Bērnam drošs mājoklis
Nereti uz ielas vai šosejas var pamanīt vieglo operatīvo medicīnisko transportlīdzekli ar uzrakstu uz sāniem Speciālais. Tajā ir ārsta speciālista brigāde, kuras vadītājs ir ārsts reanimatologs ar speciālām zināšanām. Ja šī brigāde traucas mašīnā ar ieslēgtām bākugunīm un skaņas signālu, tad tā dodas uz vissmagāko izsaukumu, kāds tajā brīdī ir iespējams. Diemžēl bieži nākas traukties glābt bērnu.
Zemgales Neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta vadītājs ROBERTS FŪRMANIS ikdienā strādā tieši šajā, vissmagākajā medicīnas dežūrbrigādē. Viņš ļoti daudz traucies glābt bērnus traumu, apdegumu, slīkšanas gadījumos, tāpēc sniedz dažus padomus – kā no traumas vai apdeguma izvairīties.
Attieksme pret bērniem ir sabiedrības spogulis. Ielūkojoties statistikā, kļūst skaidrs, ka mūsu sabiedrībai šajā jomā ir nopietnas problēmas. Katru gadu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļā nonāk vairāk nekā 20 tūkstoši traumētu bērnu, bet vēl daudzi nonāk citās slimnīcās.
Bērnu traumatismu un tā mazināšanu nosaka vecāku izglītotība un veselības pratība. Sabiedrībā mīt stereotips, ka izglītotība, veselības pratība un apķērība korelē ar vidējo ienākumu līmeni ģimenē. Diemžēl ne vienmēr tas ir tā. Sabiedrības veselība toties tieši korelē ar vecāku izpratni par drošu mājokli savam mazulim. Drošs mājoklis bērnam nozīmē vecāku spēju izprast bērna attīstību un piešķirt šim procesam atbilstošu nozīmi. Drošs mājoklis nozīmē traumatisma profilaksi. Mans mērķis ir papildināt vecāku zināšanas – kā izvairīties no bērna traumām paša mājās.
Pērn Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļā tika skatīti vairāk nekā 20 tūkstoši bērnu ar dažādām traumām – sākot no viegliem nobrāzumiem līdz lūzumiem, smadzeņu un iekšējo orgānu bojājumu un kombinētām traumām. Apmēram 85% no šiem bērniem bija jaunāki par 5 gadiem. Katra 10. trauma jeb 10% no kopējā traumu skaita bija īpaši smagas, kas prasīja nopietnu un ilgstošu ārstēšanos, kā arī garu rehabilitācijas procesu. Vairākumā bērnu traumatisma gadījumu vainojama vecāku neuzmanība, nolaidība vai vienaldzība. Pirmsskolas vecuma bērns nespēj adekvāti novērtēt apkārtējo vidi un nojaust apkārt esošās briesmas.
Populārākā traumatisma vieta mājās ir virtuve.
Sadzīves ķīmija
Rūpniecības attīstības un mārketinga ietekmē uzlabojusies dažādu agresīvu ķīmisku vielu pieejamība, īpaši daudz raizes sagādā bērniem pieejamie sadzīves ķīmiskie produkti. Ražotājs ar dažādiem reklāmas trikiem rada iespējami pievilcīgu iepakojumu, tas pircēja acīm ir tik tīkams, ka pircējs to iegādājas pat tad, ja īpašas vajadzības nav. Šis iepakojums, kas ir saistošs pieaugušajiem, vēl pievilcīgāks šķiet bērnam, tādēļ bērns izrāda lielu interesi par to, kas šajā tīkamajā iepakojumā apslēpts. Pirmsskolas vecuma bērniem lietas košā un interesantā iepakojumā parasti saistās ar kaut ko saldu un garšīgu, tāpēc bērns cenšas pagaršot arī to, kas atrodas sadzīves ķīmijas iepakojumā. Piemēram, veļas mazgājamās kapsulas pēc izskata bērnam atgādina konfektes.
Sadzīves ķīmijai ir jāatrodas bērnam nepieejamā vietā – virtuves skapja visaugstākajā plauktā, labāk, ja aiz atslēgas. Dzīvē tā tas nenotiek – vannas istabā pulveri un citi mazgāšanas līdzekļi parasti atrodas tuvu grīdai un bērnam viegli pieejamā vietā.
Īpaši bīstami ir skābes un sārmus saturošie tīrīšanas līdzekļi. Tie var izraisīt ne tikai akūtu saindēšanos, bet arī hronisku slimību bērnam visas dzīves garumā un pat nāvi. Jebkura sadzīves ķīmija ir bīstama, īpaši, ja tās lietošanas instrukcijā vai uz iepakojuma vērojami attēlā redzamie apzīmējumi.
