Artūrs Tereško: Latvijas indīgie augi, saindēšanās simptomi un ārstēšana
Indīgie augi satur stipras darbības bioloģiskas vielas, kas izraisa veselības traucējumus (un dažreiz arī nāvi), ja tos apēd, darbojas ar tiem kailām rokām, ieelpo to ziedputekšņus vai sulas aerosolu.
Latvijas dabā sastopamas aptuveni 100 indīgo augu sugas. Īpaši daudz to ir čemurziežu, dievkrēsliņu, gundegu, liliju, magoņu un nakteņu dzimtās. Indīgo vielu saturs augos var mainīties. Tas atkarīgs no gadalaika, klimata, augsnes. Arī no cilvēka organisma un citiem nosacījumiem.
Indīgo augu īpatnības
Alkoloīdus saturošie augi ir izteikti rūgti, vai ļoti negaršīgi – zilā kurpīte, rudens vēlziede bebru kārkliņš, strutene.
Daudzi nepatīkami smaržo – driģene, plankumainais suņstobrs.
Glikozīdus saturošiem augiem ir nepatīkami salkana vai dedzinoša garša – maijpuķīte, vārnas acs, zalktene. Augs ar to brīdina, ka ir indīgs, tāpēc saindēšanās ar šiem augiem notiek reti.
Saindēšanās ar indīgiem augiem visbiežāk notiek bērniem vecumā no 6 līdz 11 gadiem, augu veģetācijas periodā, biežāk pilsētas bērniem, jo viņi slikti pazīst augus.
Saindēšanās gadījumi notiek, galvenokārt, indīgo augu un parasto augu līdzības dēļ. Piemēram, belladonnas ogas ir līdzīgas ķiršiem – kāds noplūc, atnes, uzber uz šķīvīša – cits noēd. Savukārt driģenes sēklu pogaļai ir līdzība ar magoņu sēklām, ko var droši lietot. Smagi saindējas bērni, maldīgi uzskatot indīgo velnarutku par suņuburkšķi vai dižzirdzeni, no kura kātiem bērni griež caurulītes pūšanai.
Veicot pļaušanas darbus, smagus apdegumus var gūt no latvāņa, gan saskaroties ar tā lapām, gan ieelpojot izgarojumus.
Augus izmanto arī dziedniecībā, jo mazās devās dažiem indīgiem augiem ir ārstniecisks efekts. Saindēšanās var notikt, lietojot tos vairāk, nekā organisms var atindēt. Pašdarbība, indīgos augus pārvēršot drogās, nav atbalstāma.
Dažreiz indīgos augus apēd vai iedzer to novārījumu suicīdā nolūkā.
Stipras iedarbības augus lieto arī apreibināšanās nolūkā.
Jebkuras saindēšanās gadījumā ir jāsauc Neatliekamā palīdzība un cietušajam jāsniedz pirmā palīdzība, cenšoties noskaidrot, ar ko viņš ir saindējies.
Klīniskajai ainai, saindējoties ar indīgiem augiem, nav izteikti specifisku simptomu, pēc kuriem varētu noteikt saindēšanos izraisījušā auga veidu, jo augos mēdz būt ļoti komplicēts sastāvs. Tomēr, ja augs lielākoties satur indīgos alkoloīdus, tad vieglākos gadījumos raksturīgi simptomi ir kuņģa zarnu darbības traucējumi ar sliktu dūšu, vemšanu, caureju. Šādos gadījumos visnopietnāko risku veselībai rada ūdens zudums un sāļu līdzsvara traucējumi.
Smagas saindēšanās gadījumā vērojama iedarbība uz galvas smadzeņu struktūrām, kas izpaužas ar krampjiem, traucētu apziņu, muskulatūras paralīzi līdz tādai pakāpei, ka apstājas elpošana.
Jāpiebilst, ka indīgos alkoloīdus satur daudzi augi.
Šai draudzei pieder plankumainais suņstobrs, dārza magone, tabaka, beladonna, velnābols, rudens vēlziede, kapmirte, katarants, strutene, zilā kurpīte, bebru kārkliņš, driģene. Jāteic, ka šie augi ir izteikti rūgti. Augs ar to brīdina, ka ir indīgs, tāpēc saindēšanās ar šiem augiem notiek reti.
Citāda aina ir, saindējoties ar augiem, kas satur sirds glikozīdus (maijpuķīte, pērkone, kumeļpēda). Tur galvenokārt novēro sirdsdarbības traucējumus – lēnu sirdsdarbību, ritma traucējumus, asinsspiediena kritisku pazemināšanos.
Svarīgi noskaidrot, jautājot cietušajam: kā augs izskatījās, kurā vietā plūkts, kā smaržoja. Vemšanas saturā bieži var atrast auga daļas, kas palīdz precīzi noteikt tā nosaukumu.
Indīgākie Latvijas augi, kas izraisa arī „trakuma” pazīmes, ir beladonna, velnābols, driģene, bebrukārkliņš un naktene. Par laimi nelaimē, ja saindēšanās notikusi tieši ar šiem augiem, slimnīcas apstākļos iespējama ārstēšana ar medikamentu – antidotu Fizostigmin (Ezerin).
Raksturīgi simptomi, ja nejauši vai apzināti lietoti tieši šie augi, ir apziņas traucējumi, dezorientācija laikā un telpā, runas traucējumi, psihoze, halucinācijas, uzbudinājums, agresīva uzvedība, vēlāk - miegainība, koma, centrāla elpošanas mazspēja.
Cietušajam paaugstinās ķermeņa temperatūra, kļūst karsta un sarkana āda, sausas gļotādas, paplašinās acu zīlītes, kas nereaģē uz gaismas iespīdināšanu acīs, sirds sitas ļoti ātri.
Pirmā palīdzība, ko līdzcilvēki var sniegt paši, ja novēro tādu saindēšanās ainu, ir cietušā savaldīšana (kaut vai sasienot), lai viņš nesavainotu apkārtējos un sevi pašu.
