Jānis Vētra- Kāju sāpju cēloņi un ārstēšana: neirologa skaidrojums

Mūsu, kā neirologu, uzdevums ir diagnosticēt un ārstēt nervu sistēmas traucējumus, kas ietver galvas un muguras smadzenes, nervus un muskuļus. Galvenais mērķis ir izprast nervu sistēmas sarežģīto darbību un pacientiem ar neiroloģiskiem traucējumiem nodrošināt augstākā līmeņa aprūpi.

Nervu darbība ir neticami sarežģīta un aizraujoša. Tā nosaka tik daudzas ikdienas gaitas, mūsu spēju dzīvot pilnvērtīgi piesātinātu dzīvi.

Neirologa darbā var sastapties ar daudziem sarežģītiem un izaicinošiem gadījumiem, ir nepieciešama izpratne par visu organismā savstarpēji saistīto procesu norisēm un ļoti rūpīga pacienta izmeklēšana.

Šie arī ir iemesli, kāpēc jau studenta gados smadzeņu un nervu teju noslēpumainā daba mani tik ļoti ieinteresēja, lai izvēlētos neirologa specialitāti.

Studiju gados man radās brīnišķīga iespēja doties praksē uz Shinshu universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīniku Japānā. Tur pieredzētais sniedza man pirmos pārliecinošos iespaidus par neiroloģijas nozīmi; par to, cik izšķiroši svarīga ir pacienta rūpīga izmeklēšana, lai noteiktu pareizo diagnozi un līdz ar to - iespējas pacientiem palīdzēt.

Arvien iedrošinu citus jaunos kolēģus izmantot iespējas doties apmācībās arī ārpus Latvijas, lai ar tur gūtajiem iespaidiem, zināšanām un pacientu aprūpes kultūru bagātinātu Latvijas medicīnu.

No paša pieredzētā apmaiņas programmā guvu apstiprinājumu izvēlēties neiroloģiju kā savu tālāko specialitāti.

Un tā kopš 2017. gada strādāju Paula Stradiņa KUS, bet zināšanas papildinātas gan apmācībās Itālijā, Lielbritānijā, Vācijā, gan dažādos starptautisko zinātniskajos kongresos. RSU pasniedzu neiroloģiju un pats savu pētniecības interesi pilnveidoju doktorantūras studijās. Līdz ar to neiroloģija kļuvusi par lielu un nozīmīgu manas dzīves daļu.

Savu darba ikdienu pavadu Neiroloģijas nodaļas klīniskajā darbā un ciešā saskarē ar pacientiem.

Sāpes - vai jāvēršas pie neirologa?

Viens no biežākajiem ārstu konsultāciju iemesliem ir dažāda veida sāpes.

Tās, protams, ne vienmēr saistāmas ar neiroloģiska rakstura traucējumiem. Tāpēc visbiežāk iesaku vērsties pie ģimenes ārsta, kurš nepieciešamības gadījumā ieteiks doties pie attiecīgā speciālista.

Sāpju sajūta visbiežāk rodas audu bojājuma gadījumā. Tiek kairināti sāpju receptori un impulsi no tiem pa jušanas nerviem nonāk muguras smadzenēs un tālāk pāriet uz galvas smadzenēm. Cilvēki subjektīvi sāpes uztver ar intensīvām negatīvām emocijām. Sāpes mobilizē organisma aizsargspēkus kairinājuma novēršanai un to raksturs spēj norādīt uz iespējamo pamatcēloni.

Kad pacientu pārņem sāpes un ir nepieciešama medicīniska palīdzība, risinājuma meklēšanā var būt iesaistīti dažādi speciālisti. Piemēram, ja sāp kājas, var tikt iesaistīti neirologi, algologi, asinsvadu ķirurgi, ortopēdi, traumatologi, reimatologi, ķirurgi un citi speciālisti.

Sāpes kājās ir bieži sastopams simptoms pēc negadījumiem vai traumām, taču tās var liecināt arī par daudzām citām dažādām slimībām.

Atkarībā no cēloņa, sāpes kājās ir biežs iemesls arī darba nespējai un pat invaliditātei. Tas skar vīriešus un sievietes, jaunus vai vecus. Sāpes visbiežāk ir vieglas, bet var būt neizturami smagas un intensīvas. Tās var sākties pēkšņi vai pakāpeniski. Sāpes var sajust nelielā kājas vietā vai plašā zonā un tās var pat ietekmēt visu kāju. Tas var ilgt dienas vai gadus, un dažreiz to var būt grūti ārstēt.