Apzīmējumi uz sadzīves ķīmijas iepakojumiem
Avots: http://profizgl.lu.lv/mod/book/view.php?id=19966&chapterid=4454
Ja bērns ir nonācis saskarē ar sadzīves ķīmiju, tūlīt jāzvana pa tālruni 113 un nekavējoši jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde.
Ēdamgalds un virtuves virsmas
Vairāk nekā 2000 gadījumos gadā NMP dienests saņem izsaukumus par dažāda apjoma un pakāpju apdegumiem. Bērnam pie ēdamgalda īpaši bīstami ir karsti šķidrumi, kas parasti tiek nolikti uz galda malas. Jau 5–6 mēnešu vecumā bērns sāk izrādīt īpašu uzmanību par apkārt notiekošo. Jau nepilna gada vecumā bērns var sev uzgāzt virsū jebko, kas sasniedzams ar roku.
Kad bērns sāk pārvietoties paša spēkiem (rāpot, staigāt), lielāko bīstamību rada galdauti un salvetes, uz kurām uzlikta tase vai bļoda ar karstu šķidrumu. Bērns cenšas pastiepties un painteresēties, kas atrodas uz galda, viņš noteikti paraus aiz auduma un uzraus sev virsū visu, kas atrodams uz šī galdauta vai salvetes. Pat ja uz galda nav karsta šķidruma, bērns var gūt galvas traumu, uzgāžot sev kādu smagu priekšmetu, kas novietots uz galda (nereti uz galdauta atrodas ar ūdeni pielieta vāze, kas līdz ar ziediem ir bērna patiesas intereses objekts).
Uzmanību! Ja pāri galda malām uzklāts galdauts, bērns to uzraus sev virsū līdz ar karstās tējas krūzi vai zupas šķīvi, kas uz galdauta novietots.
Mazulim, kas attīstās un iepazīst pasauli, kas mācās būt liels un patstāvīgs, visdrošākie ir galdi ar noapaļotām virsmām. Ja ģimenes budžeta rocība neatļauj esošo galdu samainīt pret galdu ar noapaļotiem stūriem, tad obligāti visi galda stūri ir jānosedz ar aizsargājošiem elementiem, kas stūri padara mazāk traumatisku. Ja mājās atrodas galds ar asiem stūriem, šis stūris kļūs par smagākas vai vieglākas bērna traumas iemeslu.
Ja virtuves ir aprīkotas ar tā sauktajām virtuves salām, kuru augstums no zemes ir aptuveni 90 cm (kas sakrīt ar trīs gadus veca bērna augumu), tad bērns, spēlējoties vai vienkārši skrienot pa istabu, to var nepamanīt, gūt nopietnu galvas traumu.
Viesistaba
Viesistaba ir tā, kur bērns pavada lielu daļu no sava brīvā laika un kura vecākiem šķiet relatīvi droša.
Pieredze liecina, ka bērns rozetēm un elektriskajā ierīcēm visbiežāk uzmanību pievērš viesistabā. Visā mājā elektrības rozetēm ir jābūt noslēgtām ar aizsargmehānismu, kuru bērns paša spēkiem nevar atvērt un ievietot rozetē kādu priekšmetu.
Viesistabas galds ir lieta, kurā bērns ieskrien visbiežāk, ja viesistabā viņš atrodas kopā ar vecākiem. Ja galdam ir asi stūri, tie jānosedz ar aizsarguzlikām, lai bērns negūtu galvas traumu.
Elektrības rozetēm ir jābūt noslēgtām ar aizsargmehānismu. Elektroierīcēm ir jābūt nostiprinātām tā, lai bērns nevarētu tās viegli izkustināt, kā arī pašrocīgi sabojāt.
Uz dīvāna ģimene visciešāk spēj izbaudīt kopābūšanas sajūtu. Tā ir tēta iecienītākā vieta futbola un/vai hokeja pārraižu laikā. Tāpēc arī bērnam dīvāns ir saistošs ne tikai kā atpūtas vieta, bet arī kā izklaides vieta. Mazs bērns neticami ātri iemācas patstāvīgi ierāpties dīvānā, bet viņš nebūt tik vienkārši nevar no tā arī izkļūt. Ja nu bērns ir pats iekāpis dīvānā, tad vecākiem jābūt modriem un jāraugās, ko bērns uz dīvāna dara, un jānovērš risks bērnam no tā nokrist. Neveiksmīgs kritiens pat no neliela augstuma var bērnam radīt nopietnu traumu.
Sargi bērnu no spēlēšanās ar televizora pulti, jo tajās ir baterijas, kuras viegli no pults izņemt. Norīta baterija ir ļoti bīstama bērna dzīvībai. Ja bērns norijis bateriju, NMP brigāde jāsauc nekavējoši!
