Zane Štolniece: Mājas aptieciņa ziemā
Ziema ir aukstākais gadalaiks, kad cilvēki slimo visbiežāk. Ziemā pieaug arī traumu gūšanas risks, ko veicina mainīgie laikapstākļi, slidenās ielas, ziemas prieku baudīšana, kad vien tas ir iespējams, kā arī citi ārējie faktori. Tāpēc nu ir īstais laiks, lai pārlūkotu savu mājas aptieciņu un vajadzības gadījumā to papildinātu ar nepieciešamajām lietām. Īpaši svarīgi to darīt tiem, kas slimo ar hroniskām slimībām, un tiem, kurus ik gadu ziemas mēnešos piemeklē dažādas slimības.
Kā rīkoties, ja gūta neliela trauma
Šoreiz nerunāsim par lūzumiem, mežģījumiem, kad vispirms būtu jāmeklē traumatologa palīdzība. Daudz biežāk gadās nelielas traumas – muskuļu sasitumi, saišu un muskuļu sastiepumi, pārslodzes radītas traumas.
Šādu traumu gadījumā būtu jāsāk ar miera un pēc iespējas nekustīgāka stāvokļa nodrošināšanu traumētajai vietai. Pirmajās 24–48 stundās sāpju un pietūkuma mazināšanai palīdzēs aukstuma kompreses. Tās jāliek pie traumētās vietas ik pēc 15–20 minūtēm. Var lietot arī aukstuma aerosolus. Jāņem vērā, ka aerosols ir efektīvs tikai tad, ja to lieto nekavējoties.
Pēc tam var lietot kādu no pretsāpju un pretiekaisuma geliem, kuri satur diklofenaku, naproksēnu, ibuprofēnu. Šo gelu darbības mērķis ir tūskas, hematomas (zilumu) un sāpju mazināšana. Bez pretiekaisuma geliem ir arī geli ar atvēsinošu efektu, kuru sastāvā ir mentols. Tas kairina ādas aukstuma receptorus, sašaurinot asinsvadus, tā mazinot iekaisumu un sāpes. Ir heparīnu saturoši geli, kas mazina tūsku, kavē iekaisumu, uzlabo mikrocirkulāciju, kā arī veicina hematomu (zilumu) uzsūkšanos. Šos gelus nedrīkst lietot, ja ir vaļēja brūce, – tādā gadījumā jālieto dzīšanu veicinoši līdzekļi, taču ieteicams arī konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, jo katrs gadījums var atšķirties. Ja ir neliels sasitums vai sastiepums, tad nekādā gadījumā nevajadzētu lietot sildošus gelus un krēmus. Sastiepuma gadījumā, lai fiksētu traumēto vietu, kustību ierobežošanai var izmantot arī elastīgo saiti vai ortozi.
Ja sāpju mazināšanai ar ārīgiem geliem vai ziedēm vien nepietiek, var papildus izmantot kādu no iekšķīgi lietojamiem bezrecepšu pretsāpju un pretiekaisuma medikamentiem. Jāatceras, ka akūtu traumu gadījumā tos nevajadzētu lietot ilgāk par 3–7 dienām.
Atkarībā no traumas sarežģītības sasitums var pāriet nedēļas laikā, bet sastieptas saites ārstējamas pat vairākus mēnešus. Ja, lietojot gelus un elastīgās saites, labāk nekļūst, noteikti jāvēršas pie ārsta.
