Žanna Tičko: Veselas un skaistas pēdas vasarā

Vasarā visi vēlamies justies un izskatīties labi – no galvas līdz pat papēžiem. Un tieši papēžiem un pēdām šajā gadalaikā tiek pievērsta īpašāka uzmanība, jo beidzot varam nestaigāt slēgtos apavos, izbaudīt gan jūru, gan smiltis, gan, piemēram, pastaigu pa priežu mežu, gluži tāpat kā burvīgu dienu pilsētas ielās skaistās vasaras kurpītēs. Bet, lai tajās labi justos un izskatītos, pēdām jābūt labi koptām.

Biežākās pēdu veselības problēmas vasarā:

  • plaisas pēdās;
  • pārmērīga svīšana;
  • tulznas;
  • varžacis.

Plaisas pēdās

Plaisas pēdās, kas visbiežāk parādās papēžos, parasti izraisa mehānisks kairinājums. Tas rodas, nēsājot apavus, kas šo kairinājumu veicina, – piemēram, vasaras čībiņas, tā sauktās iešļūcenes, vaļējas vasaras kurpes, kā arī staigāšana basām kājām pa dažādām virsmām. Vasarā pēdu āda ir sausāka nekā ziemā – tieši šo pašu iemeslu dēļ. Nēsājot vaļējus apavus un staigājot basām kājām, veicinām arī ādas sacietējumus, ādas zvīņošanos, rodas nieze, āda kļūst neelastīgāka un vietām plānāka.

Svarīgs nosacījums plaisu profilaksei ir uzņemtais šķidruma daudzums, jāatceras, ka cilvēkam dienā jāizdzer vismaz pusotra litra šķidruma. Nekādā gadījumā nevajadzētu kājas mērcēt karstā ūdenī, izmērcētas kājas rīvēt ar metāla rīvi, griezt ar žileti, skrāpēt ar nazi! Šādas agresīvas manipulācijas ādu tikai kairina un pastiprina plaisāšanu. Ieteicams izmantot smilšpapīra vīlīti vai pumeka akmeni vienu vai divas reizes nedēļā. Pēdu ādas kopšanai izmantot mitrinošus krēmus vai putas.

Diemžēl pašu spēkiem tikt galā ar plaisām ir praktiski neiespējami, tāpēc vajadzētu meklēt speciālista palīdzību – podologs veiks aparāta pedikīra procedūru ar rotējošiem rīkiem, noņems raupjo ādu un izlīdzinās plaisas, izmantos piemērotus kosmētiskos līdzekļus – tas ļaus plaisām sadzīt ātrāk.

Saplaisājuši papēži   

Svarīgi!

Pēdu plaisāšanu veicina arī jebkura pēdu vai pirkstu deformācija. Parasti deformācija parādās vietās, kas pakļautas spēcīgam spiedienam. Tāpēc noteikti vajadzētu vērsties pie tehniskā ortopēda: ja pēda patiešām ir deformēta, viņš ieteiks nēsāt speciālas zolītes, kas palīdzēs atrisināt arī problēmu ar plaisām.

 

Pārmērīga svīšana

Diezgan grūti risināma problēma ir pēdu hiperhidroze jeb pēdu svīšana. Tā rada gan estētisku, gan fizisku diskomfortu. Līdz pat tam, ka sievietes nevar valkāt sandales vai klikatas – viņas tās vienkārši pazaudē, jo mitrās pēdas tajās slīd. Problēmu atrisināt palīdz pēdu dezodoranti, kas bloķē svīšanas dziedzerus. Tie jālieto pirms gulētiešanas, izsmidzinot vai uzklājot uz pēdām pēc tam, kad tās ir nomazgātas un kārtīgi nosusinātas. Ir nopērkami dezodoranti, kas ļauj pēdām saglabāt sausumu līdz pat piecām dienām. Stipra pēdu svīšana veicina arī infekciju rašanos, ieskaitot sēnīšu infekciju, jo tās iecienījušas siltu un mitru vidi. To var provocēt arī baseina, pludmales apmeklējumi, klimata maiņa utt. Pasargāt sevi un jums tuvus cilvēkus palīdzēs pareiza higiēna. Pēc baseina un pludmales apmeklējuma labi nomazgājiet un nosusiniet kājas, it īpaši starp pirkstiem. Rekomendēju visiem šajā gadalaikā lietot profilaktiskus preparātus ar antimikotisku (pretsēnīšu) komponentu gelu, putu vai aerosola veidā.