Svarīgi dot dzert 30 līdz 50 gramus saberzta aktīvās ogles pulvera ar ūdeni un pēc tam izraisīt vemšanu. To atkārto divas līdz trīs reizes. Ja iespējams, jāveic atkārtota kuņģa skalošana ar aktīvās ogles ievadīšanu. Jo ātrāk šos pasākumus veic, jo labāki rezultāti. Ja pagājušas vairāk nekā trīs stundas, aktīvās ogles ievadīšana un kuņģa skalošana vairs nepalīdz.
Pirmā palīdzība.
Visos gadījumos pirmā palīdzība (ar dažām niansēm), saindējoties ar augiem, ir līdzīga.
1. Indīgā auga izvadīšana no kuņģa, izraisot vemšanu un skalojot kuņģi ar siltu ūdeni, ievadot porcijās pa 200 līdz 300 mililitriem, kopā līdz 10 litriem.
2. Aktīvās ogles ievadīšana kuņģī suspensijas veidā, iedzerot, vai caur zondi. Terapeitiskā deva, saindējoties: 25 līdz 100 grami aktīvās ogles pulvera divu stundu laikā.
3. Jānovērš pacienta agresivitāte un savainošanās, lietojot fizisku imobilizāciju.
4. Jāatbalsta aknu darbība, pielietojot hepatoprotektorus betulīnu, legalonu, siliboru.
Aktīvā ogle - neatliekamās palīdzības medikaments
Tai ir pierādīta efektivitāte, vienkārša pielietošana, reti sastopamas komplikācijas, tā labi adsorbē indīgās vielas. Ieteicams pagatavot suspensiju no 50 gramiem aktīvās ogles tabletēm, tās samaļot kafijas dzirnaviņās un pulveri sajaucot ar ūdeni.
Betulīns
Visas indīgās vielas, kas nonāk organismā, tiek neitralizētas aknās.
Salīdzinošos pētījumos par hepatoprotektoru aktivitāti, bērza tāss ekstrakts - betulīns minēts kā derīgākais līdzeklis, kas veicina organisma atindēšanu, aktivizējot aknu šūnu spēju neitralizēt, saistīt un izvadīt jebkādas indes no organisma. Jāpiebilst, ka betulīns samazina arī medikamentu lietošanas blakusparādības, sniedz iespēju sekmīgi pabeigt ārstēšanas kursu. Starp citu, betulīns, normalizē arī cukura un holesterīna vielu maiņu.
Betulīna darbības mehānisms
Betulīns saistās ar šūnu membrānu fosfolipīdiem un stabilizē šūnu un šūnu organellu membrānas. Tādā veidā betulīns līdzsvaro šūnu iekšējo homeostāzi, aizkavē to bojāeju, kas sniedz iespēju aktīvi darboties fermentiem citohrom P- 450 un citām monooksigenāzēm.
Betulīna ietekmē uzlabojas žulti veidojošā un žulti izdalošā aknu funkcija, ar žulti izvada kaitīgās vielas.
Betulīna lietošana aknu darbības atbalstam.
Jebkuras saindēšanās gadījumā, deva, atkarībā no svara, ir viens – divi grami betulīna dienā.
Betulin BTE 150 miligrami, pa divām kapsulām ik pēc četrām stundām, līdz sešām reizēm diennaktī.
Arī atlabšanas periodā, lai sekmētu aknu reģenerāciju, pa vienai kapsulai trīs reizes dienā.
Kontrindikāciju nav. Blakusparādības nav novērotas.
Indīgais velnarutks Cicuta virosa
Pats indīgākais augs Latvijā un, iespējams, pasaulē, ir indīgais velnarutks.
Viss augs ir indīgs, bet īpaši sakneņi. Velnarutks ir mānīgs ar savu patīkamo burkānu smaržu un sakneni, kas garšo pēc parastā rutka vai redīsa.
Velnarutks aug purvainās, applūstošās vietās, grāvjos un upju, ezeru krastos. Bieži sastopams. Tas ir daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs, jauns augs izskatās kā pētersīlis. Velnarutka sakni var atpazīt pēc sakņu garengriezuma - redzami ovāli dobumi, kas piepildīti ar dzeltenīgu sveķainu vielu – indi.
Velnarutka sakne satur cikutoksīnu. Saskaņā ar mūsdienu datiem, tas nav ne alkaloīds, ne glikozīds, ne pirona atvasinājums. Cikutoksīna saturs sasniedz 0,2% svaigos un līdz 3,5% sausos sakneņos. Cikutoksīns ir auga indīgākā viela, kas iedarbojas dažu minūšu laikā. Cikutoksīns un citas toksiskas vielas auga saknē nemazinās ne vārot, ne arī ilgstoši uzglabājot.
Saindēšanās pazīmes: slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, siekalošanās, ādas apsārtums, reibonis, epilepsijas veida krampji ar putām no mutes un bezsamaņa. Tad rodas elpošanas traucējumi un vissliktākajā gadījumā 10 līdz 14 stundu laikā iestājas nāve. Ja rodas aizdomas par saindēšanos ar šo augu, nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības pie mediķiem.
Palīdzība saindēšanās gadījumā – aktīvās ogles suspensijas dzeršana, vemšanas izraisīšana, ātra kuņģa skalošana ar aktīvās ogles un tanīna suspensiju.
Plankumainais suņstobrs Conium maculatum L.
Viens no indīgākajiem augiem! Līdzīgs suņuburkšķim, tomēr to var viegli atšķirt gan pēc gan sarkaniem pleķiem uz stublāja, gan īpatnējā aromāta – smako pēc peļu mēsliem. Lapas līdzīgas selerijai, ziedi balti, izvietoti čemuros kā dillei; auglis ir sīks, ovāls, rievains. Vairāk manīts Zemgalē un Latgalē.
