Sandra Rozenštoka: Sports sievietēm

Sievietei ir svarīgi dzīvot saskaņā ar sevi, dabu un tuvajiem cilvēkiem. Grieķu valodā vārds “bios” nozīmē dzīvība. Šo vārdu lieto pie ēdieniem, dzērieniem un pat veļas pulvera. Tomēr nereti aizmirstam, ka cilvēkam dabīgi ir arī kustēties. Kustība ir iedzimta fizioloģiska vajadzība, tā ļauj bērnam augt un attīstīt ķermeni, saglabāt labu veselību mūža garumā. Ikvienai sievietei Pasaules Veselības organizācijas speciālisti organisma attīstībai, funkciju un dzīves kvalitātes saglabāšanai visa mūža garumā, iesaka regulāru fizisko aktivitāti 150 līdz 300 minūtes nedēļā, ar papildus divas reizes nedēļā iekļautiem spēka vingrojumiem ķermeņa muskuļu nostiprināšanai, osteoporozes un sporta traumu profilaksei. Regulāra fiziskā aktivitāte samazina hronisku slimību, piemēram, koronārās sirds slimības, paaugstināta asinsspiediena, cukura diabēta, osteoporozes un aptaukošanās risku, kā arī uzlabo garīgo veselību, adaptāciju stresa situācijām un izziņas funkcijas. Neraugoties uz iepriekš minēto, Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma dati liecina, ka Latvijas sievietes vecumā no 15 līdz 74 gadiem tikai 34,5 % gadījumos ir fiziski aktīvas vismaz 30 minūtes nedēļā: 15 līdz 34 gadu vecumgrupā 40,4 līdz 47,1 % sieviešu; 35 līdz 54 gadu vecumgrupā 32,0 līdz 37,5 % sieviešu; 55 līdz 74 gadu vecumgrupā 23,2 līdz 26,9 % sieviešu. Šis pētījums atklāja arī citu interesantu rezultātu – iedzīvotāju fiziskās formas pašvērtējumu: 86,1% sieviešu novērtēja savu fizisko formu kā ļoti labu līdz vidēju, no kā var secināt, ka Latvijas sievietes nespēj objektīvi novērtēt savu fizisko veselību un vispārējās fiziskās sagatavotības līmeni, tā saglabājot pietiekami augstu risku veselībai un dzīvībai stresa, fiziskās aktivitātes un augstas intensitātes fiziskās slodzes laikā.

Fiziskai aktivitātei izšķir četras iedarbības pakāpes uz cilvēka ķermeni:

• mazkustība, kas rada atrofiju, piemēram, samazina muskuļu masu;
• parasta slodze, kas saglabā orgānu sistēmu funkcijas un organisma darbaspējas;
• trenējoša slodze, kas attīsta orgānu sistēmu funkcijas un paaugstina darbaspējas;
• pārslodze, kas pārmērīgi noslogo ķermeņa struktūras vai orgānu sistēmas, radot akūtas vai smagākos gadījumos patoloģiskas izmaiņas organismā.

Katra sieviete ar izvēlēto dzīves stilu var ietekmēt savu bioloģisko vecumu, lai gan nevar ietekmēt hronoloģisko vecumu. Piemēram, pasīvas, netrenētas un fiziskai slodzei un psiholoģiskas stresam neadaptētas sievietes ķermenis būs funkcionāli vājāks, ierobežotāks un novecos straujāk nekā aktīvas, trenētas, fiziskai slodzei un psiholoģiskam stresam adaptētas sievietes ķermenis. Īpašs ir augsti trenētas profesionālas sportistes izcili attīstīts ķermenis, kam ir augsta funkcionālā kapacitāte muskuļu, sirds asinsvadu un elpošanas sistēmām, intensīva vielmaiņa, psiholoģiskais briedums, spēcīga motivācija un precīza, niansēta kustību tehnika, labāka rezultāta sasniegšanai sporta veidā. 1900. gadā sievietes pirmo reizi piedalījās augstu sasniegumu sporta sacensībās - Olimpiskajās spēlēs Parīzē, startējot tenisā, golfā un burāšanā. No tā laika sievietēm sportā nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas, bet tām nav jābūt identiskām ar vīriešiem. Tomēr sievietēm biežāk nekā vīriešiem, vēloties sākt sportot, sabiedrībā nākas saskarties ar dažādiem šķēršļiem: viena no trim sievietēm vecumā no 25 gadiem uzskata, ka sievietes nav laipni gaidītas sporta klubos. Austrālijā veiktā pētījumā secināts, ka 41% sieviešu jūtas pārlieku neērti, lai sportotu publiski, salīdzinot - šādi jūtas 26% vīriešu.

