Evija Anna Nusberga, Margarita Puķīte: Sievietes reproduktīvās orgānu sistēmas veselības psiholoģiskie aspekti

Mūsdienu sabiedrībā valda uzskats, ka sieviete ir vājais dzimums ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, tādēļ sievietēm pastāv lielāka iespēja attīstīties kādai no psihiskajām saslimšanām. Neraugoties uz to, ka psihiskie traucējumi skar gan sievietes, gan arī vīriešus, pierādīts, ka sievietes no psihoemocionālājām slimībām cieš trīs reizes biežāk nekā vīrieši. Šobrīd jau zināmi vairāki faktori, kas ietekmē sievietes psihoemocionalo stāvokli. Šajā rakstā - par sievietes reproduktīvās veselības psihoemocionālā stāvokļa problemātiku biežāk provocējošajiem faktoriem.

Sievietes reproduktīvā veselība

Reproduktīvā veselība ir fiziskās, garīgās un sociālās labklājības stāvoklis. Sievietei reproduktīvās veselības pamatuzdevums ir bērna iznēsāšana un laišana pasaulē. Katrai sievietei ir tiesības saņemt atbilstošu veselības aprūpi, gan pirmsdzemdību, gan arī pēcdzemdību periodā, taču svarīgākais ir rūpes par psihoemocionālo veselību visa mūža garumā.

Premenstruālais sindroms (PMS) un premestruāli disforiskais sindroms (PMDS)

Neraugoties uz to, ka dažām sievietēm menstruālais cikls noris nevainojami un bez psihoemocionālām sūdzībām, lielākai daļai tomēr dzīves laikā konstatējama PMS izpausmes simptomātika. Premenstruālais sindroms jeb PMS ir fizisku un psihoemocionālu simptomu kopums menstruālā cikla luteālās fāzes (aptuveni 5 līdz 11 dienas pirms menstruācijām) laikā. Fiziskie un psihoemocionālie simptomi izzūd dažu dienu laikā pēc tam, kad sievietei sākušās menstruācijas. PMS simptomi var izpausties tik smagi, ka var traucēt ikdienas darbu veikšanu. Smagāk norisoši PMS simptomi var liecināt par premenstruālo disforisko sindromu jeb PMDS.

Premestruālā un premestruāli disforiskā sindromu simptomātika sievietēm mazinās grūtniecības un postmenopauzes laikā, kā arī, lietojot hormonālo terapiju.  

Faktori, kas var paaugstināt PMS prevalenci: augsti stresa apstākļi, gan ģimenes, gan personīgajā anamnēzē depresija (pēcdzemdību depresija vai depresijas epizodes dzīves laikā).

Simptomi

Katrai sievietei PMS simptomi var izpausties dažādi. PMS simptomus var iedalīt divās grupās: fiziskie un emocionālie simptomi.

Fiziskie simptomi

Emocionālie simptomi

Pietūkušas vai jutīgas krūtis

Garastāvokļa izmaiņas

Aizcietējumi vai caureja

Samazināts libido

Vēdera uzpūšanās

Koncentrēšanās grūtības

Krampji

Aizkaitināmība

Muskuļu, locītavas sāpes

Trauksme

Fotofobija, fonofobija

Distancēšanās no sociāliem kontaktiem

Galvassāpes

Depresija

Tabula: PMS fiziskie un emocionālie simptomi

Ārstēšana

Katrai sievietei PMS un PMDS ārstēšanas iespējas piemēro individuāli, atbilstoši simptomu izpausmēm un sāpju stiprumam. Ārstēšanā var pielietot gan simptomātisku, gan gan medikamentozu terapiju. Viens no pamatnoteikumiem, lai sieviete reproduktīvajā vecumā justos fiziski un emocionāli spēcīga, ir dzīves veida disciplīna - fiziskās aktivitātes, sabalansēts uzturs, kaitīgo ieradumu (smēķēšana, alkohola lietošana) atmešana, kvalitatīvs miegs. Intensīva fiziska slodze veicina endorfīnu atbrīvošanos, kam ir pozitīva ietekme uz garastāvokli. Sievietēm, kuras sūdzas par aizkaitināmību, trauksmi un krūšu dziedzeru jutīgumu, iesaka izvairīties lietot uzturā kofeīnu saturošus dzērienus.

