Vecu cilvēku uzturs

Pasaules Veselības organizācija vecos cilvēkus iedala: 61–75 gadus veci – paveci, 75–90 gadus veci – veci un vairāk par 90 gadiem – ļoti veci cilvēki. Novecojoties cilvēkiem mainās fizioloģiskās norises, un tāpēc normālos apstākļos veseliem veciem cilvēkiem var rasties kādas uzturvielas deficīts.

Kopējā uztura enerģija

Aptaukošanās, kā zināms, veicina novecošanos, aterosklerozi un palielina audzēju risku. Paveciem cilvēkiem ar lieko svaru vai aptaukošanos vēlams samazināt uztura kalorāžu jeb kilokaloriju (kcal) daudzumu. Pamata vielu maiņa pēc 40 gadu vecuma pakāpeniski samazinās par 5% katrus nākamos 10 gadus. Saglabājoties agrākajiem ēšanas ieradumiem, veidojas liekais svars vai aptaukošanās. Samazināts uzturs mazina brīvo radikāļu veidošanos organismā un pavairo epifīzes hormona melatonīna daudzumu, kas ar vecumu mazinās. No uztura ierobežošanas resniem cilvēkiem ir divējādi labumi – gan samazinot svaru, gan pavairojot melatonīna daudzumu.

Bet novājēšana veciem un ļoti veciem cilvēkiem pasliktina dzīves kvalitāti, veicina infekcijas un osteoporozi. Novājējuši veci cilvēki sliktāk panes operācijas un ilgāk uzturas slimnīcā.

Īsi sakot – pieaugušajiem un paveciem cilvēkiem galvenais ir novērst aptaukošanos, bet veciem un ļoti veciem cilvēkiem – nepieļaut novājēšanu.

Olbaltumi

Olbaltumu daudzums vecu cilvēku uzturā ir vērtējams katrā gadījumā individuāli. Vispārējais viedoklis – olbaltumu daudzums vecu cilvēku uzturā ir jāsamazina līdz 0,8 g uz kilogramu ķermeņa svara vai pat vēl mazāk. Aknu funkcijas vecumā ir samazinātas par apmērām 18%. Nieru darbība vecumā arī samazinās, 70 gadu vecumā tā ir par 10% mazāka nekā jaunībā, bet 80 gadu vecumā ir tikai puse no tās asiņu plūsmas caur nierēm, kāda bija 35 gadu vecumā. Tāpēc olbaltumi uzturā ir jāsamazina, lai atvieglotu olbaltumu vielu maiņas gala produktu veidošanu un izvadīšanu caur aknām un nierēm.

No otras puses – uztura olbaltumiem ir specifiski dinamiska iedarbība, tie paaugstina vielu maiņu, kas ar vecumu samazinās. Arī muskuļi ar vecumu samazinās, rodas tā dēvētā sarkopēnija. Muskuļu šķiedru vietā ieaug saistaudi, kolagēns. Ir uzskats, ka veciem cilvēkiem sarkopēnijas veidošanās palēnināšanai ir vēlams ar uzturu uzņemt 1,0–1,2 g olbaltuma uz kilogramu ķermeņa svara dienā vai pat 1,5 g olbaltumu/kg/d. Tik daudz iesaka arī jauniem sportistiem.

Veciem cilvēkiem vēlamais uztura olbaltumu daudzums ir nosakāms katram individuāli, vērtējot katra aknu un nieru stāvokli.

Tauki

Tauku daudzums uzturā vecumā, tāpat kā jaunībā, ir jāregulē atkarībā no ķermeņa svara.

Vecumā lielāka uzmanība pievēršama polinepiesātināto taukskābju taukiem (PNTT). Uzturā vairāk jāiekļauj produkti ar garās w-3 saimes polinepiesātināto taukskābju taukiem, kas ir tikai dzīvnieku produktos, sevišķi daudz auksto ūdeņu jūru treknajās zivīs: skumbrijās, siļķēs, lašos un reņģēs. Augu produktos w-3 saimes polinepiesātināto taukskābju tauki ir tikai ar 18 oglekļa (C) atomiem. Lai varētu rasties bioloģiski aktīvas vielas (leikotriēni, tromboksāni, prostaglandīni) un veidoto šūnu membrānas, nepieciešamas polinepiesātināto taukskābju tauki ar vismaz 20 oglekļa atomiem. 18 oglekļa atomus garu virkņu taukskābes, kādas ir augos, organismā ir jāpagarina līdz 20–24 oglekļa atomus garu virkņu taukskābēm. Vispār šī polinepiesātināto taukskābju tauku pagarināšanas spēja cilvēka organismā nav liela, tikai 10% 18 C atomus garo virkņu taukskābju varam pagarināt līdz 20–24 C taukskābēm. Ar vecumu šī pagarināšanas jeb elongācijas spēja samazinās vai izzūd pavisam. Tāpēc vecumā ir īpaši jārūpējas par garo w-3 saimes polinepiesātināto taukskābju tauku pietiekamu daudzumu uzturā, kas bieži vien ir nepietiekams, īpaši lietojot uzturā pārsvarā augu produktus un neēdot zivis. Tad varētu būt vēlama zivju eļļa vai kādi uztura bagātinātāji ar garām ω3 polinepiesātinātām taukskābēm. Ir pat uzskats, ka kopējo polinepiesātināto taukskābju tauku daudzumu uzturā vecumā nevajagot īpaši palielināt, bet jāpavairo garo w-3 taukskābju daudzums. Tas samazinātu asiņu viskozitāti un recēšanu, tā mazinātos infarkta, insulta un audzēju rašanās riski. Vecumā šūnu membrānās vairāk ir w-6 saimes taukskābju un mazāk w-3 saimes taukskābju nekā jaunībā, kas liecina par novecošanos.

Vecumā uzturā bieži vēlams samazināt piena taukus – sviestu, krējumu, trekno pienu –, jo tie satur galvenokārt piesātināto taukskābju taukus un daudz holesterīna. Bet, ja galvenais ir mazināt kaheksiju, tad piena tauki ir vēlami, jo zarnu traktā uzsūcas vieglāk un ātrāk nekā citi tauki, pateicoties vidēji garām taukskābēm (ar 4–10 C atomiem), kuru uzsūkšanai nav vajadzīgas žults un aizkuņģa dziedzera lipāzes. Šie vidēji garo taukskābju tauki govs piena taukos ir ap 10%, kazas piena taukos – ap 15%.

Raksta turpinājumu par uztura ogļhidrātu, uztura balastvielu, vitamīnu, minerālvielu, ūdens, antioksidantu un uztura bagātinātāju lietošanu veciem cilvēkiem, lasiet  žurnāla "ārsts.lv" 2017. gada februāra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!