Zane Gaile: Fiziskās aktivitātes bērniem vasarā

Lai arī Latvijas vasaras mēdz būt dažādas – gan drēgnas kā rudens, gan saulainas un siltas, tas ir laiks, kad daudziem vecākiem ir atvaļinājums, skolās brīvlaiks, arī bērnudārzniekiem tiek piešķirtas brīvdienas. Brīvajā laikā līdz minimumam būtu jāsamazina bērnu atrašanās laiks pie televizora vai elektroniskiem saziņas līdzekļiem, tā vietā piedāvājot fiziskas aktivitātes kopā ar apkārtnes izzināšanu.

Kāpēc fiziskās aktivitātes ir svarīgas

• Bērna psihomotorajai attīstībai jābūt atbilstošai viņa vecumam un pieredzei apkārtējā vidē.
• Motorajā attīstībā katrs sasniegtais solis ir sagatavošanās nākamajam – augstākam.
• Jo labāk bērns var kustēties, jo vairāk var izzināt apkārtējo vidi; jo vairāk viņš uztver apkārt notiekošo un ir zinātkārāks, jo ir lielāks stimuls kustēties.
• Tikai caur kustībām bērns sajūt savu ķermeni, tās attiecības noteiktā pozā un ķermeņa attiecību pret telpu.

Austrālijā ir izveidotas nacionālās fizisko aktivitāšu rekomendācijas 0–5 gadus veciem bērniem:

• Lai nodrošinātu veselīgu zīdaiņu attīstību, jānodrošina fiziskas aktivitātes no dzimšanas – uzraudzīta spēlēšanās uz grīdas drošā apkārtējā vidē.
• Mazbērniem (1–3 gadi) un pirmsskolniekiem (3–5 gadi) jābūt fiziski aktīviem katru dienu vismaz trīs stundas visas dienas garumā.
• 2–5 gadus veciem bērniem sēdēšana pie televizora vai elektronisko viedierīču lietošana jāsamazina līdz divām stundām dienā.
• Bērniem līdz divu gadu vecumam jāizslēdz televizora skatīšanās vai citu elektronisko ierīču lietošana.
• Zīdaiņi, mazbērni, pirmsskolnieki nevar būt sēdoši vai neaktīvi vairāk nekā stundu ilgi, izņemot gulēšanu.

Daudzi bērni agrīni tiek iekļauti specializētos sporta treniņos, bet vai viņi tam ir gatavi? Vidēji 13 mēnešu vecumā mazulis sāk patstāvīgi staigāt, divu gadu vecumā sasniedzot elementāru stadiju, bet nobriedusi staigāšana, kurai raksturīga roku vēzēšana, šaura atbalsta bāze, relaksēta, pagarināta gaita, minimāls vertikāls pacēlums, noteikts papēža un pirkstgala kontakts, taisni novietots papēdis, veidojas no trīs gadu vecuma. Tāda gaita kā pieaugušajiem tiek sasniegta līdz 7–9 gadu vecumam. Staigāšana ir dinamisks process, kas ietver visa ķermeņa koordinētas kustības – ergonomisku galvas un plecu novietojumu, rumpja rotāciju un sānisku noliekšanos, spēju pagriezt galvu un vērot apkārtni, nezaudējot līdzsvaru, mainīt iešanas ātrumu, sākt skriešanu un beigt.

Visi mugurkaula izliekumi pilnībā noformējas, kad bērns sāk staigāt, bet līdz pat 7–12 gadu vecumam nav stabili, jo saglabājas, pateicoties aktīvai muskuļu darbībai.

Bērna vecumam un fiziskajai sagatavotībai neatbilstoša slodze var ietekmēt pareizas stājas veidošanos, fizioloģiskās funkcijas, uztveres attīstību un emocionālās reakcijas. Tas var notikt gan kustību trūkuma, gan pārlieku lielas slodzes dēļ.