Augstāka slodzes tolerance sievietes organismā izpaužas kā lēnāka sirdsdarbības frekvence, lielāks sirds sistoles tilpums un minūtes tilpums, augstāks skābekļa patēriņš, palielināta muskuļu masa, labāka perifērā asinsrite un augstāka aerobā, anaerobā kapacitāte. Eiropas Sporta medicīnas asociācija un Amerikas Sporta medicīnas koledžas speciālisti pacientiem, sākot vai atsākot fizisko aktivitāti, iesaka izvērtēt pašsajūtu, sūdzības vai slimību pazīmes, esošo slimību, tās simptomus un saņemt sporta ārsta konsultāciju par piemērotu fizisko slodzi. Veicot sievietes padziļinātu medicīnisko pārbaudi sporta medicīnā, sporta ārsts:

• izrunās sūdzības, ieskaitot, spēju skriet 10 minūtes bez elpas trūkuma, klepus vai jebkādām sāpēm, slimības vēsturi, agrāku hospitalizāciju, samaņas zudumu fiziskās aktivitātes laikā, medikamentu regulāru lietošanu un ģimenes vēsturē tuvam radiniekam bijušas sirds asinsvadu slimības pirms 50 gadu vecuma;
• veiks fizisko izmeklēšanu: antropometrija, fiziskās attīstības novērtēšanu, sirdsdarbības frekvences un arteriālā asinsspiediena noteikšanu, orgānu sistēmu izmeklēšanu, citu;
• veiks klīnisko novērtēšanu: uztura uzņemšanas regularitāti, sabalansētību, ūdens dzeršanu ikdienā un sporta nodarbību laikā, stāvokļu, kas ietekmē sporta sniegumu, piemēram, anēmijas vai sporta traumas diagnosticēšanu, asins un urīna analīzes;
• veiks fiziskās slodzes testu ar elektrokardiogrāfiju ar pakāpeniski pieaugošu slodzes intensitāti vispārējās fiziskās sagatavotības noteikšanai, sirds asinsvadu un elpošanas sistēmas funkcionalitātes novērtēšanai un slimības pazīmju vai riska faktoru noteikšanai. Zelta standarta metode sporta medicīnā ir kardiopulmonālais slodzes tests, kas ļauj vienlaikus novērtēt dažādu orgānu sistēmu darbību miera, paaugstināta stresa un slodzes apstākļos, kā arī atjaunošanās laikā pēc slodzes;
• novērtēs dzīves stilu un treniņu režīmu, kā arī ieteiks organisma veselības stāvoklim un vispārējai fiziskai sagatavotībai individuāli piemērotu fizisko slodzi, profesionālām sportistēm arī konkrētus treniņu uzdevumus vai vingrinājumus labāka sportiskā snieguma sasniegšanai;
• vērtējot ikvienas sportistes pārbaudes rezultātus un dalību jebkura līmeņa sacensībās, ņems vērā, ka viņa sportos augstā intensitātē ar sev maksimālu piepūli bez ierobežojumiem. 