Visas auga daļas ir ļoti toksiskas alkaloīdu klātbūtnes dēļ. Bērns var saindēties, pat tikai spēlējoties ar stublājiem.
Alkoloīds konīns, kam ir nikotīnam un kurarei līdzīga iedarbība, ir vistoksiskākais no šī auga alkoloīdiem. Tas izraisa vispirms uzbudinājumu, pēc tam skeleta muskuļu un elpošanas muskuļu paralīzi, tad elpošanas apstāšanos. Mazas un vidējas devas paaugstina asinsspiedienu, palielina kontrakcijas un sirdsdarbības ātrumu.
Galvenie saindēšanās simptomi: slikta dūša, siekalošanās, reibonis, traucēta rīšana, neskaidra runa. Pēc sākotnējā uzbudinājuma rodas krampji, kas pārvēršas par centrālās nervu sistēmas depresiju. Raksturīga ir augšupejoša paralīze, sākot no apakšējām ekstremitātēm, kas saistīta arī ar ādas jutīguma zudums. Acu zīlītes ir paplašinātas un nereaģē uz gaismu. Elpošanas muskulatūras paralīze izraisa elpošanas apstāšanos un nosmakšanu. Saskaroties ar ādu, sula rada dermatītu.
Pirmā palīdzība (atbilstoši toksikologa Viestura Liguta norādījumiem).
Izraisīt vemšanu. Pēc tās dot ūdeni ar aktīvās ogles pulveri.
Slimnīcā nodrošina elpceļu caurlaidību, ja nepieciešams – plaušu mehānisku ventilāciju. Veic pasākumus komas ārstēšanai, sirdsdarbības ritma uzturēšanai.
Specifiska antidota pret saindēšanos ar plankumaino suņstobru nav, tāpēc ārstēšana ir simptomātiska un atbalstoša.
Interesanti fakti
Kopš Hipokrāta laikiem to uzskata par ārstniecības augu.
Hipokrāts ieteicis plankumaino suņstobru lietot ļoti mazās devās kā nomierinošu, pretkrampju un pretsāpju līdzekli epilepsijas, horejas lēkmju atvieglošanai vai iekšējo orgānu spazmu mazināšanai, kā arī, garā klepus, migrēnas gadījumā.
Krievijā fitoterapeiti suņstobra sēklu un lapu alkoholisko tinktūru (1:20) izmanto kā pretsāpju līdzekli gremošanas sistēmas slimību gadījumā, ja ir urīna aizture urīnpūslī, prostatas slimību dēļ, ja kavējas menstruācijas, kā arī pastāvīga sāpīga klepus pārtraukšanai. Ekstraktu un plāksteri lieto ārēji kā anestēzijas līdzekli.
Senajā Grieķijā to izmantoja kā "oficiālu" indi, ar kuru saindēja nāvei nolemtos. Uzskatīta, ka Sokratu un Fojonu saindēja ar suņstobra indi.
Homeopātijā suņstobra preparātus Conium, atšķaidījumā no D6 līdz 100M, lieto tādu slimību ārstēšanai, kas izpaužas ar simptomiem, kādi vērojami, saindējoties ar šo augu.
Latvijas tautas medicīnā plankumainais suņstobrs nav lietots.
Augu var lietot kā insekticīdu.
Dārza magone (Papaver somniferum L.)
Magoņu dzimtas viengadīgs augs. Aug kā nezāle papuvēs, starp labību, sakņu dārzos un citās vietās.
Nenogatavojušās pogaļas, sēklas un, mazākā mērā laksti, satur indīgus opiātus. Lietojot šī auga novārījumu apreibināšanās nolūkā, pārdozējot var nonākt dzīvību apdraudošā stāvoklī.
Indīgākais alkoloīds šajā augā ir morfijs.
Saindēšanās pazīmes - spēcīgs uzbudinājums, jautrība, kas mijas ar miegainību un depresiju. Ir pilnīga sāpju neesamība. Zīlītes ir šauras, traucēta redze un dzirde, orientēšanās laikā un telpā, halucinācijas. Novērota zobu griešana un krampji, ir siekalošanās un vāja peristaltika, pieaug elpošanas grūtības, bradikardija un arteriāla hipotenzija. Smagos gadījumos rodas elpošanas muskulatūras paralīze un sirds apstāšanās.
Pirmā palīdzība.
Izraisīt vemšanu, pēc vemšanas dot aktīvo ogli ar ūdeni.
Skalot kuņģi ar vāju kālija permanganāta šķīdumu.
Slimnīcā nodrošina elpceļu caurlaidību, ja nepieciešams – plaušu mehānisku ventilāciju. Intravenozi slimnīcā ievada Naloksona šķīdumu
Interesanti fakti.
Pašsējas magones sēklas, kad nogatavojas, zaudē toksiskās īpašības.
Magones ziedlapiņas nesatur opiātus, tomēr to tējas uzlējums uzlabo miega kvalitāti.
Galvenais magones opiāts morfijs nosaukts grieķu mitoloģijas miega dieva Morfeja vārdā, jo sākotnēji magones ekstraktu lietoja bezmiega gadījumā, līdz ārsti atskārta, ka tas izraisa smagu, gandrīz neglābjamu atkarību.
Medicīnā no magones iegūtos opiātus izmanto akūtu, dzīvībai bīstamu sāpju pārtraukšanai.
Parastā kreimene, maijpuķīte Convallaria majalis
Aug mežos un krūmājos. Skaisti ziedi, reibinoša smarža, taču augs ir indīgs.
Visas auga daļas, īpaši, ziedi, satur sirds glikozīdus, no kuriem pats aktīvākais ir konvalotoksīns, kas ir 10 reizes aktīvāks par digoksīnu.
