Zita Freiberga: Higiēna mājas apstākļos

Infekcijas slimības mūsdienās joprojām rada lielu slogu sabiedrības veselībai un labklājībai un ir liels saslimstības avots, kas reizē prasa tūkstošu cilvēku dzīvību. Izmaiņas sabiedrībā nozīmē, ka cilvēki ar lielāku uzņēmību pret infekcijas slimībām veido arvien lielāku iedzīvotāju daļu, līdz pat 20% vai vairāk. Lielākoties tie ir gados veci cilvēki ar samazinātu imunitāti, ko bieži saasina citas slimības. Tajā ietilpst arī ļoti jauni ģimenes locekļi ar invazīvām ierīcēm, piemēram, katetriem, un cilvēki, kuru imūnkompetence ir traucēta hronisku un deģeneratīvu slimību (tostarp HIV / AIDS) vai zāļu terapijas, piemēram, vēža ķīmijterapijas, dēļ. Tas nozīmē, ka ikkatrs no mums var dzīvē nonākt situācijās, kad nākas rūpēties par saviem līdzcilvēkiem, kad viņi paši to nespēj. Infekcijas slimības, deģeneratīvās slimības, onkoloģiskās slimības un citas liedz pašam parūpēties par sevi.

Laba personīgā higiēna ir priekšnoteikums veselības saglabāšanā un palīdz novērst turpmākas veselības problēmas. Higiēnas neievērošana ir daudzu slimību cēlonis, turklāt rada veselības problēmām gan ģimenes, gan kolektīva locekļu vidū.

Rakstā minēti vairāki higiēnas pasākumi mājas apstākļos, kuri nepieciešami, lai pasargātu sevi un apkārtējos.

Higiēnas pasākumi akūtas saslimšanas, gripas gadījumā

Cilvēki ar mikrobiem sastopas visur. Ir acīmredzami avoti, piemēram, izkārnījumi, termiski neapstrādāta / nemazgāta pārtika un augsne, bet patiesība ir tāda, ka mikrobi tiecas būt visur, uz visām virsmām. Lai gan roku mazgāšana ir ierasta parādība pirms ēdiena gatavošanas, pēc dārza darbiem, pēc pieskaršanās netīrām virsmām, patiesībā cilvēki var inficēties arī no šķietami nekaitīgiem avotiem, piemēram, durvju rokturiem, iepirkšanās ratiņiem veikalos, paplātēm, galdiem, gaismas slēdžiem un pat naudas. Un tā varētu turpināt vēl un vēl. Jebkura virsma var būt noklāta ar mikrobiem.

Cilvēku savstarpējais kontakts var izraisīt tiešu infekcijas slimību izplatīšanos, taču vienīgais veids, kā no tā izvairīties, ir ierobežot mijiedarbību ar citiem indivīdiem un to tuvumu, īpaši tiem, kuriem ir slimības pazīmes. Tomēr mēs nonākam saskarē ar neskaitāmām virsmām mūsu mājās, darbavietās, sporta zālē, ārstu kabinetos un ilgtermiņa aprūpes iestādēs, kurās atrodas vīrusi, baktērijas, sēnītes un citi mikrobi. Turklāt inficētai personai pat nav fiziski jāpieskaras virsmai, lai to piesārņotu. Kad persona klepo, šķauda vai runā, infekciozi elpceļu pilieni tiek izkliedēti gaisā un pēc tam nosēžas uz apkārtējām lietām – dažreiz līdz pat sešu pēdu attālumā (vienam metram un 83 centimetriem)! Pieskaroties acīm, degunam vai mutei pēc tam, kad nejauši ir pieskāries piesārņotai virsmai, šie mikrobi var nonākt organismā un izraisīt slimības.

Regulāra virsmu dezinficēšana ir svarīga infekcijas kontroles sastāvdaļa, taču šai praksei ir šķēršļi, it īpaši sabiedriskās vietās, kuras apmeklē daudz cilvēku. Tādēļ roku mazgāšana ir viena no labākajām iespējām novērst tādu slimību izplatību kā gripa, saaukstēšanās, koronavīruss (Covid-19), kā arī kuņģa un zarnu trakta slimības. Labas roku higiēnas ievērošana ļauj cilvēkiem ne tikai kontrolēt, bet arī ierobežot mikrobu izplatīšanos.

