Gastroenteroloģe, gastrointestinālās endoskopijas speciāliste Jeļena Derova: Cilvēka mikrobioms

Medikamentu lietošana, it īpaši antibiotikas, ir izplatītākais un būtiskākais zarnu mikrofloras pārmaiņu cēlonis. Turklāt dažas zāles spēj mainīt zarnu pH, kas paaugstina zarnu mikrofloras pārmaiņu risku. Piemēram, klīniskajos pētījumos ir pierādīts, ka pH paaugstināšanās, ārstējot divpadsmitpirkstu zarnas čūlu ar skābi mazinošiem līdzekļiem, noved pie nozīmīga gramnegatīvo baktēriju skaita pieauguma. pH izmaiņas zarnās var arī ietekmēt baktēriju metabolisko aktivitāti.

Nefrologs, internists Harijs Čerņevskis: Nefrologs ar bagātīgu pieredzi

Organismā ir divi orgāni, caur kuriem galvenokārt tiek izdalītas medikamentu atliekas – aknas un nieres. Diemžēl starp brīvi nopērkamajiem medikamentiem ir arī tādi, kas atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz vienu vai otru minēto orgānu. Visvairāk sev pāri varam nodarīt, nekontrolēti un bez vajadzības lietojot pretsāpju un nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus – sevišķi tos, kas aptiekās nopērkami bez receptes.

Ģimenes ārste, pediatre Ilze Strēle: Vajag sapņot, gribēt darīt un arī darīt

Ar bērniem visu var sarunāt, ar vecākiem grūtāk. Vecāki dažkārt negrib saprast vienkāršas lietas, viņiem liekas, ka tikai viņu patiesība ir tā vienīgā pareizā. Bet bērns jau nav mazs pieaugušais, bērnam ir pavisam citāds organisms, citāda uzbūve un citāda domāšana. Bet tik bieži mēs, pieaugušie, to negribam saprast un bojājam bērnu jau no pašas dzimšanas. Cik bieži mēs liekam mazajam cilvēkam vilkt mugurā to, kas viņam nepatīk, cik bieži mēs liekam ēst to, kas negaršo – bērns ļoti labi apzinās to, kas viņam vajadzīgs, kas ne.

Ārsts, internists Kārlis Rācenis: Nieru slimību sarežģītā pasaule

Urīnceļu infekcijai nav saistības ar pacienta higiēnu. Ja kādam ir urīnceļu infekcija, tas nenozīmē, ka cilvēks nerūpējas par sevi. Urīnceļu infekcija galvenokārt skar sievietes to dabiskās anatomijas dēļ, jo sieviešu urīnizvadkanāls ir aptuveni 3–4 cm garš, bet vīriešu vidēji 18–20 cm, kas liek baktērijām ceļot pa urīnizvadkanālu krietni garāku distanci. Liela nozīme ir arī novājinātai imūnsistēmai, jo tad dabiskie aizsargmehānismi nespēj cīnīties pret baktērijām, kuras iekļūst urīnizvadsistēmā, tas vērojams pacientiem ar cukura diabētu, pacientiem, kuri lieto imūno sistēmu nomācošus medikamentus, un daudzos citos gadījumos.

Ginekoloģe, dzemdību speciāliste Vija Veisa: Lai bērns ir gaidīts un vesels

Grūtniecēm ar ķermeņa masas indeksu virs 30 ir lielāks spontānā aborta, grūtnieču diabēta, paaugstināta asinsspiediena un preeklampsijas, kā arī vēnu trombožu risks. Sievietēm ar lieko svaru biežāk ir nepieciešams dzemdības ierosināt, un tās beidzas ar ķeizargrieziena operāciju, var rasties sarežģījumi, kas saistīti ar atsāpināšanas manipulācijām, sliktāk dzīst pēcdzemdību un pēcoperācijas brūces.

Ģimenes ārsts, internists Ainis Dzalbs: Ģimenes medicīnas prioritātes

RSU profesore Ilze Grope: Bērni ir kā puķes

Parasti pirmais, kuru cilvēks savā dzīvē ierauga, ir ārsts un tikai tad mamma un tētis. Un gandrīz vienmēr šī pirmā tikšanās ir priecīga – jauna pasaule, jauni cilvēki un ļoti gaidīta atnākšana. Un tad – gan tad, ja ir ļoti laba veselība, gan ne tik laba – ir tikšanās ar dažādiem ārstiem. Gan veselībai, gan slimību ārstēšanai ir vajadzīgs ārsts, kuram pacients un viņa vecāki uzticas!

Radiologs diagnosts Ardis Platkājis: Laiki mainās, un medicīnas tehnoloģijas tiem līdzi

Daudzi cilvēki, nākot uz magnētiskās rezonanses izmeklējumu, tāpat kā pirms citiem radioloģiskiem izmeklējumiem, baidās saņemt starojumu. Taču magnētiskās rezonanses svarīgāka īpašība ir jonizējošā starojuma neesamība. Magnētiskā rezonanse rada tikai radio impulsus, kas ikdienā sastopami arī mums visapkārt – piemēram, izmantojot mobilos telefonus.

Pediatre, ģimenes ārste, veselības aprūpes vadības ārste Ilona Balode: Galvenais aicinājums dzīvē ir un paliek medicīna

Kopš 1998. gada, kad sāku strādāt vecajā slimnīcā, pacientu skaits ir audzis neskaitāmas reizes. Tolaik iestājas astoņi un izrakstījās astoņi pacienti, savukārt 2017. gadā iestājās 266 pacienti, bet izrakstījās 255. Pašlaik ik dienu stacionārā uzturas aptuveni 70–80 pacientu, galvenokārt pusaudži. Ir saīsinājies ārstēšanās laiks, taču pacientu psihiskie traucējumi kļūst arvien smagāki.