Kristīne Kozlova, Marta Celmiņa: Miega problēmas bērniem ar autiskā spektra traucējumiem

Miegs ir viens no svarīgākajiem cilvēka fizioloģiskajiem procesiem. Tam ir liela nozīme nervu sistēmas augšanā un attīstībā, mācīšanās, atmiņu pārstrādē, kā arī emocionālajā regulācijā. Miega traucējumi ir plaši izplatīta un bieži neatpazīta problēma visa vecuma bērniem. Atbilstoši vairāku pētījumu datiem, grūtības ar miegu kādā dzīves posmā piedzīvo līdz pat 30 - 40% bērnu un jauniešu. Dažiem šīs grūtības ir mazāk izteiktas un pārejošas, citiem nepieciešama miega speciālista konsultācija un, iespējams, izmeklējums, pirms rasts risinājums.

Taču ir arī bērnu grupas, kuriem miega traucējumi sastopami vēl biežāk, mēdz būt izteiktāki un nereti nepāriet bez aktīvas speciālistu un vecāku iesaistes problēmas risināšanā. Viena no šādām populācijas grupām ir bērni ar autiskā spektra traucējumiem (AST).

Pētījumi liecina, ka vidēji 40 līdz pat 80% bērnu ar AST cieš no hroniskiem jeb ilgstošiem miega traucējumiem. Lielākoties tie veidojas dažādu faktoru mijiedarbības rezultātā. Daži no šiem faktoriem ir vieglāk novēršami, citu faktoru labošanai nepieciešama aktīva visas ģimenes iesaiste.

Tāpēc katram bērnam nepieciešama rūpīga miega paradumu izvērtēšana un individuāla pieeja. Tomēr ieguldīt laiku un spēku bērna miega problēmu risināšanā ir tā vērts, jo par negulētām naktīm dārgu cenu maksā ne tikai pats bērns, bet arī citi ģimenes locekļi.

Miega traucējumu sekas

Ilgstoša miega nepietiekamība negatīvi ietekmē ne tikai bērnu, bet arī pieaugušo pašsajūtu un funkcionēšanu ikdienā. Tā izraisa dienas miegainību, koncentrēšanās grūtības un uzvedības izmaiņas, kas var būt īpaši izteiktas un traucējošas bērniem ar autiskā spektra traucējumiem.

Miega trūkums var izpausties:

• emociju līmenī – kā garastāvokļa svārstības, aizkaitināmība, trauksme, emocionāla nestabilitāte un pat depresīvas vai dusmu lēkmes;
• prāta spēju līmenī – kā grūtības ar uzmanības noturēšanu, atmiņu, lēmumu pieņemšanu un problēmu risināšanu;
• uzvedības līmenī – kā impulsivitāte, hiperaktivitāte, nepaklausība, agresija vai izaicinoša uzvedība;
• mācību jomā – kā bieža stundu kavēšana, zemi sasniegumi vai mācību neveiksmes, kas saistītas ar pastāvīgu miegainību dienas laikā.

Bērniem ar AST miega traucējumi bieži vien saistīti ar uzmanības traucējumiem, paaugstinātu aktivitāti, aizkaitināmību, izaicinošu uzvedību dienas laikā, agresiju (tajā skaitā uz sevi vērstu) un pastiprinātu jutību pret apkārtējās vides kairinājumiem. Pētījumi liecina, ka bērniem ar vidēji smagiem līdz smagiem miega traucējumiem biežāk novērojamas valodas attīstības un sociālās mijiedarbības grūtības, salīdzinot ar tiem, kuriem miega problēmas ir vieglas vai nav vispār, kas ietekmē arī skolas apmeklējumu un medicīniskas palīdzības nepieciešamības biežumu.

Svarīgi piebilst, ka bērna miega trūkuma sekas izjūt ne tikai pats bērns, bet arī visa ģimene. Tas pasliktina citu ģimenes locekļu miegu, savstarpējās attiecības, psihoemocionālo labklājību un spēju tikt galā ar ikdienas izaicinājumiem. Pētījumos novērots, ka vecāki, kuru bērniem naktīs traucēts miegs, biežāk saskaras ar depresiju un trauksmi. Tāpēc miega traucējumu agrīna atpazīšana, novērtēšana un ārstēšana ir būtiska ne vien bērna veselībai, bet arī ģimenes labklājībai kopumā.

