staigājot), bet ne vienmēr tas ir tā! Ļoti bieži ir nogurums, gribas gulēt, ik pa mirklim ir slikts noskaņojums. Skolas stundās bieži vien aizsnaudies, bet, braucot mašīnā vai sabiedriskajā transportā, aizmigt pāris minūšu laikā vispār nav problēmu. Rezultātā ir sekmju pasliktināšanās, sociālā izolēšana, ikdienas funkcionēšanas ierobežojumi, kas viss kopumā dinamikā izraisa psihiskās veselības traucējumus. Šiem bērniem ir palielināts risks atkarību izraisošo vielu lietošanai. Lietojot terapiju, mazinās dienas miegainība, uzlabojas spēja koncentrēties un noturēt uzmanību, uzlabojas sekmes un spēja piedalīties ikdienas aktivitātēs (mācīties, strādāt), līdz ar to cilvēka dzīves kvalitāte.

Katapleksija ir ļoti neparasts simptoms. Tas nozīmē, ka pastiprinātu emociju rezultātā, muskuļi it kā zaudē spēku. Lielākoties tas notiek, ja ir pozitīvas emocijas – piemēram, smejoties vai domājot par kaut ko labu, bet var gadīties arī tad, ja jūties, piemēram, satraukts. Var just, ka ceļi paliek vājāki vai ir grūtāk kaut ko noturēt rokās. Miega paralīze ir sajūta, ka nespēj pakustēties pamostoties vai tā rodas īsi pirms aizmigšanas. Tas var notikt arī nakts vidū. Lielākoties miega paralīze ilgst dažas sekundes.

Halucinācijas var būt gan redzes, gan dzirdes. Tās novēro, kad cilvēks ir miegains. Tas lielākoties ir no rītiem, bet var būt arī dienas laikā, ja nāk miegs. Nereti tās var būt vienlaikus ar miega paralīzi, kas var būt patiesi biedējoša pieredze.

Ja ir aizdomas, ka pusaudzim miegainība nav tikai no nepietiekama miega daudzuma vai ir vēl kādi papildus simptomi, noteikti jāvēršas pie ārsta, lai laikus veiktu nepieciešamos izmeklējumus un uzsāktu ārstēšanu, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti.

Lai gan viens no biežākajiem iemesliem ir nepietiekams miega ilgums, noteikti nedrīkst aizmirst, ka miegainību var radīt arī kombinācija ar kādu citu slimību.

Ko darīt, ja pusaudzis ir miegains?

Pirmais un svarīgākais – sākt ar savu miega paradumu izvērtēšanu! Vislabākais instruments ir miega dienasgrāmata. Tā palīdz novērtēt, cik ilgā laikā aizmiedz, cikos ej gulēt un celies gan skolas dienās, gan brīvdienās. Lai labāk izprastu miega paradumus, miega dienasgrāmatu vajadzētu aizpildīt vismaz divas nedēļas.

Lai labāk saprastu, kas traucē gulēt, pārskati savu miega higiēnu! Būs vieglāk, ja izskatīsi visus laba miega ieteikumus un sapratīsi, kurās sadaļās ne tik labi veicas. Kolīdz identificēsi traucējošos faktorus, būs vieglāk tos izlabot!

Ja uzlabo miega paradumus, bet situācija neuzlabojas, vai arī guli pietiekami daudz, bet jūties miegains/a šā vai tā, noteikti dodies pie ārsta!

Pusaudžu vecumā ir gan psiholoģiskas, gan sociālas, gan fizioloģiskas pārmaiņas un pastiprināta dienas miegainība to nemaz neuzlabo. Svarīgi atcerēties, ka miegainība dienas laikā ir bieži sastopama, bet tā nav norma! Tai var būt daudz un dažādi iemesli, un tie var kombinēties. Lai gan pusaudžu vecumā ikdienas ritms ir ātrs un straujš, miegs ir svarīga dienas sastāvdaļa un tam jāpievērš uzmanība.

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2025. gada aprīļa numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!