Ārējais automātiskais defibrilators – kabatas portfeļa lieluma dzīvības glābējs

Eiropā ik gadu 350 000–700 000 cilvēku pēkšņi apstājas sirds. Vidēji tas ir 55–113 uz 100 000 cilvēku. Latvijā gada laikā vidēji ap 1500 cilvēku pēkšņi apstājas sirds. Lielākā daļa no šiem cilvēkiem parasti atrodas mājas apstākļos, taču tas notiek arī sabiedriskās vietās – apmēram 10–20% no cietušajiem šajā brīdī atrodas kādā sabiedriskā vietā – lidostā, lielveikalā, kādā valsts iestādē vai sporta centrā.

Esot līdzās cilvēkam, kam pēkšņi ir apstājusies sirds, svarīga ir lēmuma pieņemšana pirmajās sekundēs un palīdzības sniegšanas pirmajās minūtēs. Lai arī pats pirmās palīdzības sniedzējs to nemaz neapzinās, taču no viņa pareizām darbībām ir atkarīga pacienta veselība un pat dzīvība.

Vissvarīgākais pēkšņas sirds apstāšanās gadījumā ir nodrošināt nepārtrauktas krūškurvja kompresijas. Krūškurvja kompresijas panāk nepārtrauktu asiņu apgādi visam organismam. Taču ar krūškurvja kompresijām ne vienmēr ir gana.

Apmēram 20–50% no visiem pēkšņas sirdsdarbības apstāšanās gadījumiem ir tādi, kurus iespējams ārstēt ar elektrofizioloģisko terapiju jeb defibrilāciju. Defibrilācijas nozīmīgumu īpaši uzsver pēdējos gados – ir zinātniski pierādīts, ka katra minūte, kad netiek veikta defibrilācija, pacienta izdzīvošanu samazina par 7–10%.

Kā piemēru ņemsim iespējamu situāciju lielveikalā Spice. Iedomāsimies, ka kāds kungs ir aizvedis iepirkties savu 40 gadus jaunāko līgavu. Abi tikko ieradušies no Sanktpēterburgas, un nākamajā dienā viņiem jādodas uz Dzintaru koncertzāli klausīties kādu izpildītāju. Ja kungam aiz sajūsmas par savu jauno topošo sievu paliks slikti, tad neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde līdz viņam nokļūs vidēji 7–10 minūtēs. Ļoti svarīgi ir tas, kas notiek tajās minūtēs, kamēr NMP brigāde ir ceļā. ASV pētījumos ir pierādīts, ka ārējā automatizētā defibrilatora lietošana izdzīvošanu pēc klīniskās nāves palielina pat par 97% (!). Tātad, ja lielveikalā Spice nav pieejams defibrilators, tad piemērā minētā kunga izdzīvošanas iespēja ar katru minūti sarūk par 7–10%, līdz pavisam ātri tā tuvojas nullei. Manā rīcībā nav informācijas, ka lielveikalā Spice būtu pieejams ārējais automatizētais defibrilators.

Lasot šo rakstu, kāds noteikti uzdos jautājumu, kas tad īsti ir šis ārējais automatizētais defibrilators. Šo vārdu salikumu pat grūti izrunāt, kur nu vēl zināt, kā ar šo aparātu rīkoties. Ārējais automatizētais defibrilators jeb AED ir ierīce, ar kuru iespējams izglābt cilvēka dzīvību. AED darbības princips ir identisks tām ierīcēm, kuras atrodas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādēs un stacionāros, tikai krietni vienkāršāka ir tā lietošana un tajā ir iebūvēts ārsts, kas spēj atpazīt sirdsdarbības apstāšanās veidu un pateikt priekšā pirmās palīdzības sniedzējam, kas jādara tālāk. AED apzīmējums visās pasaules valstīs ir vienāds (1. attēls). Eiropas Atdzīvināšanas padomes izstrādātais rīcības algoritms nosaka, ka situācijā, kad cilvēkam ir pēkšņi apstājusies sirds, AED līdz viņam ir jānogādā ne ilgāk kā trīs minūšu laikā.

1. attēls. AED starptautiskais apzīmējums

Visu rakstu lasi žurnāla "ārsts.lv" jūnija numurā!