Sāpes kājās nereti ir īslaicīgas vai akūtas un ilgst no dažām dienām līdz dažām nedēļām. Situācija uzlabojas pati no sevi, bez mediķu iesaistes. Tās sauc par subakūtām kāju sāpēm, ja ilgst no 4 līdz 12 nedēļām.

Hroniskas sāpes kājās var attīstīties nelielai daļai cilvēku. Tas nozīmē, ka sāpes var turpināties daudz ilgāk nekā sākotnēji domāts, un dažos gadījumos hroniskas sāpes apakšstilbā var būt grūti ārstējamas.

Kam sāp kājas?

Lai gan ikvienam var rasties sāpes kājās, dažiem cilvēkiem risks to attīstībai ir lielāks. Minēšu vairākus riska faktorus, kas var palielināt kāju sāpju rašanos:

Simptomi

Ir daudzi kāju sāpju cēloņu, kas var rasties pēkšņi vai lēnām un pakāpeniski.

Simptomi var būt asas, šaujošas vai trulas sāpes. Var būt dedzināšana, tirpšana, nejutīgums, kā “adatiņas” un “skudriņas” vai kombinēties ar muskuļu vājumu. Sāpes var būt pastāvīgas vai periodiskas. Sāpes kājās visbiežāk izpaužas sēžamvietā, muguras lejasdaļā un pēdā.

Smaguma pakāpe var būt no 1 līdz 10 ballēm. Ārsts lūgs novērtēt sāpes 10 baļļu skalā, kur 1 līdz 3 balles – vājas jeb viegli izteiktas sāpes, 4 līdz 6 balles – vidēji stipras jeb mērenas sāpes, 7 līdz 10 balles – stipras jeb intensīvi izteiktas sāpes.

Ja tas saistīts ar perifēro neiropātiju vai asinsvadu slimībām, var būt izmaiņas kāju, pēdu krāsā ar vai bez ādas izmaiņām un čūlām vai lēni dzīstošām brūcēm.

Ja ir infekcija, vieta var būt arī sarkana, pietūkusi un silta.

Cēloņa noteikšana ir pamats tālākai ārstēšanai

Precīza kāju sāpju atrašanās vieta un saistītie simptomi var sniegt vērtīgas norādes par pamatcēloni.

Ne vienmēr sāpes kājās saistāmas ar kādu medicīniska rakstura problēmu vai nopietnu saslimšanu. Tā, piemēram, der apsvērt, vai netiek nēsāti pārāk šauri un nepiemēroti apavi. Arī pieņemšanās vai krišanās svarā var tik saistīta ar pacienta sūdzībām, tāpat kā nesena pievēršanās aktīvai sportošanai, vai darbs, kas saistīts ar ilgstošu stāvēšanu.

Piemēri kāju sāpju cēloņiem

Īpaši vēlētos pievērsties situācijām, kad sāpju iemesls ir perifēra neiropātija (jeb perifērās nervu sistēmas bojājums). Tās pazīmes un simptomi var ietvert:

Polineiropātijas izplatība vispārējā populācijā ir vismaz 4% un var sasniegt 10% starp tiem, kuri vecāki par 40 gadiem. Diabētiskā polineiropātija ir visizplatītākais sāpīgās neiropātijas cēlonis pasaulē. Tā skar 10% līdz 50% pacientu ar cukura diabētu, no kuriem vismaz 20% ir neiropātiskas sāpes. Būtiska ir arī ķīmijterapijas izraisīta sāpīga perifērā neiropātija, kas skar līdz 30% vēža pacientu. Vēl citi sāpīgas perifērās neiropātijas cēloņi ir alkohola un toksisku vielu lietošana, uztura trūkums, cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcija, amiloidoze un idiopātiska neiropātija.

Iepriekš minēto simptomu kopums var palīdzēt noteikt tālāko izmeklējumu plānu. To sākotnēji var palīdzēt fiksēt ģimenes ārsts vai arī neirologs.

Kā noteikt sāpju iemeslu?

Sāpes kājās visbiežāk ir vieglas un pāriet pašas no sevis, tomēr dažos gadījumos tās var būt komplicētas, ilgstošas un intensīvas, un tās jānovērtē ārstam, kurš atvēlēs laiku, lai izprastu sāpju rašanās iemeslus un veiktu objektīvu pārbaudi pirms diagnozes notikšanas un ārstēšanas plāna izstrādes.

Iemesla atrašana lielākoties ietver visaptverošu pacienta medicīniskās vēstures uzklausīšanu apvienojumā ar objektīvu pārbaudi.

Reizēm no pacienta stāstījuma vien var noprast, kāds ir viņa sūdzību cēlonis. Konsultācijas laikā veicam pilnu anamnēzes ievākšanu un objektīvu izmeklēšanu, kas ļauj noteikt precīzu diagnozi.

