Guna Bīlande: Gremošanas process

Sandris Petronis, Santa Miķele: Vasara un traumas

Vasarā traumas biežāk gūst aktīvie cilvēki. Skaidrojums gaužām vienkāršs – ārā laiks kļūst siltāks, dienas – garākas, cilvēki – možāki. Sākas arī atvaļinājumi, vairāk brīvā laika, vairāk dažādu fizisku aktivitāšu, vairāk pārgalvības un mazāk piesardzības. Braukšana ar velosipēdiem, motocikliem, skrejriteņiem, atpūta pie dabas, grila sezona, alkohols, notiek remonti mājās, dārza darbi...Savukārt jaunāki cilvēki daudz brīvā laika pavada sportiskās aktivitātēs: lec, skrien un arī krīt – it sevišķi tie, kas ikdienu pavada birojā un, speciāli negatavojoties, pēkšņi uzsāk aktīvi sportot.

Neirologs Dr. med. Guntis Karelis, rezidente neiroloģijā Katrīna Podoļska: Laimas slimības un ērču encefalīta neiroloģiskās izpausmes

Neiroboreliozes diagnozi nosaka, pamatojoties uz epidemioloģiskajiem datiem, klīniskajiem simptomiem, analīzēm, specifisko antivielu vai antigēna noteikšanu asinīs un cerebrospinālajā šķidrumā. Būtiski ir apstiprināt iekaisumu smadzeņu šķidrumā, jo diagnostiskajos kritērijos ir noteikts, ka jāpierāda specifisko Laimas slimības antivielu intratekālā sintēze cerebrospinālajā šķidrumā.

Ginekoloģe, endokrinoloģe Astrīda Tirāne: Hormonaizstājterapija

Premenopauzē, kad mainās hormonālais līdzsvars, kad menstruālais cikls ir neregulārs, tad parasti uzsāk lietot hormonālo kontracepciju, to izvēloties atkarībā no tā, kāda ir sievietes ginekoloģiskā veselība – vai ir miomas, adenomioze, cistas u. c. Vēlams pirms terapijas ar ginekoloģisko ultrasonoskopiju noteikt sievietes olnīcu funkcionalitāti –- cik olnīcas ir bagātas ar folikuliem, hormonālo līmeni – folikulu stimulējošo hormonu un estrogēnus, izslēgt onkoloģiju – veic onkocitozi un mamogrāfiju, nosaka onkomarķierus u. c.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts: Plecu pie pleca jaunajā realitātē

Par spīti pandēmijai, šogad veiksim virkni iepriekš sāktu darbu. Turpināsim slimnīcu līmeņu izvērtēšanu, strādāsim pie jauna plāna onkoloģisko slimnieku ārstēšanai, meklēsim risinājumus un piesaistīsim finansējumu paliatīvās aprūpes pilnveidei. Turpināsim iesāktās iniciatīvas psihiskās veselības jomā. Psihiskā veselība gadiem ilgi bijusi pabērna lomā, tas beidzot mainās, un šīs nozares pakalpojumiem jābūt cilvēcīgiem un ar profesionālu pieeju. No tā iegūs arī valsts ekonomika.

Ārste rezidente otolaringoloģijā Daiga Lifšica un otolaringologs Andrejs Lifšics: Vidusauss iekaisums

Lai gan akūts vidusauss iekaisums lielākā daļā gadījumu tiek izārstēts bez sekām, daļa akūtu vidusauss iekaisumu var kļūt hroniski. Iekaisīgas deniņkaula izmaiņas var vecināt hroniskas infekcijas, dzirdes pasliktināšanās un pat intrakraniālas infekcijas attīstību. Izšķir hronisku vidusauss iekaisumu ar holesteatomu un bez holesteatomas.

Dr. med. Kalvis Pastars: Kad dzīvi mēra mirkļos, kuros aizraujas elpa. Mikroķirurģijai Latvijā 35 gadi

Šis gads mums visiem ir bijis īpašs un daudzējādā ziņā nebijis. Covid-19 pandēmija mums lika saprast, cik pasaule ir kļuvusi maza, savstarpēji saistīta un trausla. Šis gads mums Latvijas Mikroķirurģijas centrā bija arī īpašs, jo šogad mēs “attālināti” svinējām nozīmīgus svētkus – mikroķirurģijai Latvijā apritēja 35 gadi. Vai 35 gadi ir daudz? Šķiet, ka šādos brīžos mērvienība nav gadi, bet gan paveiktais. .

Dr. med. Aija Geriņa- Bērziņa: Vēža ārstniecība ar multidisciplināras komandas atbalstu

Ņemot vērā jaunākās tendences, veiksmīgu vēža ārstēšanu nodrošina multidisciplināras komandas darbs, kuras mērķis ir apvienot aprūpes speciālistus no dažādām medicīnas nozarēm, lai lemtu par labāko iespējamo ārstēšanas plānu pacientiem, pamatojoties uz pieejamiem zinātniskajiem pierādījumiem (Evidence based medicine). Svarīga ir savstarpēja sadarbība starp iesaistītajiem speciālistiem, definēts algoritms, kas nosaka procesa secību, kā pacients nokļūst līdz ārstēšanai un turpmākam novērošanas posmam.

Psihiatrs Elmārs Tērauds: COVID-19 pandēmija un psihiski traucējumi

Epidēmijas laikā iedzīvotājiem var novērot psiholoģiskas grūtības un psihiskus traucējumus, kas var izpausties ar pastāvīgu apdraudētības un nedrošības sajūtu, miega traucējumiem, trauksmi, kairināmību, depresijas simptomiem, pastiprinātu alkohola un citu atkarības vielu lietošanu. Biežāk tiek novērotas psihosomatiskas reakcijas ar nedaudz paaugstinātu temperatūru, elpošanas grūtībām, sirdsklauvēm, migrējošām sāpju sajūtām, ko pastiprina stress.