Neatliekamās medicīniskās palīdzības Rīgas reģionālā centra brigāžu atbalsta "Krasts" vadītājs Rafaels Ciekurs

Vai vadīt procesus veselības aprūpes sistēmā var tikai ārsti? Iespējams, bet esmu apņēmies pierādīt, ka var arī citādāk. Pašam kļūt par ārstu man neradās iespēja, bet esmu pabeidzis piecas studiju programmas, kas visas ir saistītas ar veselības aprūpi. Manā portfolio ir gan ārsta palīga diploms, gan veselības aprūpes maģistra grāds. Maģistrantūra man sniedza prasmes un profesionālās zināšanas par veselības aprūpes institūciju vadības procesiem.

Endokrinoloģe Una Gailiša: Vairogdziedzeris un tā slimības

Labdabīgus vairogdziedzera mezglus nav jāārstē. “Karstos” mezglus operē vai ārstē ar radioaktīvā joda terapiju. Vairogdziedzera mezglus, kuri izraisa simptomus, tādus kā rīšanas grūtības vai elpošanas grūtības, ir jāoperē. Tāpat operācijas jāveic visos gadījumos, ja ir aizdomas par mezglu ļaundabīgumu. Ja tiek izoperēts viss vairogdziedzeris, tad pēc operācijas visu atlikušo mūžu ir nepieciešams lietot vairogdziedzera hormonus.

Andis Paeglītis, Sabīne Baltuse: Zobārstniecība Latvijā un katrā ģimenē

Pacientam, kas izvēlas savu zobārstu, ir svarīgi, lai vienā zobārstniecības praksē būtu iespēja ārstēties visai ģimenei. Zobārstam ir jābūt ģimenes zobārstam. Viņš zina ģimenes ēšanas ieradumus, mutes higiēnas paražas un spēj iemantot ģimenes uzticību. Uzticībai gan jābūt abpusējai, tikai tad var sagaidīt labu rezultātu. Tad izzudīs uzskats par zobārsta apmeklējumu kā sāpīgu procesu. Ģimenes zobārstam kopā ar saviem kolēģiem jābūt kā ģimenes konsultantam arī rūpēs par bērna zobiņiem.

Profesori Kristaps Zariņš Bertrams Zariņš: Latvijas Medicīnas fonds

ašlaik LMF ceļojuma stipendijas tiek iedalītas četrās kategorijās: rezidentiem un jaunajiem ārstiem – profesionālajai pilnveidei, lai apgūtu jaunas, Latvijā nepielietotas ārstēšanas metodes; reģionālajām slimnīcām un universitāšu klīnikām – “akadēmiskā attīstība un izcilība” –, lai to vadītājiem būtu iespēja apgūt jaunas, progresīvas ārstniecības un darba organizācijas metodes; Latvijas medicīnas studentiem –, lai viņi papildinātu zināšanas ārzemju augstskolās un zinātniskās laboratorijās; ASV topošajiem medicīnas studentiem –, lai pavadītu vasaru Latvijā.

Profesore Guna Laganovska: Kas jāzina par acu slimībām mūža otrajā pusē

Lai skaidra redze līdz mūža galam kļūtu par realitāti, nevis nesasniedzamu sapni, katram cilvēkam jāseko līdzi acu veselības stāvoklim no dzimšanas līdz pat sirmam vecumam. Lai agrīni atklātu acu slimības un tās savlaicīgi ārstētu, acu ārstu nepieciešams apmeklēt reizi divos gados līdz 60 gadu vecumam un reizi gadā pēc 60 gadu vecuma. Otrajā mūža pusē visbiežāk izplatītās acu slimības ir katarakta, glaukoma un vecuma makulas deģenerācija.

Prof. Bertrams Zariņš, Valdis Andersons: Sāpes ceļa locītavas priekšpusē

Lai arī bieži sakām, ka “tas, kas mūs nenogalina, mūs stiprina”, tomēr, domājot par ceļa locītavas veselību, labāk ir neeksperimentēt ar pārslodzēm, jo tās agrāk vai vēlāk var neatgriezeniski sabojāt locītavu. Slodze, kas pakāpeniski tiek palielināta, ievērojot atjaunošanās un atslodzes periodu, stiprina, bet pārslodze – nogalina. Izturieties gudri pret savu veselību!

Profesore Dr.med. Angelika Krūmiņa, Infektologs, hepatologs Māris Liepiņš: Gripa ir klāt!

Gripai klasiski raksturīga ļoti strauja simptomu attīstība – dažu stundu laikā parādās izteikti sistēmiski infekcijas simptomi: temperatūra paaugstinās līdz 38–40 °C, ir nespēks, stipras galvassāpes, locītavu un muskuļu sāpes (“lauž kaulus”). Simptomu attīstība bieži ir tik strauja, ka pacients var precīzi pateikt dienas stundu, kad viņš ir saslimis. Līdztekus sistēmiskām gripas izpausmēm parādās arī elpceļu bojājuma pazīmes – aizlikts, it kā pilns deguns (iesnas nav raksturīgas!), sauss klepus, kuru pavada sāpes aiz krūšu kaula, un sāpes kaklā.

Pediatres Dr. med. Jana Pavāre un Urzula Nora Urbāne: Drudzis bērnam – vai iemesls satraukties?

Dr.med. Dainis Krieviņš: Ārstējot kājas, padomā par sirdi!

Biežākais iemesls asinsvadu bojājumam ir ateroskleroze. Tas ir iekaisīgs asinsvadu sieniņas bojājums, kas pakāpeniski sašaurina asinsvadus. Galvenie slimības profilaktiskie un ārstējošie uzdevumi ir: obligāta un tūlītēja smēķēšanas pārtraukšana smēķētājiem, sabalansēta un pareiza uztura lietošana, pietiekama šķidruma uzņemšana (vismaz 2–2,5 litri dienā), stresa mazināšana ikdienā un regulāra fiziska aktivitāte. Kā aterosklerozes riska faktori jāmin arī augsts asinsspiediens, aptaukošanās, holesterīna balansa traucējumi un cukura diabēts. Līdz ar to visu šo negatīvo stāvokļu mazināšana samazinās arī asinsvadu bojājuma veidošanās procesu.