Ārste psihoterapeite Gunta Andžāne: Bērni vienmēr rodas tur, kur ir mīlestība

Laiku pagriezt atpakaļ nav iespējams un bijušu padarīt par nebijušu arī ne. Pamanot sliktas, destruktīvas attiecības un to sekas ģimenē, skolēnu vidē, svarīgi būtu pamanīt, piefiksēt un domāt, ko darīt, kā palīdzēt. Svarīgi būt ieinteresētam un iesaistīties. Ar ko sākt? Ar sarunu! Ar dzirdēšanu, ne tikai klausīšanos sniegt emocionālu atbalstu, nedalītu uzmanību, skatīties acīs un būt līdzestīgiem. Un tad atcerēties, ka var palūgt palīdzību un iesaistīšanos arī citiem.

Profesors Dr.habil.med. Aigars Pētersons: Bērnu traumatisma ziņā esam līderi

Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Zane Gaile: Priekšlaikus dzimušu bērnu attīstība

Ja vecāki pārlieku cenšas bērnu aizsargāt un pasargāt, tas var ietekmēt gan fizisko, gan sociālo attīstību. Pārspīlētas bailes no bērna saslimšanas var būt cēlonis pārlieku lielai uzmanībai un vienveidīgai aprūpei, kas zīdainim neļauj attīstīt interesi rotaļāties vai koncentrēties uz rotaļlietām.

Profesors Dr.med. Juris Lazovskis: Sāpes locītavās

Cilvēkiem ar palielinātu svaru, ar aptaukošanos paātrināti nodilst ceļu locītavas, kā arī var ciest citas locītavas – gūžas, pēdas lielā īkšķa pamatnes locītava. Cilvēki, kas dzīves laikā veikuši intensīvu fizisku roku darbu, var ciest no starpfalangu locītavu un rokas īkšķa pamatnes locītavu artrīta. Šāda veida artrīts arī novērojams, ja pacientam ir ģenētiska nosliece uz starpfalangu locītavu un rokas īkšķa pamatnes locītavu osteoartrītu.

Ginekoloģe, dzemdību speciāliste Profesore Dace Rezeberga: Sievietes reproduktīvā un mutes veselība

Mutes dobums ir ķermeņa ieejas vārti, un norises mutes dobumā ietekmē norises visā ķermenī, un pretēji – vice versa – norises ķermenī ietekmē mutes dobuma veselību. Rūpes par savu un savu tuvāko veselību ir noteiktas Ārstniecības likumā kā katra Latvijas cilvēka pienākums. Sievietes īpaši ir atbildīgas par savu pēcnācēju veselību, un mutes dobuma veselība noteikti ir sievietes veselības sastāvdaļa – saglabāsim to!

Ģimenes ārsts Andris Baumanis: Kas notiek ar E-veselību

LR veselības ministre Ilze Vinķele: Pacienta un ārsta attiecības – priekšnieks un padotais vai sadarbības partneri?

Sekmīgs ārstēšanas iznākums iespējams vien tad, ja pacients ir līdzestīgs un aktīvi, informēti un pilnvērtīgi piedalās savā atlabšanā. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir ārsta un pacienta attiecības dibināt un uzturēt uz horizontālas sadarbības un partnerības principiem. Pacients ir ārsta komandas dalībnieks, aktīvs ārstēšanas procesa dalībnieks, nevis pasīvs norādījumu izpildītājs. Turklāt komandas pilnvērtīgi dalībnieki ir arī pārējie ārstniecības un aprūpes procesā iesaistītie – māsas, funkcionālie speciālisti, psihologi u.c., kā arī pacienta piederīgie.

Dermatoloģe Lauma Valeine, Rezidente dermatoveneroloģijā Elīza Sālījuma: Ādas pigmentācijas traucējumi

Ārsts, psihoterapeits Artūrs Miksons: Veģetatīvā distonija – kad “nav jūtu” no paaudzes paaudzē...

Viena kopīga īpašība visiem veģetatīvās distonijas pacientiem ir, ka netiek runāts par patiesajām izjūtām – emocijām, bet gan par fiziskajām sajūtām. Proti, aprakstot dažādas dzīves situācijas, pārsvarā tiek lietoti vārdi, lai aprakstītu ķermeni, – sitas sirds, elpa aizraujas, es trīcu, svīstu, ģībstu utt. Taču tikpat kā netiek runāts par to, ka esmu nobijies, sakautrējies, jūtos vainīgs, man skauž, esmu greizsirdīgs, esmu priecīgs, esmu laimīgs, aizkaitināts, apvainojies...