Vasaras nogalē vācamie augi
Pateicoties lietum, dārzos aug daudz nezāļu, no kurām dažas ir ļoti derīgas ārstniecībā. Tur noteikti atrodama pelēka kā pelīte, pūkaina, neliela auguma nezālīte, ko sauc par dumbrāju zaķpēdiņu (Gnaphalium uliginosum L.). Tā savu nosaukumu ieguvusi no grieķu vārda ‘gnaphalon’, kas nozīmē ‘veltenis’, un tiešām, šo augu ieraugot, liekas, ka, to saveļot, varētu iznākt silti apavi. Vācot zaķpēdiņas, tās izrauj ar visām saknēm, kuras pēc tam nogriež. Lakstus noskalo, jo parasti tie pēc lietus ir nošķiesti ar zemi, tad sagriež un žāvē. Šis augs satur tādas vielas, kas paplašina asinsvadus, un tāpēc samazina asinsspiedienu un sāpes sirds rajonā stenokardijas gadījumā. Zaķpēdiņas veicina ievainojumu sadzīšanu, tās ir vienas no labākajām dabas zālēm kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanai, jo augam vienlaikus ir skābi mazinoša un antibakteriāla darbība. Ārstēšana ar zaķpēdiņām veicina gļotādu atjaunošanos, novērš miega traucējumus un mazina neirozi.
Recepte: 2 ēdamkarotes drogu aplej ar 2 glāzēm vāroša ūdens un vāra ūdens peldē 5 minūtes. Ļauj ievilkties 2 stundas. Lieto pa pusglāzei trīsreiz dienā pēc ēšanas.
Ne mazāk mūsu mazdārziņus iecienījusi cita nezāle – ganu plikstiņš (Capsella bursa pastoris Medic.). Par ganu somu (latīniski ‘bursa’ – ‘soma’) šis augs nosaukts tā īpatnējo sēklu vācelīšu dēļ, kuras tiešām atgādina miniatūras somiņas, bet kurās ir tūkstotis sīksīku sēklu, ko vējš var aiznest kilometriem tālu. Pa vasaru ganu plikstiņam izaug četras paaudzes, tāpēc vienā lauciņā atrodami gan augi ar gatavām sēklām, gan arī ziedoši. Jāvāc tie, kas tikko sāk ziedēt. Arī šo augu izrauj ar visu sakni un mazgā, jo tas vienmēr ir ar zemēm. Svaigi savākts nežāvēts ganu plikstiņš ir spēcīgs līdzeklis asiņošanas apturēšanai. Tautas medicīnā žāvētu ganu plikstiņu lieto pret aknu, nieru, urīnpūšļa iekaisīgām slimībām, nierakmeņu šķīdināšanai, pret caureju, drudzi, bet svaigus lakstus – asiņošanas apturēšanai, īpaši sieviešu slimību gadījumā. Šī darbīgā zāle ir ieteicama katrā mājas aptieciņā.
Recepte: 3 ēdamkarotes drogu aplej ar glāzi vāroša ūdens, ļauj ievilkties 15–20 minūtes, lieto pa trešdaļglāzei 3 reizes dienā pirms ēšanas.
Recepte: izspiež svaigu sulu, lieto pa tējkarotei 3 reizes dienā pirms ēšanas asiņošanas gadījumā.
Līdzās ganu plikstiņiem bieži atrodama nezāle naudulis (Thlaspi arvense L.) – viengadīgs augs, virs zemes paceļas labi ja 15–20 cm. Zied sīkiem, baltiem ziediem, kad nozied, veido apaļas pākstiņas. Tautas medicīnā lieto drudža gadījumā, lai veicinātu svīšanu un samazinātu temperatūru, stenokardijas gadījumā, ja ir impotence, neauglība, olnīcu iekaisums. Naudulis šķidrina biezas, grūti atdalāmas krēpas, samazina skābes daudzumu kuņģī.
Recepte: ņem ēdamkaroti drogu, aplej ar glāzi vāroša ūdens, ļaut ievilkties, līdz atdziest, nokāš, lieto pa ēdamkarotei 4 reizes dienā pirms ēšanas.
Recepte: sausu augu ar pākstiņām saberž pulverī. Lieto pa naža galam (0,3 g) 4 reizes dienā, uzdzerot ūdeni.
Maura sūrene (Polygonum aviculare L.) aug vairāk gar ceļmalām un uz taciņām, jo nebaidās nomīdīšanas, bet ir atrodama arī mazāk ravētos dārzos, kur veido garus pa zemi ložņājošus zarus ar sīkām lapiņām un tik maziem baltiem vai sārtiem ziediņiem, ka tos nemaz nevar saskatīt. Augs satur miecējošas vielas, glikozīdu avikularīnu un silīcijskābes sāļus. Piemīt urīndzenoša, savelkoša darbība. Iecienīts tautas medicīnā galvenokārt nieru slimību ārstēšanai, īpaši nierakmeņu šķīdināšanai. To lieto arī, lai tonizētu un stiprinātu organismu pēc smagām slimībām un vecuma vājumā. Maura sūreni nedrīkst lietot akūta urīnceļu iekaisuma gadījumā, jo silīcija sāļi kairina gļotādas un var pastiprināt iekaisumu. Citos gadījumos var lietot bez ierobežojuma.
Recepte: ņem ēdamkaroti svaigu zāļu, aplej ar 300 ml vāroša ūdens, tur siltumā 4 stundas. Lieto pa pusglāzei četrreiz dienā stundu pirms ēšanas žultsakmeņu un žultspūšļa iekaisuma gadījumā 1–2 mēnešus ilgi.