Saskaņā ar Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) datiem sabiedrības roku mazgāšanas izglītība samazina elpceļu slimības (piemēram, saaukstēšanās, pneimoniju, gripu) vispārējā populācijā līdz 20 procentiem. Par laimi, gripas profilaksei ir pieejamas vakcīnas un pretvīrusu terapija, taču, neraugoties uz to, ir milzīgs skaits cilvēku, kuri saslimst ar gripu, un ļoti daudziem cilvēkiem tā prasa dzīvību. Ir arī caureja, pneimonija un citas infekcijas slimības, kuras neārstētas var būt ar smagām sekām. 

Gadījumos, kad nav iespējama roku mazgāšana, ir svarīgi izmantot dezinfekcijas līdzekļus. Pētījumos ir apstiprināts, ka šie līdzekļi, kuru sastāvā ir 70% spirts, spēj nogalināt līdz pat 95% mikrobu.

Par antibakteriālajiem personīgās higiēnas līdzekļiem ir daudz neskaidrību un dezinformācijas, it īpaši, ja runa ir par labākajiem ziepju veidiem roku mazgāšanai. Lai gan šķiet, ka pretmikrobu roku ziepes it kā būtu tās labākas, lai iznīcinātu mikrobus un novērstu slimības, pētījumi nav parādījuši būtiskas atšķirības starp šīm un parastajām ziepēm. Būtībā pētījumi liecina, ka antiseptiskas roku ziepes, kas satur aktīvās sastāvdaļas, piemēram, triklozānu, lietojot ilgtermiņā, var nebūt drošas un var veicināt pret antibiotikām rezistentu baktēriju veidošanos. Tas ir milzīgs risks senioriem, kuri bieži vien ārstējas ar antibiotikām. Tādēļ ieteicams lietot dabīgi ražotas ziepes bez pievienotiem parabēniem un konservantiem.

Šī sezona ir citāda mums visiem. Pateicoties tam, ka ievērojam higiēnas prasības, gripa nav tik plaši izplatīta. Bet tas nenozīmē, ka tās nav. Tāpat saaukstēšanās, caureja, pneimonija un citas vīrusu, baktēriju, sēnīšu un citu mikrobu izraisītas infekcijas ir, lai gan šobrīd no tām esam spējuši sevi pasargāt. Ikviens no mums var nonākt ar tām saskarē, kad līdzcilvēkiem ir nepieciešama mūsu palīdzība. Cilvēkam, ar kuru dalām mājas, dzīvesvietu, ir vajadzīgas mūsu rūpes, kad viņš ir sasirdzis ar gripu, saaukstēšanos un citām infekcijām. Ko darīt, lai pēc iespējas labāk palīdzētu un – pats galvenais – pasargātu arī sevi. Pats svarīgākais – necelt paniku.

Ja iespējams, jāizveido mājās slimnīcas palāta – atsevišķa istaba, kur pacients var dzīvot, kamēr izārstējas. Pacienta turēšana atsevišķā istabā var novērst slimības izplatīšanos ģimenē. Regulāri vēdinot telpas un tās uzkopjot ar dezinfekcijas līdzekļiem, var panākt, ka mikrobi izkliedējas retāk un aprūpētājam tajās ir drošāk ienākt. Katram slimajam cilvēkam nepieciešami savi personīgie higiēnas priekšmeti, tualetes papīrs, dvielis, krūze, zobu birste. Tie jātur atsevišķi no pārējiem. Tas pats attiecas arī uz galda piederumiem. Svarīgi censties pēc iespējas mazāk būt kontaktā ar slimu cilvēku, slimnieka istabā uzturēties reti un īsu laiku. Svarīgi ir bieži mazgāt rokas, izmantojot pareizu roku mazgāšanas tehniku, t. i., ar ziepēm mazgāt rokas līdz pat elkoņiem, kārtīgi ieziepēt, arī pirkstu spraugas. Vajadzētu mazgāt rokas pēc pieskaršanās pacientam, viņa veļai vai citiem personīgiem priekšmetiem, pirms ēšanas, kā arī pirms un pēc pieskaršanās acīm, mutei vai degunam. Notīriet un dezinficējiet cietās virsmas, galdu, telefonu, gaismas slēdžus, durvju rokturus. Ziemas periodā istabu jāvēdina maksimums  10–15 minūtes. Ja laika apstākļi ļauj, var arī ilgāk. Jāpanāk, lai gaiss telpās ir pietiekami mitrs, izmantojot speciālus gaisa mitrinātājus vai arī uz radiatoriem novietojot mitru dvieli vai ūdens trauku. 

