Natālija Točiļenko: Vienmēr ar skatu uz priekšu

Kādā vecumā pirmo reizi domājāt par ārsta profesiju? Kāpēc?

Bērnībā, kā jau katrs bērns, sapņoju par dažādām profesijām, atkarībā no tā, kurā brīdī un situācijā, kāda no tām kļuva mana autoritāte. Biju sevi iztēlojusies gan kā skolotāju, gan arhitekti, gan ārsti. Tā, piemēram, atceros, ka iztēlojoties savu nākotnes profesiju, ārstēju lelles. Pirmajās klasēs skolā, kad bija jāraksta sacerējums par to, kas būšu, kad izaugšu, minēju, ka vēlos būt ārste. Vēlāk, kad Bauskas vidusskolas pēdējās klasēs strādāju par sanitāri slimnīcā, manī radās apzināta interese par ārsta profesiju. Tā bija vēlme palīdzēt cilvēkiem, jo sapratu, cik liela ietekme ir ārstam pacienta veselības uzlabošanā un kopumā, cik svarīga ir veselīga sabiedrība. Ārsta darbs man šķita interesants un daudzveidīgs, turklāt tas sniedza iespēju pastāvīgi mācīties un attīstīties. Mani piesaistīja arī tas, ka ārsta profesija piedāvā daudz dažādas specializācijas un jomas (piemēram, internā medicīna, neiroloģija, ķirurģija, oftalmoloģija un cits). Šī daudzveidība ļauj atrast savu aicinājumu, izmantojot savas prasmes un interešu jomas. Mana izvēle bija neiroloģija, kas šķita visinteresantākā un reizē arī neizprotamākā. Kopumā medicīna ir dinamiska joma ar nepārtrauktiem izaicinājumiem, jauniem zinātnes un tehnoloģiju sasniegumiem.

Kas Jums medicīnas studijās šķita visaizraujošākais?

Medicīnas studijas šķita ļoti aizraujošas, jo pēc dabas esmu zinātkāra un mani aizrauj viss jaunais un neizzinātais. Man patika ne tikai teorētiskās zināšanas, bet īpaši aizrāva klīniskā prakse, kad mēs kā studenti tikām iesaistīti reālā pacientu aprūpē, kur  saskārāmies ar dažādām slimībām un pacientu stāvokļiem. Pacientu aprūpe, kā arī slimības vēstures un ārstniecības procesa izzināšana bija ļoti aizraujoša un mācību pilna pieredze. Vēl tagad atmiņā palikušas vasaras prakses, strādājot lauku feldšeru punktos, kad vajadzēja piedalīties nakts dežūrās, tas man tolaik šķita ļoti interesanti. Kopumā medicīnas studijas atceros kā intensīvas lekcijas un praksi, kas sniedza aizraujošu pieredzi un pastiprināja manu izpratni par medicīnas nozares nozīmību. Mani iedvesmoja izaicinājumi, ar kādiem mediķi saskaras katru dienu, lai palīdzētu cilvēkiem un tas bija tas, kas ārsta profesiju manās acīs padarīja par visaizraujošāko.

Medicīna man šķita ne tikai kā profesija, bet gan kā dzīvesveids, kur varu iegūt un pielietot zināšanas, lai uzlabotu cilvēku veselību un dzīves kvalitāti. Jāpiebilst, ka pati vienmēr centos un cenšos ievērot aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, kas, domāju, ir veselības saglabāšanas pamats. Arī citiem to cenšos norādīt un iemācīt.

Ar ko mūsdienās būtu jāpapildina līdzdiploma izglītība ārstiem (līdz brīdim, kad saņem diplomu)?

