Cilvēki ar pašnāvnieciskām tieksmēm

Pētījumi ir pierādījuši, ka vidēji katrs trešais Eiropas iedzīvotājs cieš no garīgām slimībām. Gadu no gada pašnāvību izdarījušo vīriešu skaits ir četras piecas reizes lielāks nekā sieviešu. Šo faktu var izskaidrot ar tradicionālo lomu sadalījumu un sabiedrības noteikto atbildību par materiālo nodrošināšanu, kā arī par pastāvošiem stereotipiem par vīrieti kā apgādnieku. Turklāt vīrieši vairāk cieš no dažādām atkarībām. Arī bļitkošana ir atkarība. Būtu labi, ja valdība steidzami nāktu klajā ar paziņojumu, ka bļitkošana var izraisīt jūsu nāvi.

Sena latviešu dzīvesziņa saka: “Ja uz ūdens redzi bļitkotāju, tad pēc trim dienām gaidāms ledus.” Šorīt no rīta neilgi pirms pulksten astoņiem ieraudzīju, ka uz Iecavas upes jau bija parādījies pirmais cilvēks ar pašnāvnieciskām tieksmēm. Viņš tur atradās viens. Man radās jautājums: ko viņš tur dara? Pārdomā dzīvi vai mēģina savai ģimenei sagādāt barību? Tie laiki ir pagājuši, kad pirmatnējais cilvēks izgāja no alas ar akmeni rokās un devās pēc medījuma, ko vakarā pagatavoja uz ugunskura. Šodien zivi var nopirkt veikalā vai tirgū. Īsti neticu, ka makšķernieks uz Iecavas upes nosacītā ledus gādāja ģimenei iztiku. Vai šie vīrieši (retos gadījumos arī sievietes) necieš no garīgām problēmām? Domāju, ka nāvi, kas iestājusies, cilvēkam noslīkstot zem ledus, vajadzētu pieskaitīt pie pašnāvībām, jo tā nav tikai nejauša cēloņsakritība, bet gan apzināta indivīda došanās pretī nāvei. Tā ir apzināta vidējā latvieša vēlme padarīt sev galu. Pēc būtības visus, kas ir nocelti no ledus, būtu jāsūta pie psihiatra uz pārbaudi, jo tikai nevesels cilvēks izrāda pastiprinātu vēlmi padarīt sev galu, kā arī vienlaikus mēģina slīcināt bēdas lielā daudzumā alkohola (dati par bļitkotāju ielūšanu ledū korelē ar izdzertā alkohola daudzumu). Bet, atgriežoties pie jau pieminētā atkarībnieka uz Iecavas upes, es sev uzdevu jautājumu: “Kad viņš ielūzīs ledū?” Tieši tā, nevis: “Vai?”, bet “Kad?”, jo visi bļitkotāji ielūst ledū.

Ja redzam ledū ielūzušu bļitkotāju, slidotāju vai vienkārši idiotu, ko darīt?

1. nekāpt uz ledus, jo ledus ir bīstams dzīvībai;
2. zvanīt pa ārkārtas numuru 112;
3. ja indivīds ir ielūzis pie krasta, mēģināt padot viņam kādu koka gabalu vai pasviest striķi (ja tāds ir pieejams);
4. joprojām nekāpt uz ledus;
5. ja cilvēks ir izvilkts ārā no ūdens, tad novērtēt dzīvības pazīmju esamību (samaņa, elpošana, asinsrite);
6. ja dzīvības pazīmes ir, tad cietušo nekavējoties nogādāt siltā vietā, atbrīvot no slapjajām drēbēm, ietīt siltā segā (vēlams izmantot folijas segu) un dot dzert siltu, cukurotu dzērienu (vēlams – saldu tēju);
7. nedot alkoholu;
8. ja dzīvības pazīmju nav, tad nekavējoties sākt atdzīvināšanas pasākumus (krūškurvja kompresijas un mākslīgo elpināšanu).

Vai ledū ielūzušu slīkoni ir vieglāk atdzīvināt nekā slīcēju citos laikapstākļos? Pasaules pētījumi nav pierādījuši, ka ielūšana ledū uzlabo slīcēja izdzīvošanas iespējamību. Ir atsevišķi brīnumstāsti, kas uzfilmēti Amerikas un Krievijas filmās, tomēr zinātnisku pierādījumu tam nav. Taču ledusaukstam ūdenim nonākot rīklē, tas var izraisīt pēkšņu sirdsdarbības apstāšanos, ko izraisa klejotājnerva (nervus vagus) pārmēru liels kairinājums, kuru radījis aukstais ūdens. Tādā gadījumā cilvēks uzreiz pazūd zem ledus un vairs nav izglābjams, jo glābēji no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nav brīnumu fejas, kas uzradīsies minūtes laikā un izglābs ielūzušo. Šim dienestam ir noteikts reaģēšanas laiks, un viņi nevar (tas arī nav VUGD pienākumos) apsargāt katru ūdenstilpni.

Cilvēkam, atrodoties ūdenī, iestājās hipotermija jeb atdzišana. Šajā gadījumā atdzišana iestājās ļoti strauji, ūdens temperatūra ir tuvu nullei grādu pēc Celsija skalas. Šādā ūdenī cilvēks spēj izdzīvot maksimāli 15 minūtes. Bet, atgriežoties pie minētā atkarībnieka uz Iecavas upes, – kāda ir viņa izdzīvošanas iespējamība, ja viņš ielūzīs ledū? Nekāda, jo viņš tur atrodas viens, turklāt nepamanāms. Arī speciāls apģērbs viņu neglābs.

Visiem tiem, kas nav nolēmuši pāragri beigt dzīvi aukstos ūdeņos, man ir daži ieteikumi:

1. nekāpt uz ledus;
2. pirms bļitkošanas pārdomāt, ka mājās viņus gaida ģimene, bet sieva būs daudz priecīgāka par zivi no veikala;
3. Saeimas deputātiem likumdošanā iestrādāt normu, ka atrašanās uz ledus nepiemērotās vietās no 1. oktobra līdz 1. maijam ir krimināli sodāma;
4. sargāt savu dzīvību.

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!