Nereti pēc slimībām, kad šķietami pacients jūtas daudz labāk, nevajadzētu uzreiz visu atcelt un atgriezties ierastajā dzīves ritumā. Vislabāk nogaidīt vismaz pāris dienas, lai atgūtos un ļautu organismam atjaunoties. Tādējādi cilvēks tiek pasargāts no slimības radītām komplikācijām. Infekcija vēl saglabājas organismā, pat ja pacients sāk justies daudz labāk.

Ja jums ir astma, diabēts, sirds slimības, novājināta imunitāte vai citas nopietnas slimības, kuras apdraud dzīvību, nevajadzētu uzņemties rūpes par slimiem cilvēkiem, īpaši sirgstošiem ar gripu, Covid-19 un citām infekcijas slimībām, kuras var radīt bīstamas komplikācijas. Ja nav iespējas izvairīties no tā, tad jāsazinās ar savu ārstu un jāizskaidro esošie apstākļi. Jābūt kontaktā ar viņu un jāvēro sava veselība – gan fiziskā, gan mentālā. Proti, rūpes par pacientu var radīt stresu. Ja tas netiek kontrolēts un ir grūti, ir svarīgi nebaidīties lūgt palīdzību, pasargājot sevi un līdzcilvēkus. 

Vislabākie kontroles pasākumi, aprūpējot pacientu mājās

• Aprūpējot gripas pacientus, vislabākā pašaizsardzība ir gripas vakcīna. Tādējādi tiek samazināts risks saslimt. Arī citu infekcijas slimību gadījumā, ja ir iespēja, vislabākā aizsardzība aprūpētājam ir vakcinēšanās.

• Jau pieminētā roku mazgāšana un dezinfekcija samazina iespēju mikrobiem nokļūt organismā un izraisīt slimību.

• Ir pierādīts, ka mērenas fiziskās aktivitātes uzlabo organisma darbību un imūnsistēmu. Lai gan slimiem pacientiem ir liels nespēks, fiziskās aktivitātes var pasargāt no komplikācijām un palīdzēt ātrāk atveseļoties. Tādēļ aprūpētājam vajadzētu motivēt pacientu cīnīties visiem spēkiem.

• Pēc iespējas jāsamazina pieskaršanās mutei, degunam un acīm.

• Jādezinficē telpa, kur var izmantot dabiskus līdzekļus, piemēram, terpentīneļļu, vai arī ūdenī pievienojot antibakteriālas eļļas.

• Jādzer siltas tējas un jāstiprina imūnsistēma.

Gulošu pacientu aprūpe

Pacientiem ar kustību traucējumiem regulāri jāvannojas – vismaz 1–2 reizes nedēļā, taču ne biežāk kā trīs reizes un ne ilgāk kā piecas minūtes, lai izvairītos no izgulējumu rašanās. Jāattīra āda no sviedriem, atmirušās ādas, liekām taukvielām. Mazgājot ķermeni, jāņem vērā pacienta ādas stāvoklis un īpatnības. Piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem ir sausa un ļoti trausla āda, tādēļ, apmazgājot šos pacientus, ir jābūt ļoti rūpīgiem, jo āda ir tik trausla, ka var radīt traumas vai ādas plīsumus. Pēc mazgāšanas kārtīgi jānoskalo ķermenis, jo ziepes sausina ādu. Nepieciešamības gadījumā var izmantot profesionālas ziepes, kā arī aprūpējot izmantot speciālas eļļas un losjonus, kuri mitrina ādu. Tāpat regulāri jāmaina veļa, izvēloties tādu, kas lieki nekairina ādu un ļauj tai elpot.