Viesistabas lielākā bīstamība saistās ar kamīnu (arī ar krāsni, taču tās mūsdienās kļūst retākas). Kamīns ir ļoti interesants bērnam vecumā, kad viņš vēl neapzinās nozīmi “karsts un auksts”. Bērns var apdedzināties ar karstajām oglēm vai degošām malkas pagalēm. Bērna acīs var nonākt dzirksteles vai atdalījušies ogles gabali, kuri nelielas malkas eksplozijas (sprakšķēšanas) rezultātā var lidot pa gaisu. Kamīnu vēlams aprīkot ar aizsargsietu, kas pasargās no degošu malkas un ogles gabalu nokļūšanas apkārtējā vidē. Taču neaizmirstiet, ka arī aizsargsiets uzkarst!
Decembris ir Adventes laiks. Īpaša uzmanība jāpievērš Adventes vainagiem, kuros ir degošas sveces, jo bērns to var apgāzt, gūt apdegumus no svecēm.
Ziemassvētku eglītei ir jābūt nostiprinātai tā, lai mazulis to nevarētu apgāzt. Kaut arī agri vai vēlu bērnu jāmāca sveces aizdegt, jānovērš iespēju bērnam to paveikt pašrocīgi bez vecāku klātbūtnes un ļoti rūpīgas uzraudzības. Mazas karstumtraumas gadījumā uzreiz lieciet traumētās rokas zem tekoša auksta ūdens.
Priekšnams
Lielākā priekšnama bīstamība ir neaizslēgtas mājokļa durvis. Parasti vecāki nespēj pamanīt, cik ātri bērns pa neaizslēgtām durvīm izkļūst un jau atrodas pagalmā vai kāpņu telpā. Vēl īsti nestaigājošs bērns, kas jaunāks par gadu (nerunājot par lielākiem bērniem), itin veikli pamanās atvērt durvis un nonāk kāpņutelpā, kurā bīstamību rada gan kāpnes, gan arī pietiekami lielā netīrība.
Kāpnes uz otro stāvu
Ja ģimene dzīvo mājā, kurā ir vairāk nekā viens stāvs, bet mājā ir izbūvētas kāpnes, pie tām būtu jāizveido ar slēdžiem aprīkoti vārtiņi, ko bērns pašrocīgi nevarētu atvērt. Kāpnes vienmēr bērnam ir bīstamas un ir paaugstināta traumas riska zona. Īpaši no kāpnēm jāuzmanās vecumā, kad bērns vēl tikai rāpo vai tikko ir iemācījies staigāt.
Guļamistaba un bērnistaba
Pirmām kārtām jau ceļam uz bērnistabu un guļamistabu jābūt drošam. Gaitenī vai foajē vēlams rozetēs ievietot apgaismes ierīces, kas reaģē uz kustību un, bērnam pārvietojoties, ieslēdz gaismu, līdz ar to bērns redz, kur iet, un tumsā nevar pakrist.
Bērns savā istabā un vecāku guļamistabā neticami daudz traumas gūst, apgāžot mēbeles. Visām mēbelēm, kas atrodas gan bērnistabā, gan arī vecāku guļamistabā, jābūt nostiprinātām tā, lai mazulis tās nevarētu viegli apgāzt. Arī guļamistabā bērns var pamanīties kaut ko iebāzt rozetē, tām jābūt noslēgtām.
Rotaļlietām, kas atrodas bērnistabā, ir jābūt bērna vecumam atbilstošām. Īpaši tas attiecas uz rotaļlietām, kas darbināmas ar baterijām, kā arī tādām, no kurām viegli ir atdalīt dažādas sīkas detaļas. Izvairieties atstāt bērnu ar vienatnē rotaļlietām, kurās ir baterijas, – bērns agri vai vēlu pamanīsies tās izņemt. Norīta baterija ir viena no lielākajiem apdraudējumiem bērna dzīvībai.
Zvans uz 113
Ja gadījies nelaimes gadījums, tad nekavējoties jāsāk pirmās palīdzības sniegšana un jāzvana uz numuru 113, ja tas ir nepieciešams. Zvanot uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, svarīgi ir saglabāt mieru un ievērot noteiktu sarunas secību. Psiholoģiski ir saprotams, ka vecākam visvairāk gribas izstāstīt nelaimes gadījuma būtību, taču vissvarīgākā ir izsaukuma adrese, uz kuru NMP brigādei ir jādodas.
Informācijas secība, kas nododama NMP brigādei:
- Kur noticis nelaimes gadījums? Precīza adrese – pilsēta, iela, mājas numurs, dzīvokļa numurs, durvju kods, stāvs, kurā atrodas dzīvoklis.
- Kas noticis? Trauma vai saslimšana.
- Ja ir vairāk par vienu cietušo, tad jānosauc cietušo skaits.
Sarunas laikā jūs var savienot ar Operatīvās vadības centra dežūrārstu, kas var sniegt telefoniskās konsultācijas pirmās palīdzības sniegšanā, tāpēc nekad nenolieciet klausuli pirmais.
Rakstu lasiet arī žurnāla "ārsts.lv" 2016. gada decembra numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!
