Sandra Rozenštoka, Gundega Akuratere: Peldēšana atklātās ūdenstilpēs

71% zemes virsmas klāj ūdens, no tā 96% ir sāls ūdens okeānos. Dabā ūdens ir  tvaiku veidā, šķidrā veidā upēs un ezeros, sasalis ledājos un zemē kā augsnes mitrums. Arī cilvēka ķermeni aptuveni 60% ir ūdens. Tas nekad nestāv uz vietas. Pateicoties nepārtrauktam ciklam, ūdens pastāvīgi pārvietojas un pārveidojas - no vienas vietas otrā, no vienas formas citā. Esam lutināti ar iespēju izvēlēties, kurās atklātās ūdenstilpēs peldēt.

Peldēšana atklātās ūdenstilpēs literatūrā definēta kā peldēšana, kas norisinās āra apstākļos tādās ūdenstilpēs kā okeāni, jūras, ezeri un upes. 1810. gadu, kad slavenais dzejnieks un politiķis Lords Bairons (Lord Byron) peldēja no Eiropas uz Āziju pāri Dardaneļu šaurumam (toreiz pazīstama kā Hellesponts), uzskata par laiku, kad aizsākta mūsdienīga peldēšana atklātās ūdenstilpēs. Atēnās 1896. gadā Olimpisko spēļu laikā pirmo reizi notika peldēšanas sacensības un  līdz 1908. gadam tās norisinājās tikai atklātos ūdeņos. 2000. gadā peldēšana atklātā ūdenī atsākās Olimpiskajās spēlēs ar pirmo Olimpisko triatlonu Sidnejā, Austrālijā.

Peldēšanai kā vissezonu fiziskajai aktivitātei ir vairākas zinātniski pierādītas pozitīvas īpašības. Tas ir individuālais un komandu, olimpiskais un paralimpiskais sporta veids ar simetrisku un ciklisku augstas dinamikas un vidējas statiskas fizisko slodzi bez vecuma, dzimuma un svara ierobežojuma. Tas stabilizē nervu sistēmas darbību, uzlabo kustību koordināciju un darbaspējas. Pacientiem pēc traumām vai ar dažādām slimībām, piemēram, artrītu, peldot tiek nodarbinātas arī artrīta skartās locītavas. Šāda slodze nepastiprina sūdzības un simptomus, bet gluži pretēji, var tos samazināt. Peldēšana spēj mazināt arī trauksmi, depresijas simptomus un uzlabot garastāvokli. Vingrošana ūdenī var uzturēt un uzlabot grūtnieču fizisko un garīgo veselību. Pētījumu dati liecina, ka cilvēkiem labāk patīk nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm ūdenī nekā uz sauszemes. Viņi var ilgāk būt fiziski aktīvi bez pastiprinātas piepūles vai locītavu un muskuļu sāpēm.

Laikapstākļiem un ūdens temperatūrai kļūstot siltākai, aizvien vairāk cilvēku ir gatavi atklāt peldēšanas sezonu. Lai tas izdotos pēc iespējas veiksmīgāk, jāņem vērā daži drošības un loģistikas faktori. Peldēšana atklātos ūdeņos var būt saistīta ar ekstremāliem vides apstākļiem (ūdens temperatūra, paisumi, straumes un viļņi), kas kopumā ietekmē sniegumu, tostarp taktiku un tempu. Tāpēc regulāri jāpārbauda organisma veselība un adaptācija fiziskai slodzei, atbilstoši jātrenējas ar piemērotu slodzi un pareizu peldēšanas tehniku, jāattīsta lokanība plecu locītavās, lai vieglāk pārvarētu ūdens pretestību un jānostiprina ķermeņa dziļā muskulatūra, lai spētu pareizi saglabāt ķermeņa centru kustības laikā.

Piekļūšana un izkļūšana no izvēlētās ūdenstilpes - daudzus ezerus un upes ieskauj kalni vai stāvi krasti. Ja pie interesējošās ūdenstilpes nav viegli piekļūt un izkļūt no tās, tad ir augsts traumu risks, visticamāk, nav vērts riskēt un iekļūt ūdenī, ejot pa slideniem akmeņiem. Nonākot ūdenī jāpārliecinās, ka pēc peldēšanas varēs no tā arī izkļūt. Gan jūrā, gan upēs un ezeros ir dažāda veida straumes formas. Vietā, kurp dodaties peldēt, tās ir jāpārzina, - kādas un kur tās ir. Var runāt ar vietējiem iedzīvotājiem un noskaidrot aktuālo informāciju par valdošajām straumēm, to stiprumu, virzienu un, vai paredzētajā virzienā mēdz veidoties atvari un virpuļi.