Ņemot vērā, ka medicīnā vissvarīgākais ir pacients, uzskatu, ka ļoti nozīmīgas ir efektīvas komunikācijas prasmes un empātija, kas ir svarīgas ne tikai saskarsmē ar pacientiem, bet arī sadarbībā ar citiem veselības aprūpes speciālistiem un komandas darbā. Tāpat uzskatu, ka, lai gan mūsdienās jaunie speciālisti ir zinoši informāciju tehnoloģiju izmantošanā, tomēr to pastiprināta apguve un spēja efektīvi pielietot ir apsveicama, lai turpmākajā darbā izmantotu mūsdienīgākās medicīniskās ierīces un citas tehnoloģiskās inovācijas.

Arī pacientu tiesību un datu aizsardzība ir jomas, kur jaunajiem ārstiem vienmēr jābūt zinošiem.

Ļoti svarīga ir jauno ārstu komunikācija ar pieredzes bagātiem kolēģiem, jo viņu uzklausīšana un konsultācijas var sniegt nenovērtējamu papildu mācību pacientu ārstēšanā un aprūpē. Jāpiebilst, ka svarīga ir cilvēka (pacienta) daudzpusīga uztvere, tas ir, ārstējot cilvēku, viņš jāvērtē kā sarežģīta un vispusīga “būtne”, kopums.

Uzskatu, ka ārstiem jābūt gataviem nepārtraukti papildināt savas zināšanas un prasmes, lai stātos pretī šīs dinamiskās nozares izaicinājumiem, lai sekotu līdzi jaunākajiem medicīnas sasniegumiem un zinātniskajiem pētījumiem, jaunākajām ārstēšanas metodēm un tehnoloģijām. Šīs prasmes un zināšanas veido pamatu veiksmīgam ārsta darbam, nodrošinot augstas kvalitātes un efektīvu veselības aprūpi.

Kāds ir bijis galvenais vadmotīvs Jūsu dzīvē, ka nolēmāt pievērsties veselības aprūpes vadīšanai un organizēšanai?

Kā jau iepriekš minēju, lai realizētu savu sapni kļūt par ārsti, iestājos Rīgas Medicīnas institūtā, kur ar lielu apzinību un rūpību studēju katru priekšmetu. Studiju gados aktīvi iesaistījos arī visās studentu profesionālajās aktivitātēs. Kā savu dzīves aicinājumu izvēlējos medicīnu, jo uzskatīju to par visnoderīgāko profesiju, kur iespējams realizēt sevi, palīdzot citiem. Jebkurš mērķis no cilvēka prasa daudz resursu, tomēr, lai ko sasniegtu, pašam daudz jācenšas un, protams, jāpārvar arī grūtības. Šis vadmotīvs mani vadījis visus gadus. Mana karjera veselības aprūpē sākās ar darbu kā neiroloģei, vēlāk kā galvenā ārsta vietniecei, tad galvenajai ārstei, direktorei un valdes priekšsēdētājai. Sākot vadīt veselības aprūpes uzņēmumu, to darīju, apvienojot ar pacientu ārstēšanu, sniedzot neirologa konsultācijas. Ļoti mīlēju savu darbu un gāju kabinetā pieņemt pacientus ar gandarījumu. Taču, kad bija pilns pieraksts un vienlaikus vajadzēja paspēt veikt arī daudz un dažādus sabiedriski organizatoriskus darbus, apmeklējot ministrijas, veselības aprūpes vadītājus, Rīgas domes sēdes un citas svarīgas aktivitātes, jo aktīvi piedalījos arī sabiedriskajā dzīvē (biju Rīgas pašvaldības deputāte), sapratu, ka nevaru to visu izdarīt. Paralēli vēl mācījos uzņēmējdarbības vadību, kas ietvēra ne tikai menedžmentu un finanses, bet arī veselības aprūpes organizāciju un vadību, tāpēc pieņēmu piedāvājumu būt par vadītāju, jo sapratu, ka es varu būt vai nu laba ārste, vai vadītāja.