Raksta autores 2022. gada septembrī Rīgas Stradiņa universitātē aizstāvētājā Promocijas darba “Fiziskās slodzes tolerances atbilstība sportistu veselības stāvoklim”, pētījumā tika iekļautas 550 fiziski aktīvas sievietes, 12 līdz 70 gadu vecumā. Visas dalībnieces bija pārliecinātas, ka ir veselas, trenējās un piedalījās sporta sacensībās. Pirmo reizi tika iegūti dati par šīs populācijas vecuma, veiktā vai sporta trenera ieteiktā treniņu režīma ietekmi uz veselību, slodzes toleranci, fiziskajām darbspējām un izmaiņas pēc sporta ārsta konsultācijas par individuāli piemērotu fizisko slodzi. Visās vecuma grupās, neatkarīgi no treniņu režīma, ķermeņa masas indekss bija normas robežās, izņemot vecumgrupā 50 līdz 59 gadi, kur tika noteikts virssvars ar ķermeņa masas indeksu 25,48, kas pierāda, ka fiziskā aktivitāte palīdz uzturēt optimālu ķermeņa svaru. Pētījumā secināts, ka lielākai daļai sportistu treniņu režīms bija adekvāts veselības stāvoklim, bet neadekvāts fiziskās sagatavotības līmenim, kas liecināja, ka ar vispārējās fiziskās slodzes ieteikumiem, iespējams, var nepietikt, lai indivīds ikvienā sporta līmenī pats izvēlētos adekvātu treniņu režīmu. Kļūstot vecākām, fiziski aktīvās sievietes retāk sportoja sporta organizācijā, sporta trenera vadībā, mazāk regulāri un ar īsāku laiku. Analizējot sūdzības, sievietes 20 līdz 29 gadu un 40 līdz 49 gadu vecumgrupā biežāk sūdzējās par paātrinātu pulsu; 30 līdz 39 gadu vecumgrupā – par nogurumu, samazinātu izturību un pagarinātu atjaunošanos pēc slodzes; 50 līdz 59 gadu vecumgrupā – par kaulu un muskuļu sistēmu un tās darbību. Nevienai no pētījumā iesaistītajām sievietēm nebija sūdzības, kas liecinātu par išēmiju sirds muskulī, tomēr kardiopulmonālās slodzes testā atklāti 20 gadījumi ar išēmiskām izmaiņām EKG fiziskās slodzes laikā. Palielinoties sportistu vecumam, išēmiskas izmaiņas fiziskās slodzes laikā novēroja biežāk, piemēram, 50 līdz 59 gadu vecumgrupā 22,0 % (n – 11) gadījumi. Visas sievietes nosūtīja papildu kardioloģiskai un asins bioķīmiskai izmeklēšanai un plānoja individuāli piemērotu fizisko slodzi ar ierobežojumiem.

Individuāli plānota fiziskā slodze rada efektīvāku sirds asinsvadu, elpošanas, muskuļu skeleta sistēmas darbību, slimību un traumu profilaksi. Sievietēm sportistēm ar treniņu režīmu vairāk nekā 300 slodzes minūtes nedēļā bija nozīmīgi augstāka fiziskās slodzes tolerance, sirds hronotropā un inotropā kapacitāte, elpošanas sistēmas funkcionalitāte, fiziskās darbspējas, aerobo un anaerobo kapacitāti, ātrāka atjaunošanās pēc fiziskas slodzes, kas nozīmīgi ietekmēja fiziskās slodzes toleranci nekā sportistēm ar treniņu režīmu mazāk par 300 slodzes minūtēm nedēļā. Sporta ārsta konsultācija par individuāli piemērotu fizisko slodzi uzlaboja indivīda veselības stāvokli, adaptāciju fiziskajai slodzei un fiziskās slodzes toleranci, objektīvi par 0,32 līdz 0,46 W/kg paaugstināja darbspējas, par 1,6 līdz 3,6 l/min. palielināja sirds minūtes tilpumu un par 8,8 l/min. elpošanas tilpumu minūtē, par 4,0 ml/kg/min. uzlaboja skābekļa patēriņu fiziskās slodzes laikā un citus sievietes organisma funkcionālos rādītājus.

Individuāli piemērots treniņu režīms un fiziskās slodzes intensitāte, sabalansēts uzturs un pietiekams miegs veicina optimālu sievietes organisma darbību, efektīvu hormonālo sistēmu darbību, menstruālā cikla regularitāti, lai gan sievietes reproduktīvajā veselībā jāņem vērā ģenētiski noteiktie faktori. Fiziskās slodzes laikā organismā notiek pielāgošanās jeb adaptācijas process, papildus menstruālais cikls ar hormonālām izmaiņām sievietes ķermenī rada vielmaiņas izmaiņas un ietekmē organismā atjaunošanās procesus.