Līdzekļi apsaldējumu gadījumā
Apsaldējumi rodas, aukstuma ietekmē sašaurinoties asinsvadiem – tā tiek kavēta audu apgāde ar skābekli, un apsaldētajās vietās tie var iet bojā. Lai izvairītos no apsaldējumiem, liela nozīme ir siltam un mitrumu necaurlaidīgam apģērbam. Visbiežāk apsaldējumam pakļautas atklātās ķermeņa daļas – seja un ausis, kā arī kāju un roku pirksti. Visjutīgākie pret siltuma zudumu ir bērni, veci cilvēki un cilvēki ar asinsvadu slimībām. Apsaldējums draud, ja aukstuma skartajās vietās āda kļūst bāla, izjūt dedzinošas sāpes, sala skartās ķermeņa daļas kļūst nejutīgas. Ja ir aizdomas par apsaldējumu, tad jāvēršas pie ģimenes ārsta vai tuvākajā ārstniecības iestādē, cietušās vietas ietin siltā apsējā, cietušajam dod dzert siltu, alkoholu nesaturošu dzērienu, apsaldētās vietas nedrīkst rīvēt vai masēt.
Neliela apsaldējuma gadījumā noderēs kāda ziede ar vietēju anestezējošu darbību, kuras sastāvā ir lidokaīns vai kāda cita viela ar izteiktu pretsāpju darbību. Šāds līdzeklis mazinās sāpes, taču vienlaikus tā sastāvā vajadzētu būt arī līdzeklim ar pretmikrobu darbību, jo apsaldētajā virsmā ātri var izveidoties infekcija. Šim mērķim noderēs hloramfenikolu un metiluracilu saturošas ziedes.
Imunitāti stiprinoši līdzekļi
Viens no populārākajiem līdzekļiem ir ehinācijas ekstraktu saturošie preparāti, kas pieejami gan bezrecepšu zāļu, gan uztura bagātinātāju formā, kā arī dažādu zāļu formu veidā gan tablešu, gan pilienu. Tie, kuriem nav vēlēšanās ēst ķiplokus svaigā veidā, var lietot ķiploku ekstrakta kapsulas. Ķiploku ekstraktam piemīt ne tikai imunitāti stimulējoša darbība, bet arī pretiekaisuma, antibakteriāla un pretvīrusu darbība. Var lietot arī greipfrūtu sēklu ekstraktu, kas palīdz gan saaukstēšanās gadījumā, gan arī stiprina organismu. Ikdienā ieteicams arī lietot dažādas ārstniecības augu tējas un to maisījumus, kas satur ehinācijas, kumelīšu, melisas, Islandes ķērpja, salvijas u.c. augu drogas. Nav ieteicams ilgstoši lietot viena veida zāļu tēju, labāk tās ik pa laikam mainīt.
Uzturā vēlams lietot vitamīniem bagātus produktus, ja nepieciešams, pāris reižu gadā kursu veidā papildus var lietot multivitamīnus, kuru sastāvā ir arī minerālvielas, svarīgākās – kalcijs, magnijs, dzelzs, cinks –, vai atsevišķi nepieciešamos vitamīnus. Rudens un ziemas periodā galvenie nepieciešamie vitamīni ir C, D, A, E.
- C vitamīns jeb askorbīnskābe
Viens no galvenajiem vitamīniem, kurš nepieciešams imunitātes stiprināšanai, turklāt pieskaitāms arī dabiskajiem antioksidantiem. Tā būtiskākās īpašības ir spēja palielināt rezistenci pret infekcijām, paātrināt audu reģenerāciju arī ādas novecošanās gadījumos, kā arī C vitamīns veicina dzelzs uzsūkšanos organismā.
- D vitamīns jeb kalciferols
D vitamīns veicina normālu imūnsistēmas darbību, kā arī kalcija un fosfora uzsūkšanos organismā. Nelielā daudzumā to var uzņemt ar pārtiku, bet vislabāk – uzturoties saulē, tad organisms to sintezē pats. Rudenī un ziemā D vitamīnu vajadzētu uzņemt papildus ar medikamentu vai uztura bagātinātāju palīdzību (tablešu, pilienu, aerosolu veidā). Cilvēki, kuriem ir nepietiekams D vitamīna līmenis asinīs, biežāk slimo ar akūtām respiratorām slimībām.
- E vitamīns
E vitamīns ir spēcīgs antioksidants, tam piemīt pretiekaisuma darbība, tas aizsargā pret apkārtējās vides kaitīgo iedarbību.