Sākoties pārmaiņām, 1992. gadā, bijām vieni no pirmajiem, kas atbilstoši tajā laikā esošās Veselības pārvaldes lēmumam, veica poliklīnikas reorganizāciju. Tā Rīgas 14. poliklīnika pārtapa par SIA “Dziedniecība”. Tajā laikā man kā veselības aprūpes iestādes vadītājai un Rīgas pašvaldības deputātei bija arī brīnišķīga iespēja apmeklēt Vāciju, kur iepazināmies ar tur pastāvošo veselības aprūpes sistēmu. Gūto pieredzi un zināšanas izmantojām, lai pilnveidotu un uzlabotu veselības aprūpes sistēmas organizēšanu un finansēšanu.

Šobrīd vadu ārstniecības iestādi, kas ir viena no lielākajām daudzprofilu ambulatorās veselības aprūpes iestādēm Latvijā, kur ir vairāki veselības centri, veselības punkti un doktorāti Rīgā un Latvijā, mobilās diagnostikas kabineti, dienas stacionāri, nodrošinot gan operācijas, gan rehabilitāciju. Pacientiem tiek nodrošināti valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi – primārās, sekundārās, laboratoriskās, aprūpes mājās, zobārstniecības jomās, tātad mūsu darbība vērsta uz sociāli svarīgas misijas veikšanu, tas ir,  sabiedrības veselības nodrošināšanu.  

Jau daudzus gadus esmu arī Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) valdes locekle. Interese par veselības aprūpes jomu, tās efektīvu uzlabošanu, līdzdalība pārmaiņu procesos ir iedvesmojošs faktors, kas mani virza vēl joprojām.

Galvenais vadmotīvs dzīvē, kas mani iedvesmoja pievērsties veselības aprūpes vadīšanai un organizēšanai, ir piepildījies, jo MFD Veselības grupa sniedz pacientiem pieejamus, kvalitatīvus un mūsdienīgus veselības aprūpes pakalpojumus. Mani joprojām iedvesmo izaicinājumi, kas saistīti ar veselības aprūpes sistēmas efektivitāti un ilgtspēju un MFD Veselības grupa strādā, lai veicinātu inovācijas, pilnveidotu resursu izmantošanu un panāktu ilgtspējīgu veselības aprūpes pieejamību visiem.

Jums ir tik liela pieredze veselības aprūpes vadīšanā (pastāstiet kāda tā ir). Kā šo gadu laikā mainījies Jūsu darbs?

Mūsdienās viss strauji attīstās un mainās un veselības aprūpe, protams, nav izņēmums. Attīstot uzņēmumu un veselības aprūpes pakalpojumus, pieauga nepieciešamība pēc attiecīgiem speciālistiem ne tikai veselības aprūpes jomā, bet arī administratīvajā darbā (mārketinga speciālists, klientu apkalpošanas speciālists, informāciju tehnoloģiju vadītājs, nekustamo īpašumu speciālists un cits). Varētu teikt, ka nepārtraukti notiek darbs pie kvalitatīvu un efektīvu veselības aprūpes pakalpojumu attīstības un mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošanas. Šobrīd aktuāla ir digitalizācija un tehnoloģiju integrācija, kas būtiski maina veselības aprūpes pieeju. E-veselība, attālinātās konsultācijas un citi digitālie risinājumi uzlabo informācijas pārvaldību un padara pieeju veselības aprūpei ērtāku. Veselības aprūpes uzmanība arvien vairāk tiek vērsta uz sabiedrības veselības veicināšanu un slimību profilaksi. Arvien vairāk uzmanības tiek veltīts pacientu datu aizsardzībai, kas arī ir svarīgs faktors un izaicinājums. Lai nodrošinātu integrētu un koordinētu aprūpi pacientiem, veselības aprūpes sistēmās tiek veicināta sadarbība starp dažādiem veselības aprūpes sniedzējiem. Tas palīdz novērst aprūpes fragmentāciju un uzlabo veselības aprūpes rezultātus.

Kopumā izmaiņas bijušas izaicinošas, taču tās ļāvušas MFD Veselības grupai ievērojami attīstīties, nodrošinot nemainīgi augstu veselības aprūpes kvalitāti, pacientiem modernu, efektīvu un personalizētu aprūpi.

