Prof. Bertrams Zariņš, Valdis Andersons: Sāpes ceļa locītavas priekšpusē

Lai arī bieži sakām, ka “tas, kas mūs nenogalina, mūs stiprina”, tomēr, domājot par ceļa locītavas veselību, labāk ir neeksperimentēt ar pārslodzēm, jo tās agrāk vai vēlāk var neatgriezeniski sabojāt locītavu. Slodze, kas pakāpeniski tiek palielināta, ievērojot atjaunošanās un atslodzes periodu, stiprina, bet pārslodze – nogalina. Izturieties gudri pret savu veselību!

Profesore Dr.med. Angelika Krūmiņa, Infektologs, hepatologs Māris Liepiņš: Gripa ir klāt!

Gripai klasiski raksturīga ļoti strauja simptomu attīstība – dažu stundu laikā parādās izteikti sistēmiski infekcijas simptomi: temperatūra paaugstinās līdz 38–40 °C, ir nespēks, stipras galvassāpes, locītavu un muskuļu sāpes (“lauž kaulus”). Simptomu attīstība bieži ir tik strauja, ka pacients var precīzi pateikt dienas stundu, kad viņš ir saslimis. Līdztekus sistēmiskām gripas izpausmēm parādās arī elpceļu bojājuma pazīmes – aizlikts, it kā pilns deguns (iesnas nav raksturīgas!), sauss klepus, kuru pavada sāpes aiz krūšu kaula, un sāpes kaklā.

Pediatres Dr. med. Jana Pavāre un Urzula Nora Urbāne: Drudzis bērnam – vai iemesls satraukties?

Dr.med. Dainis Krieviņš: Ārstējot kājas, padomā par sirdi!

Biežākais iemesls asinsvadu bojājumam ir ateroskleroze. Tas ir iekaisīgs asinsvadu sieniņas bojājums, kas pakāpeniski sašaurina asinsvadus. Galvenie slimības profilaktiskie un ārstējošie uzdevumi ir: obligāta un tūlītēja smēķēšanas pārtraukšana smēķētājiem, sabalansēta un pareiza uztura lietošana, pietiekama šķidruma uzņemšana (vismaz 2–2,5 litri dienā), stresa mazināšana ikdienā un regulāra fiziska aktivitāte. Kā aterosklerozes riska faktori jāmin arī augsts asinsspiediens, aptaukošanās, holesterīna balansa traucējumi un cukura diabēts. Līdz ar to visu šo negatīvo stāvokļu mazināšana samazinās arī asinsvadu bojājuma veidošanās procesu.

Ārste psihoterapeite Gunta Andžāne: Bērni vienmēr rodas tur, kur ir mīlestība

Laiku pagriezt atpakaļ nav iespējams un bijušu padarīt par nebijušu arī ne. Pamanot sliktas, destruktīvas attiecības un to sekas ģimenē, skolēnu vidē, svarīgi būtu pamanīt, piefiksēt un domāt, ko darīt, kā palīdzēt. Svarīgi būt ieinteresētam un iesaistīties. Ar ko sākt? Ar sarunu! Ar dzirdēšanu, ne tikai klausīšanos sniegt emocionālu atbalstu, nedalītu uzmanību, skatīties acīs un būt līdzestīgiem. Un tad atcerēties, ka var palūgt palīdzību un iesaistīšanos arī citiem.

Profesors Dr.habil.med. Aigars Pētersons: Bērnu traumatisma ziņā esam līderi

Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Zane Gaile: Priekšlaikus dzimušu bērnu attīstība

Ja vecāki pārlieku cenšas bērnu aizsargāt un pasargāt, tas var ietekmēt gan fizisko, gan sociālo attīstību. Pārspīlētas bailes no bērna saslimšanas var būt cēlonis pārlieku lielai uzmanībai un vienveidīgai aprūpei, kas zīdainim neļauj attīstīt interesi rotaļāties vai koncentrēties uz rotaļlietām.

Profesors Dr.med. Juris Lazovskis: Sāpes locītavās

Cilvēkiem ar palielinātu svaru, ar aptaukošanos paātrināti nodilst ceļu locītavas, kā arī var ciest citas locītavas – gūžas, pēdas lielā īkšķa pamatnes locītava. Cilvēki, kas dzīves laikā veikuši intensīvu fizisku roku darbu, var ciest no starpfalangu locītavu un rokas īkšķa pamatnes locītavu artrīta. Šāda veida artrīts arī novērojams, ja pacientam ir ģenētiska nosliece uz starpfalangu locītavu un rokas īkšķa pamatnes locītavu osteoartrītu.

Ginekoloģe, dzemdību speciāliste Profesore Dace Rezeberga: Sievietes reproduktīvā un mutes veselība

Mutes dobums ir ķermeņa ieejas vārti, un norises mutes dobumā ietekmē norises visā ķermenī, un pretēji – vice versa – norises ķermenī ietekmē mutes dobuma veselību. Rūpes par savu un savu tuvāko veselību ir noteiktas Ārstniecības likumā kā katra Latvijas cilvēka pienākums. Sievietes īpaši ir atbildīgas par savu pēcnācēju veselību, un mutes dobuma veselība noteikti ir sievietes veselības sastāvdaļa – saglabāsim to!