Dažos gadījumos var būt nepieciešams veikt asins analīzes, nosakot iespējamu iekaisumu, vielmaiņas traucējumus, glikozes un dažādu vitamīnu līmeni, nieru un aknu rādītājus un citus parametrus atkarībā no pacienta sūdzībām.

Nepieciešamības gadījumā var noteikt papildus izmeklējumus - radioloģiskos (datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse, ultrasonogrāfija, kaulu skenēšana), vai arī neirofizioloģiskos (elektromiogrāfija, neirogrāfija).

Neirogrāfija ir nerva impulsa pārvades ātruma noteikšana pa perifēro nervu motorām un sensorām šķiedrām, veicot nervu stimulāciju ar elektrisko strāvu (dažiem pacientiem izmeklējums var šķist nepatīkams, bet tas nav ne kaitīgs, ne sāpīgs).

Elektromiogrāfija ir muskuļu biopotenciālu reģistrācijas metode, kuras laikā muskulī ievieto adatu elektrodu. Salīdzinot muskuļa aktivitāti miera stāvoklī un kustību laikā, nosaka iespējamo muskuļa darbības traucējumu iemeslu.

Objektīvās pārbaudes veikšanas un slimības vēstures pārskatīšanas mērķis ir noteikt sāpju raksturu kājā un pēdā, kā arī pārbaudīt, vai nav vienlaicīgu un/vai citu iepriekšēju saslimšanu.

Apskates laikā ārsts pārbaudīs un noteiks precīzu sāpju lokalizāciju (muguras lejasdaļā, sēžamvietā, augšstilbā, kājā un/vai pēdā). Vai redzams pietūkums un ādas izmaiņas? Reakcija uz noteiktiem stimuliem, piemēram, maigi saspiežot kāju pirkstus vai ikru reģionu? Muskuļu apjoma samazināšanās un vājums?

Ārsts var arī pieskarties noteiktām vietām ceļgalā vai potītē, lai pārbaudītu cīpslu refleksus. Šie refleksi palīdz novērtēt iespējamā cēloņa lokalizāciju.

Atkārtošos, ka iesaku vispirms doties pie ģimenes ārsta, kurš veiks sākotnējo izvērtējumu un vajadzības gadījumā nosūtīs pie attiecīgā speciālista.

Kādas ir mūsdienīgas iespējas sāpju ārstēšanai?

Kad kāju sāpju diagnoze zināma, ārsts noteiks labāko ārstēšanu. Tā lielākoties  atkarīga no iemesla. Ārstēšanas ietvaros uzsvars var tikt likts uz provocējošo faktoru novēršanu, ikdienas paradumu maiņu. Būtisks atbalsts būs fizioterapeits ar pacientam izstrādātu vingrojumu plānu vai arī fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts. Pretsāpju zāļu izvēle atkarīga no sāpju iemesla - tā var būt īslaicīga bezrecepšu medikamentu noteikšana, gan dažādu specifisku preparātu kombinācijas grūtāk ārstējamu sāpju sindromu gadījumos, lai iedarbotos uz dažādiem sāpju veidošanās mehānismiem.

Ārstēšanas mērķi ir:

Kāju sāpju ārstēšana atkarīga no tā, vai problēma ir akūta (radās nesen, tas ir, dienas - nedēļas) vai hroniska (pastāv vairāk nekā divus – trīs mēnešus).

Akūtu sāpju gadījumā var līdzēt vienkāršas procedūras, piemēram, karstās vai aukstās kompreses, mērenas fiziskās aktivitātes, vingrošana un fizikālā terapija.

Lai nodrošinātu sāpju mazināšanu, iespējams lietot, piemēram, pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļus. Tomēr jārēķinās, ka nepareiza pašdiagnoze ir riskanta - bezrecepšu zāļu lietošana sāpju mazināšanai var neļaut laikus pamanīt nopietnas veselības problēmas.

Ja sāpes ir ilgstošas (hroniskas), novājinošas un nav reaģējušas uz ārstēšanu, novērtējumu jāveic speciālistam.

Labākā kāju sāpju pārvaldība apvieno sāpes mazinošu ārstēšanu kopā ar citām izvēlētām terapijām, piemēram, fizikālo un psiholoģisko rehabilitāciju jeb multimodālu sāpju ārstēšanu.

Izvēlētie pretsāpju medikamenti var ietver gan vienkāršu pretsāpju medikamentus, gan muskuļu relaksantus vai dažādus atipiskos pretsāpju līdzekļus. Dažreiz sāpju mazināšanai izmanto pretsāpju savienojumu krēmus.