Vai Jūsuprāt jaunie ārsti šodien ir tādi paši kā tad, kad jūs uzsākāt savu darbu, vai ir notikušas izmaiņas?

Grūti viennozīmīgi atbildēt, jo cilvēki ir dažādi visos laikos. Man prieks, ka jaunie ārsti ir zinoši, mācīties griboši un uzņēmīgi. Galvenais, lai viņi ir mērķtiecīgi, nezaudējot tādas cilvēciskās īpašības kā empātija, kas ir ļoti svarīga ārsta profesijā.

Galvenais, kas mainījies, tā ir digitālo tehnoloģiju izmantošana. Veselības informācijas sistēmas un citi digitālie rīki ārstiem kļuvuši par svarīgu ikdienas  instrumentu. Sākot strādāt, jaunie ārsti jau apguvuši mūsdienīgas tehnoloģijas un ikdienā bez problēmām apgūst visu jauno, varētu pat teikt, ka šajā ziņā - ir soli priekšā. 

Galvenais ir saglabāt līdzsvaru starp tehnoloģijām un cilvēciskumu veselības aprūpē.

Kas Jūsuprāt ārstam ir vissvarīgākais, strādājot ar pacientiem?

Uzskatu, ka, strādājot ar pacientu, ārstam vissvarīgākais ir fokuss uz individuālu pieeju pacienta veselības aprūpei. Tāpat būtiska ir efektīva komunikācija, jo tā veicina savstarpēju cieņpilnu attieksmi un pacienta izpratni par viņa veselības stāvokli un veiksmīgu ārstēšanu, jo pacients nav tikai slimības gadījums, bet cilvēks ar savām vajadzībām, bažām un cerībām. Ārstam jāspēj skaidri un saprotami izskaidrot diagnozi, ārstēšanas plānu un jebkādus iespējamos riskus vai sekas. Labs komunikācijas veids veicina uzticēšanos un pacienta līdzdalību savas veselības aprūpē. Turklāt, svarīgi būt pacientam pieejamam un atsaucīgam. Atbildot uz jautājumiem un nodrošinot ar informāciju, ārsts veicina pacienta uzticēšanos un kliedē bažas. Manuprāt, šie cilvēciskie aspekti ir neaizvietojami, lai radītu veselīgas un ilgtspējīgas attiecības starp ārstu un pacientu.

Kādi ir Jūs trīs galvenie novēlējumi jaunajiem kolēģiem, ko vajadzētu ņemt  vērā, lai veidotu labas attiecības ar pacientiem?

Jaunajiem ārstiem svarīgi ne vien attīstīt iegūtās teorētiskās un praktiskās prasmes, bet arī veidot labas attiecības ar pacientiem.

Pirmkārt, novēlētu jaunajiem kolēģiem pacietību, lai iepazītu pacientu kā indivīdu un saprastu viņa situāciju, vēlmes un bažas, jo tas veicina personalizētu pieeju un ir būtisks nosacījums efektīvai ārstēšanai.

Otrkārt, komunikācijā ar pacientu novēlētu empātiju un sapratni, jo aktīva un skaidra komunikācija, kas nepārprotami un saprotami izskaidro diagnozi, medicīniskos jēdzienus un ārstēšanas plānu, ir vēl viens svarīgs faktors pacientu aprūpē, kas veicina uzticību un palīdz viņiem pilnvērtīgi piedalīties savas aprūpes procesā.

Treškārt, novēlētu uzmanību pret pacientu, jo rūpīga uzklausīšana un interese veido labvēlīgu attieksmi, kas rada pacientam vēlmi būt atklātam un atvērtam, jo atklātība un godīgums ir pamats, uz kura veidojas veselīgas savstarpējās attiecības.

Kļūt par labu un pacientu atzītu ārstu nevar vienā dienā. Tas ir darbs, kam nepieciešamas ne tikai teorētiskās zināšanas, bet arī emocionālā atdeve. Tātad, profesionalitāte, empātija, komunikācijas prasmes un uzticamība, tās ir kvalitātes, ko pacienti vērtē visaugstāk un norāda savās pateicībās ārstiem.