Kas pasliktina miegu bērniem ar autiska spektra traucējumiem?

Miega traucējumus bērniem ar AST rada vairāku faktoru mijiedarbība, ko regulē gan bioloģiskais pulkstenis, gan apkārtējā vide, kā arī var ietekmēt citas veselības problēmas.

Melatonīna līmeņa izmaiņas

Dabā viss ir ciklisks - diena un nakts, gadalaiki… Arī cilvēka organisms. Tā iekšējais "bioloģiskais pulkstenis" nosaka, kad laiks doties gulēt, kad jāceļas un jābūt mundram. Tas lielākoties darbojas 24 stundu ciklā. Viens no spēcīgākajiem “iekšējā pulksteņa” regulētājiem ir gaisma. Tas ir, - ja acis redz gaismu, tās padod ziņu smadzenēm, ka ārā ir diena. Kolīdz paliek tumšs, par to tiek ziņots smadzenēm, kas sāk izdalīt melatonīnu - miega hormonu. Tas palīdz iemigt. No rīta, parādoties gaismai, melatonīna līmeņi strauji mazinās.

Bērniem ar AST šis bioloģiskais mehānisms bieži vien ir traucēts, kādēļ melatonīna līmenis ir zemāks vai arī melatonīna izdalīšanās sākas novēloti. Tas nozīmē, ka bērns nejūtas miegains, kad pienācis laiks gulēt, un viņam ir grūti iemigt vai mierīgi nogulēt nakti. Turklāt bērniem ar AST melatonīna ritms var būt neparedzams, nevienmērīgs vai citādāks nekā citiem bērniem vai pieaugušiem. Tas rada nesakritību starp bērna iekšējo ritmu un citu ģimenes locekļu iekšējiem ritmiem, kā arī vides prasībām, piemēram, gulētiešanas vai celšanās laiku, lai pagūtu uz dārziņu vai skolu.

Vides faktori

Nozīmīga loma ir arī uzvedības un vides faktoriem. Bērniem ar AST bieži ir īpatnēja sensorā (sajūtu) jutība – gaisma, skaņas, tekstūras vai temperatūra, kas citiem netraucē vai ir nepamanāmas, var būt miegam traucējoša. Piemēram, skaņa no televizora blakusistabā vai noteiktas faktūras pidžamā var kļūt par iemeslu, kāpēc bērns nespēj aizmigt. Šiem bērniem mēdz būt arī grūtības ar pāreju no vienas aktivitātes uz citu, piemēram, no spēles uz gulētiešanu. Ja viņi nesaprot, kāpēc vai kad šī pāreja notiks, tā var izraisīt trauksmi un diskomfortu. Bērniem ar AST ļoti svarīga ir arī noteikta dienas kārtība un rutīna un var būt grūti pielāgoties izmaiņām ierastajā kārtībā. Tātad, bērni ar AST labāk pielāgojas un jūtas droši, ja viņiem ir noteikta struktūra un stabilitāte viņu ikdienas aktivitātēs. Tas viņiem sniedz stabilitātes izjūtu. Un vakara rutīna nav izņēmums. Šādiem bērniņiem varētu būt grūti izprast, pamanīt vai pastāstīt par nogurumu - un tas vēl vairāk sarežģī situāciju.

Citas veselības problēmas

Bērniem ar AST vienlaikus ir lielāks risks saskarties arī ar veselības problēmām, kas var izraisīt vai pastiprināt miega traucējumus. Piemēram, gremošanas sistēmas traucējumi, kā gastroezofageālais reflukss vai aizcietējumi, arī astma un obstruktīva miega apnoja. Bieži AST saistīti arī ar neiroloģiskām un psihiatriskām blakusslimībām, piemēram, epilepsiju, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem, trauksmi un depresiju – visi šie stāvokļi var tieši vai netieši ietekmēt bērna miega kvalitāti.

Kā izpaužas miega traucējumi?