Katrā vecumā bērnam ir noteiktas prasmes, un tām būtu jāpielāgo fiziskās aktivitātes. Skat. tabulu.

Labākai stājai un gaitai

Ieteicamās fiziskās aktivitātes vasaras periodā, kas uzlabo stāju un gaitu:

• Brīvu galvas kustību un stabilas plecu joslas veidošana. Ejot pastaigā, aiciniet bērnu vērot apkārtni dažādos virzienos, saskaitīt, cik koku katrā ceļa pusē. Atdarināt putnu lidošanas kustības, koku šūpošanos vējā, ceļot rokas virs plecu joslas. Piemērotā vidē, piemēram, pludmalē, var veikt dažādas darbības četrrāpus stāvoklī (smilšu pilsētu celšana, dažādu figūru zīmēšana, spēlēšanās ar bumbu), guļot uz vēdera, atdarināt kobru – paceļoties uz plaukstām. Var aicināt palīdzēt izkārt veļu uz auklas, kas ir izstieptu roku augstumā u. c.
• Rumpja rotācijas un sāniskās noliekšanās nostiprināšana. Iešana, mainot ātrumu un virzienu, attēlojot dažādus dzīvniekus vai, izejot dažādas uz pamata uzzīmētas vai izveidotas figūras. Bumbas spēles, ķerot un metot bumbu dažādos augstumos un virzienos u.c.
• Iegurņa joslas kustīguma un stabilitātes veicināšana. Sēdēšanai piemērotā vidē “iešana” ar pēdām uz priekšu un atpakaļ, margrietiņas lapiņu attēlošana ar kājām, bumbas spēlēšana ar pēdām sēdus stāvoklī. Aktivitātes četrrāpus stāvoklī – gan saliektas, gan taisnas kājas pacelšana taisni vai uz sāniem, ar pēdu sasniegt plaukstu u.c.
• Pēdu nostiprināšana. Stāvot līdzsvaru nodrošina pēdu spēja reaģēt uz mazākajām balsta pamata izmaiņām. Vispirms ir nepieciešams potītes un daudzo pēdas locītavu normāls kustīgums, tad spēja reaģēt virsmas izmaiņām, stabilizējot pozu iepriekšējā stāvoklī vai izliekot soli, lai nenokristu. Jebkurā gadalaikā ir veselīgi staigāt basām kājām. Aukstākā laikā to var darīt telpās, bet vasarā noteikti vajadzētu ļaut pēdām sajust dažādas apkārtējās vides piedāvātās virsmas. Tiek piedāvāts apmeklēt dažādas baskāju takas, bet to pašu var veikt, atļaujot bērnam pastaigāt, piemēram, pludmalē vispirms pa smiltīm, tad mazākiem akmentiņiem, tad lielākiem, saķert ar pēdu pirkstiem kādu kociņu vai čiekuru, paiet pa ūdeni, aptaustīt viļņu izveidotos nelīdzenumus (tikai pieaugušo uzraudzībā!) utt.
• Līdzsvara un koordinācijas veicināšana. Ļoti labs “vingrojums” ir patstāvīga izģērbšanās un apģērbšanās. Bērns jāaicina piedalīties šajā procesā jau no dzimšanas. Sākotnēji var veikt ģērbšanas kustības tādā ātrumā un veidā, lai mazulis spēj tam pielāgoties, vēlāk aicina viņu aktīvi līdzdarboties, līdz apmēram trīs gadu vecumā jāspēj pagaidīt, kamēr bērns pats to veic.
• Vasarā var organizēt vecumam atbilstošu šķēršļu pārvarēšanu, kas veicama ar basām kājām, jo tad tiek trenēts viss ķermenis no pēdām līdz galvai.

Kad šķiet, ka atkal laiks nav tāds, kā paredzēts, varu tikai ieteikt atcerēties teicienu – nav sliktu laika apstākļu, bet gan nepiemērots apģērbs.   

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2019. gada jūnija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!