Visbiežāk saindēšanās notiek, nejauši iedzerot ūdeni, kurā atradās maijpuķīšu pušķis, tāpēc īpaši uzmanīgiem jābūt, ja tuvumā ir mazi bērni un mājdzīvnieki.
Saindējoties ir nelabums, vemšana, sāpes vēderā un caureja, arī sirdsdarbības traucējumi – bradikardija, ekstrasistolija, pilna atrioventrikulāra blokāde, kuras iznākums var būt sirds apstāšanās. Vieglākos gadījumos – vājums, apjukums, reibonis, galvassāpes, zibšņi acīs, neskaidra redze, ko izskaidro ar iedarbību uz centrālo nervu sistēmu.
Pirmā palīdzība: aktīvās ogles ūdens suspensija ar 10 līdz 20 gramiem ogles.
Vēlamas atkārtotas aktīvās ogles devas 24 stundas ilgi.
Stacionārā monitorē sirdsdarbību 12 līdz 24 stundas, pēc vajadzības arī ilgāk
Antidots - medikaments Digbind.
Interesanti fakti.
Vēnā ievadāmais preparāts Sol. Convallatoxinum joprojām ir labākais līdzeklis akūtas sirds mazspējas gadījumā. Tas pastiprina sirds muskuļu darbību, palēnina ritmu un pastiprina nieru darbību.
Parastā zalktene Daphne mezereum
Aug ēnainos mežos auglīgās augsnēs. Zied pavasarī, ziediņi ļoti atgādina ceriņa ziedus, bet vēlāk uz stumbra izveidojas skaisti sārtas ogas, kas ir ne pārāk garšīgas, taču pat vienas ogas apēšana ļoti ātri izraisa dedzinošu sajūtu mutē, rīklē un mēles tūsku.
Saindēšanās ainu rada glikozīds dafnīns un organiskas skābes anhidrīts – mezerīns.
Auga sula satur šīs vielas un rada stipru ādas un gļotādas iekaisumu. Ēdot ziedus, saindēšanās izpausmes ir vemšana, ūdeņaina un asiņaina caureja. Slimniekiem ir stipras sāpes vēderā, miegainība, galvassāpes, delīrijs, nespēks, krampji, bezsamaņa.
Šī auga indes bojā nieres – smagos gadījumos novēro asiņaina urīna izdalīšanos.
Īpaši jāuzmana bērni, jo mazajiem pat pēc divu trīs ogu apēšanas var iestāties nāve. Ja košļā auga zarus var izkrist zobi.
Pirmā palīdzība: kuņģa skalošana, pēc skalošanas jādot divu – trīs olu baltumi, aktivētā ogle 10 līdz 20 grami, trīs reizes stundas laikā. Ja ir atkārtota asiņaina caureja, ieteicams bergēmijas saknes novārījums.
Specifisku antidotu nav.
Interesanti fakti.
Vācu homeopātijā zalktenes preparātus Mezereum, atšķaidījumā no D30 līdz 22M, lieto tādu slimību ārstēšanai, kas izpaužas ar simptomiem, kādi vērojami, saindējoties ar šo augu, piemēram, ekzēmas, ādas iekaisuma, galvassāpju un zobu sāpju gadījumā.
Beladonna. Atropa beladonna
Konkrētais nosaukums "belladonna" cēlies no itāļu vārdiem bella donna, kas tulkojumā nozīmē "skaista sieviete". Senākos laikos itāļu dāmas pilinājušas acīs belladonnas sulu, tad zīlītes paplašinājās - un viņu acīs radās īpašs mirdzums. Turklāt vaigus, lai tie iegūtu “dabisku” sārtumu, berzēja ar ogām. Cits nosaukums "trakā oga" latviešu folklorā saistīts ar faktu, ka atropīns, kas ir daļa no auga, var izraisīt cilvēkiem antiholīnerģisku delīriju, kas saistīts ar spēcīgu uzbudinājumu un agresiju.
Visas auga daļas ir indīgas, satur atropīnu grupas alkaloīdus
Vieglas saindēšanās pazīmes, kas rodas pēc 10 līdz 20 minūtēm: sausums un dedzināšana mutē un kaklā, apgrūtināta rīšana un runa, paātrināta sirdsdarbība (tahikardija). Balss kļūst aizsmakusi. Acu zīlītes ir paplašinātas un nereaģē uz gaismu, redzes pasliktināšanās, fotofobija, mirgojošas mušas acu priekšā. Ādas sausums un apsārtums. Uzbudinājums, dažreiz delīrijs un halucinācijas.
Smagas saindēšanās gadījumā iestājas pilnīgs orientācijas zudums, pēkšņs motorisks un garīgs uzbudinājums, dažreiz krampji. Strauja ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, elpas trūkums, gļotādu cianoze, neregulārs, vājš pulss, asinsspiediena pazemināšanās. Iespējama nāve no elpošanas centra paralīzes un asinsvadu nepietiekamības. Īpaša saindēšanās pazīme ar atropīnu ir ievērojams sejas zemādas audu pietūkums, kā arī tūska apakšdelmu un kāju zonā.
Pirmā palīdzība un ārstēšana saindēšanās gadījumā
Kuņģa skalošana ar ūdeni, pievienojot kālija permanganāta šķīdumu 1:1000, tad 200 mililitru vazelīna eļļas vai 200 mililitru 0,2 līdz 0,5% tanīna šķīduma ievadīšana caur zondi.
Pēc tam klizma ar fizioloģisko šķīdumu, caurejas un urīndzenoši līdzekļi.
Aknu detoksikācijas spēju pastiprināšanai hepatoprotektori betulīns, legalons, hepa merz.
Ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra – auksta komprese uz galvas, ietīšana ar slapjiem palagiem. Specifisks līdzeklis, antidots - viena – divu mililitru 0,05% prozerīna šķīduma ievadīšana zem ādas.
Interesanti fakti.
Viduslaikos karaļu galmos beladonnu izmantoja kā indes avotu.
