Cilvēki bieži vien aprakstot nātrenes izsitumus stāsta, ka tie it kā pārvietojas pa ādu no viena ādas rajona uz citu un vienā lokalizācijā atrodas vien dažas minūtes vai stundas. Ja viena nātrenes izsituma robežas iezīmētu ar pildspalvu, varētu novērot, ka nākošajā dienā iezīmētais izsitums ir izzudis bez pēdām un, iespējams, ir radušies jauni izsitumi tuvāk vai tālāk no iezīmētā rajona. Nātrenes radītā nieze ir tik intensīva un traucējoša, ka tā var ietekmēt pacienta ikdienas gaitas – darbā, skolā, mājās, tā var traucēt brīvā laika aktivitātes un miegu.
Latvijas iedzīvotāji vairs nevēlas būt padomju cilvēki, kurus ārzemēs varēja pazīt ne tikai pēc tumšām drēbēm un drūmām sejām, bet arī pēc sliktiem zobiem un paplašinātām kāju vēnām. Pēdējā laikā strauji aug pieprasījums pēc estētiskām procedūrām, pacienti vēlas atbrīvoties no traucējošām vēnām dažādās ķermeņa daļās. Te nav runa par slimām, bet vienkārši par redzamām vēnām. Nevēlams vēnu tīklojums var būt uz kājām, arī cirkšņu rajonā, uz rokām – redzamas vēnas uz augšdelmiem, plaukstu un apakšdelmu mugurējām virsmām.
Covid-19 pandēmijas izraisītie traucējumi noteikti ietekmēs arī pēdējās desmitgadēs sasniegto, piemēram, sirds slimību mirstības samazināšanos daudzos pasaules reģionos. Svarīgi kopumā nezaudēt ieguvumus, kas gūti veselības nozarē pēdējos 20 gados. Ja problēmas risināšanai būtu vienkārša formula, tad šodienas statistika pasaulē arī nebūtu tik nomācoša – pēc OECD datiem pieciem biljoniem pasaules iedzīvotāju 2030.gadā nebūs iespējas saņemt medicīnisko palīdzību vispār, ja nākošajos desmit gados medicīnas resursi nepalielināsies divas reizes. ...bet globāla pandēmija var būt inovāciju un progresa dzimšanas diena. Dažreiz ir vajadzīga šāda mēroga krīze, lai palīdzētu mums to saprast.
Siblingu (brāļu un māsu) attiecības ir vienas no pašām ilgākajām un svarīgākajām. Kā norādīja (Marsels Rufo, 2006) siblingu attiecības ir ilgstošākas nekā bērnu - vecāku attiecības. Jo par māsu un brāli mēdz palikt ilgāk nekā par dēlu vai meitu. Siblingu attiecības sākās samērā noslēgtā sistēmā, kur bērnam nav izvēles iespēju attiecībā uz to, kāda dzimuma būs viņa siblings un cik daudz uzmanības viņš saņems no vecākiem.
Uzskatu, ka, strādājot ar pacientu, ārstam vissvarīgākais ir fokuss uz individuālu pieeju pacienta veselības aprūpei. Tāpat būtiska ir efektīva komunikācija, jo tā veicina savstarpēju cieņpilnu attieksmi un pacienta izpratni par viņa veselības stāvokli un veiksmīgu ārstēšanu, jo pacients nav tikai slimības gadījums, bet cilvēks ar savām vajadzībām, bažām un cerībām. Ārstam jāspēj skaidri un saprotami izskaidrot diagnozi, ārstēšanas plānu un jebkādus iespējamos riskus vai sekas.
Diennakts ritma traucējumi izpaužas kā “iekšējā pulksteņa” problēmas. Piemēram, tas ir iestatīts tā, ka miegs dabiski nāk tikai ļoti vēlu naktī (un attiecīgi gribas celties vēlāk dienas laikā). Par to nereti sūdzas pusaudžu vecāki. Citiem ir tieši otrādāk – miegs nāk daudz ātrāk, nekā “sociāli pieņemts”. Dažkārt “iekšējais pulkstenis” nestrādā 24, bet gan, piemēram, 26 stundu ietvarā. Tas nozīmē, ka cilvēks vienu dienu iet gulēt pulksten 22, nākamajā dienā – 24, tad – pulksten 2, un tā joprojām uz priekšu.
Kad kāju sāpju diagnoze zināma, ārsts noteiks labāko ārstēšanu. Tā lielākoties atkarīga no iemesla. Ārstēšanas ietvaros uzsvars var tikt likts uz provocējošo faktoru novēršanu, ikdienas paradumu maiņu. Būtisks atbalsts būs fizioterapeits ar pacientam izstrādātu vingrojumu plānu vai arī fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts. Pretsāpju zāļu izvēle atkarīga no sāpju iemesla - tā var būt īslaicīga bezrecepšu medikamentu noteikšana, gan dažādu specifisku preparātu kombinācijas grūtāk ārstējamu sāpju sindromu gadījumos, lai iedarbotos uz dažādiem sāpju veidošanās mehānismiem.
Pirms operācijas anesteziologs strādā ar pacientu, lai pārliecinātos, ka viņš var “tikt galā” ar anestēziju. Iegūst nepieciešamo informāciju, pārskata pacienta medicīnisko vēsturi un uzdod jautājumus. Pacientam ir aktīvi jāpiedalās lēmumu pieņemšanā, nedrīkst to uztvert kā formalitāti. Dodoties vizītē pie anesteziologa, jāsagatavo sava medicīniskā dokumentācija – stacionāru izraksti, attēldiagnostikas oriģināli vai piekļuves paroles, ļoti svarīgs ir lietojamo medikamentu saraksts. Mūsu e-medicīnas sistēma vēl ir tālu no ideāla un mēs nevaram atrast visu informāciju par pacientu e-vidē.