Meitenes dzīvē pubertātes iestāšanās vecumu un norisi ietekmē iedzimtība, ķermeņa augšanas process, neiroendokrīna regulācija, vides faktori, fiziskās slodzes faktori un svara kontrole. Pieaug jauno sportistu skaits, kuras agrīni iesaista intensīvas fiziskās slodzes treniņu režīmā. Ir jānovērtē katras sportistes ķermeņa augšanas un seksuālās nobriešanas procesi. Pubertātes laikā organismā notiek nozīmīgas psiholoģiskas, fiziskas un hormonālas izmaiņas, kuru rezultātā meitenes ķermenis aug un seksuāli nobriest. Meitenes organismā notiek divi paralēli procesi: fizioloģiskie augšanas un nobriešanas procesi un intensīvas fiziskās slodzes ietekme. Abos gadījumos nozīmīga loma ir slodzei un uzturam. Pirms pubertātes uzsākts intensīvs treniņu režīms, vairāk nekā 15 stundas nedēļā, pubertāti var aizkavēt.

Intensīvu treniņu sākuma vecums ir arī veicinātājs faktors. Meitenes, kuru ķermenis nobriest vēlāk un ir ar mazāku tauku procentuālo sadalījumu, nereti sportistu atlasē izvēlas sporta veidos, kur tas nodrošinās priekšrocības, piemēram, sporta vingrošanā, mākslas vingrošanā, daiļslidošanā.

Sievietes reproduktīvā sistēma ir pakļauta regulārām cikliskām pārmaiņām, kas ļauj pielāgoties iespējamai apaugļošanai un grūtniecībai. Menstruālais cikls ir sarežģīts fizioloģisks process, kas ietver tādu hormonu kā estrogēna, progesterona, folikulus stimulējošā hormona un luteinizējošā hormona izdalīšanos. Menstruālais cikls ir laiks no vienu menstruāciju pirmās dienas līdz nākamo menstruāciju sākumam un ilgst 28±7 dienas. Sievietes dzimumsistēma darbojas pēc atgriezeniskās saites principa. Folikulus stimulējošais hormons stimulē olšūnas augšanu un nobriešanu, ovulāciju, veicina dzemdes sienas biezuma palielināšanos, regulē dzimumhormonu veidošanos, koncentrāciju un attiecīgi meitenes organisma dzimuma nobriešanu. Hormonālo izmaiņu ietekme uz fizisko aktivitāti atkarīga no konkrētā iesaistītā hormona un menstruālā cikla fāzes, grūtniecības vai menopauzes. Luteinizētājhormons stimulē estrogēnu sekrēciju olnīcās, olšūnas atbrīvošanos un dzeltenā ķermeņa veidošanos dzemdē. Estrogēns veidojas olnīcās, neliela tā daļa tiek saražota virsnierēs un tas stimulē olšūnas, uzlabo jutību pret insulīnu un glikozes uzņemšanu šūnā, tajā skaitā fiziskās slodzes un atveseļošanās laikā. Tomēr paaugstināts estrogēna līmenis menstruālā ciklā ir saistīts ar paaugstinātu muskuļu traumu risku un kavētu atjaunošanos pēc fiziskās slodzes. Svarīgs estrogēna depo ir zemādas tauki. Progesterons sagatavo dzemdes gļotādu olšūnas ieņemšanai - stimulē sieniņas sabiezēšanu, samazina dzemdes muskulatūras kontrakcijas, veicinot olšūnas piestiprināšanos.