Tikt galā ar paaugstinātu svīšanu palīdzēs vesels līdzekļu komplekss:

  • losjons, kura sastāvā ir varš un rozmarīns. Vara oleāts mazina svīšanu, dezinficē un iedarbojas kā antiseptisks līdzeklis. Rozmarīna ekstrakts stimulē asinsriti, darbojas kā efektīvs dezodorants un mazina arī kāju nogurumu;
  • dzesējošs aerosols – dezodorants jālieto uz sausas, tīras ādas no rītiem. Tas atsvaidzina ādu, noņem tūsku un palīdz tiks galā ar nepatīkamu aromātu;
  • pulveris – talks kājām. Tas efektīvi uzsūc mitrumu un darbojas kā dezodorants. Pulveris ir vienkārši neaizstājams karstajā sezonā;
  • dzesējošs gels kājām. Eksperti to iesaka izmantot tikai vasarās. Tā sastāvā parasti ir iekļauts mentols. Ziemā – gluži pretēji – ir jāiegādājas sildošs gels, kura sastāvā ir sinepes un sarkanie pipari.

Svarīgi!

  • Neekonomējiet naudu apaviem! Izvairieties no sintētiskiem materiāliem, kuros kāja neelpo, veicinot pārmērīgu svīšanu.
  • Neaizraujieties ar augstiem papēžiem! Pēdas laiku pa laikam ir jāatslogo.
  • Izvēlieties vaļējus un mīkstus mājas apavus! Čības būtu jāmazgā reizi mēnesī, lai tur nevairotos baktērijas.
  • Vasarā staigājiet basām kājām pa zāli! Tā ir lieliska masāža pēdām, kas uzlabo asinsriti. Pa granti un smiltīm pārvietojieties uzmanīgi, lai netraumētu ādu un neienestu infekciju brūcē.

Bojāta āda

Varžacis

Varžacis rodas ilgstošas berzes vai spiediena dēļ. To veidošanos veicina pēdu deformācija, šauri un nepiemēroti apavi, spiediens uz konkrētu pēdas daļu vai kāju pirkstiem. Varžacis visbiežāk novērojamas uz kāju pirkstiem, starp pirkstiem un pēdas priekšējās daļas. Saspiestā vieta kļūst sāpīga un bieza, tās vidū veidojas serde, kas iet dziļumā.

Mājas apstākļos varžacis nedrīkst griezt un apstrādāt ar skābi saturošiem līdzekļiem (ziedes, plāksteri). Ieteicams sabiezēto vietu vīlēt ar parasto nagu vīlīti un iemasēt ar siltu dabisko nerafinēto eļļu (rapšu, saulespuķu, olīveļļu), kas ir mazliet uzsildīta.

Nekādā gadījumā negrieziet nost raupjo ādu – tā atkal izaugs un kļūs vēl cietāka. Labāk dodieties pie speciālista. Podologs jums ieteiks individuālu ārstēšanu – atkarībā no varžacs lieluma un tās struktūras. Parasti varžacs noņemšanai speciālisti izmanto frēzi un slīpēšanu.

Varžacu profilaksei visbiežāk iesaka izmantot speciālus gela ieliktņus apaviem. Tie nodrošina amortizāciju, tāpēc varžacis veidojas daudz lēnāk, bet dažreiz neparādās nemaz.

Varžacis

 

Tulznas

Daudzi uzskata, ka tulznas un varžacis ir viens un tas pats. Patiesībā tā nav. Tulznas parasti veidojas vietās, kur apavi kontaktējas ar mitras, sasvīdušas pēdas ādu. Tulznas ir samērā nelielas platumā, un tām ir skaidras un visbiežāk apaļas formas. Uzberzta tulzna atgādina pūslīti un ir pildīta ar citoplazmu – šķidrumu no traumētās ādas vidējā slāņa šūnām, parasti dzeltenā vai dzelteni brūnā krāsā. Ja jums ir izveidojusies ar šķidrumu pildīta tulzna, tā ir jāatver un liekā ādiņa jānogriež, lai brūcei tiktu klāt gaiss un tā ātrāk sadzītu. Tā jāieziež ar antiseptisku līdzekli vai parasto joda šķīdumu.