No tā pagatavoja ziedi, ko izmantoja raganu prāvu laikā. Kad to ieberzēja ādā, aktīvās vielas nokļuva asinsritē, kas izraisīja halucinācijas, un spīdzinot, cietušie teica visu, ko viņiem prasīja.
No belladonnas gatavoja arī mīlas dziras.
Mūsdienu medicīnā atropīnu izmanto acu pilienos, lai paplašinātu acu zīlītes, apskatot acs dibenu.
Homeopātisko preparātu “belladonna” pielieto tādos akūtos iekaisuma procesos, kas izpaužas ar temperatūru, karstumu un ādas apsārtumu.
Parastais velnābols Datura stramonium
Ļoti indīgs dārza košumaugs. Sēklas satur vislielāko alkoloīdu koncentrāciju.
Toksicitāti nosaka alkoloīdi: hiosciamīns un hioscīns, kas nomācoši iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu. Saindēšanās izpausmes novērojamas divas līdz sešas stundas pēc apēšanas.
Rodas karstuma sajūta, paaugstināta temperatūra, miegainība, paplašinātas acu zīlītes, halucinācijas un to iespaidā agresīva darbība, paātrināta sirdsdarbība, sirdsdarbības ritma traucējumi – ekstrasistoles un mirdzaritmija.
Bērniem nāvējošas var būt aptuveni 10 auga sēklas.
Pieaugušam 50 līdz 100 auga sēklas var izraisīt halucinācijas (dēļ kā tās arī lieto), taču vienlaicīgi arī saindēšanos. Indīgo vielu uzsūkšanos kuņģa-zarnu traktā nosaka tas, vai sēklas ir košļātas.
Pirmā palīdzība.
Savaldīšana, ja nepieciešams, sasiešana.
Tūdaļ pēc nelaimes gadījuma jāizraisa vemšana, jāveic aktīvās ogles ievadīšana suspensijas veidā, kuņģa skalošana.
Aknu detoksikācijas spēju pastiprināšanai - hepatoprotektori: betulīns, legalons, hepa merz.
Specifisks antidots - fizostigmīns, ko slimnīcā var ievadīt vēnā.
Interesanti fakti.
Velnābola sēklu un lapu dūmu ieelpošana paplašina bronhus astmas slimniekiem tikpat labi kā medikaments salbutamols.
Velnābola lakstus saturošas cigaretes iekļautas dažu valstu farmakopejās kā medicīniska ierīce.
Homeopātijā Stramonium D30 – C200 ir viens no plašāk lietotiem preparātiem psihisku traucējumu gadījumos.
Melnā driģene Hyoscyamus niger
Aug ceļmalās, sētmalēs, nezālienēs, atrodama samērā bieži.
Ziedi lieli un dekoratīvi – piltuvveidīgi, netīri dzeltenbalti ar violetu tīklojumu.
Auglis ir pogaļa ar daudzām sēklām, kas atgādina magoni.
Tieši tamdēļ reizēm saindējas bērni, kļūdaini noturot driģenes sēkliņas par magones sēklām. Augs nelabi smako, tā paziņojot par savu nelabā statusu, ka visas tā daļas ir ļoti indīgas.
Sastāvā alkoloīdi - hiasciamīns, atropīns, skopalamīns.
Saindēšanās simptomi ir līdzīgi kā, saindējoties ar velnābolu.
Pēc 30 līdz 40 minūtēm cietušajam kļūst sausa mute, rodas slāpes, iestājas motorisks uzbudinājums, delīrijs, paplašinās zīlītes, pasliktinās redze, tad attīstās elpošanas grūtības, reibonis un vispārējs vājums. Nereti ir centrālās nervu sistēmas traucējumi. Pacients šādos gadījumos uzvedas kā ļoti aktīvs, vardarbīgs vājprātīgais.
Smagos gadījumos rodas samaņas zudums, krampji, var iestāties nāve no elpošanas centra paralīzes.
Pirmā palīdzība un ārstēšana kā, saindējoties ar velnābolu.
Interesanti fakti.
Senos laikos, kad nebija stomatalogu, driģenes sēklas tautas medicīnā lietoja pret zobu sāpēm.
"Ko skrien, kā driģenes saēdies”, tā saka par cilvēku, kas uzvedas neadekvāti.
Homeopātijā izmanto preparātu „Hyoscyamus C30” hiperaktīvā autisma gadījumā, kad bērna uzvedība atgādina saindēšanos ar driģeni. Novēroti labi rezultāti.
Bebrukārkliņš Solanum dulcamara
Aug krūmājos upju, ezeru un dīķu krastos, purvainos mežos, grāvmalās. Zied no maija līdz septembrim, un veidojas augļi – sarkanas, sulīgas olveida ogas. Saindēšanās pazīmes rodas pēc vismaz 10 ogu apēšanas.
Satur dažādus indīgus glikoalkoloīdus – solonīnu, solaceīnu, dukamarīnu.
Saindēšanās ainu nosaka galvenokārt solanīns un atropīna analogs dulkamarīns.
Solanīna struktūra ir līdzīga sirds glikozīdiem, tāpēc tas novājina sirdsdarbību, izraisot dažādas pakāpes vadīšanas traucējumus starp sirds priekškambariem un kambariem.
Solonīns var neitralizēt aknu darbību un izraisīt asiņainu caureju.
Simptomi, atkarībā no devas, rodas 2 līdz 24 stundu laikā un var ilgt trīs līdz sešas dienas. Dominē vemšana, caureja, vēdera sāpes, anoreksija, drudzis, vājums, astenizācija, galvassāpes, galvas reibonis ar grīļīgu gaitu, miegainība, zīlīšu paplašināšanās, apjukums, delīrijs, halucinācijas. Smagākos gadījumos arī koma.