Sevišķi jārūpējas par roku tīrību. 95% kopējā baktēriju skaita uzkrājas zem nagiem, tāpēc svarīgi ir pareizi kopt nagus. Netīrumi, kas satur patogēnos mikrobus un helmintu olas, no rokām ar barību var nonākt gremošanas traktā.

Turpinājumā ir norādīta apmazgāšanas secība un pareiza rīcība gulošiem pacientiem.

Acu zonas apmazgāšana

• Novietojiet dvieli pacientam zem galvas un uz krūtīm, lai novērstu viņa saslapināšanos.

• Ar mitru vates tamponu vai dvieli viegli noslaukiet viņa acis, virzoties no acs iekšējā kaktiņa uz ārējo.

• Nelietojiet ziepes, lai lieki nekairinātu acu gļotādu.

• Viegli ar mitru vates tamponu aplicējiet acs plakstiņus, atkārtojiet to 2–3 reizes.

• Rūpīgi nosusiniet plakstiņus.

Ķermeņa augšdaļas apmazgāšana

• Pārliecinieties, ka ūdens ir silts, nevis karsts.

• Ar mitru dvieli nomazgājiet, noskalojiet un noslaukiet pieri, vaigus, degunu, kaklu un ausis.

• Ar vates kociņiem rūpīgi notīriet ausu gliemežnīcu un deguna iekšpusi.

• Rūpīgi notīriet ādas krokas uz kakla un rokām, sievietēm – zem krūtīm, uz vēdera cilvēkiem ar lieko svaru, jo tajās zonās visvairāk uzkrājas netīrumi.

• Iemērciet rokas ūdens vannā un rūpīgi nomazgājiet tās. Izmantojot vīli, apkopiet nagus un to iekšpusi. Apgrieziet nagus īsus un ieapaļus. Pārāk gari vai īsi nagi var radīt traumas.

• Apmazgājiet paduses, muguru, krūtis un vēderu. Pēc tam nosusiniet ar sausu dvieli.

Ķermeņa apakšdaļas apmazgāšana

• Kājas, tāpat kā rokas, iemērciet ūdens vannā. Kārtīgi iztīriet zonas starp kāju pirkstiem un rūpīgi nosusiniet, tādējādi novēršot sēnīšu infekcijas rašanos.

• Katru dienu jāapmazgā gan vīriešu, gan sieviešu dzimumorgāni ar speciāli intīmajām zonām paredzētām ziepēm. Izmantojot parastās ziepes, var radīt iekaisumu un piena sēnītes attīstību.

Lai uzlabotu asins cirkulāciju un mitrinātu ādu, izmantojiet losjonu, kārtīgi iemasējot to ādā. Nepieciešamības gadījumā var izmantot talku vai bērnu pūderus. Mainiet veļu, zeķes un drēbes.

Matu mazgāšana

Lai mazgātu matus, var izmantot sausos šampūnus, speciālās šampūnu cepures. Lai izmazgātu matus gulošiem pacientiem, var atgāzt galvu pāri gultas malai. Mati jāmazgā vismaz reizi nedēļā.

Mutes dobuma kopšana

Mutes dobuma kopšana ir svarīga personīgās higiēnas sastāvdaļa. Mutes dobuma un zobu kopšana ne tikai palīdz saglabāt zobus, bet arī novērš dažu orgānu (sirds, locītavu, nieru u. c.) slimības. Dažas iekšķīgi lietotas zāles var izraisīt sliktu garšu mutē vai radīt mēles aplikumu. Sausa mute var būt arī pacientiem, kuriem ir grūti elpot caur degunu. Samazināta šķidruma uzņemšana, daži medikamenti, inhalatori var izraisīt sausu muti.

