Kā pasargāt sava bērna veselību un pat dzīvību

Šis raksts veltīts mūsu sabiedrības nākotnei – bērniem. Bērns jau no savām pirmajām dzīves sekundēm sāk iepazīt pasauli un mācīties dzīvot. Dažkārt vecāki nemaz neapjauš to, cik svarīga ir viņu loma šī mazā cilvēka attīstībā. Ik gadu dažādu iemeslu dēļ vairāk nekā 40 tūkstoši bērnu tiek nogādāti ārstniecības iestādēs. Šis raksts būs veltīts tam, kā pasargāt sava bērna veselību un pat dzīvību.

Bērnu traumatisms ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc tiek saukta neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde. Ik gadu vairāk nekā 10 tūkstoši bērnu cieš no dažādām traumām – sākot no elementāriem nobrāzumiem, līdz pat nopietnām traumām, kas prasa ilgstošu un nopietnu ārstēšanu. Gūtās traumas veidu būtiski ietekmē bērna vecums un vecāku intelekts.

Sadzīves traumas

Par sadzīves traumu tiek saukta tāda trauma, kas tiek gūta dažādos sadzīviskos apstākļos, kā, piemēram, lēkāšana pa batutu, braukšana ar skrituļslidām vai vienkārši kritiens. Bieži vien, ja bērns guvis sadzīves traumu, vainīgi ir paši vecāki. Gūtās traumas veids būtiski korelē ar bērna vecumu – bērniem vecumā no viena līdz trīs gadiem biežāk gadās aizrīties, savukārt vecumā no 7 līdz 14 gadiem būtiski pieaug lūzumu skaits. Protams, pasargāt bērnu no traumas ir grūti, taču no pirmās dzīves dienas bērnam ir jāmāca, kā pasargāt sevi, savu veselību.

Sasitumi, nobrāzumi, lūzumi

Dažādi sasitumi, nobrāzumi un lūzumi ir biežākais traumu veids, kāds tiek gūts bērniem dažādos vecumos. Vislielākais gadījumu skaits ir bērniem vecumā no 7 līdz 14 gadiem. Šis ir tas vecums, kad bērns sāk apzināties savas spējas un kļūst nedaudz pārgalvīgs. Skrituļošana, braukšana ar velosipēdu, lēkāšana uz batuta, kā arī citas aktivitātes, ko bērns ir spējīgs veikt, bieži vien noved pie traumas. Šajā kontekstā nozīme ir tam, ka vecāki skatās uz drošības noteikumu ievērošanu.

Skumīgi ir tas, ka vecāki nepievērš pietiekamu uzmanību tam, ka bērns jau no pašas mazotnes ir jāmāca, ka, braucot ar riteni, jāvelk ķivere, ka, braucot ar skrituļslidām, jālieto gan ķivere, gan arī roku, ceļu un elkoņu sargi. Lēkājot pa batutu, tam ir jābūt aprīkotam ar aizsargājošu sietu. Visbiežāk trauma tiek gūta aiz neuzmanības, pārgalvības vai neievērojot drošības noteikumus.

Ja gūta galvas trauma, tad svarīgi ir izvērtēt traumas gūšanas apstākļus. Ja ir aizdomas par augstas enerģijas traumu (braukšana ar velosipēdu, izkrišana no batuta vai kritiens no augstuma), tad bērns ir jānovieto pusguļus ar nedaudz piepaceltu galvgali (apmēram 30 grādu leņķī) un jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība pa tālruņa numuru 113. Ja trauma ir bijusi šķietami maznozīmīga, tad bērns jānovēro – ja kļūst miegains, apātisks, sākas vemšana, tad noteikti jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība pa numuru 113 un bērns jānogādā ārstniecības iestādē. Ja ir bijis samaņas zudums, tad tas norāda uz galvas smadzeņu satricinājumu.

Runājot par lūzumiem, izmežģījumiem un sasitumiem, vecākiem noteikti nav jāmēģina atšķirt traumas veidu. Šajā gadījumā runa ir par traumām, pēc kurām izveidojies rokas vai kājas pietūkums, deformācija un kustību ierobežojumi. Ja ir rokas trauma no plaukstas līdz elkoņa locītavai, tad var lietot trīsstūrveida lakatiņu, lai iesietu tajā roku, taču, ja ir traumēts augšdelms un/vai kāja visā tās garumā, tad jānodrošina bojātās ekstremitātes nekustīgums un bērns jānogādā ārstniecības iestādē, saucot neatliekamo medicīnisko palīdzību pa numuru 113.

Visbūtiskākā ir traumu profilakse. Vecāki, atcerēsimies, ka drošība vienmēr ir pirmajā vietā!

