Saindējies un slīcis – padomi neatliekamajā palīdzībā

Latvijā ik gadu noslīkstot iet bojā vidēji 171 cilvēks. Dinamika pēdējos trijos gados ir tikai augusi – no 157 bojāgājušiem 2012. gadā līdz 194 noslīkušajiem 2014. gadā. 2015. gadā ir noslīkuši jau teju 70 cilvēki un pat septiņi vienā dienā. Skaitļi ir satraucoši, taču sabiedrības un valsts uzmanība ir pārāk niecīga.

Tikpat ievērības cienīga ir saindēšanās ar dažādām ķīmiskajām vielām, tostarp ar alkoholu, kas ir populārākais ķīmisko elementu savienojums, ar kuru dažādi sabiedrības slāņi mēdz sevi bendēt. Protams, neiztrūkstošs ir arī abu iepriekš minēto situāciju savienojums – slīkšana kombinācijā ar alkoholu. Par to arī raksta turpinājumā.

Slīkšana

Raksta sākumā – par slīkšanu. Kā jau iepriekš minēju, šī problēma mūsu valstī (un ne tikai) ir visai populāra – noslīkt mēģina ikkatrs, kam nav slinkums aiziet līdz tuvākajai ūdenstilpei un ielēkt tajā uz galvas. Dažiem tas izdodas, citam mazāk veiksmīgi, citam nesanāk un paliek starp dzīvajiem un netraumētajiem. Latvijā līdz šim nav veidoti kampaņveidīgi pasākumi Peldies droši, jo valsts šai problēmai nav atradusi līdzekļus. Visa problēma ir uzgrūsta jau tā noslogotajam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) un dažu pašvaldību policijas nodaļām, kas nodarbojas ar glābšanu uz ūdeņiem savas pašvaldības teritorijā, protams, tikai atsevišķās ūdenstilpēs.

Lai nenoslīktu, jāievēro pavisam vienkāršas lietas, kuras jebkurš cilvēks spēj izpildīt, pat nepieliekot īpašas pūles:

• ieteicams peldēties tikai tajās vietās, kas ir apstiprinātas kā oficiālās valsts peldvietas un kur ir nodrošināts glābšanas dienests uz ūdeņiem;
• pirms dodaties ūdenī, izlasiet un iegaumējiet drošības noteikumus, ja tādi ir pieejami;
• nepeldieties alkohola reibumā;
• neleciet ūdenī uz galvas;
• nemēģiniet pārpeldēt ezeru, upi vai jūru;
• bērni pie ūdens drīkst atrasties tikai stingrā vecāku uzraudzībā;
• bērniem, atrodoties pie ūdens, jālieto peldlīdzekļi, piemēram, uzroči;
• nodarbojoties ar ūdens sportu, ievērojiet visus drošības noteikumus;
• nepārvērtējiet savas spējas!

Lai cik tas būtu elementāri, taču atrodas vidējais latvietis vecumā no 15 līdz 35 gadiem, kuram manis iepriekš rakstītais šķiet mazsvarīgs tieši tāpat kā ģimene, kas gaida viņu mājās. Viņam svarīgāk ir parādīt saviem draugiem bravūru, pirms tam, protams, iztukšojot divlitreni ar stiprināto dzērienu. Šādu piemēru ir desmitiem un pat simtiem. Katru dienu jebkurā peldvietā var sastapt desmitiem iereibušu cilvēku.

