Vladimirs Šalajevs: Ultrasonogrāfija – ātrs un vienkāršs izmeklējums ikvienam

Pasliktinoties pašsajūtai, ikviena cilvēka karstākā vēlēšanās ir pēc iespējas ātrāk nokļūt pie ārsta un noskaidrot, kas īsti atgadījies un kā veselības traucējumus novērst. Ierasti pirmais, pie kā vēršas pacients, ir ģimenes ārsts, un tieši viņš lemj, pie kāda speciālista un uz kādiem izmeklējumiem pacientu nosūtīt tālāk.

Veselības centru apvienības ģimenes ārsts VLADIMIRS ŠALAJEVS ir vienlaikus arī sertificēts ultrasonogrāfijas speciālists, un bieži vien tieši iespēja veikt ultrasonogrāfiju vizītes laikā ir liels solis pretī ievērojami ātrākai diagnozes noteikšanai.

Vladimirs Šalajevs izcilu ģimenes ārsta prakses piemēru nolūkojis, neilgi pēc Latvijas Medicīnas akadēmijas (tagad – Rīgas Stradiņa universitāte) beigšanas divus gadus stažējoties Vācijā, Diseldorfā.

“Redzēju, kā ģimenes ārsti strādā un darbojas ar pacientiem tur, un drīz vien sapratu, ka diemžēl pie mums, Latvijā, ir nedaudz citādi, jo ne visiem ir pietiekami aprīkotas ģimenes ārsta prakses. Ideālā variantā ģimenes ārsta prakse sastāv no vismaz divām telpām – vienā no tām pieņem ārsts, bet otrā darbojas medmāsa vai ārsta palīgs – tur tiek veiktas dažādas manipulācijas un vienkārši veicami izmeklējumi, piemēram, kardiogrammas pieraksts.

Vācijā redzēju vairākus ģimenes ārstus, kam praksē ir sonogrāfijas aparāts, kas atvieglo dažādu slimību diagnostiku. Tā nu arī es neilgi pēc tad, kad ieguvu sertifikātu ģimenes medicīnā, izlēmu, ka vēlos rast iespēju pacientus padziļināti izmeklēt arī savā praksē, apejot vajadzību sūtīt pie speciālista un ietaupot laiku diagnozes noteikšanai.

Apguvu ultrasonogrāfijas metodi un patlaban to veicu vēdera dobuma orgāniem, vairogdziedzerim, mīkstajiem audiem un uroloģiskajiem orgāniem. Nākotnē plānoju savas zināšanas izmantot arī galvas un kakla asinsvadu izmeklēšanā,” stāsta Vladimirs Šalajevs, piebilstot, ka līdz šim praksē bijušas jau vairākas situācijas, kad ultrasonogrāfijas aparāts palīdzējis noteikt agrīnu audzēja diagnozi vienkāršas profilaktiskas apskates laikā vai atklāt cēloni akūtām veselības problēmām. Piemēram, nesen pie ārsta atnācis vīrietis bālā ādas nokrāsā, ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru un izteiktām sāpēm vēderā, kuram pāris minūšu laikā izdevies atklāt žultspūšļa iekaisumu un sīkus akmeņus tajā. Pacients no ārsta prakses ar jau gatavu sonogrāfijas slēdzienu devies uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu, kur stacionēts un operēts, bet pēc pāris dienām laimīgi izrakstīts, pateicoties tam, ka diagnoze nebija novēlota un nebija attīstījušās komplikācijas.

“Uzskatu, ka ikvienam pacientam vismaz reizi gadā jāveic plaušu rentgens, asins analīzes, urīna analīzes, kardiogramma un ultrasonogrāfija vēdera dobuma orgāniem; pēc vajadzības arī fēču analīze, prostatas izmeklējumi (vīriešiem, īpaši pēc 45 gadu vecuma) un vairogdziedzera pārbaude (īpaši sievietēm). Tas viss ir veicams plānveidā, taču, ja pacients pie manis kā pie ģimenes ārsta ir atnācis uz ierastu vizīti ar sūdzībām, tad arī šīs vizītes laikā varu veikt ultrasonogrāfijas izmeklējumu, noskaidrojot sūdzību cēloni, un pacientam nav speciāli jāgaida rindā uz izmeklējumu,” skaidro V. Šalajevs un sarunas turpinājumā izklāsta ultrasonogrāfijas priekšrocības un izmantošanas spektru.

