Zāļu mijiedarbība – kas tā ir, un kāpēc tas ir svarīgi

Mēs dzīvojam pasaulē, kurā radīts liels skaits zāļu dažādu slimību ārstēšanai. Saskaņā ar ASV Slimību un profilakses centra datiem 21,8% amerikāņu lieto vismaz trīs zāles vienlaikus. Vienmēr, kad vienlaikus lieto divas un vairāk zāles, pastāv risks, ka var notikt šo zāļu mijiedarbība, kas ietekmē gan kopējās veselības aprūpes sistēmas izmaksas, gan katra individuālā pacienta izdevumus, kuri rodas, lai novērstu tās problēmas, kas radušās zāļu mijiedarbības dēļ.

Latvijā nav veikti plaši un sistemātiski pētījumi par to, cik aktuāla ir vairāku zāļu lietošana vielaikus jeb polifarmācija Latvijas iedzīvotājiem. Par polifarmāciju parasti uzskata gadījumus, kad cilvēks vienlaikus lieto piecus un vairāk medikamentu. Reizēm par to uzskata arī tādus gadījumus, kad pacients lieto vairāk medikamentu, nekā tas viņam nepieciešams saistībā ar viņa veselības stāvokli. Īpaši aktuāla šī problēma ir gados vecākiem cilvēkiem, kas biežāk nekā citas iedzīvotāju grupas lieto vairākus medikamentus un uztura bagātinātājus vienlaikus.

Kas ir zāļu mijiedarbība

Zāļu mijiedarbība ir mijiedarbība, kas notiek starp zālēm (zāļu–zāļu mijiedarbība) vai starp zālēm un kādu citu substanci (vielu) – pārtiku, dzērieniem, īpaši – alkoholiskiem, kuras dēļ zāles nedarbojas organismā tā, kā vajadzētu, kā tas ir izpētīts klīniskos pētījumos. Dažreiz zāļu lietošana var ietekmēt laboratorisko izmeklējumu rezultātus. Piemēram, antihistamīna līdzekļi nomāc ādas alerģijas testus, tāpēc pirms testu veikšanas nepieciešams ievērot atbilstošu terapijas pārtraukumu (trīs dienas). Iespējama arī zāļu un slimības mijiedarbība, ko novēro gadījumos, kad kāda slimība padara noteiktu zāļu lietošanu potenciāli bīstamu. Piemēram, ja ir augsts asinsspiediens, var novērot neplānotu reakciju, ja tiek lietoti deguna tūsku mazinoši līdzekļi.

Kā notiek zāļu mijiedarbība

Ir vairāki mehānismi, kā zāles nonāk organismā, tajā iedarbojas un tiek izvadītas laukā no organisma. Zālēm mijiedarbojoties ar citām zālēm, pārtiku, citām vielām, var notikt pārmaiņas zāļu darbības procesos organismā.

Zāļu savstarpējas mijiedarbības veidi

Izšķir farmakodinamisko un farmakokinētisko mijiedarbību.

Farmakodinamiskā mijiedarbība – vienu zāļu iedarbību cilvēka organismā maina otru vienlaikus lietotu zāļu iedarbība tajā pašā bioķīmiskajā vai molekulārajā līmenī (piemēram, zāļu receptori) uz to pašu mērķorgānu vai citu orgānu (orgānu sistēmu), bet kas ir saistīta ar kopīgu fizioloģisku procesu, kad vienas zāles modulē otru zāļu farmakoloģisko efektu, darbojoties, piemēram, sinerģiski (vienlaikus lietotu zāļu radītais efekts ir lielāks nekā tad, ja zāles lietotu atsevišķi) vai antagonistiski (vienlaikus lietojot, vienu zāļu darbības efekts samazinās).

Farmakokinētiskā mijiedarbība maina vienu zāļu koncentrāciju organismā (samazina vai palielina). Tā var mainīt zāļu biopieejamību organismā, zāļu vielu izplatīšanās daudzumu, laiku, kurā zāles sasniedz noteiktu koncentrāciju organismā vai izdalās no tā.

Zāļu savstarpējas mijiedarbības piemēri

Klemastīns, kurš pieder antihistamīna zāļu grupai un kura lietošanas bieža blakusparādība ir sedācija, pastiprina centrālās nervu sistēmas depresantu, tostarp miega zāļu, monoaminoksidāzes inhibitoru, antidepresantu, anksiolītisko zāļu, opioīdo pretsāpju zāļu un alkohola sedatīvo iedarbību. Savukārt K vitamīns samazina varfarīna iedarbību organismā. Mūsdienās arvien vairāk runā par citohroma P 450 (CYP 450) enzīmu sistēmas nozīmi zāļu mijiedarbībā. Tie ir enzīmi, kas atrodas cilvēka organismā un nodrošina lipīdos šķīstošo vielu metabolismu. Lai gan ir atklātas vairāk nekā piecdesmit CYP 450 izoformas (izoenzīmi), tikai dažas no tām (CYP 1A2, CYP 2C19, CYP 3A4 u.c.) piedalās biežāk lietoto zāļu metabolismā. CYP 450 enzīmu sistēma darbojas galvenokārt aknās, taču tās izoenzīmi darbojas arī citos audos. Piemēram, CYP 3A4 ir tievo zarnu gļotādā. Tas nozīmē, ka zāles, kas ir šīs izoformas zāļu substrāts, ir pakļautas metabolizācijai, jau uzsūcoties zarnās, kā arī izejot cauri aknām. Zāļu pārveidē (biotransformācijā) liela nozīme ir aknām, to enzīmiem. Ir zāles (fenobarbitāls), kas paaugstina aknu enzīmu aktivitāti, un tās sauc par induktoriem. Ja šādas zāles lieto vienlaikus ar, piemēram, perorālajiem pretapaugļošanās līdzekļiem, tad šo pretapaugļošanās līdzekļu darbība var pavājināties. Savukārt citas zāles (metronidazols) var pavājināt aknu enzīmu aktivitāti (tos sauc par inhibitoriem), tāpēc, vienlaikus lietojot citas zāles ar šīm zālēm, citu zāļu darbība var pastiprināties. Ja ir zināmi CYP 450 izoenzīmu ietekmējamie substrāti (zāles), tad var paredzēt zāļu mijiedarbību.

Zāļu mijiedarbībai ne vienmēr ir negatīva ietekme. Gluži otrādi, var būt situācijas, kad zāles tiek lietotas vienlaikus, lai iegūtu labāku efektu, nekā lietojot vienas pašas (piemēram, asinsspiedienu pazeminošās zāles, kam ir dažādi darbības mehānismi, konkrētās situācijās var labāk pazemināt asinsspiedienu nekā tad, ja tiktu lietotas atsevišķi).Visu rakstu lasi žurnāla "ārsts.lv" maija numurā.