Sievietes dzimumhormonus var noteikt asins bioķīmiskajās analīzēs, lai precizētu menstruālā cikla fāzi un menopauzi, diagnosticētu ārpus menstruālā cikla asiņošanu, pubertātes aizkavēšanās vai pāragras sākšanās iemeslus, menstruālā cikla regularitāti  un tā traucējumus, spontānā aborta, neauglību un arī ķermeņa svara pieauguma iemeslus. Dzimumhormonu svārstības menstruālā cikla laikā var ietekmēt sievietes spēju veikt akūtu fizisku slodzi un muskuļu spēku. Pētījumā, kur piedalījās 20 sievietes sportistes ar vidējo vecumu 25,9 ± 4,5 gadi (augums 164,2 ± 5,5 cm, ķermeņa svars 60,6 ± 7,8 kilogrami), kuras nelietoja orālo kontracepciju, noteica kāju muskuļu spēku, vienai kājai veicot astoņus trenējošus treniņus folikulārā fāzē un divus uzturošus treniņus luteālā fāzē, bet otrai kājai - divus uzturošos treniņus folikulārā fāzē un astoņus trenējošos treniņus luteālā fāzē. Pētījuma rezultāti parādīja, ka sportistēm ar vairāk treniņiem folikulārajā fāzē palielinājās II. tipa šķiedru diametrs, muskuļu šūnu kodolu un šķiedru attiecība, pieauga muskuļu masa un maksimālais izometriskais spēks par 42 % vairāk nekā otrai kājai, kas galvenokārt tika trenēta luteālajā fāzē. Tas saistīts ar to, ka progesteronam ir kataboliska iedarbība uz muskuļu audiem, kā rezultātā samazinās muskuļu masa, spēks un izturība. Šis efekts ir visizteiktākais menstruālā cikla luteālajā fāzē, kad progesterona līmenis ir augsts. Pētījums atklāja, ka treniņu plānošanu, ņemot vērā menstruālā cikla fāzes, ir daudz efektīvāka, nekā treniņu režīms, tās neievērojot. Folikulārajā fāzē ir paaugstināts estrogēna un testosterona līmenis, kas treniņu rezultātā palielinās muskuļu spēku un anaerobo kapacitāti. Un otrādi, regulāri un pietiekami veikti spēka vingrojumi paaugstinās estrogēna līmeni. Attiecīgi - treniņu biežuma pieaugums folikulārajā fāze dos vēlamo trenējošo efektu, bet luteālā fāzē tāda efekta nebūs. Ovulācijas laikā estrogēnu līmenis sasniedz visaugstāko līmeni, ietekmē locītavu saišu un muskuļu cīpslu struktūru elasticitāti un rada palielinātu sporta traumu risku. Luteālā fāzē sportistes var uzrādīt zemāku sniegumu, ātrāk nogurt un ilgāk atjaunoties. Lai mazinātu šo ietekmi fiziski aktīvai sievietei uzturā nepieciešams vairāk iekļaut olbaltumvielas un nepiesātinātās taukskābes, piemēram, olīveļļu.

Hormonālās izmaiņas sievietēm var ietekmēt ne tikai enerģijas līmeni, svaru, garastāvokli, bet arī izraisīt izmaiņas vingrinājumu izpildē, atjaunošanās un adaptācijas procesos. Regulāra fiziskā slodze nereti saistīta ar ķermeņa svara samazinājumu, tomēr, ja tas notiek īsā laikā, tad var izraisīt estrogēnu un androgēnu līmeņa samazināšanos organismā un var izraisīt arī menstruālā cikla traucējumus vai amenoreju. Izteikti augstas intensitātes fiziska slodze vai pēkšņa fiziska pārslodze sievietēm var radīt dzimumhormonu līmeņa pazemināšanos, menstruālā cikla traucējumus vai amenoreju. Fiziska pārslodze var veicināt hipotalama disfunkciju - gonadotropīna atbrīvotājhormona pazemināšanos un attiecīgi - pazeminātu luteinizētājhormona līmeni, zemu estrogēna produkciju, pazeminātu olnīcu stimulāciju, pagarinātu folikulāro fāzi, kas izraisa aizkavētas menstruācijas. Zems luteinizētājhormona līmenis rada luteālās fāzes izmaiņas, menstruālā cikla traucējumus vai amenoreju, arī folikulu veidošanās traucējumus un attiecīgi  neauglību.

Gonadotropīna atbrīvotājhormona sintēzi ietekmē uzņemtais enerģijas patēriņš, menstruālos traucējumus vai amenoreju izraisa faktoru kombinācija: izmaiņas dzimumhormonu sintēzē ar papildus virsnieru izdalīto stresa hormonu palielinātu izdali un vairogdziedzera hormonu izdales nomākumu. To veicinošie faktori ir fizisks un psiholoģisks stress, sievietes organisma trenētībai nepiemērots fiziskās slodzes veids un intensitāte, hroniski vielmaiņas traucējumi dēļ palielināta uzturvielu pieprasījuma, bet samazinātas piegādes un arī ēšanas traucējumi (Pauli, Berga, 2010).

Orālo kontracepciju lieto 20 līdz 70 % sieviešu sportistu un 24 % sportistes to lieto, lai regulētu menstruālo ciklu, vienlaikus mazinātu simptomus, pielāgotu menstruālā cikla laiku sporta sacensībām, treniņnometnēm un atpūtai. Orālās kontracepcijas lietošana mazina simptomus, bet nenodrošina skeleta minerālu sastāvu un veselību.