Kas ir ultrasonogrāfija

Ultraskaņas diagnostika jeb ultrasonogrāfija ir nekaitīgs un nesāpīgs, bet ļoti informatīvs un ātri veicams vizuālās diagnostikas izmeklējums, ar kura palīdzību izvērtē dažādu orgānu un mīksto audu struktūru.

Ultrasonogrāfija aizvien biežāk tiek izvēlēta par papildu diagnostikas metodi, lai precizētu kādu slimību vai tās norisi. Lielu popularitāti šī metode ieguvusi, jo tā ir samērā precīza, izmeklējuma laikā pacients jūtas ērti, un metode neprasa papildu sagatavošanos.

Metodes informativitāte

Veicot vēdera dobuma ultrasonogrāfiju, iespējams diagnosticēt konkrementus (žultsakmeņus un nierakmeņus), dažādu orgānu iedzimtas vai iegūtas anomālijas, tostarp agrīni atklāt ļaundabīgu procesu kādā no orgāniem. Praksē ir bijuši pacienti, kas uz izmeklējumu atnāk bez jebkādām sūdzībām, un viņiem ultrasonogrāfijas laikā kā gadījuma atrade tiek atklāti jaunveidojumi, piemēram, žultspūslī. Kā zināms, šādi veidojumi (tā sauktie polipi) ir regulāri – reizi gadā – jāuzrauga un jānovēro, vai tie neaug lielāki par vienu centimetru, tādējādi kļūstot potenciāli ļaundabīgi, līdz ar to ir svarīgi, lai veidojumi tiktu laikus pamanīti, nevis atklāti jau novēloti – tad, kad ir kļuvuši jau simptomātiski un slimība ir vēlīnā stadijā.

Tāpat iespējams noskaidrot sāpju cēloņus, menstruālā cikla traucējumu cēloņus, asiņošanas cēloņus; izmeklēt vīrišķos orgānus – sēkliniekus un prostatu – un sievišķos orgānus – olnīcas un dzemdi –, kas ir īpaši svarīgi neauglības gadījumā.

* Aknas ir viens no lielākajiem vēdera dobuma blīvajiem orgāniem. Pēc ultrasonogrāfijas izmeklējuma iespējams izvērtēt aknu aptaukošanos, hroniska hepatīta esamību, aknu cirozi, kā arī atklāt lokālus iekaisumu perēkļus – abscesus, aknu audzējus, metastāzes.

* Aizkuņģa dziedzeris ir orgāns, kas ražo dažādus hormonus un enzīmus, tostarp insulīnu, tādējādi tas ir ļoti svarīgs normālai organisma funkcionēšanai. Tajā iespējams diagnosticēt akūtu vai hronisku procesu (pankreatītu), labdabīgus vai ļaundabīgus audzējus.

* Nierēs var konstatēt cistas vai solitārus veidojumus, nierakmeņus, noteikt iedzimtas nieru patoloģijas, kā arī izvērtēt, vai nieres bļodiņā nav sastrēguma.

* Ultrasonogrāfijas metodei liela nozīme ir vēdera traumu gadījumos. Ar tās palīdzību veiksmīgi var konstatēt iekšējo orgānu plīsumus, saasiņojumus orgānos vai vēdera dobumā, brīvu gaisu vēdera dobumā, kas liecina par kuņģa vai zarnu plīsumu.

* Liesu svarīgi izvērtēt, ja ir aizdomas par asins slimībām (kā labdabīgām, tā ļaundabīgām), kā arī sasitumu gadījumā.