Termiskas traumas

Termiskas traumas var iedalīt divās lielās grupās – augstas un zemas temperatūras izraisītas termiskas traumas.

Vispirms par augstas temperatūras izraisītajām termiskajām traumām. Apdegums un applaucējums ir karstuma izraisīts ādas virsējo un dziļāko slāņu bojājums. Bērna āda ir ļoti jutīga pret augstas temperatūras ietekmi, un bērnam krūze karstas tējas ir tas pats, kas pieaugušajam spainis ar karstu ūdeni. Bērns noteikti ir jāpasargā no iespējas gūt termisku traumu.

Ja ir bijusi saskare ar karstu priekšmetu vai uzlijis verdošs ūdens vai cits šķidrums, tad vissvarīgākais ir pēc iespējas ātrāk sākt dzesēšanu ar vēsu tekošu ūdeni. Ūdenim ir jābūt istabas temperatūrā – ap 15–22 grādiem (tā, lai paliekot roku zem tekoša ūdens, nerastos nepatīkamas sajūtas). Dzesēšana jāveic vismaz 10 minūtes. Tās laikā, ja iespējams, atbrīvo bojāto vietu no apģērba, novelk gredzenus un ķēdītes. Pēc dzesēšanas svarīgi ir novērtēt bojātās vietas laukumu. Ja tā ir lielāka par bērna plaukstu, tad bērns ir obligāti jānogādā ārstniecības iestādē. Ārstējot plašu apdegumu mājas apstākļos, var radīt nelabvēlīgas sekas bērna veselībai – apdegušās vietas iekaisums, izteiktāka rētaudu veidošanās, kā arī dažādu citādu komplikāciju izveidošanās. Termiski ādas bojājumi bērniem vecuma grupā no 1 līdz 3 gadiem ir līdz pat četrām reizēm biežāk nekā citās vecuma grupās.

Aizrīšanās

Aizrīšanās ir svešķermeņa nonākšana augšējos elpošanas ceļos, kas izraisa bērna smakšanu. Būtiski svešķermeņa nonākšana elpceļos pieaug bērniem vecumā no viena līdz trīs gadiem. Tas ir izskaidrojams ar to, ka bērns šajā vecumā aktīvi sāk kustēties un iepazīt pasauli. Cilvēka evolūcija to ir pierādījusi, ka viņa attīstība vienmēr notiek caur muti – viss, kas ir interesants, saistošs, sākumā jāpagaršo, pēc tam jāapskata. Tāpēc pieaug risks svešķermenim nonākt elpceļos. Vecākiem jāapzinās tas, ka mājoklim (vietai), kurā bērns atrodas, ir jābūt drošam. Uz grīdas vai bērnam sasniedzamā vietā nedrīkst atrasties lietas, kas sastāv no sīkām detaļām un kas ir viegli atdalāmas viena no otras, līdz ar to varam pasargāt no iespējamas aizrīšanās. Aizrīties var ar visu, arī ar šķidrumu un barību – pēdējais biežāk gadās bērniem līdz gada vecumam, kad bērns mācās rīt un mācās arī ēst cietāku barību par mātes pienu. Ja ir notikusi aizrīšanās, vispirms jānovērtē aizrīšanās smagums – ja bērns spēj klepot, runāt, tad ļaujam viņam pašam tikt galā ar šo situāciju, taču, ja stāvoklis ir smags un bērns nespēj ievilkt vai izpūst gaisu, tad viņam noteikti jāpalīdz. (Skat. shēmu raksta beigās.)

1. Jāsāk ar neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izsaukšanu pa numuru 113

2. Tad mazu bērnu, kuru var paņemt uz rokām, pagriež ar seju uz leju un novieto uz rokas, mutē ieliekot trešo pirkstu, un izdara piecus grūdienveida sitienus starp lāpstiņām (1. attēls), ja šis paņēmiens nav efektīvs, tad griež bērnu otrādi un, turot uz rokas un fiksējot plaukstu savā rokā, otru roku novieto nedaudz virs saules pinuma un izdara piecas grūdienveida kustības virzienā uz galvu (2. attēls), tā radot spiedienu plaušās un izspiežot svešķermeni. Svarīgs nosacījums ir, ka rokai, ar kuru tiek turēts bērns, jābūt uz cieta nekustīga pamata un galvai jābūt zemāk par ķermeni. Vislabāk to darīt, sēžot uz ceļiem uz zemes un roku atbalstīt uz kājas (1. un 2. attēls).

1. attēls. Novieto bērnu uz savas rokas ar seju uz leju, ko atbalsta uz cieta pamata. Ar apakšējās rokas vidējo pirkstu tur atvērtu muti un ar otras rokas plaukstas pamatni veic piecus grūdienveida sitienus pa muguru starp lāpstiņām virzienā uz galvu.