Neraugoties uz to, ka sportistēm ir augsts enerģijas pieprasījums organismā treniņu periodā, aptuveni 70 % augstu sasnieguma sportistu ievēro kādus ēšanas ierobežojumus jeb diētu. Ēšanas traucējumi noteikti 20 līdz 62 % sievietēm sportistēm, biežāk sporta veidos ar māksliniecisko sniegumu, riteņbraucējām, sporta veidos ar svara kategorijām. Tie var progresēt kā anoreksija, bulīmija vai nespecifiski ēšanas traucējumi un ietekmēt sportistes veselību un sportisko rezultātu.

Sportistēm novēro arī relatīvo enerģijas deficītu sportā (REDs) jeb stāvokli, kad uzņemtā enerģija ir mazāka nekā patērētā enerģija. Nereti sportistēm treniņos veiktā slodze robežojas ar pārslodzi, ir pastāvīga svara kontrole un diēta uztura kvalitātes un enerģijas ziņā. Pētījumu dati liecina, ka REDs  noteikts 15 % augsta sasniegumu sporta skrējējām, 77 % baletdejotājām un 44 % riteņbraucējām. Veselības stāvoklis un fiziskās darbaspējas pasliktinās, ja sportiste lieto caurejas līdzekļus, diurētiskos līdzekļus (dopinga sarakstā) vai speciāli izraisa vemšanu. Pierādīts, ka uzturvielu un enerģijas deficīts ietekmē visu orgānu sistēmu veselību un funkcionalitāti, ķermeņa augšanu un nobriešanu, imūnsistēmas darbību un arī sportisko sniegumu, palēninot sirdsdarbības frekvenci, pazeminot arteriālo asinsspiedienu, veicinot sirds aritmiju biežumu, hipoglikēmiju, menstruālu disfunkciju, samazinātu izturību, pazeminātu spēku, sliktāku kustību koordināciju, vājākas koncentrēšanās spējas un motivāciju, mazākas glikogēna rezerves organismā, garastāvokļa traucējumus, zemu kaulu blīvumu un paaugstinātu sporta traumu risku. Pētījumā par profesionālām riteņbraucējām pierādīts, ka atveseļošanās no REDs saistītas amenorejas iespējama piecu līdz sešu mēnešu laikā, pat turpinot trenēties intensīvu treniņu režīmā un startējot sporta sacensībās, ja tiek palielināta uztura enerģētiskā vērtība, kvalitatīvais sastāvs. Pierādīts, ka kopumā ķermenī palielinot tauku satur par 5  līdz 7 %, menstruācijas atjaunojas (Areta, 2020). Aerobā kapacitāti ir tieši saistīta ar sportistes uzrādīto relatīvo jaudu, un to būtiski neietekmē menstruālā disfunkcija. Augstus sasniegumus sportiste var gūt, neraugoties uz to, ka viņas ķermeņa masa ir nedaudz lielāka.

Fiziskā slodze sievietēm var radīt augstāku sporta traumu risku nekā vīriešiem. Sievietēm ir smalkāks skelets, mazāka muskuļu masu, zemāka organisma funkcionālā kapacitāte, individuālas ķermeņa īpatnības, kontracepcijas nepieciešamība un sievietēm raksturīgās slimības vai traumas. Mazāka kaulu masa un kaulu blīvums sievietēm rada risku akūtam lūzumam vai pārslodzes radītam stresa lūzumam. Pētījumos sporta medicīnā pierādīts, ka sievietes ķermeņa anatomiskā uzbūve, piemēram, platāks iegurnis un kāju forma, rada biomehāniski lielāku slodzi ceļa un potīšu locītavās pret locītavas virsmas laukumu, palielinot traumu risku, salīdzinājumā ar vīriešiem. Piemēram, priekšējās krusteniskās saites plīsums vai potīšu saišu mežģījums sievietēm ir trīs reizes biežāk. Priekšējās krusteniskās saites plīsumu vairāk novēro meitenēm pusaudzēm 13 līdz 17 gadu vecumā un tas ir saistīts ar pubertātes radītām hormonālām izmaiņām un šo dzimumhormonu ietekmi uz locītavu saišu aparātu. Pēdējos gados priekšējās krusteniskās saites rekonstrukcijas operāciju skaits palielinājies par 59 %. Praksē sievietēm sportistēm bieži novēro arī pleca traumas, ko nosaka palielinātais sievietes ķermeņa plecu joslas un roku muskuļu apjoms un spēks pret piestiprināšanās virsmas laukumu. Neatbilstošs plecu muskulatūras spēks un samazināta plecu locītavas stabilitāte nereti izraisa pleca rotatoru manžetes traumas un pleca sāpju sindromus volejbolistēm, peldētājām un citu sporta veidu pārstāvēm.