Bezmiegs

Grūtības iemigt, pārāk agra celšanās vai arī mošanās naktī un nespēja iemigt - šīs ir biežākās miega problēmas bērniņiem ar AST. To var veicināt gan iepriekš minētie traucējošie faktori, gan arī gluži ikdienišķi iemesli, kas bieži sastopami bērniem pirmsskolas vecumā - pretošanās gulētiešanai un aizmigšanas asociācijas.

Pretošanās gulētiešanai nozīmē, ka bērns mēģina gulētiešanu atlikt uz pēc iespējas vēlāku laiku. Piemēram, prasot vēl kādu pasaciņu vai dziesmiņu, skraidot apkārt, vēloties vēlreiz aiziet uz tualeti… Bērnam gulētiešanas laiks (patiesībā – gulēt neiešanas laiks) var pārvērsties par interesantu rotaļu, jo tas nozīmē nedalītu vecāku uzmanību. Bērnus pašus šīs „miega problēmas” netraucē, lielākās galvassāpes tiek sagādātas vecākiem. Šādā veidā viņi testē robežas un, ja vecāki nav tās noteikuši pietiekami stingras un paši neievēro, tad vakara režīms var sagādāt galvassāpes. Nav tādas tabletes, kas maģiski novērsīs miega traucējumus, bet jūs varat palīdzēt bērnam uzlabot gulētiešanas paradumus, tādējādi uzlabojot gan bērna, gan arī savu naktsmieru. Jārēķinās, ka „mācīšanās aizmigt” nozīmē jaunu spēju apgūšanu, un tam nepieciešams laiks un pacietība. Vairāk informācijas un padomu par pretošanos gulētiešanai - Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mājaslapā www.veselapasaule.lv → Lasītava → Miegs → Miega problēmas → Pretošanās gulētiešanai.

Aizmigšanas asociācijas nozīmē, ka bērns ir iemācījies aizmigt konkrētos apstākļos vai vietā - piemēram, vecākam rokās, pie krūts vai uz dīvāna, skatoties TV. Naktī pamostoties (kas ir pilnīgi normāli), bērns redz, ka vairs nav tādos pašos apstākļos kā aizmigšanas laikā, tādēļ dažkārt nespēj iemigt, kamēr tajos neatgriezīsies. Pati par sevi aizmigšanas asociācija nav ne slikta, ne laba - tā vienkārši ir. Tomēr, ja šādi notikumi atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz ģimeni, tad tie jau kļūst par aizmigšanas asociācijas traucējumiem. Ko darīt šādu miega traucējumu gadījumā, var lasīt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mājaslapā www.veselapasaule.lv → Lasītava → Miegs → Miega problēmas → Bieža mošanās.

Bezmiegu var veicināt arī citas slimības - piemēram, nemierīgo kāju sindroms. To raksturo nepārvarama vēlme kustināt kājas, kas nereti saistīta ar nepatīkamām sajūtām kājās (piemēram, tirpšanu, spiešanu, plēšanu un tamlīdzīgi). Tas traucē iemigt, kā arī naktī var veicināt biežāku pamošanos un padarīt miegu nemierīgu. Bērniem nemierīgo kāju sindromu biežāk izraisa zemas dzelzs rezerves. Lai tās noteiktu, jāpārbauda dzelzs rezervju jeb feritīna līmenis asinīs. Ņemiet vērā, ka analīzes jāveic tad, kad bērnam nav akūtu slimību (citādāk rezultāti būs nepareizi). Kā arī, ja bērniņam ir nemierīgo kāju sindroma pazīmes, nepietiek, ka feritīns “ir normā” - tam jābūt pietiekami augstam, tas ir, vismaz 50 ng/ml. Ja tas ir zemāks, tad jālieto dzelzs preparāti. Vairāk informācijas par nemierīgo kāju sindromu - Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mājaslapā www.veselapasaule.lv → Lasītava → Miegs → Miega problēmas → Nemierīgo kāju sindroms.