* Vēderā lokalizējas arī lielākais no asinsvadiem cilvēka ķermenī – vēdera aorta. Vēdera aorta mēdz paplašināties, veidojot aneirismu (pārsniedzot normālo asinsvada diametru (2–2,5 cm) vismaz uz pusi). Šādos gadījumos pacients pats dažkārt pamana pulsējošu veidojumu vēderā, bet vairākumā gadījumā aneirismu atrod izmeklējuma laikā. Aneirismas veidošanos ietekmē smēķēšana, hipertensija, ģimenes slimību vēsture, vecums un vīrieša dzimums.

* Ultrasonogrāfijas kontrolē iespējams veikt arī dažādu orgānu biopsiju.

Nākot uz izmeklējumu

Obligāti pirms nākšanas uz sonogrāfijas izmeklējumu vajadzētu veikt asins analīzes: pilnu asinsainu un asins bioķīmiju, kā arī urīna analīzes, lai sonogrāfijas speciālists pirms izmeklējuma veikšanas varētu iepazīties ar analīžu rezultātiem un izvērtēt, vai ir kāds orgāns, uz kuru vajadzētu fokusēties padziļināti. Īpaši informatīvas analīzes ir, piemēram, jaunām sievietēm, kas nāk uz vairogdziedzera pārbaudi, jo tikai pēc tām var izvērtēt vairogdziedzera funkciju un atbilstoši atradei sonogrāfijas laikā izlemt par tālāku izmeklējumu un ārstēšanas nepieciešamību.

Tāpat svarīgi ir noteikt prostatas specifisko antigēnu (PSA) vīriešiem, jo tā līmenis ļauj izvēlēties, kuru no divām metodēm prostatas izmeklēšanai veikt: transabdominālo (caur vēdera priekšējo sienu) vai transrektālo (caur taisno zarnu). Ja PSA līmenis ir normas robežās, tad pietiek ar transabdominālo izmeklējumu, savukārt, ja tas ir augstāks, tad precizitātei vēlams izmantot alternatīvo metodi.

Nākot uz prostatas izmeklējumu, ir svarīgi aptuveni stundu pirms izmeklējuma laika izdzert 0,8–1,0 litru negāzēta ūdens, bet uz tualeti līdz izmeklējuma veikšanai neiet. Tas nepieciešams tādēļ, lai varam izvērtēt urīnpūšļa tilpumu pirms un pēc urīnpūšļa iztukšošanas (attiecīgi pēc pirmā izmeklējuma veikšanas ļaujam pacientam aiziet uz tualeti, un pēc tam mērām atlieku urīna tilpumu urīnpūslī).

Arī nākot uz vēdera dobuma orgānu izmeklēšanu ieteicams stundu pirms tam izdzert vismaz puslitru ūdens un, ja izmeklējums notiek dienas pirmajā pusē, – nākt tukšā dūšā.

Pirms izmeklējuma veikšanas nav nepieciešams mainīt apģērbu (kā tas notiek, piemēram, pirms magnētiskās rezonanses izmeklējuma), taču ieteicams uz vizīti nākt ērtā apģērbā, ko viegli novilkt vai pacelt uz augšu (protams, atkarībā no tā, kuru orgānu vai ķermeņa daļu plānots izmeklēt).

UZZIŅAI

* Izmeklējums ilgst 10–20 minūtes (laiks variē atkarībā no noskaidrojamā jautājuma).

* Slēdzienu par izmeklējuma rezultātiem iespējams saņemt uzreiz pēc izmeklējuma rakstiskā vai elektroniskā formā.

* Ja parādās sāpes vēderā vai mugurā, neskaidra iemesla drudzis, gremošanas traucējumi, ultrasonogrāfija ir viens no visinformatīvākajiem izmeklējumiem.

* Hronisku slimību gadījumā ultrasonogrāfija ir jāveic ne retāk kā reizi gadā, vadoties pēc ģimenes ārsta vai speciālista rekomendācijām.

* Profilaktiskos gadījumos ultrasonogrāfiju rekomendē veikt reizi gadā.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2018. gada janvāra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!