Vita Skuja: Žults atvilnis

Vai ikviens no mums pēc sātīgākas ēšanas kādreiz izjutis tā saukto atvilni, kad sāk dedzināt aiz krūšu kaula, jo daļa no nupat apēstā kopā ar skābo kuņģa sulu no kuņģa atgriežas barības vadā. Pareizs uztura režīms un smagākos gadījumos medikamenti palīdz šo problēmu risināt, bet ko darīt, ja dedzināšana un sāpes vēderā saglabājas, lai gan skābes atvilnis tiek ārstēts?

Kas ir žults atvilnis

Žults atvilnis vērojams, kad žults – gremošanas sula, ko izdala aknas, – plūstot atpakaļ no divpadsmitpirkstu zarnas nokļūst kuņģī un pēc tam barības vadā.

Žults atvilnis nereti var pievienoties skābes atvilnim un izpausties ar līdzīgiem simptomiem, tomēr tās nošķiramas kā divas atsevišķas slimības, kas prasa atšķirīgu diagnostiku un ārstēšanu. Visbiežāk par žults atvilni jādomā gadījumos, kad skābes atviļņa ārstēšana nesniedz vēlamo efektu. Būtiskākā žults un skābes atviļņa atšķirība – dzīvesveida un diētas pārmaiņas vien žults atviļņa gadījumā nedod vēlamo rezultātu un nepieciešama ārstēšana ar medikamentiem vai smagākos gadījumos pat operācija.

Biežākās sūdzības un simptomi

Žults atvilni var būt grūti atšķirt no skābes atviļņa. Pazīmes un simptomi ir ļoti līdzīgi. Abas slimības var būt sastopamas vienlaikus. Spilgtāk žults atviļņa simptomi izpaužas tieši pacientiem ar skābes atvilni, īpaši, ja barības vadā jau iepriekš konstatētas kādas patoloģiskas pārmaiņas – barības vada iekaisums (ezofagīts) vai tā sauktais Bereta barības vads (barības vada pirmsvēža pārmaiņas).

Žults atviļņa pazīmes un simptomi ietver:

• sāpes vēdera augšdaļā, kas nereti var būt izteiktākas pēc ēšanas;
• grēmas – dedzinoša sajūta krūškurvī, kas dažkārt izplatās arī uz rīkli, skāba garša mutē;
• slikta dūša;
• vemšana ar vai bez žults piejaukuma (žultij ir zaļgani dzeltena nokrāsa);
• klepus vai balss aizsmakums;
• neplānots svara zudums.

Tomēr pēc simptomiem vien nav iespējams noteikt vai konkrētajā gadījumā vērojams skābes vai žults atvilnis. Tam nepieciešama papildu izmeklēšana pieredzējuša ārsta uzraudzībā, kas specializējies tieši gremošanas sistēmas slimību jautājumus.

Kad vērsties pie ārsta

Noteikti ieplānojiet vizīti pie ārsta, ja atviļņa simptomi izpaužas bieži vai bez pamatota iemesla zaudējat svaru. Ārsts spēs jums palīdzēt, ja līdz šim saņemtā ārstēšana skābes atviļņa ārstēšanā nav devusi vēlamo efektu. Svarīgi izvēlēties ārstu, kuram ir pieredze gremošanas sistēmu slimību diagnostikā un ārstēšanā.

Žults atviļņa cēloņi

Žults ir zaļgani dzeltena gremošanas sula, kas organismā nodrošina tauku šķelšanu un palīdz organismam izdalīt atkritumvielas – nolietotās sarkanās asins šūnas un toksīnus. Žults tiek ražota aknās un uzglabāta žultspūslī. Ēdot maltīti, kas satur pat nelielu tauku daudzumu, žultspūslim tiek dots signāls žulti atbrīvot. Žults pa žultsvadiem nonāk tievo zarnu augšdaļā – divpadsmitpirkstu zarnā. Žults veic savu funkciju un tālāk izdalās ar fēcēm, dodot fēcēm raksturīgo brūno krāsu. Patoloģija rodas gadījumā, kad žults atviļņa rezultātā nonāk kuņģī un barības vadā, kairinot šo orgānu gļotādu, radot sūdzības un objektīvi konstatējamus gļotādas bojājumus, priekšvēža un vēža stāvokļus.