Diennakts ritma traucējumi

Otrajā vietā, vadoties no sastopamības, ir diennakts ritma traucējumi – jeb bērna “bioloģiskā pulksteņa” neatbilstība 24 stundu vai sociāli pieņemtajam diennakts ritmam. Tie var izpausties kā grūtības aizmigt un pamosties pieņemamā laikā vai neregulārs miega režīms ar mainīgiem gulētiešanas un pamošanās laikiem. Iespējams, bērniņš varētu būt “samainījis” dienu ar nakti, vai arī viņa diennaktī ir 26, ne 24 stundas. Tas saistīts ar īpatnībām “bioloģiska pulksteņa” regulējošos mehānismos, tajā skaitā, melatonīna ražošanā un izdalē. Šādos gadījumos bērnam var palīdzēt melatonīna lietošana pirms gulētiešanas. Ņemiet vērā, ka melatonīns ir hormons, ko jālieto samērā precīzi, tādēļ konsultējieties ar ārstu.

Dažkārt vecāki satraucas, ka bērniņš ar AST guļ mazāk nekā citi mazuļi. Tā tas tik tiešām var būt - iespējams, dažiem bērniem ar AST dabiskā nepieciešamība pēc miega ir mazāka. Iespējams, kāds var gulēt tikai piecas stundas, un ar to pietiek - bērns pārējā laikā jūtas omulīgs. Gadījumos, ja tā ir, nav nepieciešams lietot  medikamentus miega pagarināšanai, bet drīzāk jāpadomā, kā bērns var sevi nodarbināt, kamēr citi ģimenes locekļi vēl guļ.

Obstruktīva miega apnoja

Elpošanas traucējumi miegā, piemēram, obstruktīva miega apnoja, arī biežāk sastopami bērniem ar AST anatomisku īpatnību (šaurāki elpceļi), zema muskuļu tonusa vai palielinātu mandeļu dēļ. Ja bērns naktī krāc, šņākuļo vai aiztur elpu, ir risks, ka viņam miegā pietrūkst gaiss. Tas savukārt būtiski ietekmē gan miega kvalitāti, gan dienas pašsajūtu un funkcionēšanu. Ja atpazīstat obstruktīvas miega apnojas simptomus, vērsieties pie kakla - deguna - rīkles ārsta jeb LOR. Vairāk par obstruktīvu miega apnoju lasiet Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mājaslapā www.veselapasaule.lv → Lasītava → Miegs → Miega problēmas → Obstruktīva miega apnoja,

Parasomnijas

Parasomnijas ir dīvaini, neparasti notikumi miegā. Tās var izpausties gan ar pavisam parastu uzvedību, piemēram, aiziešanu uz vecāku istabu, gan arī savādu un neparastu darbošanos, piemēram, sviestmaižu gatavošanu naktī. Bērnu vecumā parasomnijas ir bieži sastopamas. Ļoti iespējams, ka daudzu bērnu vecāki vai istabas biedri tās pat nepamana.

Izdala divas miega fāzes – ātro acu kustību fāzi REM (rapid eye movement – angļu valodā, jo var redzēt, ka kustas acis) un fāzi bez ātro acu kustībām NREM (non-rapid eye movement – angļu valodā), kam ir trīs apakšfāzes. Nakts laikā šīs fāzes cikliski mainās.

Dziļā miega parasomnijas ir ļoti izplatītas – tās ir visiem zināmā staigāšana miegā (tautā zināma arī kā mēnessērdzība), runāšana miegā, pamošanās ar apjukumu un nakts bailes. Šos stāvokļus var pavadīt kustības, skaņu izdvešana, paaugstināta autonomās nervu sistēmas aktivitāte (piemēram, svīšana, sirdsklauves), izteikta emocionalitāte, nereaģēšana uz apkārtējiem kairinājumiem un apjukums, amnēzija pamostoties. Tās var izskatīties dramatiski un biedējoši vecākiem, taču pašam NREM parasomnijas nemaz netraucē un nepaliek atmiņā. Protams, lai izvairītos no netīšiem ievainojumiem, vecākiem jāparūpējas par vides drošību. Lielākoties tās ir labdabīgas un pieaugot, kļūst retākas vai pavisam izzūd.

REM parasomnijas rodas nakts otrajā pusē. Bērnu vecumā biežākā REM parasomnija ir murgi – spilgti, emocionāli intensīvi sapņi, kas bieži izraisa pēkšņu pamošanos. Atšķirībā no NREM parasomnijām, pamostoties, bērni lielākoties atceras un spēj aprakstīt sapni. Nakts murgus nereti izraisa stress vai trauksme.