Pirmā palīdzība - kā vienmēr saindējoties, bet papildus jāiedzer magnēzija sulfāts un urīndzenoši līdzekļi. Specifisku antidotu nav.
Aknu darbības uzlabošanai ieteicams lietot augu izcelsmes hepatoprotektorus: bērza tāss ekstraktu - betulīnu vienu – divus gramus dienā, mārdadža sēklu ekstraktu ar silimarīnu.
Interesanti fakti.
Labā ziņa – bebrukārkliņa ogām ir pretīga garša, maz ticams, ka tās kāds varētu ēst.
Sliktā ziņa - auga daļas var nokļūt kādā tējā, kad ievāc upes piparmētras vai nātres, jo augs ir vijīgs un mēdz aptīties ap citiem augiem.
Arī lakstu lietošana tējā izraisa miegainību, elpošanas traucējumus, rīkles kairinājumu.
NB! Kartupeļu asni arī satur kritisku daudzuma solanīna, kas var izraisīt saindēšanos, ja kartupeļus vāra kopā ar asniem.
Zilā kurpīte Aconitum napellus
Lai cik jauka šī dārza puķe izskatītā, tās ziedi ir indīgi, nāvējoši ir pat pāris grami tās saknes!
Zilās kurpītes ziediem ir asa, mazliet rūgta garša, tomēr nav tāda, ka nebūtu iespējams to noēst. Saindēšanās notiek, ēdot ziediņus un neuzmanīgi pielietojot zilās kurpītes saknes tautas medicīnas receptēs.
Zilās kurpītes saknes toksicitāti nosaka alkoloīds akonitīns. Akonitīns tieši iedarbojas uz sirds muskuli, izraisot bīstamas kambaru disritmijas.
Akonitīns labi absorbējas no kuņģa un zarnu trakta, caur gatādām un pat caur nebojātu ādu; sirdī un smadzenēs inde nonāk 30 minūšu laikā.
Akonitīns tieši ietekmē elpošanas centru galvas smadzenēs, izraisot elpošanas nomākumu. Pieaugušajam letāla deva var būt pat trīs grami auga saknes vai pieci mililitri auga tinktūras. Simptomi sāk attīstīties 10 līdz 20 minūšu laikā.
Rodas tirpšanas sajūta kāju pirkstos, sausuma sajūta mutē, pēc tam iestājas vispārēja parestēzija, nejutīgums. Pievienojas siekalošanās, stipra vemšana, caureja ar kolikām.
Dažu stundu laikā var attīstīties skeleta muskulatūras paralīze.
Sirdsdarbības traucējumi (hipotensija, tahikardija, šoks, blokāde un disritmijas), elpošanas nomākums, stipras sāpes ķermenī, krampji, ķermeņa temperatūras pazemināšanās.
Smagos gadījumos nāves cēlonis sešu stundu laikā ir sirds mazspēja vai elpošanas muskulatūras paralīze.
Pirmā palīdzība - kā vienmēr, saindējoties. Specifiska antidota – pretindes nav. Bet, līdzīgi kā visi alkoloīdi, arī akonitīns tiek neitralizēts aknās, dažreiz tās bojājot, tāpēc lietderīgi pēc kuņģa skalošanas lietot betulīnu pa vienam gramam dienā.
Interesanti fakti.
Tibetas medicīnā dažādu sugu kurpīšu sakņu novārījumu joprojām plaši pielieto onkoloģisku un citu smagu slimību ārstēšanā. Vārīšanas procesā kurpītes saknes daļēji zaudē savu toksicitāti, saglabājot ārstnieciskās īpašības.
Homeopātijas preparātu Aconitum pielieto orgānu gludās muskulatūras spazmu mazināšanai (kuņģis, zarnas, žultspūslis, dzemde, urīnceļi) un šķērssvītrotu muskuļu spasticitātes, kā arī neizskaidrojamu baiļu un panikas lēkmju gadījumā.
Četrlapu čūskoga Paris quadrifolia
Indīgas ir visas auga daļas, bet īpaši lapas un ogas. Augs ir nāvējoši indīgs, satur glikozīdu paridīnu. Auga sakneņi, lapas un augļi satur indīgo saponīnu paristifīnu. Sakneņi satur arī steroīdos saponīnus un alkaloīdus. Mežā, kur šis augs sastopams, jāuzmana bērni, kurus pievelk vārnas acs spīdīgās, skaistās ogas, kas ir līdzīgas mellenēm.
Saindēšanās simptomi:
Lapas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, izraisot krampjus. Augļi – uz sirdi, izraisot sirdsdarbības traucējumus, galvenokārt, atrioventrikulāru blokādi.
Sakneņi izraisa vemšanu, sāpes vēderā, caureju. Saindēšanās ar tiem var notikt, neuzmanīgi lietojot sakņu tinktūru pašārstēšanās nolūkā, ārstējot neiralģiju, epilepsiju un citas nervu kaites.
Pirmā palīdzība
Kuņģa skalošana vairākas reizes ar aktīvās ogles ūdens suspensiju 2% nātrija bikarbonāta (sodas) šķīdumā vai vājā tanīna šķīdumā (pieci grami uz vienu litru ūdens), ja tas nav iespējams, jāizsauc vemšanu, iedzerot sodas šķīdumu - divas tējkarotes uz glāzi ūdens, pēc tam jānorij mazus ledus gabaliņus. Pēc kuņģa skalošanas ieteicams lietot betulīnu pa vienam gramam dienā.
Interesanti fakti.
Augu lieto homeopātijā tādu klīnisku indikāciju gadījumā, kā: sāpes kaklā, kakla stīvums, kakla skriemeļu spondiloze, plecu neiralģija (stipras sāpes plecos un augšdelmā kopā ar augšdelma vājumu), vāja gremošana, galvassāpes, balss aizsmakums.