Pareiza mutes dobuma kopšana ir nepieciešama, lai novērstu sliktu elpu un infekcijas, samazinātu zobu bojāšanās un smaganu slimību risku. Zobi jātīra vismaz divas reizes dienā ar maigu zobu pastu un mīkstu zobu suku. Jāpanāk, lai pietiekamā daudzumā tiek uzņemts šķidrums, īpaši pēc medikamentu lietošanas. Pēc inhalatoru lietošanas noteikti mute jāskalo ar ūdeni, lai novērstu infekcijas rašanos. Ja pacients ir bezsamaņā vai arī pieslēgts pie elpošanas aparāta, mutes higiēna ir tikpat svarīga, jo skābeklis rada sausu vidi un sliktu elpu. Vispirms apveliet pacientu uz sāniem, zem galvas novietojot dvieli. Maigi atveriet viņa muti un, izmantojot samitrinātu vates tamponu, iztīriet mutes iekšpusi, vaigu iekšpusi un lūpas.

Pacienta kopšana, lai nerastos izgulējumi

Izgulējumi ir nopietna problēma, un tai ir jāpievērš uzmanība, aprūpējot pacientus, kuri lielu daļu laika pavada gultā vai nespēj pārvietoties. Čūlas rodas vietās, kur āda un/vai zemādas audi ir bojāti, izraisot kairinātu, atvērtu brūci. Tas notiek gadījumos, kad audi tiek saspiesti starp divām salīdzinoši cietām virsmām, piemēram gultu vai krēslu un kaulu ķermeņa iekšienē. Šai vietai tiek pārtraukta asins piegāde, esošie audi tiek ievainoti un atmirst. Tātad izgulējuma čūlas rodas no spiediena, kad tiek sēdēts vai gulēts ilgi, nemainot ķermeņa stāvokli, un no berzes, saskaroties ķermeņa daļām vai ar palagu. 

Pats svarīgākais ir sekot līdzi pacienta ādas stāvoklim: novērot ādas krāsu, temperatūru, audu konsistenci, jutīgās vietas, ādas nobrāzumus un zilumus. 

Daži paņēmieni, lai izvairītos no izgulējumu rašanās

• Ik pēc divām stundām jāpārvieto ķermenis. Ja pacients spēj, viņam pārmaiņus jāsēž un jāstāv. Ja viņš ir gulošs, tad jāpārvieto no viena sāna uz otru. Tas jādara ļoti uzmanīgi, jo pastāv ādas plīsumu risks. Mainot pozas, ieteicams tās veikt ar palagu palīdzību.

• Riska zonas ir jāaizsargā ar papildu amortizāciju. Piemēram, spilvenu ievieto starp kājām, atbalsta muguru, gultai vai krēslam izmanto speciālu matraču pārklājumu.

• Regulāri, vismaz vienu reizi dienā, jāpārbauda riska zonas, muguras lejasdaļa un sēžas daļa.

• Jārūpējas, lai āda ir pietiekami ieeļļota un bez lieka mitruma. Tā nedrīkst būt pārāk mitra vai sausa. Jāraugās, lai losjoni ir kārtīgi iemasēti ādā, tie var veicināt ādas elastību. Svarīgi, lai āda būtu mīksta un bez plīsumiem. Papildus var lietot speciālus barjerkrēmus, kuri veidoti, lai pasargātu ādu.

• Jālieto pārtikas produkti, kas satur olbaltumvielas, vitamīnus un minerālvielas. Nav vienotas diētas tam, lai novērstu izgulējumus, bet nepietiekams uzturs var palēnināt vai apturēt dziedināšanās un atjaunošanās procesus. Kaloriju daudzums ir svarīgs, lai novērstu ievērojamu svara zudumu. Ļoti tieviem cilvēkiem mēdz būt mazāk ķermeņa tauku, muskuļu masas un citu audu, kas varētu pasargāt riska zonas. No otras puses, liekais svars var radīt papildu stresu ķermeņa spiediena punktos.

• Lai novērstu nesaturēšanu, pacientam tiek piedāvāts valkāt autiņbikses.

Diemžēl izgulējumi var rasties ļoti ātri un tos ir grūti ārstēt. Ja neārstē, izgulējumi var izraisīt vairākas medicīniskas komplikācijas, tostarp šādas:

• sepsi,

• celulītu,

• kaulu un locītavu infekcijas,

• vēzi.