Papildus metodes sāpju mazināšanai: pretsāpju injekciju terapija, ko var izmantot, lai veiktu mērķētu sāpju mazināšanu, ko izraisa muskuļu, locītavu un nervu sāpes. Tas ietver intervences terapiju, piemēram, nervu blokus (vidējais zaru nervs, jostas nervu saknes, sēžas nervs, jostas pinums), radiofrekvences ablāciju (RFA), impulsa radiofrekvenci (PRF). Komplicētos gadījumos arī epidurālās un nervu saknīšu steroīdu injekcijas.

Dažas no šīm terapijām var būt vērstas uz atšķirīgām struktūrām, kas var izraisīt vai pastiprināt sāpes, piemēram, jostas daļas locītavas, mugurkaula nervu saknītes un citos blakus esošos nervos. Piemēram, vietās ap šo zonu var izmantot ar trombocītiem bagātinātu plazmu. Ja ir noteikta veida muskuļu vai nervu sāpes, var apsvērt botulīna toksīna injekcijas. Muskuļu sāpju gadījumā to var injicēt muskuļos, un nervu sāpju gadījumā to parasti injicē zem ādas sāpīgajās vietās.

Nervu stimulācija, ko sauc arī par neiromodulāciju vai muguras smadzeņu stimulāciju, ir uzlabota sāpju mazināšanas metode, kas var labi darboties stipru kāju sāpju gadījumā. Daži muguras smadzeņu stimulācijas veidi ietver augstfrekvences (HF10), tonizējošu, vairāku viļņu formu un pat muguras saknes ganglija (DRG) stimulāciju. Kāju nervu sāpju ārstēšanai, kas nereaģē uz citiem ārstēšanas veidiem, var izmantot muguras smadzeņu stimulāciju. 

Operācija lielākoties ieteicama, ja veiktie testi liecina par strukturālām izmaiņām, kam nepieciešama koriģējoša operācija. Piedāvātās operācijas veids visbiežāk atkarīgs no kāju sāpju cēloņa, piemēram, ja ir kājas lūzums, tad tas jānovērš ortopēdam vai ja ir bīstama problēma ar kāju asinsriti, tad būtu nepieciešams asinsvadu ķirurgs. Ķirurģija nav izplatīta hronisku kāju sāpju ārstēšana, taču, ja citas terapijas nesniedz rezultātus, to var uzskatīt par iespēju mazināt sāpes kājās, ko izraisa nopietnas muskuļu un skeleta sistēmas problēmas vai nervu saspiešana, it īpaši, ja uzskata, ka sāpes rodas no mugurkaula vai muguras lejasdaļā. Šīs operācijas visbiežāk veic neiroķirurgs vai mugurkaula ķirurgs. Operācijas veidi var ietvert dekompresijas ķirurģiju (laminotomiju, laminektomiju, diskektomiju) un/vai stabilizācijas ķirurģiju.

Jāuzsver rehabilitācijas nozīme, kas ir izšķiroši svarīga hronisku sāpju gadījumā. Lielāko daļu hronisku sāpju ārstēšanas veidu jāapspriež kopā ar rehabilitācijas speciālistiem. Vairākiem speciālistiem darbojoties komandā, var sasniegt vislabākos rezultātus.

Kā sevi pasargāt no sāpēm kājās?

Noslēgumā vēlētos uzsvērt, cik nozīmīga ir profilakse.

Lai gan ne visus kāju sāpju veidus var novērst, lielāko daļu sāpju cēloņu jau sākotnēji var novērst ar tādiem profilakses pasākumiem kā:

Arī es cenšos savā ikdienā ievērot manis paša uzskaitītos profilakses pasākumus.

Man prieku sagādā regulāri pārgājieni Latvijas dabā, dziedāšana korī “Pa Saulei” (starp citu, dziedāšana spēj palielināt sāpju slieksni, ko panāk endorfīnu izdalīšanās), un vēl - ikdienas transportam izmantoju velosipēdu.

Jāatzīst, ka nereti tikai tad, kad kādu piemeklējušas sāpes, rodas motivācija sākt nodarboties ar regulāru vingrošanu, atmest kaitīgus ieradumus un sabalansēt ikdienas slodzi.

Laicīgi risinot radušās problēmas, tās  iespējams novērst, tādējādi atjaunojot spējas baudīt ikdienu bez sāpēm!

Novēlu katram atrast tās lietas, ar ko savu ikdienu padarīt gan aizraujošāku, gan veselīgāku!

Foto: Shutterstock

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2023. gada augusta numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!