Sosnovska latvānis Heracleum sosnowskyi
Savulaik Latvijā ievests kā lopbarības augs, taču, negaidīti sākās nekontrolēta šī auga izplatība, tagad latvāņa audzes kļuvušas par īstu postu. Aug krūmājos, upju krastos, ceļmalās, pamestos tīrumos. Bieži sastopamas 50 līdz 150 centimetrus augstas augu grupas ar platiem ziediem, čemuriem līdz 20 centimtriem diametrā.
Latvāņa dzidrajā ūdeņainajā sulā ir gaismjutīgas vielas no furanokumarīnu grupas (psoralēns, bergaptēns, metoksalēns). Ultravioletā starojuma ietekmē tās pārvēršas aktīvā formā, kas var izraisīt nopietnus ādas bojājumus (ietekme uz šūnu struktūrām notiek DNS līmenī), rezultātā nepieciešama ilgstoša ārstēšana un reizēm tai ir sekas.
Pēc saskares ar augu, īpaši saulainās dienās, uz ādas rodas apsārtums, kas attīstās, kā otrās - trešās smaguma pakāpes termisks apdegums. Īpašas briesmas slēpjas faktā, ka pieskaršanās augam sākumā neizraisa nekādas sliktas sajūtas. Simptomi rodas pēc vairākām stundām. Saskares vietas ar latvāņa daļām atgādina apdegumus. Sākas apsārtums, sāpes, ādas pietūkums, čūlas, vēlāk rodas organiskie simptomi - nespēks, galvassāpes, reiboņi, slikta dūša, sāpes vēderā, fotofobija, konjunktivīts, keratīts.
Latvāņa sula, ja nokļūst acīs, var izraisīt aklumu (smaga acs radzenes apdeguma rezultātā). Bijuši gadījumi, kad bērni zaudējuši redzi, spēlējoties ar augu dobajiem kātiem kā ar spilgtām brillēm.
Latvāņa sulas aerosols, kas veidojas pļaujot, un tā ziedputekšņi lielā koncentrācijā var izraisīt augšējo elpceļu (galvenokārt balsenes), kā arī barības vada augšējo daļu pietūkumu.
Furokumarīni organismā metabolizējas aknās, tie tiek izvadīti no organisma 24 stundu laikā, galvenokārt ar urīnu.
Pirmā palīdzība
Ja sula nokļūst uz ādas, tā pēc iespējas ātrāk jāizolē no gaismas iedarbības. Lai to nodrošinātu, uzreiz, jau pirmajās minūtēs pēc saskarsmes, nosedz kontakta vietu ar jebkādu necaurspīdīgu materiālu un pēc tam telpā, kur neiespīd saule, rūpīgi nomazgā kontakta vieta ar ziepēm un ūdeni. Svarīgi vismaz divas dienas izvairīties no saules gaismas iedarbības. Uz apdegumu vietām ārīgi sākumā ieteicams lietot Bepanthen ziedi, asinszāles ziedi, epitelizācijas veicināšanai ziedi ar bērza tāss ekstrakta komponentu – „Betula”.
Aknu darbības uzlabošanai ieteicams lietot augu izcelsmes hepatoprotektorus: bērza tāss ekstraktu – betulīnu, vienu – divus gramus dienā, vai mārdadža sēklu ekstraktu saturošus preparātus.
Purva cūkausis Calla palustris
Bieži sastopams pārpurvotā ezera un upes krastā, purva malā. Atgādina kallu miniatūrā – ar lielām, sirdsveidīgām lapām garos kātos. Zaļgandzeltenie ziedi sakārtoti blīvā vālītē, pie pamata veidojas balta, ārpusē zaļa seglapa. Vēlāk attīstās augļi – sarkanas ogas.
Indīgas ir visas auga daļas, īpaši augļi. Satur ūdenī nešķīstošus kalcija oksalātus, kas kairina ādu un gļotādas, īpaši acis, izraisot sāpes, asarošanu, fotofobiju. Tas visbiežāk notiek plūcot šos skaistos, kallām līdzīgus ziedus un dāvinot tos gaviļniekiem.
Ja apēd ogu, saindēšanās izpaužas kā mutes, mēles un balsenes kairinājums, gļotādas tūska var izraisīt elpošanas, arī gremošanas trakta un sirdsdarbības traucējumus.
Pirmā palīdzība ir intensīva mutes un acu skalošana ar aukstu ūdeni, pievienojot ledus gabaliņus.
Purva vaivariņš Ledum palustre
Aug sūnu purvos, purvainos mežos. Mazās devās vaivariņš iedarbojas uzbudinoši, bet lielās devās paralizē centrālo nervu sistēmu. Saindējoties rodas vemšana, caureja, muskuļu un locītavu sāpes, nejutīgums, miegainība, krampji. Toksiski ir arī vaivariņa izgarojumi – karstās vasaras dienās uzturoties vietās, kur zied vaivariņi, var sākties galvassāpes, reiboņi, slikta dūša un vemšana.
Pirmā palīdzība
Detoksikācija ir pastiprināta ūdens dzeršana, aktīvās ogles suspensijas lietošana.
Interesanti fakti
Tautas medicīnā vaivariņu mazās devās lieto bronhiālās astmas lēkmju atvieglošanai, smaga, hroniska bronhīta, plaušu tuberkulozes ārstēšanai, iesnu, gripas simptomu atvieglošanai un asinsspiediena mazināšanai. Saindēšanās notiek, pārsniedzot vaivariņa pagatavojumu devas.
Homeopātisko preparātu ledum medicīnā lieto locītavu slimību ārstēšanai.
Gundegas Ranunculeae
Indīgas ir visas sešpadsmit Latvijā augošās sugas. Vispazīstamākā no tām ir kodīgā gundega, kas pļavās sastopama ļoti bieži. Reizēm savainojas bērni, kuri noplūc ziedus, pin vainagus un nejauši pieliek rokas pie acīm.