Ko darīt?

1. Vērojiet un izvērtējiet!

Pirmais solis miega uzlabošanā ir rūpīga miega režīma un vides izvērtēšana. Papētiet, pavērojiet, - ko bērns dara pirms gulētiešanas? Vai jūtas priecīgs, satraukts, mierīgs, grūti nomierināms? Vai ir kas tāds, kas palīdz nomierināties un kas tāds, kas uzmundrina? Kas sagādā nepatīkamas sajūtas vai sāpes? Kādas ir miegainības pazīmes? Vai tās saskan ar gulētiešanas laiku? Vai tās ir kādā citā laikā? Šos novērojumus piefiksēt var palīdzēt miega dienasgrāmata, ko var atrast ej.uz/miegadienasgrāmata.
Kad novērojumi veikti, var rīkoties - veicināt nomierinošās nodarbes, bet satraucošās vai sāpīgās - samazināt vai veikt agrākā dienas laikā, lai nav tik tuvu gulētiešanai. Lai gan miega traucējumu ārstēšanā nav vienas brīnumtabletītes un dažādiem bērniņiem nepieciešama atšķirīga pieeja, tomēr pamatprincipi visiem ir vienādi.

2. Izveidojiet miegam draudzīgu vidi!

Lai uzlabotu miega kvalitāti bērniem ar AST, īpaši svarīgi pielāgot gulēšanas vidi viņu individuālajām vajadzībām. Šīs vajadzības ir cieši saistītas ar īpatnējo sensoru uztveri jeb jūtību pret apkārtējiem stimuliem – skaņām, gaismām, smaržām, pieskārieniem un citu. Jutība var būt gan paaugstināta, gan samazināta, un attiecīgi uztraukumu vai diskomfortu var izraisīt gan kairinātāju esamība, gan to pilnīgs trūkums. Tādēļ vides pielāgošanā un rutīnas plānošanā nav universāla risinājuma, kas derētu katram bērnam. Jāatceras, ka pat šķietami niecīgas detaļas var būtiski ietekmēt bērna spēju aizmigt.

Viens no būtiskākajiem aspektiem ir telpas sensorā vide. Miega telpai jābūt vizuāli vienkāršai un brīvai no liekiem kairinātājiem – pārāk spilgtām krāsām, raibiem rakstiem vai mirgojošām gaismām. Iekārtojot guļamistabu, ieteicams izvēlēties mierīgu, minimālistisku dizainu sienām, griestiem un grīdām, pievēršot uzmanību apdares materiālu trokšņu slāpējošām īpatnībām. Izvēlieties materiālus bez spēcīgām vai nepatīkamām smaržām.

Gaismas līmeņa regulācijai nepieciešami aizkari vai žalūzijas, īpaši vasaras mēnešos, kad ir daudz gaismas. Atcerieties - “iekšējo pulksteni” palīdz regulēt gaisma, tādēļ iespēju robežās dienas laikā centieties nodrošināt gaismu, bet vakarā aizvelciet aizkarus. Nevajadzētu pavadīt visu dienu bez dienasgaismas, jo tas traucē smadzenēm regulēt miegu un nomodu. Dažiem bērniem patīk vājas, siltas gaismas naktslampa, citiem nepieciešama pilnīga tumsa.

Arī trokšņu līmenim bērna istabā un tuvākajā apkārtnē jābūt pēc iespējas mazākam, īpaši pirms gulētiešanas. Ja trokšņus pilnībā novērst nav iespējams, bieži bērniem ar AST aizmigt palīdz baltais troksnis vai ventilators. Šī vienmērīgā, monotonā skaņa palīdz samazināt un “izšķīdināt” citus apkārtējos trokšņus.