Ja simptomu mazināšanai nepieciešami medikamenti, var lietot:

  • B6 vitamīnu (50 līdz 100mg/dnn) - samazina depresijas simptomus, vieglu aizkaitināmību, tūsku un galvassāpes. Taču paciente jābrīdina, ka vitamīna ieteikto devu pārsniegšanas gadījumā var attīstīties neatgriezeniska perifēra neiropātija;
  • kalciju (1200mg/dnn) -  samazina muskuļu sāpes, depresijas simptomus, mazina izsalkuma sajūtu;
  • magniju (360 līdz 1080mg/dnn) - neveidoja tūska, samazina depresijas simptomus, nogurumu.

Smaga PMDS gadījumā iesaka ovulācijas nomākšanu ar hormonālu terapiju.

Psihoemocionālie traucējumi sievietēm pēcdzemdību periodā

Katru gadu aptuveni 85% sieviešu pēc dzemdībām novēro garastāvokļa vai citus psihiskos traucējumus. Biežākie psihiskie traucējumi pēc dzemdībām ir pēcdzemdību blūzs jeb baby blues, pēcdzemdību depresija un pēcdzemdību psihoze.

Pēcdzemdību blūzs jeb baby blues skar aptuveni 50% sieviešu. Šis pēcdzemdību depresijas veids rodas divas līdz piecas dienas pēc dzemdībām. Simptomi ir ļoti līdzīgi kā pēcdzemdību depresijas gadījumā, tikai atšķiras periods, kad tie sāk izpausties. Šis depresijas veids ilgst līdz divām nedēļām.  Šajā laika posmā svarīgs ir ģimenes un partnera atbalsts. Šīs depresijas pamatā ir estrogēna un progesterona līmeņa straujā krišanās pēc dzemdībām.

Pēcdzemdību depresija ir daudz nopietnāks stāvoklis nekā pēcdzemdību blūzs jeb baby blues. Ik gadu 20 līdz 35% sieviešu cieš no pēcdzemdību depresijas. Šī psihoemocionālā saslimšana sievietei rodas vidēji divus līdz četrus mēnešus pēc dzemdībām. Saistītie simptomi: bieža raudāšana, aizkaitināmība un nogurums, kā arī vainas sajūta, trauksme un nespēja parūpēties par savu mazuli vai sevi. Simptomi rodas nedēļu līdz pat mēnesi pēc dzemdībām. Pēcdzemdību depresija var ilgt līdz pat gadam.

Pēcdzemdību depresijas risināšanai nepieciešama psihoterapeita, bet smagos depresijas gadījumos – psihiatra palīdzība.

Pēcdzemdību psihoze ir smaga pēcdzemdību depresijas forma, kad varbūt nepieciešama Neatliekamā medicīniskā palīdzība. Tomēr šis stāvoklis sastopams reti – vienai no 1000 sievietēm pēcdzemdību periodā. Visbiežāk pēcdzemdību psihoze var rasties 48 līdz 72 stundas pēc dzemdībām, bet lielākoties tā attīstās pēc nedēļas. Pacientēm novēro apjukumu, dezorientāciju, uztveres traucējumus, suicidālas domas, personības traucējumus, bezmiegu, uzmācīgas domas par jaundzimušo - vēlmi nodarīt pāri, halucinācijas. Pacientēm ar pēcdzemdību psihozi nepieciešama tūlītēja medicīniskā palīdzība jeb hospitalizācija ārsta uzraudzībā, īpaši, ja ir suicidālas domas par savu vai jaundzimušā dzīvību. Tomēr, ja mātei nav šādas suicidālas vēlmes, viņa neapdraud sevi, jaundzimušo un apkārtesošos, ir iespēja veikt pacientes aprūpi, ļaujot kontaktēties ar mazuli, protams, mediķa uzraudzībā.

Pēcdzemdību psihozes ārstēšanā jāizvēlas atbilstīgs antipsihotiskais līdzeklis. Svarīgi uzsvērt, ka zīdīšanas periodā ir nozīmīgi apsverama jebkāda antipsihotisko medikamentu lietošana, jo medikamentu aktīvās vielas nonāk mātes pienā. Līdz ar to šajā periodā iesaka lietot mazas devas vai īsas darbības medikamentus. Iesaka krūts barošanu ieplānot laikā, kad medikamentu līmenis plazmā varētu būt viszemākais un papildus iesaka pārraudzīt arī bērna veselību.

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2024. gada janvāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!