Ja, atrodoties peldvietā, redzat kādu slīkstam, tad ir būtiski ievērot vairākus priekšnosacījumus. Pirmkārt, jāpievērš apkārtējo cilvēku uzmanība. Nekad ūdenī nedodieties viens, jo slīcēja glābšana ir bīstama arī paša glābēja dzīvībai. Lūdziet apkārtējiem saukt pēc palīdzības, zvanīt uz glābšanas dienestu. Pēc tam paskatieties apkārt, vai nav kāds peldošs priekšmets (bumba, matracis vai kaut vai tukša plastmasas pudele, koks, virve), ko padot slīkstošajam cilvēkam. Ja nav, tad rūpīgi jāizvērtē savas spējas glābt slīcēju. Ja ir pieņemts lēmums glābt slīkstošo, tad peldot jātur galva virs ūdens, lai uzturētu vizuālu kontaktu ar slīcēju un tajā brīdī, kad cilvēks pazūd zem ūdens, varētu nofiksēt vietu, kur viņš ir pazudis. Slīcējam visdrošāk tuvoties no mugurpuses, kad viņš neredz glābēju, un satvert aiz padusēm ar iztaisnotām rokām un stingri turēt, tad mēģināt evakuēt no ūdens. Ja cilvēks ir bezsamaņā, tad, virzoties uz krastu, jātur viņa galva virs ūdens, lai mazinātu ūdens daudzumu, kas var nonākt elpceļos. Kad cilvēks nogādāts krastā, ir jāizvērtē dzīvības pazīmju esamība – jānogulda uz cieta pamata, atkārtoti jāpārbauda reakcija, tas, vai slīkušais ir pie samaņas (skatiet shēmu). Ja nav, tad, atliecot viņa galvu un izvirzot apakšžokli, jānovērtē elpošana. Elpošanu novērtē ar trīs maņām – redzi, dzirdi un sajūtām: ar acīm redz krūškurvja kustības, ar ausi dzird elpošanas skaņas, ar vaigu jūt silta gaisa plūsmu. Ja cilvēks elpo, tad viņš jānogulda stabilā sānu guļā. Ja ne – jāsāk atdzīvināšanas pasākumi, veicot 30 krūškurvja kompresijas. Krūškurvis vizuāli jāsadala uz pusēm un viduspunktā jāliek stiprākās rokas plaukstas pamatne, tad jāuzliek otra roka tā, lai augšējās rokas plaukstas locītavā veidotos 90 grādu leņķis un glābēja pleci būtu virs cietušā viduslīnijas. Krūškurvja kompresijas jāveic droši – to dziļums ir apmēram 4–6 cm jeb 1/3 daļa no krūškurvja. Pēc 30 krūškurvja kompresijām divreiz veic elpināšanu no mutes mutē. Elpināšanu drīkst neveikt, ja nav pieejami individuālie aizsardzības līdzekļi, piemēram, elpināšanas maska. Nelietojot elpināšanas masku, glābējs var nonākt saskarē ar cietušā atvemtajām masām vai pat asinīm un pastāv augsts inficēšanās risks ar dažādām slimībām, piemēram, hepatīts. Slīcēja glābšanā ļoti būtiski ir pirmajās minūtēs nodrošināt skābekļa piekļuvi organismam, jo galvenais nāves iemesls ir tieši skābekļa trūkums. Atdzīvināšanas pasākumi jāveic līdz brīdim, kad atjaunojas dzīvības pazīmes – parādās elpošana, kas norāda uz asinsrites esamību; kad ierodas VUGD vai neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde; kad glābēja spēki ir izsīkuši. Veicot atdzīvināšanas pasākumus, to efektivitāte krītas apmēram pēc divām minūtēm, tāpēc ir būtiski, lai atdzīvināšanu spētu veikt vairāki cilvēki, nomainot cits citu.

Saindēšanās

Gandrīz ikviena ķīmiska viela, kas nonāk cilvēka organismā, izraisa saindēšanos, taču tās izpausmes var būt dažādas – no pilnīgi niecīgas, ko ārēji nevar manīt, līdz pat izteiktai simptomātikai. Katrs organisms uz ķīmisku vielu reaģē individuāli.

Pati populārākā saindēšanās Latvijā ir saindēšanās ar alkoholu. Ik dienu Latvijā simtiem un pat tūkstošiem cilvēku nonāk saskarē ar alkoholu – pat viena glāze stiprinātā dzēriena jau izraisa saindēšanos un noteiktu organisma reakciju uz to. Mūsdienās vārdu salikums “saindēšanās ar alkoholu” gan tiek lietota situācijās, kad cilvēks ir “pāršāvis pār mēru” un neadekvātā uzvedība ir pārvērtusies par visas sabiedrības ignorēšanu dziļā miegā. Šāda situācija pašam alkohola lietotājam ir īpaši bīstama tad, ja sākās vemšana un elpceļi nav nekādi pasargāti. Tāpēc šādā gadījumā cilvēks būtu jānogulda stabilā sānu pozā un jāļauj viņam izgulēties. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde pa numuru 113 ir jāsauc tikai tajās situācijās, kad “pāršaušana pār mēru” ir beigusies ar pilnīgu refleksu zudumu un cilvēks nereaģē pat uz sāpju kairinājumu.

Nonākot saskarē ar sadzīves ķīmiju – ja ir iedzerts, piemēram, kanalizācijas tīrīšanas līdzeklis vai kāda cita ķīmiska viela, kas tiek lietota sadzīvē, – tad obligāti jāzvana pa tālruni 113 un jāsauc NMP brigāde. Nepareizs ir mīts par vemšanas izraisīšanu, kā arī par piena dzeršanu. Izraisot vemšanu, var panākt atkārtotu ķīmiskās vielas ietekmi uz barības vadu, kā arī tā var nonākt elpceļos un radīt vēl nelabvēlīgāku efektu.

Ja norīti medikamenti, kas nav jums paredzēti ārstnieciskos nolūkos, vai arī ķīmiskas vielas, kuras nav izraisījušas tūlītējus dzīvībai svarīgo orgānu funkciju traucējumus, par to, kā rīkoties, var iegūt informāciju Saindēšanās un zāļu informācijas centrā pa tālruni 67042473, kas darbojas 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā. Zvanot uz šo numuru, būtiski ir identificēt ķīmiskās vielas nosaukumu uz iepakojuma un prast nosaukt. Ja ķīmiskā viela nav zināma, vai arī ja norīti medikamenti veselībai vai dzīvībai bīstamā daudzumā, tad vienīgā iespēja ir izsaukt NMP brigādi.

Ļoti svarīga ir saindēšanās profilakse, it īpaši, ja runājam par bērniem. Ja bērns nonāk saskarē ar ķīmiskām vielām vai tās norij, tas var atstāt nelabvēlīgas sekas uz visu viņa dzīvi. Tāpēc jebkura potenciāli bīstama ķīmiska viela, kas ir pieejama mājās, ir jāglabā bērniem nepieejamā vietā.

Rakstu lasiet arī 2015. gada septembra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!