Laika apstākļi -  pirms dodaties peldēties atklātā ūdenī, vienmēr jāpārliecinās par laika apstākļiem. Pēkšņs pērkona negaiss vai vēja stipruma pieaugums var padarīt peldēšanu bīstamu. Peldoties atklātos ūdeņos, it īpaši jūrā, pirms peldēšanas svarīgi uzzināt to ietekmējošus faktorus: vēja ātrumu un virzienu, viļņu augstumu, ūdens līmeni, temperatūru un straumes ātrumu, attiecīgi plānojot, lai izvairītos no bīstamām situācijām vai atbilstoši un pārdomāti tām sagatavotos.

Piestātnes un aizsprosti - cilvēku radītas konstrukcijas, piemēram, moli, aizsprosti, piestātnes un laipas var radīt ļoti bīstamas straumes un peldēšanas apstākļus. Lai gan pievilcīgi, zemie aizsprosti var būt īpaši bīstami, jo tos grūti pamanīt. Tajos  iespējami zemūdens šķēršļi un negaidītas zemūdens straumes, kas peldētājiem ir ļoti bīstamas. Pirms peldēšanas nepieciešams veikt nākamās peldvietas izpēti, jāvēro, cik daudz citu atpūtnieku ir izvēlētajā peldēšanās vietā, piemēram, peldētāju, laivotāju vai makšķernieku. Intensīva laivu satiksme var izraisīt potenciāli bīstamu peldi, it īpaši, ja laivotāji vai makšķernieki peldētāju nepamana.

Ūdens kvalitāte - ne visur ūdens ir pietiekami tīrs, lai tajā varētu peldēties. Latvijā šobrīd ir 58 oficiālas peldvietas, kurās ūdens kvalitāti 2022. gada peldsezonā kontrolē par valsts līdzekļiem. Kvalitātes monitorings un analīžu rezultāti pieejami Veselības inspekcijas mājas lapā. Ja peldēšanai izvēlētajā ūdenstilpē vizuāli novērojama netipiska ūdens krāsa, virsmas aktīvās vielas (noturīgas putas), peldoši un citi atkritumi ūdenī, naftas produkti, fitoplanktona aļģu (zilaļģu vai zaļaļģu) masveida savairošanās – ūdens ziedēšana, tad šādā ūdeni peldēt nav ieteicams.

Uzsākot peldēšanu atklātos ūdeņos, svarīgi atcerēties, ka šāda veida peldēšana atšķirsies no peldēšanas baseinā. Baseinā var apgūt peldēšanas tehniku un gūt pārliecību. Peldēšana baseinā ir kontrolēta, jo ūdens ir dzidrs, attālums līdz baseina malām nav liels, ir daudz indikatoru, kas palīdz peldēt taisni un nenomaldīties no mērķa. Celiņu atdalītāji izvietoti visā baseina garumā, nogurstot, gar baseina sienām ir kāpslis, lai atpūstos. Atklātā ūdenī peldētājam nav indikatoru, kas vadītu pareizajā virzienā, svarīgi iemācīties peldēt taisnā virzienā, tāpēc peldēšanas laikā jātrenējas raudzīties uz priekšu, lai attālumā atrastu marķieri, pēc kura vadīties. Lielākā daļa cilvēku pamana koku vai nelielu orientieri un izmanto to kā norādījumu, kurp peldēt. Atklāto ūdens peldēšanas sacensību laikā peldētājam jāprot apgriezties peldēšanai pretējā virzienā, bieži jāapgriežas ap boju, - sacīkstēs  dažreiz pat vairāk nekā vienu reizi. Praktizējot šo iemaņu baseinā, pārliecinieties, ka nepieskaraties sienām vai peldbaseina dibenam. Atklātā ūdenī tas jāpraktizē, peldot ap ūdens bojām, ja tas ir droši, vai peldot apkārt kādam no draugiem, ar kuru kopā peldat.

Atklātā ūdenī ieteicama elpošana uz abām pusēm vai divpusēja elpošana. Šāds elpošanas veids nepieciešams, lai peldēšanas laikā būtu iespējams elpot pretēji viļņu virzienam un izvairīties no ūdens nokļūšanas elpceļos. Elpošana, peldot  atklātā ūdenī, ir tāda pati kā, peldot baseinā: izelpo gaisu zem ūdens caur muti, pagriežot galvu ar pleciem uz sāniem un ieelpo caur muti, pēc tam pagriež galvu ar pleciem atpakaļ zem ūdens, bet to jāiemācās darīt gan uz labo, gan  kreiso pusi.