Tiem, kam tulznas un varžacis veidojas bieži, ikdienas lietošanai var rekomendēt krēmu, kura sastāvā ir augu eļļas – lineļļa un olīveļļa. Eļļas labi mīkstina ādu un novērš tās keratinizāciju.

Tulznas

Pievērsiet uzmanību!

Iegādājoties vasaras apavus, jāņem vērā, kādi apavu modeļi ir vispiemērotākie karstam laikam. Apaviem vajadzētu būt no dabiskiem materiāliem un iespējami vaļējiem, lai kājas nesvīstu. Ja kājas svīst, bieži veidojas mitrās tulznas. Piemērotākie apavi sievietēm ir ādas sandales ar 4–5 cm augstu papēdi, bet vīriešiem – ādas sandales. Apaviem jāatbilst pēdas izmēram (platumam un garumam), jābūt no dabiskiem, mīkstiem materiāliem, ērtiem un tādiem, kas elpo. Nevajadzētu diendienā valkāt vienus un tos pašus apavus. Tie būtu jānomaina vai vismaz jādezinficē ar speciāliem antibakteriāliem līdzekļiem. Lai atvieglotu ikdienas soli slimām kājām, kā arī neļautu rasties sacietējumiem, kurpju iekšpusē var ielīmēt speciālus silikona papēdīšus vai ievietot mīkstas ortopēdiskās zolītes.

  • Jāpievērš uzmanība kāju mazgāšanai un slaucīšanai. Lielākā kļūda ir tā, ka cilvēki kājas pārmērīgi mērcē karstā ūdenī un pēc tam aizmirst uzklāt krēmu. Optimālā ūdens temperatūra kāju vannām ir 37 grādi, nevajadzētu tās ūdenī turēt ilgāk par 10 minūtēm. Ūdenim var pievienot speciālos kāju vannošanas līdzekļus, var arī izmantot jūras sāli un sodu. Tad kājas noslauka un apstrādā ar krēmu. Otra lielākā kļūda ir tā, ka cilvēki izmanto vīles, skrubjus, asus priekšmetus izmērcētas kāju ādas kasīšanai. Pareizāk ir lietot speciālo smilšpapīra kāju vīlīti, turklāt to darīt pirms kāju vannošanas – noberzt sauso ādiņu, kājas pavannot un ziemā iesmērēt ar barojošo krēmu, vasarā – ar mitrinošu. Kājām nevajadzētu izmantot ziepes, kas ir bagātinātas ar īpašām smaržvielām vai ir antiseptiskas. Vislabāk lietot bērnu ziepes, kāju mazgāšanas putiņas vai dušas želeju. Trešā kļūda ir tā, ka cilvēks noslauka kājas un aizmirst izslaucīt pirkstu starpas. Ja tur paliek mitrums, uzvelkot zeķes un apavus, var attīstīties starppirkstu plaisiņas, āda sākt lobīties, vairāk svīst, un tad arī līdz sēnītei vairs nav tālu.
  • Esiet uzmanīgi arī ar lakas pārklājumu nagiem, un ne tikai vasaras laikā. Gandrīz visi gela laku pārklājumi sausina naga plāksni. Ja izmantojat laku, ir ieteicams papildus pabarot nagus ar īpašām eļļiņām, kas domātas ādai un nagiem – tas ir ne tikai estētiskā izskata, bet arī veselības jautājums.
  • Ja pēdās veidojas iekaisums, sāpīgi sacietējumi, ieauguši nagi un nedzīstošas brūces, noteikti jāvēršas pie podologa. Pirmo reizi apmeklējot šādu kabinetu, speciālists ne tikai parūpēsies par problēmas risinājumu, bet palīdzēs noteikt tās cēloni, lai nākotnē varētu paša spēkiem izvairīties no atkārtotas problēmas rašanās.

Regulārai pēdu aprūpei ir nozīmīga loma pēdu veselības uzturēšanā!

 

Veselības centra 4 grupas uzņēmums Capital Clinic Riga

Duntes ielā 15a 4. stāvā Rīgā

Tālr. 66333333, 29334224, 29447667

http://www.capitalclinicriga.lv

 

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada jūlija numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!

 

Žanna Tičko, Podoloģe