Ja izgulējumi ir jau radušies, vēlams izvairīties no to palielināšanās. Regulāri jātīra brūce ar sālsūdeni vai citu veselības aprūpes sniedzēja ieteiktu tīrīšanas līdzekli un tā jāpārsien ar speciāliem līdzekļiem, lai novērstu infekcijas rašanos un veicinātu brūces dzīšanu. Var uzklāt kādu ārstniecības ziedi vismaz divas reizes dienā. Papildus aizsardzībai var brūci pārklāt ar eļļainu, antibakteriālu plēvi.

Jāievēro piesardzības pasākumi. 

Pacientu, kas sirgst ar deģeneratīvām slimībām, higiēna

Tā neatšķiras no higiēnas citu slimību gadījumos. Varbūt šajā gadījumā nav tik liela uzmanība jāpievērš telpu un virsmu dezinfekcijai. Tai ir jābūt, bet ne tik biežai, kā aprūpējot pacientus ar infekcijas slimībām. Cik lielā mērā jāiesaistās aprūpētājam, ir atkarīgs no slimības smaguma. Sākuma stadijās, kad pacientu spējas saglabājas normas robežās, iesaiste ir retāka. Smagāk ir tad, ja slimība ir progresējusi un pacients vairs nespēj veikt ikdienišķas darbības bez palīdzības: paēst un aiziet uz labierīcībām. Aprūpējot šādus pacientus, ir jābūt gatavam uz visu.

Aprūpējot pacientus, kas slimo ar demenci, ir svarīga motivācija, ko var sniegt tikai līdzcilvēks. Maigi, neuzbāzīgi jāatgādina, cik svarīgas ir rūpes par sevi, par savu higiēnu. Jābūt blakus, nepieciešamības gadījumā jāpalīdz. Šie pacienti zaudē spējas parūpēties par sevi ļoti nopietnos gadījumos, kad slimība ir strauji progresējusi. Biežāk notiek tas, ka pacients aizmirst nomazgāt rokas, iztīrīt zobus, nomazgāties, pārvilkt tīras drēbes. 

Personīgā higiēna un mājas uzkopšana

Regulāri jāuzkopj mājoklis. Mazgājot istabu un virsmas, vēlams papildus tās dezinficēt. Ūdenim var pievienot arī kādas ēteriskās eļļas ar antibakteriālu darbību un patīkamu aromātu. Pietiekami bieži jāmaina gultas veļa. Telpas jāvēdina, lai tajās nebūtu pārāk karsti. Pašsaprotami ir regulāri mainīt veļu, drēbes un apavus. Svarīgs personīgās higiēnas elements ir norūdīšanās un fiziskās kultūras pasākumi – rīta vingrošana, sporta nodarbības, pastaigas u. c. Nav tāda vecuma, kad būtu jāaizmirst par fiziskām aktivitātēm. Tās veicina imūnsistēmu, labvēlīgi ietekmē organismu un attīra prātu.

Tikpat nozīmīgi ir rūpes par mentālo veselību. Veselību un garīgo darbaspēju saglabāšanos sekmē regulārs dienas režīms. Regulāra darba un atpūtas mijiedarbība taupa organisma spēkus, palielina darbaspējas un labvēlīgi ietekmē veselību. Ikdienas režīmā ir jāparedz rīta un vakara tualete, personīgā higiēna, vingrošana, profesionālais un sabiedriskais darbs, garīgs darbs mājās, mājas darbi un atpūta.

Viens no pilnvērtīgākajiem atpūtas veidiem ir miegs. Lai miegs būtu kvalitatīvs, tam jābūt regulāram, nepārtrauktam, dziļam, pietiekami ilgam. Jāizvairās no lietām un atsevišķu priekšmetu, piemēram, telefona, planšetes, datora un televizora, lietošanas pirms miega. Vēlams, lai gaisa temperatūra guļamistabā būtu ap 16°. Vasarā ieteicams gulēt pie atvērta loga. Personīgā higiēna risina arī uztura problēmas, jo pilnvērtīgs uzturs nodrošina cilvēka organisma attīstību, fiziskās un garīgās darbaspējas. Tikpat svarīgi ir ievērot tīrību ēdiena gatavošanas laikā.

Personīgās higiēnas ievērošanai ir liela nozīme, jo nekādi medicīnas zinātnes sasniegumi nevar nodrošināt labu veselību.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2021. gada februāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!