Žults atvilnis kuņģī

Divpadsmitpirkstu zarnu no kuņģa šķir cirkulārs kuņģa slēdzējmuskulis, kas darbojas kā vārsts un nodrošina sašķidrinātas pārtikas nokļūšanu no kuņģa divpasmitpirkstu zarnā un tajā pašā laikā liedz divpadsmitpirkstu zarnā esošajām gremošanas sulām, tostarp žultij, nokļūt kuņģī. Tomēr, kad šis vārsts pienācīgi nefunkcionē, rodas žults atvilnis.

Žults atvilnis barības vadā

Arī kuņģi no barības vada šķir cirkulārs barības vada slēdzējmuskulis, kas pilda vārsta funkciju. Veselam cilvēkam vārsts atveras tieši tik daudz, lai barība no barības vada varētu brīvi nokļūtu kuņģī, pārējā laikā aizkavējot gremošanas sulu nokļūšanu atpakaļ no kuņģa barības vadā. Nefunkcionējot šim vārstam, žults un kuņģa saturs nokļūst barības vadā.

Parasti kuņģa sulas pH līmenis ir zems – vide ir skābe. Tieši šādi apstākļi nepieciešami, lai kuņģis varētu veiksmīgi sagremot olbaltumvielas – visbiežāk piena produktos un gaļā esošos proteīnus. Divpadsmitpirkstu zarnas saturs ir bāzisks – pH vērtība ir augsta. Šim bāziskajam saturam nonākot kuņģī, skābā kuņģa vide kļūst bāziskāka (pH līmenis paaugstinās), un kuņģis vairs nespēj tik veiksmīgi veikt savu gremošanas funkciju. Rodas dispeptiskas sūdzības – diskomforts vēdera augšdaļā, pilnuma sajūta pēc ēšanas, dedzināšana, slikta dūša, dažreiz pat izteiktas sāpes. Kuņģa skābei un žultij nonākot barības vadā, šīs sulas kairina barības vada šūnas, veidojas iekaisums, erozijas, parādās sāpes un dedzināšana vēdera augšdaļā un aiz krūšu kaula.

Kas rada žults atvilni

Žults atvilni visbiežāk rada:

• kuņģa operācijas. Visbiežāk kuņģa izgriešanas (gastrektomijas) un svara samazināšanas (bariatriskās) operācijas;
• kuņģa čūlas. Kuņģa čūlu rētošanās process var izmainīt kuņģa un kuņģa slēdzējmuskuļa anatomiju, tādējādi radot nefunkcionējošu vārstu;
• žultspūšļa operācijas. Visbiežāk žultspūšļa izņemšanas operācija (holecistektomija). Pacienti, kam veikta žultspūšļa izņemšanas operācija, žults atvilni piedzīvo daudz biežāk nekā pacienti, kam šī operācija nav veikta.

Tomēr žults atvilnis ļoti bieži sastopams arī pacientiem bez iepriekš minētajām nopietnajām slimībām un rodas, vienkārši samazinoties kuņģa un barības vada slēdzējmuskuļu tonusam. Nereti žults un skābes atvilni barības vadā skaidro ar t.s. žults un skābes kabatu, kas veidojas kuņģa augšpusē. Ēdiens gravitācijas ietekmē nosēžas zemāk, bet žults, skābes un gremošanas fermentu slānis nostājas virs ēdiena slāņa, darbojoties kā atviļņa rezervuārs.