Svarīga ir arī pieskāriena sajūtu regulēšana. Bērni ar AST var būt īpaši jūtīgi pret segas vai pidžamas materiālu. Jāpārliecinās, ka gultasveļa nav no kaitinoša materiāla. Visbiežāk piemēroti ir dabiski, elpojoši, mīksti audumi, piemēram, kokvilna vai bambusa šķiedras. Citos gadījumos bērnam var patikt konkrēta faktūra vai audums – piemēram, flanelis, flīss vai trikotāža, tāpēc vērts piedāvāt dažādas iespējas un novērot bērna reakciju. Priekšroka jādod pilnīgi gludām faktūrām bez šuvēm vai birkām, kas var berzēt ādu un traucēt iemigšanai, kā arī bez pogām, rāvējslēdzējiem un citiem aizdares materiāliem, ar kuriem bērns varētu spēlēties. Svarīgi ņemt vērā arī apģērba piekļaušanos augumam – cieši pieguļošas, kompresijas pidžamas var sniegt nomierinošu dziļā spiediena sajūtu, savukārt citiem bērniem ērtāka būs brīvāka, gaisīga naktsveļa. Dažiem bērniem palīdz smaguma segas, kas rada dziļa spiediena stimulāciju un iedarbojas nomierinoši uz nervu sistēmu. Citiem bērniem tās ne tikai nepalīdzēs, bet pat traucēs gulēt. Ir arī gultas pārvalki vai elastīgas segas, ko uzvelk pāri matracim un rada līdzīgu dziļā spiediena efektu.

Arī telpai jābūt paredzamai un nemainīgai, līdzīgi kā vakara rutīnai. Gultu jāsaista tikai ar atpūtu, nevis rotaļām vai citām aktivitātēm. Attiecīgi - telpā jāizvairās no pārlieku daudz rotaļlietām, kas var novērst uzmanību vai veicināt aktivitāti brīdī, kad ķermenis gatavojas miegam. Nereti vecāki izvēlas speciālas, sensoras gultas, kas ir noformētas līdzīgi teltīm, kapsulai vai mājiņai, kas veicina drošības sajūtu un mieru. Var gadīties, ka bērniņš guļ krietni mazāk, nekā pārējā ģimene, tādēļ šādos gadījumos sensorā gulta, kas veidota kā telts vai mājiņa, ko var aizvērt ciet, var kalpot kā drošs patvērums, kur viņam pavadīt laiku. Šādos gadījumos gultā var atstāt sensorās rotaļlietas.

Reizēm novērojams, ka bērni naktīs pieceļas, staigā miegā un, ne vien traucē pārējo ģimenes locekļu naktsmieru, bet var arī nejauši sevi apdraudēt, piemēram iziet ārā no mājām vai uzkāpt uz palodzes. Šādos gadījumos svarīgi padomāt arī par bērna drošību. Tāpēc, veidojiet bērnam istabu kā drošu un patīkamu vidi, – telpu, kur viss pieejamais ir viņam piemērots un nekas nevar radīt traumu. Ja nepieciešams, naktī istabas durvis var aizslēgt vai aprīkot ar speciāliem drošības mehānismiem, lai bērns nevarētu nepamanīts klusi izslīdēt ārā. Svarīgākais – šī telpa nedrīkst būt soda vieta vai izolācija, bet gan miera osta, kur bērns jūtas labi un droši arī tad, kad ir nomodā.

Vides pielāgojumus ieteicams veikt soli pa solim, novērojot, kā bērns reaģē uz izmaiņām. Lai rastu labākos risinājumus konkrētajam bērnam, vecākiem un aprūpētājiem ir vērts sadarboties ar speciālistiem, piemēram, ergoterapeitiem, ABA terapeitiem vai miega speciālistiem.

3. Gulētiešanas rutīna

Gulētiešanas rutīna ir patīkamas, mierīgas nodarbes pirms gulētiešanas, kas atkārtojas katru vakaru vienā un tajā pašā laikā un secībā un palīdz sagatavoties miegam. Bērniem dienas mēdz būt pārdzīvojumiem pilnas, tādēļ paredzamas un kontrolējamas norises vakarā sniedz miera un stabilitātes izjūtu.

Gulētiešanas rutīnai vajadzētu sākties vēl pirms mirkļa, kad bērns izrāda miegainības pazīmes, jo to laikā vajadzētu jau atrasties gultiņā. Tas ir miegam visdraudzīgākais mirklis! Gulētiešanas rutīna ir pavisam vienkāršas ikvakara norises, piemēram vanna, gaismas samazināšana un mierīgas mūzikas ieslēgšana, zobu tīrīšana un matu ķemmēšana, grāmatiņa. Lai izvairītos no iespējamām miega problēmām, miega rutīnai vajadzētu beigties ar labas nakts novēlēšanu, gaismas izslēgšanu un vecāka došanos projām.