Strādājot veselības aprūpē, ārstam jābūt komandas spēlētājam, jāspēj sadarboties ar kolēģiem no dažādām specialitātēm. Kādi ir priekšnoteikumi, lai komandas darbs būtu veiksmīgs?

Būt komandas spēlētājam veselības aprūpē, nozīmē ne tikai sadarbību ar ārstniecības personām no dažādām specialitātēm, bet arī sadarbību ar reģistratūru, vadītājiem un attiecīgi -  šajā “spēlē” ir svarīga visu komandas biedru “saspēle”. Visi darbinieki, kuri strādā veselības aprūpes uzņēmumā, nodrošina veiksmīgu tā darbību un funkcionēšanu un ir vienlīdz nozīmīgi, sākot no ārstniecības personām un beidzot ar apkopēju, kuru darbu vienmēr novērtējam. Lai sasniegtu uzņēmuma izvirzīto mērķi, komandas darbā galvenais ir skaidrs mērķis, konkrētas prasības, darbinieku uzklausīšana, diskusijas, kompromisa meklēšana, ar cieņu un uzmanību cenšoties rast optimālu jautājuma risinājumu.

Ārsta darbs nav viegls, arī veselības vadītāja darbs nav no vienkāršākajiem, kas Jums palīdzējis saglabāt entuziasmu un vēlmi turpināt darboties? 

Domāju, ka tie ir sasniegumi, vienalga, lieli vai mazi, kas palīdz saglabāt pozitīvu attieksmi un apziņu par ieguldītā darba rezultātu. Ja redzams, ka uzņēmums attīstās, pacienti ir apmierināti, tas rada papildu motivāciju darboties un virzīties uz priekšu.

Arī pacientu pozitīvās atsauksmes un pateicības ir kā papildu motivators turpmākai darbībai un apziņai, ka darba ieguldījums nav bijis veltīgs.

Lielākie izaicinājumi Jūsu darbā?

Jāteic, veselības aprūpes iestādes samērā bieži saskaras ar daudziem izaicinājumiem, tie ir ierobežotie ārstniecības personu resursi, reformas, dažādas izmaiņas likumdošanā, kas ietekmē ārstniecības iestāžu darbību un cits.

Spilgts piemērs pēdējā laika lielākajam izaicinājumam bija COVID–19 pandēmija, kad ārstniecības iestādes darbs bija jāorganizē īpašos epidemioloģiskajos apstākļos, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana tika ierobežota, bet pacientu skaits un saslimšanas palielinājās. 

Jāpiebilst, ka daudzu gadu laikā, kopš esmu vadītāja, ir piedzīvotas dažādas veselības aprūpes reformas, krīzes, tajā skaitā nepietiekams finanšu apjoms valsts apmaksātiem pakalpojumiem, jo pieprasījums krasi pārsniedz valsts finansējumu un cits, kas arī ir sava veida pārbaudījums, lai nodrošinātu pacientiem nepieciešamo veselības aprūpi.

Šobrīd kā vienu no izaicinājumiem var minēt cilvēkresursu nodrošinājumu, tāpēc, lai piesaistītu jaunus profesionāļus darbam mūsu uzņēmumā, aktīvi sadarbojamies ar Rīgas Stradiņa universitāti, Latvijas Universitāti, medicīnas koledžām (prakses un rezidentūra).

Izaicinājumi sniedz divas iespējas, - vai nu nolaist rokas, vai stāties tiem pretī un tos izmantot pilnveidei un attīstībai. Un izaicinājumu un iespēju šobrīd ir daudz…, piemēram, ERAF projektu finansējums, dažādas atbalsta programmas, ko arī aktīvi izmantojam.

Lai nodrošinātu augsta līmeņa pacientu aprūpi, kas mums arī izdodas, svarīgi spēt efektīvi vadīt pārmaiņas un pielāgoties jaunām situācijām, prasībām.