Kādus bojājumus žults atvilnis izraisa

Kuņģa gļotādu klāj gļotu slānītis, kas pasargā kuņģi no kairinošās kuņģa skābes ietekmes. Barības vada gļotāda nav klāta ar šo aizsargājošo gļotu slāni, tāpēc var tikt vieglāk bojāta, skābes un žults saturam nonākot barības vadā, izraisot tādus patoloģiskus stāvokļus kā:

• ezofagītu jeb barības vada iekaisumu, kam raksturīgas gļotādas erozijas jeb čūlām līdzīgi bojājumi;
• Bereta barības vadu (barības vada pirmsvēža stāvokli), kam raksturīga barības vada lejas daļas šūnu metaplāzija un displāzija – patoloģiski pārmainītas šūnas. Pētījumi liecina, ka Bereta barības vada gadījumā atviļņa sastāvā bieži papildus skābei atrodama arī žults. Žults atviļņa gadījumā jau kādreiz ārstēta Bereta barības vada patoloģija var atkārtoties un saglabāties ilgstošāk;
• barības vada vēzis – adenokarcinoma. Tas nereti tiek diagnosticēts novēloti, kad parādījušies jau tādi nopietni simptomi kā rīšanas traucējumi, pastāvīgi slikta dūša un vemšana ar ēdiena piejaukumu. Pētījumos pierādīts, ka žults atvilnis vien, neietverot citus riska faktorus, spēj izraisīt barības vada vēzi.

Jaunākie pētījumi rāda, ka žults patoloģiski iedarbojas ne tikai uz barības vada, bet arī kuņģa gļotādu, radot kuņģa gļotādas pārmaiņas – gastrītu, erozijas un priekšvēža stāvokļus – šūnu metaplāziju un displāziju. Tā kā žults spēj šķelt taukus, tā daļēji bojā arī aizsargājošo kuņģa gļotādas slāni, kas neļauj kuņģa saturam – skābei un atviļņa žultij – bojāt kuņģa sieniņas šūnas. Daļā pētījumu pierādīts, ka žults atvilnis var veicināt kuņģa kolonizāciju ar helikobaktērijām (Helicobacter pylori) – kuņģī dzīvojošu baktēriju, kura daļai pacientu izraisa nepatīkamus simptomus, čūlu veidošanos un pat audzēju attīstību.

Kā diagnosticē žults atvilni

Iepriekš aprakstītie simptomi ir pietiekami, lai ārsts spētu diagnosticēt atviļņa problēmu. Tomēr sarežģītāka ir diagnostika starp skābo (gastroezogafeālo) atvilni un žults (duodenogastrālo) atvilni. Tā prasa rūpīgu tālāku izmeklēšanu gremošanas slimību diagnostikā un ārstēšanā pieredzējuša ārsta uzraudzībā. Izmeklēšana nereti iekļauj bojājumu konstatēšanu, ko žults atvilnis ir radījis kuņģī un barības vadā, laikus sākot ārstēšanu pirmsvēža stāvokļiem, ja tādi tiek atklāti, pirms onkoloģiskā slimība pilnībā attīstījusies.

Izmeklējumi var iekļaut:

• endoskopiskos izmeklējumus, kuru gadījumā tievs, lokans cauruļveidīgs instruments ar kameru galā (endoskops) lēni un rūpīgi caur muti tiek ievadīts pacienta gremošanas trakta augšējā daļā, lai apskatītu barības vadu, kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu. Mūsdienās šis izmeklējums ir iespējams sedācijā vai narkozē, un pacients izmeklējuma laikā diskomfortu un sāpes neizjūt.
• Skābes mērījumus, kuru gadījumā barības vadā lēni un rūpīgi caur degunu tiek ievadīta zonde, kas mēra, kad un cik ilgi skābais kuņģa saturs nonāk barības vadā. Cita veida skābes mērījuma ierīci var ievietot barības vada lejasdaļā endoskopijas laikā.
• Barības vada impedances jeb pretestības mērījumi ļauj noteikt, vai atvilnis satur gāzes vai šķidrumu un palīdz noteikt ne vien skābes, bet arī citu vielu, tostarp žults klātbūtni atviļņa saturā. Līdzīgi kā skābes mērījumu gadījumā, arī pretestības mērījumu gadījumā tiek izmantota tieva zonde, kas tiek novietota barības vada lejasdaļā.
• Nereti skābes un pretestības mērījumi tiek papildināt ar manometrijas izmeklējumu, kuru veicot iespējams noteikt barības vada motilitātes jeb kustību un plūsmas traucējumus, kā arī barības vada slēdzējmuskuļa patoloģijas, lai piedāvātu mērķtiecīgāku turpmāko ārstēšanu.
• Var veikt atviļņa satura aspirāciju (atsūkšanu) un tā sastāva ķīmisko analīzi. Žultij nebūtu jāatrodas barības vadā. Tās klātbūtne barības vadā noteikti liecina par žults atvilni. Tomēr šāda analīze nav vienkārši veicama, un to mūsdienās praktiski neizmanto.
• Kā alternatīvu mūsdienās var izmantot Bilitec monitorēšanas sistēmu, kas nosaka atviļņa krāsas pārmaiņas. Tā kā žultij ir noteikts krāsu spektrs, fotokolorometrijas ierīce ļauj ārstam noteikt, vai atviļņa saturā ir žults un cik ilgi tā atrodas barības vadā.
• Ar žults scintigrāfijas palīdzību iespējams noteikt žults plūsmu.

Kā ārstēt žults atvilni

Dzīvesveida pārmaiņas un diēta

Dzīvesveida pārmaiņas ietver smēķēšanas atmešanu, ēšanu mazākām porcijām, ieteicams negulties vai neieņemt horizontālu stāvokli un nenodarboties ar sportu uzreiz pēc ēšanas. Diētā ieteicams ierobežot taukainus ēdienus, izvairīties no ēdieniem un dzērieniem, kas satur kofeīnu, ir gāzēti, satur šokolādi, citrusaugļus. Ieteicams izvairīties no citrusaugļu sulām, etiķi saturošām salātu mērcēm, sīpoliem, tomātiem, asiem ēdieniem un piparmētras saturošiem produktiem. Ieteicams ierobežot alkohola lietošanu, samazināt svaru, nepieciešamības gadījumā var pacelt gultas galvgali, ikdienā izmantot relaksēšanās metodes un samazināt ikdienas stresu.

Medikamenti

Atšķirībā no skābes atviļņa, kas diezgan labi padodas terapijai ar dzīvesveida un diētas pārmaiņām, žults atviļņa gadījumā daudz biežāk vajadzīga rūpīga medikamentoza terapija, jo tas ir daudz grūtāk ārstējams un saistās ar nozīmīgākām komplikācijām un bojājumiem.

Žults atviļņa medikamentozai ārstēšanai var izmantot tādus medikamentus kā:

• ursodeoksiholskābe. Pašlaik visplašāk lietotais medikaments žults atviļņa ārstēšanā. Tā samazina toksisko žultsskābju koncentrāciju atviļņa saturā. Medikamentam piemīt arī pretiekaisuma un imūnmodulējošas īpašības, kas palīdz samazināt gļotādas bojājumus un simptomus. Tas normalizē kuņģa un zarnu trakta motilitāti – palīdz kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas saturam plūst pareizajā virzienā. Pētījumos pierādīta medikamenta lietošanas drošība un efektivitāte. Ar medikamentu lietošanu saistītās blaknes vērojamas reti. Medikaments lietojams kursa veidā un dozējams pēc pacienta svara. Nepieciešamo lietošanas ilgumu un devu nosaka ārsts atkarībā no simptomu smaguma un bojājumu plašuma;
• žultsskābju sekvestranti. Nereti ārsti izraksta šos medikamentus, kas iedarbojas uz žults cirkulāciju, tomēr pētījumi rāda, ka ārstēšana ar šiem medikamentiem ir mazāk efektīva nekā citas pašlaik pieejamās ārstēšanas iespējas;
• protona sūkņu inhibitori. Šie medikamenti ļoti bieži tiek nozīmēti skābes atviļņa gadījumā, tomēr to loma žults atviļņa gadījumā nav pierādīta;
• prokinētiķu grupas medikamentu. Nereti tiek izrakstīti, lai sekmētu kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas satura plūsmu fizioloģiskajā virzienā un novērstu atviļņa veidošanos. Tomēr tos nedrīkst lietot ilgstoši, jo nereti attīstās blaknes;
• sukralfāts. Var tikt izmantots atsevišķos gadījumos. Tas pārklāj kuņģa gļotādu ar aizsargājošu polimēra kārtiņu, aizsargā kuņģa gļotādu no žults atviļņa kairinošās iedarbības. Tomēr šī medikamenta lietošanas ilgstošas vai nepareizas lietošanas gadījumā var attīstīties aizcietējumi;
• antacīdi jeb skābi neitralizējošie preparāti var tikt lietoti, lai inaktivētu t.s. skābes kabatas sastāvu, tomēr to lietošanas lietderība žults atviļņa gadījumā nav pierādīta.

