Ziemassvētku vakariņas gastroenterologa skatījumā
Mīļo lasītāj! Tuvojas Ziemassvētku laiks, kad neiztrūkstošas ir patīkamas čalas ģimenes lokā, dāvanas un, protams, Ziemassvētku vakariņas. Vai arī tu pagājušajā gadā sev un ģimenei solījies: "Nākamgad nu gan tā nepārēdīšos"? Šoreiz nedaudz satīrisks, bet uz faktiem balstīts raksts par un ap Ziemassvētku vakariņām no gastroenterologa skata punkta – atbildes uz pacientu biežāk uzdotajiem jautājumiem, Ziemassvētkus gaidot.
Kad pēc Ziemassvētku vakariņām ir pilnuma sajūta un piepūsts vēders, vai vēders ir pilns ar gaisu?
Nē, tas ir pilns ar ēdienu. Tikai dažiem cilvēkiem kuņģis tik tiešām ir pilns ar gaisu. Turklāt šie pacienti ar aerofāgiju nereti gaisu norij pat tad, kad neēd. Pārējie cilvēki ar katru norīto kumosu norij arī 5–10 ml gaisa. Kuņģī saglabājas mazāk par 200 ml gaisa. Kad kuņģis ir pilns ar gaisu, tas iztukšojas atraugu veidā.
Pētījumi, kuros piedalījušies cilvēki ar izteiktu pilnuma sajūtu vai vēdera piepūšanos pēc ēdienreizēm, ir parādījuši, ka gaiss kuņģa un zarnu traktā šiem cilvēkiem ir tikpat lielā apjomā kā cilvēkiem, kas pēc ēšanas šādus simptomu neizjūt. Kas šīm abām cilvēku grupām ir atšķirīgs? Pirmkārt, cilvēkiem, kas izjūt šādus simptomus, kuņģis ir ļoti jutīgs un aktīvs un nespēj pienācīgi relaksēties ēšanas laikā. Līdz ar to rodas sasprindzinājums kuņģa sieniņā, kas rada pilnuma sajūtu, sliktu dūšu un diskomfortu pēc ēšanas. Otrkārt, diskomforta gadījumā ķermenis cenšas sasprindzināt diafragmu un muguras muskuļus, tādējādi pavirzot uz priekšu un leju vēdera dobuma orgānus, kas savukārt rada ilūziju, ka vēders ir piepūties un pilns ar gaisu.
Efektīvs veids, kā ar to cīnīties, ir elpošanas vingrinājumi, kas veicina diafragmas un muguras muskuļu relaksāciju pēc ēdienreizēm.
Pēc Ziemassvētku vakariņām – atraugas un gāzes. Kas notiek vēderā?
Gan atraugu, gan gāzu izvadīšanas pamatā ir neapzināts reflekss. Ar atraugu mehānismu atbrīvojamies no liekā gaisa, kas sakrājies kuņģī. Kad kuņģī sakrājies noteikts gaisa daudzums, tas izraisa relaksācijas refleksu, atbrīvojas kuņģa slēdzējmuskulis, kas atrodas starp kuņģi un barības vadu, un gaiss – dažreiz ar ēdiena, šķidruma un skābes sekrēta saturu nonāk barības vadā. Tas ir biežākais atviļņa veids.
Savukārt gāzes zarnu traktā veidojas nevis apēstā gaisa dēļ, bet gan resnā zarnā dzīvojošo baktēriju darbības rezultātā. Par daudz gāzu visbiežāk rodas slikti sagremotu ogļhidrātu dēļ, kas nonāk resnajā zarnā. Tur baktērijas pārstrādā ēdiena atliekas, kā rezultātā rodas gāzes. Tās pārvietojas, radot diskomfortu, un uzkrājas taisnajā zarnā. Gāzēm sakrājoties noteiktā apjomā, rodas relaksācijas reflekss, atbrīvojas taisnās zarnas slēdzējmuskulis, un gāzes tiek izvadītas no organisma. Pastiprinātu gāzu veidošanos visbiežāk veicina āboli, bumbieri, tumši zaļie dārzeņi, piemērām, kāposti, lēcas, pupas, zirņi, sīpoli un ķiploki, kviešu produkti, kā arī piena produkti pacientiem ar laktozes nepanesību. Kopā šie un citi produkti tiek dēvēti par FODMAPS produktiem, kas ir saīsinājums tādam piņķerīgam nosaukumam kā fermentējamie oligosaharīdi, disaharīdi, monosaharīdi un polioli.