Aptuveni pusstundu pirms gulētiešanas rutīnas, tai jāsāk gatavoties – jāpieklusina gaismas, jāizslēdz TV vai dators, jāsarunājas klusāk un jāuzvedas mierīgāk. Jebkuram bērnam, un īpaši bērnam ar AST, būtu grūti ātri pārslēgties no aktīvas spēlēšanās uz gulētiešanu. Spējas izteikt nogurumu, diskomfortu vai citas vajadzības vārdiem ir ļoti dažādas, tāpēc vecākiem jo svarīgāk ir spēt iemācīties nolasīt bērna signālus un pielāgot rutīnu tā, lai tā būtu saprotama, prognozējama un bērnam patīkama. Rutīnas plānošanā jāņem vērā katra bērna individuālās vajadzības, jo kas palīdz vienam, citam var traucēt. Piemēram, viens bērns var nomierināties, pirms gulētiešanas klausoties mierīgu mūziku, bet citu tas var satraukt. Kādam vanna patīk, citam tas ir sensors pārdzīvojums.

Bērniem ar AST ir īpaši svarīga vizuāla atbalsta lietošana arī gulētiešanas rutīnas struktūras saprašanai un ievērošanai. Palīdzoši būtu bērna guļamistabā novietot piktogrammas (attēlu kartiņas) katram konkrētam rutīnas solim. Šīs kartiņas var vai nu pievienot vienu pēc otras, kolīdz kāds solis ir izpildīts, vai - tieši otrādāk - noņemt vai aizklāt pēc katra padarītā darbiņa. Dažiem bērniem nepieciešams ilgāks sagatavošanās laiks un lielāka vecāku iesaiste. Arī vizuālam atbalstam jābūt pielāgotam, vienam bērnam var pietikt ar vieglāku vizuālo atbalstu (līdzīgi kā piemērā), ar vienu attēlu katram solim, citam bērnam nepieciešams detalizētāks atbalsts ar vairākiem attēliem katram rutīnas solim. Piemērus vizuālam atbalstam ikdienas darbībās, pašaprūpes rutīnā var meklēt https://www.autisms.lv/materiali/.

4. Režīms

• Gulētiešanas un celšanās laikiem darba dienā un skolas dienās nevajadzētu atšķirties vairāk par stundu, citādi var rasties “iekšējā pulksteņa” funkcionēšanas problēmas.
• Ieteicams izvairīties no elektronisko ierīču lietošanas vismaz 30 līdz 60 minūtes pirms gulētiešanas, jo miegam var traucēt gan gaisma no ekrāna, gan aktivizējošs saturs. Tomēr dažiem bērniem konkrētas, mierīgas animācijas, dabas skaņu video vai vienkāršas aplikācijas ar relaksējošiem attēliem un skaņām var palīdz nomierināties. Tādos gadījumos šāds saturs var būt kā daļa no gulētiešanas rituāla. Svarīgākais – izvēlēties saturu, kas neveicina aktivizēšanos, bet tieši otrādi – palīdz bērnam nomierināties.
•  Pirms gulētiešanas nedzert pārāk daudz šķidruma, lai naktī nevajadzētu celties un iet uz tualeti. Kā arī vismaz četras stundas pirms gulētiešanas jāizvairās no kofeīnu saturošiem produktiem, piemēram, kafijas, kolas un citiem gāzētajiem dzērieniem, zaļās un melnās tējas, kā arī šokolādes lietošanas.
• Bērnam pieaugot, nepieciešamība pēc diendusām pakāpeniski samazinās, sākot ar piecu – sešu gadu vecumu diendusas nav nepieciešamas un var traucēt nakts miegu. Ja dienā bērnam nāk miegs, tad pieļaujama 30 līdz 45 minūšu ilga diendusa pusdienlaikā vai agrā pēcpusdienā, bet ne ilgāk! Ja diendusas regulāri saglabājas arī pēc sešu gadu vecuma, vērsieties pie ārsta!
• Dienā pievērst uzmanību fiziskām aktivitātēm un ēšanas režīmam. Jāatceras, ka gan iemigšanu, gan miegu var traucēt fiziskas aktivitātes divas stundas pirms miega un lielas, smagas maltītes ieturēšana.