Iespējamais grūtniecības norises laiks mēdz sakrist ar sportistes labāk snieguma laiku sportā un ir nepieciešama ģimenes plānošanu. Grūtniecības laikā sievietes spēju veikt fizisko slodzi ietekmē hormonālās, vielmaiņas, sirds un asinsvadu sistēmas funkciju un ķermeņa aprišu izmaiņas. Lai atbalstītu augļa augšanu un attīstību, pastiprinās endokrīno dziedzeru funkcijas, tie ražo estrogēnu, progesteronu, testosteronu, kortizolu, vairogdziedzera hormonu, leptīnu, augšanas hormonu un insulīnu. Ja tiek izsmeltas orgānu darbības dabiskās rezerves noturēt organisma homeostāzi un pastāv papildus faktori, piemēram, nogurdinošs darba grafiks, stress, kāda slimība, sievietei var rasties sūdzības, ko jārisina. Tāpēc, lai grūtniecības laikā turpinātu sportot, jānovērtē sievietes veselības stāvoklis un jāsaņem ginekologa konsultācija. Sporta ārsts konsultē grūtnieci par piemērotu fizisko slodzi. Sievietēm grūtniecēm fiziskās aktivitātes ieteikumi neatšķiras no vispārējiem ieteikumiem. Sievietēm, kuras trenējās grūtniecības pirmajā trimestrī, muskuļu spēks un aerobās spējas, kā arī nākamajos trimestros fiziskā slodze ir jāplāno ar ierobežojumiem. Jebkādu slimību vai izmaiņu gadījumā, katras grūtnieces fiziskā aktivitāte jāizvērtē individuāli, ņemot vērā ieguvumus un riskus. Absolūtās kontrindikācijas fiziskai aktivitātei ir hemodinamiski nozīmīga sirds slimība, slikti kontrolēts paaugstināts asinsspiediens, preeklampsija, restriktīvas plaušu slimības, dzemdes kakla izmaiņas, daudzaugļu grūtniecība, asiņošana, placenta previa pēc 26 grūtniecības nedēļas, smaga anēmija, ar augli saistīti stāvokļi un citi gadījumi. Pēc dzemdībām atgriešanās fiziskajā aktivitātē vēlama, sākot ar trešo mēnesi, sākumā  veicot zemas intensitātes fizisku slodzi un vingrojumus visam ķermenim, tad atgriežoties savā sporta veidā un tikai tad ir trešais posms - atgriešanās pilnībā un dalība sporta sacensībās. Neraugoties uz to, ka skābekļa patēriņš būs tāds pats kā pirms grūtniecības vai pat augstāks, izturības slodzes jāuzsāk pakāpeniski. Līdzīgi arī spēka vingrojumi jāuzsāk pakāpeniski, vispirms pievēršot īpašu uzmanību iegurņa un starpenes muskuļu nostiprināšanai un tikai tad nostiprināt vēdera preses muskulatūru, kājas un rokas. Sporta nodarbībās jāvelk atbilstoša izmēra, krūtis atbalstošs sporta krūšturis, lai tās netraumētu un netiktu traucēta piena veidošanās, ja mazuli baro ar mātes pienu.

Vēl viens svarīgs periods sievietes dzīvē ir menopauze. To raksturo estrogēna līmeņa pazemināšanās, kas var izraisīt izmaiņas ķermeņa uzbūvē, kaulu blīvumā un sirds un asinsvadu veselībā. Šīs izmaiņas var ietekmēt sievietes fizisko aktivitāti, pagarināt atjaunošanos un palielināt traumu risku. Hormonālo izmaiņu rezultātā sievietēm menopauzes vecumā ir arī lielāka iespēja saslimt ar osteoporozi, kas rada risku kompresijas lūzumam. Fiziskā aktivitāte ir svarīgs profilakses un ārstēšanas līdzeklis. Sievietei būtu jāveic rīta vingrošana muskuļu tonusa un kustību koordinācijas uzturēšanai, aeroba izturības slodze sirds un elpošanas sistēmu veselības saglabāšanai un spēka slodze muskuļu masas, spēka un kustību dažādības saglabāšanai.