Sula spēcīgi kairina gļotādas, sāk asarot acis, rodas klepus un rīkles spazmas. Ja kontakts ar ādu bijis ilgstošs, uz tās var rasties pat otrās pakāpes apdegumam līdzīga aina.
Pirmā palīdzība ir intensīva ādas, mutes un acu skalošana ar aukstu ūdeni.
Interesanti fakti
Kodīgās gundegas (Ranunculus acris) tinktūru tautas medicīnā pielieto furunkulozes un tuberkulozes ārstēšanā. Mūsdienās noskaidrots, ka kodīgās gundegas aktīvās vielas iznīcina stafilokokus un streptokokus ne sliktāk kā antibiotiķi.
Homeopātijā preparātu Ranunculus bulbozus pielieto, kad ir sāpes acīs, pūslīšveidīgi, sāpīgi ādas izsitumi, sāpes starp ribām un daudzos citos, ļoti niansētos gadījumos.
Strutene, Helidonium majus
Strutene ir magoņu dzimtas augs un aug visā Eiropā, izņemot Islandi un Skandināvijas ziemeļus. Struteni var satikt arī Marokā, Jaunzēlandē, Ziemeļamerikā, Ķīnā, Kazahstānā un Japānā.
Ja stublāju nolauž vai nogriež, rodas oranži dzeltena piena sula, no kā arī ir cēlies auga nosaukums latviešu valodā. Tā ir gan inde, gan zāles. Strutene ir vidēji indīgs augs. Strutenes sastāvā ir daudz noderīgu vielu: A vitamīns, C vitamīns, organiskās skābes: ābolskābe, dzintarskābe, citronskābe, flavonoīdi, fitoncīdi.
Neraugoties uz to, ka strutene ir indīgs augs, tā ir ļoti populāra tautas medicīnā.
Strutene satur lielu daudzumu alkaloīdu, starp tiem arī indīgos – heleritrīnu un sanguinarīnu, tāpēc svarīgi ievērot strutenes lietošanas drošumu un norādītās devas. Dienā pieļaujams patērēt ne vairāk kā divas tējkarotes sausu strutenes lakstu, ne ilgāk kā divas nedēļas. Ja tiek pārsniegta deva, rodas intoksikācija, kas izpaužas ar tādiem simptomiem kā zarnu kairinājums, asinsspiediena pazemināšanās, slāpes, smaguma sajūta kuņģī un galvā, vemšana un caureja, smagos gadījumos halucinācijas, samaņas zudums. Strutenes indīgie alkoloīdi lēni neitralizējas, pārdozēšana var izraisīt aknu darbības traucējumus ar aknu šūnu citolīzi un dzelti.
Pacienti ar smagām slimībām to vispār nedrīkst lietot. Ir jāatsakās no strutenes lietošanas kuņģa čūlas, hepatīta, astmas, epilepsijas, stenokardijas, hipotensijas gadījumā. Strutenes lietošana ir kontrindicēta grūtniecības un laktācijas laikā, bērniem līdz 16 gadu vecumam.
Ārstēšana
Lielākoties saindēšanās simptomi rodas pēc ilgstošas lietošanas, tāpēc aktīvās ogles tabletēm un kuņģa skalošanai nav nozīmes.
Pārtraukt strutenes preparātu lietošanu. Dzert daudz ūdens.
Lietot hepatoprotektorus: Betulin BTE pa vienai kapsulai divas reizes dienā, hepa merz, legalon.
Homeopātisko preparātu Helidonium D12 lieto aknu un žultspūšļa slimību ārstēšanai.
Tas ir uzskatāms piemērs homeopātijas principam: „Līdzīgu ārstē ar līdzīgu”, ņemot vērā, ka lielās devās strutene visvairāk „bojā” tieši aknas.
Parastā kumeļpēda Asarum europaeum
Zemei pieplacis augs, ar zirga pēdai līdzīgu lapu, kam ir īpatnēja, piparam līdzīga smarža. Aug zem lazdām, tāpēc to bieži mēdz dēvēt arī par palagzdenēm. Zaļās lapas pārziemo zem sniega. Sastāvs.
Lapas un sakneņi satur ēterisko eļļu, kuras blīvo daļu veido toksiskas vielas: azarons, diazarons un azarilaldehīds, sastāvā arī sirds glikozīdi.
Šo augu tautas medicīnā izmanto alkoholisma ārstēšanai, lai izraisītu riebumu pret alkoholu. Ja 500 mililitriem degvīna pievieno 50 mililitrus 10% kumeļpēdas sakņu tinktūras, tad iedzerot 50 mililitrus šāda pagatavojuma, alkoholiķis izjūt sliktu dūšu un nepatiku pret alkoholu. Tā pakāpeniski atradinās no alkohola, ja ir motivācija un vēlēšanās.
Ne visi ievēro tādu „ārstēšanu”. Ja devu pārsniedz, veidojas dedzināšanas sajūta mutē, vēdergraizes, vemšana, caureja, sirdsdarbības traucējumi bradikardija un ekstrasistolija.
Ārstēšana
Pirmā palīdzība: aktīvās ogles suspensija ar 10 līdz 20 gramiem ogles.
Vēlamas atkārtotas aktīvās ogles devas 24 stundas ilgi.
Intoksikācijas mazināšanai – Betulin BTE pa 250 miligrami divas reizes reizes dienā.
Asarum Europaeum D12 ir homeopātisks atšķaidījums, kas mazina galvassāpes, ko pasliktina troksnis. Līdzeklis pret nervu slimībām, enerģijas zudumu.
Izmantotie izziņas avoti
Viesturs Liguts. „Toksikoloģijas rokasgrāmata” Nacionālais Medicīnas apgāds.
2A comprehensive overview of hepatoprotective natural compounds: mechanism of action and clinical perspectives Robert Domitrović & Iva Potočnjak16 September 2015.
Foto: Shutterstock, Pexels.com
Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2023. gada jūlija numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!