5. Melatonīns un citi medikamenti

Kā jau iepriekš minēts, bērniem ar AST raksturīgas “miega hormona” jeb melatonīna ražošanas un izdalīšanas īpatnības, kas var radīt bezmiegu. Ja bērniņam melatonīna izdalās pietiekami daudz, bet nepareizā laikā (piemēram, pēc pusnakts), tad visiem citiem grūti aizmigt “normālā” laikā. Šādos gadījumos labi palīdzēt melatonīns. Tomēr atcerieties - tas ir hormons (līdzīgi kā, piemēram, insulīns), un ļoti svarīgi to lietot pareizā devā un pareizā laikā.

Melatonīni ir dažādi - gan īsas, gan ilgstošas darbības. Īsas darbības melatonīns uzsūcas ātri un darbojas tūdaļ pēc lietošanas, palīdzot bērniem aizmigt. Savukārt ilgstošas darbības melatonīns izdalās pakāpeniski un uztur pietiekamu melatonīna līmeni asinīs visu nakti, palīdzot saglabāt miegu un novērst biežu nakts pamošanos vai pārāk agru mošanos. Aptiekās pieejami dažādi preparāti - gan pārtikas piedevas, gan medikamenti. Nesatraucieties, ja kāds no preparātiem nedarbojas - iespējams, nepieciešams pamēģināt citu (recepšu), bet, iespējams, nepieciešams palielināt devu. Šos jautājumus noteikti pārrunājiet ar ārstu! Ņemot vērā, ka melatonīna līmenis bērniem ar AST var atšķirties, deva nereti jāpielāgo individuāli.

Melatonīnu uzskata par salīdzinoši drošu un labi panesamu, īpaši īslaicīgā lietošanā un mazās devās. Bērniņiem ar tipisku attīstību melatonīns pielietojams retos gadījumos, bet bērniem ar AST, ļoti ticams, šis medikaments būs jālieto ilgstoši. Taču tā lietošana jāapsver kopā ar ārstējošo ārstu, vēlams miega speciālistu, bērnu neirologu vai psihiatru, jo svarīgi izvērtēt piemērotu devu, lietošanas laiku un iespējamu mijiedarbību ar citiem medikamentiem, ko bērns var lietot.

Svarīgi arī atcerēties, ka melatonīns nav "burvju risinājums", bet gan viens no līdzekļiem miega problēmu risināšanā. Vislabākos rezultātus var sasniegt, ja melatonīna lietošanu apvieno ar miega higiēnas ievērošanu, piemērotu rutīnu un sensorajām vajadzībām pielāgotu miega vidi. Melatonīns viens pats vēlamo rezultātu nesniegs - miegam draudzīgas vides un paradumu izstrādāšana bērniem ar AST ir vēl svarīgāka, nekā bērniem ar tipisku attīstību.

Ja iepriekšminētais nepalīdz, ārsts var ieteikt un izrakstīt citas zāles, tomēr jāatceras, ka ilgstošai medikamentu lietošanai jābūt pamatotai un jānotiek rūpīgā ārsta uzraudzībā.

Noslēgumā

Miegs nav tikai nakts miera laiks – tas ir pamats bērna attīstībai un emocionālam līdzsvaram. Ja bērna miegs kļūst par ikvakara izaicinājumu un ja esat izmēģinājuši šajā rakstā minētos padomus, bet vēl aizvien šķiet, ka miegs ir jūsu ģimenes lielākais ienaidnieks – meklējiet palīdzību. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas poliklīnikā konsultē miega speciālisti, kuri palīdzēs gan atpazīt, gan risināt miega problēmas.

Miegs ir svarīgs. Rūpējieties par to ar tādu pašu uzmanību, kā par uzturu vai mācībām. Un – atcerieties, – katrs solis uz mierīgāku nakti ir arī solis uz mierīgāku dienu.

Atsauce uz datiem:

Hongyu Chen et al. Sleep problems in children with autism spectrum disorder: a multicenter survey; 2021

 

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2025. gada maija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!