- A vitamīns jeb retinols
A vitamīns palielina organisma rezistenci pret infekcijām, nodrošina normālu ādas un gļotādu funkcionēšanu, tam piemīt antioksidanta spējas.
Jāņem vērā, ka A vitamīns, tāpat kā D un E vitamīns, ir taukos šķīstošs, tāpēc uzkrājas organismā un nav vēlams to lietot lielās devās, jo tad var notikt saindēšanās. Akūtas saindēšanās simptomi ir stipras galvassāpes, paaugstināta ķermeņa temperatūra, slikta dūša, sāpes locītavās. Hroniskas saindēšanās simptomi ir apetītes trūkums, sāpes locītavās, uzbudinājums un aknu bojājums. Lielas A vitamīna devas nedrīkst lietot grūtnieces, jo tas var izraisīt dažādas kroplības auglim (teratogēna darbība).
Probiotikas un zāles funkcionālu zarnu traucējumu gadījumos
Viens no būtiskākajiem labu organisma aizsargspēju priekšnosacījumiem ir zarnu trakta veselība. Ja zarnu sieniņās vai gļotādā ir bojājumi, organismam ir traucēta minerālvielu un vitamīnu uzsūkšanās, tāpēc cilvēka imunitāte kļūst trauslāka. Arī dažādu grupu antibiotiku lietošana izjauc normālu zarnu mikrofloru, un kā blakusefekts var rasties caureja. Probiotiskie līdzekļi palīdzēs šo problēmu atrisināt. Tie satur zarnu mikroflorai raksturīgās saprofītās baktērijas vai to kombinācijas – Saccharomyces boulardii, Enterococcus faecium, Lactobacillus acidophilus, Bifidobacterium. Šie mikroorganismi zāļu formā katrā preparātā ir atšķirīgā daudzumā un dažādās kombinācijās, turklāt pieejamas arī dažādas zāļu formas atkarībā no pacienta vecuma, lietošanas ērtuma un vēlmēm. Par piemērotāko mājas aptieciņai jautājiet farmaceitam aptiekā.
Vides un uztura pārmaiņas nereti rada gremošanas traucējumus, kas izpaužas kā vēdera uzpūšanās, atraugas, caureja vai sāpes vēderā.
Šādos gadījumos var palīdzēt adsorbenti – aktivētā ogle, simetikonu vai diosmektītu saturoši līdzekļi. Aktivētā ogle uzsūc ne tikai gāzes, bet arī ķīmiskas vielas. Simetikons mazina gāzu pūslīšu veidošanos un veicina to izvadīšanu no kuņģa un zarnu trakta. Diosmektīts spēj absorbēt arī gremošanas traktā iekļuvušus vīrusus un dažas baktērijas.
Lai organismam palīdzētu labāk tikt galā ar uzņemto uzturu, jālieto līdzekļi, kuru sastāvā ir gremošanas enzīmi. Pastiprinātas zarnu peristaltikas gadījumā un spazmu mazināšanai noderēs drotaverīna tabletes. Sākoties caurejai, var izmantot iepriekš minēto aktīvo ogli vai kādu no probiotikām. Ārkārtas situācijā īslaicīgai lietošanai var lietot loperamīda kapsulas.
Pretiesnu līdzekļi
Aukstajā gadalaikā gandrīz neiespējami ir izvairīties no iesnām. Tās visbiežāk izraisa dažādi vīrusi un mikroorganismi. Šajā gadījumā lietojami pretiesnu līdzekļi, kuri atvieglos elpošanu caur degunu, kamēr organisms pats vai ar medikamentu palīdzību cīnīsies ar vīrusiem vai mikroorganismiem. Šim nolūkam izmantojami, piemēram, ksilometazolīnu, oksimetazolīnu, nafazalīnu saturoši deguna pilieni vai aerosoli. Šos līdzekļus nevajadzētu lietot ilgāk par septiņām dienām.