Ķirurģiskā ārstēšana

Retos gadījumos, kad medikamenti nelīdz, saglabājas sūdzības un endoskopijas laikā tiek konstatētas pirmsvēža pārmaiņas, varētu būt apsverama ķirurģiska operācija vai citas endoskopiskas procedūras, kas samazina atvilni. Tomēr šo procedūru gadījumā ļoti rūpīgi, kopā ar ārstu jāapsver veikto operāciju un manipulāciju potenciālie ieguvumi, riski un blaknes. Daudzām jaunākajām metodēm ir zināms ilgtermiņa ieguvums, riski un blaknes. Pirms ķirurģisko vai endoskopisko manipulāciju veikšanas rūpīgi jānosaka barības vada motorā funkcija un skābes atviļņa esamība.

Dabiskie un alternatīvās medicīnas līdzekļi

Nereti simptomu mazināšanai pacienti izvēlas bezrecepšu medikamentus vai alternatīvās medicīnas līdzekļus. Šajos gadījumos vērts atcerēties, ka arī dabiskajiem preparātiem mēdz būt savas blakus un ar to lietošanu saistīti riski, tostarp mijiedarbība ar citiem medikamentiem. Pagaidām pētījumos nav pieradīta alternatīvo līdzekļu efektivitāte žults atviļņa simptomu un komplikāciju (barības vada iekaisums, pirmsvēža stāvokļi) mazināšanā. Daži līdzekļi var būt noderīgi, lai mazinātu simptomus, tomēr to darbības mehānisms un efektivitāte nav līdz galam noskaidrota un pierādīta. Turpretim citi līdzekļi var būt pat kaitīgi. Pirms alternatīvo ārstniecības līdzekļu lietošanas vienmēr rūpīgi jāveic pieejamās informācijas izpēte un jākonsultējas ar ārstu par preparāta lietošanas drošību.

Iespējamie alternatīvie ārstniecības līdzekļi satur tādus augus kā:

• kumelīte, kam piemīt pretiekaisuma efektivitāte un ar tās lietošanu nav saistītas bīstamas blaknes;
• lakrica, ko var izmantot atviļņa, gastrīta, kuņģa čūlu un citu gremošanas problēmu ārstēšanā. Tomēr tā satur kaitīgu ķīmisku vielu – glicirizīnu. Ilgstoši lietojot lakricu, glicirizīns var veicināt paaugstinātu asinsspiedienu un audu tūsku;
• sarkanās gobas miza un sakne palīdz nomierināt kuņģa un zarnu traktu, bet var traucēt vairāku nozīmīgu medikamentu uzsūkšanos;
• ārstniecības alteja var tik lietota atviļņa simptomu mazināšanai, tomēr tāpat kā gobas preparātu gadījumā – var samazināt atsevišķu medikamentu uzsūkšanos.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada septembra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!