Vībotne (Artemisia vulgaris L.) ir plaši izplatīts augs, aug ceļmalās, gar žogiem, atmatās un arī dārzos, sasniedzot pusotra metra augstumu, aug ceros. Atšķirībā no vērmeles, kas ir vībotnes māsa, vībotnei lapiņas tikai no apakšas ir sudrabotas, bet virspusē tās ir tumši zaļas, tāpēc, kad uzpūš vējš, vībotne maina krāsu no zaļas uz sidrabotu. Vībotnei ir stipri izteikta specifiska smarža, kas rodas no ēteriskām eļļām. Tautas medicīnā vībotni lieto, ja ir nekārtīgs mēnešreižu cikls, Indijā vībotnes eļļu izmanto kā abortīvu līdzekli, saknes izmanto neirožu, neirastēnijas, arī epilepsijas ārstēšanai. Lieto tuberkuloza meningīta, hepatīta, cukura diabēta, caurejas gadījumos. Vībotne ir iekļauta dažu Eiropas valstu farmakopejās kā līdzeklis sieviešu slimību un epilepsijas ārstēšanai, bet Ķīnas valsts farmakopejā – kā līdzeklis holēras, lepras ārstēšanai un asiņošanas apturēšanai. Krievijā šī zāle oficiāli ir iekļauta to ārstniecības augu maisījumu sastāvā, kuras lieto pret audzēju. Ja sabrauka lapiņas, izžāvē tās un izviļā plaukstās, kamēr izbirst visas cietās daļiņas, iegūst tādu kā pelēku vati, no kuras taisa cigārus moksa terapijai. Moksa terapija ir Austrumu medicīnas metode, kad tiek karsēti līdz pat apdegumam atsevišķi punkti uz ķermeņa virsmas, caur ko organisms iegūst lielu enerģiju un spēju sakārtot visas savas sistēmas. Ir, piemēram, gadījumi, kad, sākumā, vienreiz nedēļā, pēc tam vienreiz mēnesī piededzinot punktus uz kājām, kuru nosaukumu izrunā kā czu-saņ-li, veci, bezcerīgi slimi cilvēki atveseļojas un pēc tam vēl ilgi dzīvo. Šos punktus var atrast katrs: velk ar rādītājpirkstu pa apakšstilba priekšējo virsmu uz augšu, kamēr pirksts iesprūst vietā, kur sākas zemceļgala pacēlums. No šīs vietas ņem viena pirksta platuma tiesu uz āru, un tur ir tas slavenais punkts, caur kuru var ārstēt 100 slimības. Ja ir trāpīts, tad vidēji stipri uzspiežot uz šo punktu, rodas lauzoša sajūta, kas izplatās pa stilbu uz leju līdz potītei. Ja tādu spiedienu izdara 2–3 min., tad tā jau ir ārstēšana un labi noņem galvassāpes, gremošanas traucējumus, sliktu dūšu, caureju, sāpes ceļa locītavā, uzlabo garastāvokli un samazina depresiju.
Recepte: ņem sausas lapiņas, saviļā plaukstās, kamēr izveidojas vate, uztaisa spēļu metamā kauliņa lieluma kubiņu vai piramīdu, liek uz iepriekš aprakstītā punkta, aizdedzina, un, kad sāk stipri dedzināt, atlikumu noņem nost un liek nākamo, tā atkārto 3–5 reizes. Apakšā ir jāpaklāj brezents, jo, kamēr nav vēl vajadzīgo iemaņu, var gan sasmērēt, gan aizdedzināt, taču tas ir tā vērts. Vieglāk procedūru izpildīt ar moksa cigāriem, ko var iegādāties Austrumu medicīnas centros.
Recepte epilepsijas gadījumā: ņem 30 g saknes, aplej ar puslitru sausā vīna, vāra uz lēnas uguns 10 minūtes, ļauj ievilkties, kamēr atdziest, nokāš. Lieto pa 1–2 ēd. karotēm 3–4 reizes dienā pirms ēšanas.
No ārstniecības augiem, ko lieto hemoroīdu gadījumā, blusu sūrene (Polygonum persicaria L.) palīdz visātrāk un vislabāk. Šī nezāle aug mitrākās vietās un, ja nav ravēts, saaug tik blīvi, ka pa gabalu lauks izskatās violeti rozā. Blusu sūrene satur dažādus flavonoīdus, kas arī nosaka ārstniecisko darbību. Ne velti viens no populārākajiem līdzekļiem varikozu vēnu un hemoroīdu ārstēšanai Detralex ir pagatavots no augu izcelsmes flavonoīdiem. Šis augs darbojas arī kā maigs caurejas līdzeklis, novēršot gan atoniskus, gan spastiskus aizcietējumus. Lieto sasmalcinātus, izžāvētus lakstus.
Recepte: ņem ēdamkaroti drogu, aplej ar glāzi vāroša ūdens, ļauj ievilkties, kamēr atdziest, lieto pa trešdaļglāzei 3 reizes dienā pirms ēšanas, bet biezumus ietin marlē un liek kā vēsu kompresi uz hemoroīdu mezgliem, tur 15-20 minūtes, vienu reizi dienā.
Par citu noderīgu ārstniecības augu - kaķu mētras, smiltsērkšķu, viršu, vākšanu un dziednieciskajām īpašībām lasiet žurnāla "ārsts.lv" septembra numurā!