Pašas par sevi atraugas un gāzu nolaišana nav nekas bīstams. Tomēr jāievēro, ja simptomi ir ilgstoši, bieži atkārtojas, saistās ar izmainītu vēdera izeju, tostarp asins piejaukumu vēdera izejai, svara zudumu, ģimenē kādam ir bijušas nopietnas kuņģa un zarnu trakta slimības un vecums tuvojas 50 gadiem, noteikti būtu jāapmeklē ārsts gastroenterologs, lai veiktu padziļinātāku izmeklēšanu nopietnu slimību izslēgšanai. Tāpat nepatīkamu simptomu un zarnu kairinājuma gadījumā, pat ja visas nopietnās slimības ir izslēgtas, ir vērts konsultēties ar ārstu gastroenterologu. Šādos gadījumos iespējams sastādīt veiksmīgu diētu, izvairoties no FODMAPS produktiem simptomu mazināšanai.
Interesants ir fakts, ka tikpat atšķirīgi kā mēs paši, ir arī mūsu zarnu trakta iemītnieki – baktērijas. Ja vienam cilvēkam baktērijas vairāk rada vēdera piepūšanos, citam – gāzes ar nepatīkamu smaku, kuru gadījumā vainojama hidrogēna sulfīda klātbūtne. Vēl interesantāks ir fakts, ka zarnu gāzes, iespējams, ir globālās sasilšanas pamatā. Pierādīts, ka zarnu gāzēs esošais metāns ir 30 reižu potentāks siltumnīcas efekta radītājs par oglekļa dioksīdu, ko izdala automašīnas. Tomēr pierādīts, ka ne viens pats cilvēks ir pie vainas. Lielie mājlopi izdala daudz lielākus gāzu apjomus nekā cilvēki.
Vai pēc Ziemassvētku vakariņām mums vajadzētu atpūsties vai būt aktīviem?
Pēc lielām Ziemassvētku vakariņām kādu laiku vajadzētu atpūsties. Izteikta aktivitāte, piemēram, skraidīšana apkārt ar bērniem un mazbērnu cilāšana pavisam noteikti provocēs skābes un ēdiena nonākšanu barības vadā – regurgitāciju. Tomēr arī noteikti nevajadzētu uzreiz pēc maltītes apgulties horizontāli. It īpaši pacientiem ar hiatālu trūci tas noteikti radīs atvilni. Sēdus zvilnēšana dīvānā pie televizora šajā gadījumā ir labs risinājums. Galvenais neaizsēdēties par ilgu!
Vai cilvēks var sagatavoties lielajam Ziemassvētku vakariņu ēdiena apjomam jau iepriekš?
Jā! Kuņģis uz zarnu trakts var tikt trenēts. Ja neesat pieradis pie lieliem ēdiena apjomiem un pēc liela apjoma maltītēm jums rodas nepatīkami simptomi un diskomforts, varat sākt sagatavot savu kuņģa un zarnu traktu jau laikus. Jau Adventes laikā pamazām palieliniet apēstā ēdiena apjomu un diētā pakāpeniski ieviesiet treknākus ēdienu. Šis ieteikums, protams, domāts satīriski. Šādi trenēts kuņģa un zarnu trakts vēl ilgi pēc Ziemassvētku vakariņām pieprasīs lielākus, ar kalorijām bagātākus ēdiena apjomus, kas nu nemaz neies kopā ar klasisko Jaunā gada apņemšanos beidzot notievēt! Turklāt kārtīgas, kalorijām bagātas maltītes kombinācija ar alkoholu var būt iemesls akūta pankreatīta jeb aizkuņģa dziedzera iekaisuma attīstībai cilvēkiem ar riska faktoriem.
Raksta turpinājumu lasiet žurnāla "ārsts.lv" 2016. gada decembra numurā!