Atrodoties ūdenī, uz cilvēka ķermeni iedarbojas dažādi spēki, piemēram, cēlējspēks, smaguma spēks, vilkmes spēks un pretestības spēks, šo spēku ietekme gan palīdz, gan palēnina peldējuma ātrumu, tāpēc pareiza tehnika ir svarīga, lai peldējums būtu pēc iespējas efektīvāks. Peldētājam jācenšas saglabāt tādu ķermeņa pozīcija, lai maksimāli samazinātu kustības virzienam perpendikulāri vērstā ķermeņa šķērsgriezuma laukumu. Šādu stāvokli var sasniegt, ja ķermenis novietots horizontāli. Lai veidotu pēc iespējas lielāku peldēšanas paātrinājumu, veicot iršanos, plaukstas un pēdas jānovieto tā, lai perpendikulāri pret kustības virzienu vērstais laukums būtu pēc iespējas lielāks. Peldot sālsūdenī, peldētājam ir vieglāk noturēties uz ūdens virsmas nekā saldūdenī. To veicina Arhimēda cēlējspēks. Peldēšanas veidi ir dažādi (krauls uz krūtīm, krauls uz muguras, brass, tauriņstils), literatūrā norādīts, ka labākais veids kā peldēt atklātos ūdeņos, ir veids, ko peldētājs tehniski prot vislabāk. Kraulu uz krūtīm raksturo kā visātrāko peldēšanas veidu, tāpēc to arī izmanto visbiežāk. Peldot šajā veidā atklātos ūdeņos, atšķirībā no peldēšanas baseinā, iršanās biežumam jeb kadencei un vēziena ātrumam jābūt lielākam, nekā peldot baseinā. Tas palīdz ūdenī saglabāt pareizu ķermeņa pozu. Svarīgi apsvērt peldtērpa, speciālo peldēšanas apavu un peldbriļļu lietošanu.

Peldētājam atklātos ūdeņos obligāti jāapgūst arī citi peldēšanas stili un veidi, piemēram, brasa peldējums un īpaši svarīgi - peldējums uz muguras, jo tas patērē mazāk enerģijas nekā brīvais stils un var palīdzēt situācijās, ja rodas problēmas, vai ir vēlme atpūsties. Šādas prasmes noderēs arī, ja nākas saskarties ar muskuļu krampjiem. Krampji, kas rodas peldētājiem, ir līdzīgi krampjiem, kas var rasties jebkuram sportistam. Šādas situācijas sportistiem ir biežas un tās ataino kā ar vingrinājumiem saistītus muskuļu krampjus, kas ir īslaicīga, bet intensīva un sāpīga patvaļīga skeleta muskuļu kontrakcija, kas rodas fiziskās aktivitātes laikā vai drīz pēc tās. Muskuļu krampji peldēšanas laikā, īpaši kāju krampji, peldētājiem ir ļoti izplatīt. Šādu krampju rašanās iemesls visbiežāk saistīts ar dehidratāciju vai elektrolītu līdzsvara traucējumiem, fiziskās sagatavotības trūkumu, pārmērīgu muskuļu slodzi un nogurumu, kā arī zemu ūdens temperatūru. Ja sacensību vai treniņu laikā rodas šāda situācija, jāmaina peldēšanas veids, piemēram, no kraula uz krūtīm, pārejot peldējumā uz muguras, izstiepjot un masējot muskuļus, kuros ir krampji un apkārtējo zonu ap tiem. Ja krampji nepāriet, jācenšas lēnām nokļūt krastā, lai izmasētu un pastieptu šos muskuļus, kā arī padzertos.

Pirms peldēšanas atklātā ūdenī, tāpat kā pirms jebkura cita treniņa, jāveic iesildīšanos uz sauszemes. Tā palīdz sagatavot un adaptēt ķermeni fiziskai slodzei, ūdens videi un zemākai temperatūrai. Sagatavot ķermeni aktivitātēm ūdeni, palīdzēs lēns skrējiens gar krastu, dinamiska stiepšanās, dažāda veida vingrojumi. Pēc peldes noteikti jāatsildās.

Ja peldēšana atklātos ūdeņos ir jauns fizisko aktivitāšu veids, drošības apsvērumu dēļ, vēlams atrast peldēšanas treniņu partneri, ar kuru kopā jāplāno peldēšana pirms došanās ūdenī. Treniņu partneris var palīdzēt peldēt taisnāk, jo būs kāds, kam peldēt paralēli. Gatavojoties sacensībām, peldēšana blakus kādam ir labs veids kā simulēt sacensību apstākļus, kur jāprot peldēt starp citiem sportistiem. Treniņu partneris var palīdzēt arī kādā bīstamā situācijā, tāpēc iesaka veidot kādu signālu jeb zīmju valodu peldētāju starpā, lai nokļūstot šādā situācijā, būtu zināms kā rīkoties. Ja treniņu partneri nav iespējams atrast, pirms sākt peldēt atklātos ūdeņos, vienmēr kādam jāpastāsta, kurp dodaties un kad atgriezīsieties.

Ja atrodoties peldvietā novērojat negadījumu, par to nekavējoties jāziņo Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, zvanot pa tālruni 112.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2022. gada jūliija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!