2. attēls. Ja neizdodas svešķermeni evakuēt ar iepriekšējo paņēmienu, tad apgriež bērnu ar seju pret sevi, turot to uz savas rokas tā, lai galva atrodas apakšējās rokas plaukstā, tad otru roku novieto uz saules pinuma (vieta, kur savienojas ribu loki) un veic piecas krūškurvja kompresijas virzienā uz galvu, tā radot spiedienu plaušās un mehāniski izspiežot svešķermani. Svarīgi, lai zīdaiņa galva būtu zemāk par pārējo ķermeni.

Ja bērns ir lielāks, aizrīšanās gadījumā rīkojās tāpat kā ar pieaugušo – sākumā noliec bērna ķermeni uz priekšu, ar vienu roku no priekšpuses fiksē krūškurvi un ar otru roku izdara piecus grūdienveida sitienus starp lāpstiņām (3. attēls). Ja šis paņēmiens nav efektīvs, tad jānostājas bērnam aiz muguras, viena plauksta, saņemta dūrē, jāuzliek viduspunktā starp nabu un saules pinumu un jāveic piecas grūdienveida kustības virzienā uz galvu (4. attēls).

3. attēls Noliecot bērnu uz priekšu, ar vienu roku fiksējiet krūškurvi, ar otru veiciet piecus grūdienveida sitienus starp lāpstiņām virzienā uz galvu.

4. attēls. Nostājieties bērnam aiz muguras, ar abām rokām aptveriet bērnu, vienu plaukstu, saliektu dūrē, lieciet viduspunktā starp nabu un saules pinumu, otru roku lieciet virsū, un veiciet piecus uzspiedienus virzienā uz galvu, tā radot spiedienu plaušās un mehāniski izspiežot svešķermeni no elpceļiem.

3. Šādi, pamīšus veicot gan vienu, gan otru paņēmienu, palīdzam bērnam atklepot svešķermeni, savukārt, ja bērnam izzūd dzīvības pazīmes, jāsāk atdzīvināšanas pasākumi.

Saindēšanās

Saindēšanās arī ir atkarīga no bērna vecuma – var būt neapzināta saindēšanās un iespējama arī apzināta sevis bendēšana. Bērni vecumā līdz trīs gadiem lielākoties saindējās neapzināti, savukārt pusaudža vecumā saindēšanās notiek daļēji apzināti. Noteikti jautājums, kāpēc daļēji apzināti?! Pusaudzim diemžēl mūsu valstī pastāv iespēja iegādāties alkoholu, un viņš ļoti labi zina, ko pērk, taču neapzinās, kādas sekas tas rada. Vispirms katram vecākam ir jāapzinās, cik un kādas vielas tiek glabātas mājā un cik tās ir pieejamas viņa bērnam. Svarīgi ir runāt par saindēšanās profilaksi – padarīt mājokli bērnam drošu. Visam, kas nav piemērots lietošanai bērna uzturā, jābūt novietotam vietā, kur bērns to nevar sasniegt. Vislabāk sadzīves ķīmiju, medikamentus, arī bezrecepšu, un tamlīdzīgas lietas novietot slēgtā skapī augstu virs zemes. Ja bērns ir nonācis saskarē ar kādu no šīm vielām, reakcijai jābūt nekavējošai. Ja ir bijusi darīšana ar sadzīves ķīmiju (piemēram, iedzerts kanalizācijas tīrīšanas līdzeklis), tad nekavējoties jāzvana neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruņa numuru 113 un šī viela noteikti jāidentificē. Vielas identifikācija ir viens no svarīgākajiem palīdzības sniegšanas etapiem, jo mediķiem noteikti jāzina, kā rīkoties saindēšanās gadījumā. Nedrīkst izraisīt vemšanu vai kā citādi mēģināt dabūt šo ķīmisko vielu ārā no ķermeņa, tas var stāvokli daudzkārt pasliktināt. Arī piens nav līdzeklis, ar ko var mazināt saindēšanos.

Lai iegūtu papildu informāciju par saindēšanos ar kādu no vielām, visu diennakti septiņas dienas nedēļā ir pieejams zāļu un saindēšanās informatīvais tālrunis 67042473, pa kuru var iegūt informāciju par vielu, ar kuru cilvēks ir nonācis saskarē. Saindēšanās biežums ar sadzīves ķīmiju un dažādiem medikamentiem bērniem vecumā no 1 līdz 3 gadiem ir desmit reižu lielāks nekā bērniem vecumā no 4 līdz 7 gadiem. Šie skaitļi liek aizdomāties par to, kur ir mūsu apzinīgie vecāki...

Shēma. Pirmā palīdzība aizrīšanās gadījumā

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv”” 2015. gada oktobra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!