Vieglākos gadījumos, kad elpošana caur degunu nav tik apgrūtinoša, vēlams lietot dabas līdzekļus, kuru sastāvā ir eikaliptu, priežu vai dižegles eļļa, jo šīm eļļām piemīt ne tikai deguna gļotādas mīkstinoša, bet arī pretmikrobu un pretvīrusu darbība. Tie noderēs ne tikai iesnu gadījumā, bet arī apkures sezonā, kad telpās mēdz būt sauss gaiss. Dažos aerosolos eļļas bāze satur arī A un E vitamīnu, kuri nostiprina deguna un augšējo elpceļu gļotādu.
Līdzekļi saaukstēšanās gadījumā
Vieglākos saaukstēšanās gadījumos līdz ar iesnām vai bez tām mēdz būt sāpes kaklā, rīkles un balsenes iekaisums, aizsmakums. Tad noderēs līdzekļi ar pretmikrobu darbību, kas satur hlorheksidīnu, cetilpiridīnu, dekvalīniju vai benzalkonija hlorīdu u.c. sūkājamo tablešu veidā. Var izmantot arī dabas līdzekļus saturošus aerosolus.
Saaukstēšanās gadījumā var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra, galvassāpes, tad kā pirmās palīdzības līdzeklis noderēs kāds no nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem – paracetamols, ibuprofēns vai aspirīns. Astmas slimniekiem aspirīnu jālieto piesardzīgi, jo tas var provocēt astmas lēkmi, kā arī to nedrīkst lietot bērni līdz 12 gadu vecumam, bet paracetamolu – slimnieki ar aknu darbības traucējumiem. Noderīgi mājas aptieciņā turēt arī kombinēto preparātu, kas satur paracetamolu, gvaifenezīnu un fenilefrīna hidrohlorīdu, jo šim preparātam piemīt ne tikai temperatūru pazeminoša un pretiekaisuma darbībai, bet arī atkrēpošanu veicinoša. Taču jāņem vērā, ka kombinētie preparāti nedaudz paaugstina arteriālo asinsspiedienu.
Iepriekš minētie līdzekļi uzskatāmi tikai par pirmās palīdzības līdzekļiem līdz slimības cēloņu noskaidrošanai. Jebkurā gadījumā par labāko izvēli jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai farmaceitu.
Zāļu tējas rudens un ziemas vakariem
Kā vitamīnu avotu var lietot mežrozīšu augļus un pīlādžogas, kas bagātīgi satur C vitamīnu. Arī smiltsērkšķa ogas satur A, E, C grupas vitamīnus, kas nepieciešami, lai izsargātos no sezonālajām elpceļu slimībām.
Ehinācijai piemīt imunitāti stiprinoša un pretvīrusu darbība. Ugunspuķes ziedi noderēs garšīgas zāļu tējas pagatavošanai ziemas vakariem, kam būs gan relaksējoša, gan organismu stiprinoša darbība.
Saaukstēšanās gadījumā rekomendē lietot melnā plūškoka ziedu tēju, aveņu un arī tradicionālo liepziedu tēju. Ja ir sāpes kaklā, skalošanai noderēs kliņģerītes ziedu vai salvijas lapu uzlējumi. Šo augu tējas var lietot arī iekšķīgi, tikai salviju nerekomendē grūtniecēm. Klepus mazināšanai un atkrēpošanas veicināšanai lieto ceļtekas, mārsila un Islandes ķērpja tēju.
Taču jāņem vērā, ka ik pa laikam jāpārbauda medikamentu un arī uztura bagātinātāju lietošanas termiņš un vecās zāles laikus jāiznīcina. Jāatceras arī tas, ka mājas aptieciņa ir tikai pirmā palīdzība. Ja saslimšana ir nopietnāka, obligāti jāmeklē ārsta palīdzība.
Zane Štolniece Farmaceite
Jēkabpils Vecpilsētas aptieka
Brīvības ielā 144 Jēkabpilī
Tālr. 65232255, www.manaaptieka.lv