Ar ko lepojaties savā darbā?

Visupirms, lepojos ar uzņēmuma komandu, ārstniecības personu darbu, kas pacientiem nodrošina kvalitatīvu veselības aprūpi. Daudzi MFD Veselības grupas darbinieki uzņēmumā strādā jau vairāk nekā 20 gadus un esam kopīgi piedzīvojuši gan krīzes un izaicinājumus, gan attīstību un izaugsmi.

Es un uzņēmuma galvenā ārste, valdes locekle G. Muračkovska strādājam plecu pie pleca (tandēmā) jau 43 gadus, iespējams, ka esam vienīgās Latvijā, kuras nostrādājušas kopā tik ilgu laiku, vadot vienu un to pašu ārstniecības iestādi.

Jāpiebilst, ka mani bērni jau no 13, 16 gadu vecuma tika piesaistīti darbam mūsu uzņēmuma reģistratūrā, IT komandā, strādāja arī kā māsu palīgi, bet, izaugot un iegūstot izglītību, šobrīd ir vislielākais atbalsts un darba procesu turpinātāji un pilnveidotāji.

Arī pacientu apmierinātība ar sniegto aprūpi un pakalpojumiem, kā arī daudzās pateicības, ir tas, par ko es, kā ārstniecības iestādes vadītāja, lepojos.

Lepojos arī ar MFD Veselības grupas sasniegumiem, kas izaugusi par lielu uzņēmumu ar daudziem veselības centriem un struktūrvienībām.

Mūsu uzņēmuma izaugsmi un sasniegumus ir veicinājusi spēja darboties kopā, izvirzot priekšplānā pacientu vajadzības.

Kādu redzat veselības aprūpi nākotnē?

Nākotnes veselības aprūpe varētu piedzīvot inovatīvus un pārmaiņu pilnus virzienus, pamatojoties uz tehnoloģijas attīstību un sabiedrības veselības vajadzībām.

Turpmāka digitālās veselības un tehnoloģiju attīstība varētu efektīvāk uzlabot pacientu piekļuvi aprūpei un veicināt veselības datu efektīvu apmaiņu starp pacientiem un veselības aprūpes speciālistiem.

Nākotnē lielāks uzsvars varētu tikt likts uz personalizētu un precīzu medicīnu, kur, lai izstrādātu ārstēšanas plānu, kas vislabāk atbilstu konkrētam pacientam, ņemti vērā viņa ģenētiskie faktori un individuālās īpatnības. 

Mākslīgā intelekta pielietojums veselības aprūpē varētu uzlabot diagnostiku, datu analīzi, ārstēšanas plānu izstrādi.

Palielinoties sabiedrības vecumam un nepieciešamībai pēc ilgstošas veselības aprūpes, pastāv izaicinājums nodrošināt ilgtspējīgus finanšu resursus veselības aprūpei. Pieaugot pacientu skaitam, pastāv izaicinājums nodrošināt pietiekami daudz kvalificētu veselības aprūpes speciālistu un darbinieku. Veselības aprūpes darbaspēka trūkums var ietekmēt pieejamību un kvalitāti veselības aprūpei.

Vēlos uzsvērt, ka veselības aprūpe ir dinamiska joma, un pārmaiņas notiek, pielāgojoties sabiedrības vajadzībām un tehnoloģiju iespējām. Veselības aprūpes nākotne var piedzīvot daudzas pārmaiņas un izaicinājumus, kas ietekmēs gan pacientus, gan veselības aprūpes sniedzējus, gan veselības aprūpes sistēmu kopumā, tāpēc, lai risinātu nākotnes izaicinājumus, būs nepieciešama ilgtermiņa plānošana un sadarbība starp veselības aprūpes un valsts iestādēm, kā arī tehnoloģiju uzņēmumiem, jo svarīgi ir izveidot inovatīvus risinājumus, kas nodrošina pieejamu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu veselības aprūpi visiem.

Foto: Natalija Golubova, autora personīgais arhīvs

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2023. gada decembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!