Individuāli piemērotu treniņu režīmu raksturo tā individuāla atbilstība veselībai, fiziskās sagatavotības līmenim. Sporta ārsts fizisko slodzi treniņu procesā plāno, ņemot vērā sievietes veselības stāvokli, aerobo slieksni, anaerobo slieksni un slodzes zonas. Lai attīstītu visas fiziskās spējas – izturību, ātrumu, spēku, veiklību, lokanību un kustību koordināciju, uzlabotu funkcionālo sistēmu darbību un paaugstinātu organisma adaptāciju fiziskajai slodzei un stresam, slodzes plānošanā var pielietot dažādas treniņu metodes, piemēram: nepārtrauktā metode, pārmaiņus metode ar slodzes intensitātes secīgu maiņu, intervālu metode ar augstas intensitātes īslaicīgiem slodzes intervāliem, atkārtojumu metode, apļa treniņu metode, sacensību metode ar treniņsacensību un sacensību iekļaušanu treniņu procesā.

Literatūra:

1. Anderson E, Durstine JL. Physical activity, exercise, and chronic diseases: a brief review. Sports Med Health Sci. 2019;1(1):3-10. doi: 10.1016/j.smhs.2019.01.003
2. Boling MC, Padua DA, Alexander Creighton R. Concentric and eccentric torque of the hip musculature in individuals with and without patellofemoral pain. J Athl Train. 2009;44(1):7-13. doi: 10.4085/1062-6050-44.1.7
3. De Nardi M, van der Meijden L, Boccia S. Physical activity and mental health: a systematic review and meta-analysis. Sports Med Open. 2021;7(1):30. doi: 10.1186/s40798-021-00306-4
4. Gaskins, A. J., et al. (2016). "Effect of menstrual cycle phase on athletic performance." Med Sci Sports Exerc 48(10): 2106-2113.
5. Grīnberga, D., Velika, B., Pudule, I., Gavare, I. un Villeruša, A., 2017. Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, 2016. gads. Veselību ietekmējošo paradumu pētījumi. Rīga: Slimību profilakses un kontroles centrs. Iegūts no: https://spkc.gov.lv/
   upload/Petijumi%20un%20zinojumi/FINBALT/finbalt_2016_2.pdf [sk. 25.03.2021.].
6. Gualtieri L, Keenan KA, Gravina E, et al. Impact of menstrual cycle phase on athletic performance in female athletes: a systematic review. J Sports Med Phys Fitness. 2020;60(11):1565-1573. doi: 10.23736/S0022-4707.20.11025-7
7. Hewett TE, Myer GD, Ford KR. Anterior cruciate ligament injuries in female athletes: part 1, mechanisms and risk factors. Am J Sports Med. 2006;34(2):299-311. doi: 10.1177/0363546505284183
8. Stavrou, S., et al. (2016). "The effect of menstrual cycle phase on exercise performance in eumenorrheic women: a systematic review and meta-analysis." Journal
9. Stricker PR, Gamble K, Vogel RA. Exercise and cognitive function in older women: a review of the literature. J Clin Med. 2018;7(9):E253. doi: 10.3390/jcm7090253
10. Sung E, Han A, Hinrichs T, Vorgerd M, Manchado C, Platen P. Effects of follicular versus luteal phase-based strength training in young women. Springerplus. 2014 Nov 11;3:668. doi: 10.1186/2193-1801-3-668. PMID: 25485203; PMCID: PMC4236309.
11. Tenforde AS, Carlson JL, Chang A, Sainani KL, Shultz R, Kim JH. Association of the menstrual cycle with anterior cruciate ligament injuries in women athletes. Am J Sports Med. 2016;44(9):2239-2246. doi: 10.1177/0363546516655181
12. Tipton, K. D. (2015). "Nutritional support for exercise-induced adaptations in muscle mass and strength." Frontiers in nutrition 2: 1-13.

Foto: Shutterstock

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2023. gada marta numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!