Ginekoloģe, dzemdību speciāliste Vija Veisa: Lai bērns ir gaidīts un vesels

Grūtniecēm ar ķermeņa masas indeksu virs 30 ir lielāks spontānā aborta, grūtnieču diabēta, paaugstināta asinsspiediena un preeklampsijas, kā arī vēnu trombožu risks. Sievietēm ar lieko svaru biežāk ir nepieciešams dzemdības ierosināt, un tās beidzas ar ķeizargrieziena operāciju, var rasties sarežģījumi, kas saistīti ar atsāpināšanas manipulācijām, sliktāk dzīst pēcdzemdību un pēcoperācijas brūces.

Ģimenes ārsts, internists Ainis Dzalbs: Ģimenes medicīnas prioritātes

RSU profesore Ilze Grope: Bērni ir kā puķes

Parasti pirmais, kuru cilvēks savā dzīvē ierauga, ir ārsts un tikai tad mamma un tētis. Un gandrīz vienmēr šī pirmā tikšanās ir priecīga – jauna pasaule, jauni cilvēki un ļoti gaidīta atnākšana. Un tad – gan tad, ja ir ļoti laba veselība, gan ne tik laba – ir tikšanās ar dažādiem ārstiem. Gan veselībai, gan slimību ārstēšanai ir vajadzīgs ārsts, kuram pacients un viņa vecāki uzticas!

Radiologs diagnosts Ardis Platkājis: Laiki mainās, un medicīnas tehnoloģijas tiem līdzi

Daudzi cilvēki, nākot uz magnētiskās rezonanses izmeklējumu, tāpat kā pirms citiem radioloģiskiem izmeklējumiem, baidās saņemt starojumu. Taču magnētiskās rezonanses svarīgāka īpašība ir jonizējošā starojuma neesamība. Magnētiskā rezonanse rada tikai radio impulsus, kas ikdienā sastopami arī mums visapkārt – piemēram, izmantojot mobilos telefonus.

Pediatre, ģimenes ārste, veselības aprūpes vadības ārste Ilona Balode: Galvenais aicinājums dzīvē ir un paliek medicīna

Kopš 1998. gada, kad sāku strādāt vecajā slimnīcā, pacientu skaits ir audzis neskaitāmas reizes. Tolaik iestājas astoņi un izrakstījās astoņi pacienti, savukārt 2017. gadā iestājās 266 pacienti, bet izrakstījās 255. Pašlaik ik dienu stacionārā uzturas aptuveni 70–80 pacientu, galvenokārt pusaudži. Ir saīsinājies ārstēšanās laiks, taču pacientu psihiskie traucējumi kļūst arvien smagāki.

Rezidente ģimenes medicīnā Anete Bauska, Iekšķīgo slimību speciāliste, gastroenteroloģe Ilona Vilkoite: Sāp vēders? Varbūt jāvaino lamblijas

Ģimenes ārstam, gastroenterologam, kā arī citu specialitāšu pārstāvjiem nereti savā praksē nākas sastapties ar pacientiem, kas sūdzas par vēdera pūšanos, sāpēm vēderā, sliktu dūšu, ko var pavadīt arī vispārējs vājums, nespēks, samazināta apetīte. Šīm sūdzībām var būt dažādi iemesli. Ja pacientam ir sūdzības par vēdera izejas traucējumiem un vēdera pūšanos, nevajadzētu aizmirst par infekcioziem ierosinātājiem.

Kardioloģe Vita Vestmane: Pirmo reizi Latvijā – medicīniski psiholoģiska sirds slimību atveseļošanās!

Kamēr viss funkcionē, cilvēks ir vesels, bet, ja rodas defekts, ārstēšana ir vērsta uz mehānisma labošanu. Bieži pie Vitas Vestmanes atnāk kā “pie pēdējās instances”, kad daudzi speciālisti jau ir apmeklēti un gaidītais rezultāts nav sasniegts. Ir skaidrs, ka daudziem kardioloģiskajiem pacientiem vairāk par visu papildus nepieciešams arī psiholoģisks atbalsts un motivācija kaut ko mainīt esošajā dzīvesveidā.

RSU rektors Aigars Pētersons: Nav labākas izvēles, kur studēt, kā Rīgas Stradiņa universitāte

Lai cik grūti studēt, lai cik grūti rezidentūrā, lai cik sarežģīti doktorantūrā, nav nekā labāka un skaistāka par mediķa mūžu. Tas ir piepildījums un gandarījums. Vecāki! Stāstiet saviem bērniem – ja vēlies bagātu mūžu, ej studēt medicīnu. Es ticu, ka tiem studentiem, kas šobrīd mācās vai nākamajiem studentiem, mediķa mūžs būs ne tikai garīgi, bet arī finansiāli bagāts.

Saeimas deputāts, ārsts Vitālijs Orlovs: Zinām – smēķēt ir slikti. Tad kāpēc labi ir skatīties uz cigaretēm?

Mums Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā izdevās panākt to, lai nesmēķētu kafejnīcās, bāros, restorānos, teātros, sporta zālēs. Un mēs beidzot varam uzturēties nepiesmēķētās telpās. Latvijas Saeimas deputāti ieklausījās Ārstu biedrības viedoklī, un mums likums skaidri pasaka: smēķēšana bērna klātbūtnē ir vardarbība pret bērnu un sodāma ar likuma bardzību. Un ticiet – nesmēķē vairs vecāki un vecvecāki bērnu klātbūtnē. Vai vismaz smēķē daudzkārt mazāk, nekā tas bija vēl pirms gadiem desmit.