Par spīti pandēmijai, šogad veiksim virkni iepriekš sāktu darbu. Turpināsim slimnīcu līmeņu izvērtēšanu, strādāsim pie jauna plāna onkoloģisko slimnieku ārstēšanai, meklēsim risinājumus un piesaistīsim finansējumu paliatīvās aprūpes pilnveidei. Turpināsim iesāktās iniciatīvas psihiskās veselības jomā. Psihiskā veselība gadiem ilgi bijusi pabērna lomā, tas beidzot mainās, un šīs nozares pakalpojumiem jābūt cilvēcīgiem un ar profesionālu pieeju. No tā iegūs arī valsts ekonomika.
Lai gan akūts vidusauss iekaisums lielākā daļā gadījumu tiek izārstēts bez sekām, daļa akūtu vidusauss iekaisumu var kļūt hroniski. Iekaisīgas deniņkaula izmaiņas var vecināt hroniskas infekcijas, dzirdes pasliktināšanās un pat intrakraniālas infekcijas attīstību. Izšķir hronisku vidusauss iekaisumu ar holesteatomu un bez holesteatomas.
Šis gads mums visiem ir bijis īpašs un daudzējādā ziņā nebijis. Covid-19 pandēmija mums lika saprast, cik pasaule ir kļuvusi maza, savstarpēji saistīta un trausla. Šis gads mums Latvijas Mikroķirurģijas centrā bija arī īpašs, jo šogad mēs “attālināti” svinējām nozīmīgus svētkus – mikroķirurģijai Latvijā apritēja 35 gadi. Vai 35 gadi ir daudz? Šķiet, ka šādos brīžos mērvienība nav gadi, bet gan paveiktais. .
Ņemot vērā jaunākās tendences, veiksmīgu vēža ārstēšanu nodrošina multidisciplināras komandas darbs, kuras mērķis ir apvienot aprūpes speciālistus no dažādām medicīnas nozarēm, lai lemtu par labāko iespējamo ārstēšanas plānu pacientiem, pamatojoties uz pieejamiem zinātniskajiem pierādījumiem (Evidence based medicine). Svarīga ir savstarpēja sadarbība starp iesaistītajiem speciālistiem, definēts algoritms, kas nosaka procesa secību, kā pacients nokļūst līdz ārstēšanai un turpmākam novērošanas posmam.
Epidēmijas laikā iedzīvotājiem var novērot psiholoģiskas grūtības un psihiskus traucējumus, kas var izpausties ar pastāvīgu apdraudētības un nedrošības sajūtu, miega traucējumiem, trauksmi, kairināmību, depresijas simptomiem, pastiprinātu alkohola un citu atkarības vielu lietošanu. Biežāk tiek novērotas psihosomatiskas reakcijas ar nedaudz paaugstinātu temperatūru, elpošanas grūtībām, sirdsklauvēm, migrējošām sāpju sajūtām, ko pastiprina stress.
Pat domas ietekmē imunitāti – negatīvu domu dēļ ķermenī izdalās vielas, kas paaugstina stresa līmeni un pazemina imunitāti. Imūnsistēmas izsīkumu veicina arī nepietiekama izgulēšanās. Par pazeminātu imunitāti liecina biežas vīrusu infekcijas: saaukstēšanās, bakteriālas infekcijas, caurejas epizodes, lēna brūču dzīšana, paaugstināts stresa līmenis, pastāvīgs nogurums.
Vai vadīt procesus veselības aprūpes sistēmā var tikai ārsti? Iespējams, bet esmu apņēmies pierādīt, ka var arī citādāk. Pašam kļūt par ārstu man neradās iespēja, bet esmu pabeidzis piecas studiju programmas, kas visas ir saistītas ar veselības aprūpi. Manā portfolio ir gan ārsta palīga diploms, gan veselības aprūpes maģistra grāds. Maģistrantūra man sniedza prasmes un profesionālās zināšanas par veselības aprūpes institūciju vadības procesiem.
Labdabīgus vairogdziedzera mezglus nav jāārstē. “Karstos” mezglus operē vai ārstē ar radioaktīvā joda terapiju. Vairogdziedzera mezglus, kuri izraisa simptomus, tādus kā rīšanas grūtības vai elpošanas grūtības, ir jāoperē. Tāpat operācijas jāveic visos gadījumos, ja ir aizdomas par mezglu ļaundabīgumu. Ja tiek izoperēts viss vairogdziedzeris, tad pēc operācijas visu atlikušo mūžu ir nepieciešams lietot vairogdziedzera hormonus.
Pacientam, kas izvēlas savu zobārstu, ir svarīgi, lai vienā zobārstniecības praksē būtu iespēja ārstēties visai ģimenei. Zobārstam ir jābūt ģimenes zobārstam. Viņš zina ģimenes ēšanas ieradumus, mutes higiēnas paražas un spēj iemantot ģimenes uzticību. Uzticībai gan jābūt abpusējai, tikai tad var sagaidīt labu rezultātu. Tad izzudīs uzskats par zobārsta apmeklējumu kā sāpīgu procesu. Ģimenes zobārstam kopā ar saviem kolēģiem jābūt kā ģimenes konsultantam arī rūpēs par bērna zobiņiem.