Vita Skuja: Aknas- cilvēka lielākais orgāns

Aknas ir cilvēka lielākais iekšējais orgāns, kas pilda vairākas organismam nozīmīgas funkcijas. Aknu bojājums visbiežāk rodas infekciju (hepatītu), aknu šūnu toksiska (alkohola un medikamentu) bojājuma un cirozes (neatgriezeniska aknu audu rētošanās procesa) rezultātā. Aknu slimību simptomi visbiežāk ietver dzelti, neizskaidrojamu svara zudumu un nogurumu, asinsizplūdumu rašanos un diskomfortu vēdera augšdaļā, galēji smagā stāvoklī aknu slimību pacientiem raksturīga šķidruma uzkrāšanās vēdera dobumā, tūska, asiņošana un apjukums, kas var progresēt līdz pat komai.

Kā aknas izskatās un kur tās novietotas

Aknas atrodas labajā augšējā vēdera kvadrantā tieši zem diafragmas. No priekšpuses tās sedz un pasargā labais ribu loks. Veselas aknas atrodas tieši zem ribu loka un parasti nav sataustāmas. Aknām ir trīs daivas – liela labā, mazāka kreisā daiva un pavisam neliela starpdaiviņa. Interesanta ir aknu asinsrite – aknas saņem asinis ne tikai no lielā asinsrites loka un sirds, lai spētu veiksmīgi nodrošināt savas funkcijas, bet arī no kuņģa un zarnu trakta – venozās asinis, pilnas ar barības vielām un daļu organismam nevēlamu vielu, kuras nepieciešams atindēt. Aknu sastāvā ietilpst arī žultsceļi un tām cieši piegulošais žultspūslis. Žultsceļi nodrošina žults atteci uz divpadsmitpirkstu zarnu.

Aknu funkcijas

Hepatocīti jeb aknu šūnas ražo olbaltumvielas, kas veido organisma strukturālo pamatu, asins reces faktorus, lielu daļu imūnās sistēmas un palīdz noturēt šķidrumu asinsritē. Aknas ir ārkārtīgi nozīmīgas holesterīna un triglicerīdu vielmaiņā. Aknu nozīme ir neatsverama arī glikozes vielmaiņā. Aknas ir atbildīgas par žults ražošanu. Žults mūsu organismā ir ļoti nozīmīga gremošanas procesa nodrošināšanā – tā palīdz sašķelt ar uzturu uzņemtos taukus.

Aknām ir liela nozīme organisma atindēšanā. Daļa no saistītajiem toksīniem tiek izvadīta ar izkārnījumu un to sastāvā esošās žults palīdzību, savukārt daļa atkritumvielu tiek izvadīta caur nierēm ar urīna palīdzību. Piemēram, aknas pārvērš amoniju – būtisku organisma vielmaiņas gala produktu – par urīnvielu, kas caur asins straumi nonāk līdz nierēm un nokļūst urīna sastāvā. Aknas noārda un inaktivē arī lielu daļu bioloģiski aktīvu vielu un hormonu, t.sk. insulīnu.

Aknas ir arī vairāku organismam nozīmīgu substrātu depo. Aknas glabā glikogēnu – enerģijas rezervei, B12 vitamīnu, folskābi un dzelzi – eritrocītu jeb sarkano asins šūnu funkcijai, A vitamīnu – redzei, D vitamīnu – kauliem un imunitātei, K vitamīnu – asinsrecei un E vitamīnu – antioksidantu organisma veselībai.

Aknu slimību simptomi

Tā kā aknas ir liels orgāns, lai parādītos aknu slimību simptomi, jābūt bojātai lielai daļai aknu audu. Simptomi ir atkarīgi no aknu slimības veida un visbiežāk ietver:

• diskomfortu labajā paribē;
• sliktu dūšu, vemšanu;
• svara zudumu;
• vājumu, nogurumu;
• dzelti (dzeltenu ādu un acābolus);
• tendenci viegli rasties zemādas asinsizplūdumiem vai asiņošanai pēc šķietami nenozīmīgas traumas;
• ginekomastiju (palielinātus krūšu dziedzerus vīriešiem) un impotenci.

Galēji smagu aknu slimību gadījumā, kad dažādi patoloģiskie procesi (visbiežāk alkohola lietošana un hroniski hepatīti) ar savu iedarbību noveduši aknu audus līdz cirozes (rētošanās jeb pārakmeņošanās) stadijai, novērojami tādi simptomi kā:

• ascīts (šķidruma krāšanās vēdera dobumā);
• tūska (visbiežāk uz kājām);
• grūtības koncentrēties, apjukums, kas var progresēt līdz pat komai.

Biežākās aknu slimības un to iemesli

Taukainā hepatoze jeb aknu steatoze – rodas, aknu audos uzkrājoties taukiem. Tas visbiežāk notiek pacientiem ar palielinātu svaru, abdominālo aptaukošanos, paaugstinātu cukura un holesterīna līmeni asinīs. Tauku nogulsnēšanās procesam, kairinot aknu šūnas, nereti rodas aknu iekaisums jeb t.s. steatohepatīts. Interesanti, ka tieši šāda pati tauku uzkrāšanās aknās notiek arī hroniskas alkohola lietošanas gadījumā. Aina, ko redz patologs, apskatot aknu gabaliņu zem mikroskopa, abām šīm patoloģijām ir identiska. Vienīgais, kas atšķir, vai slimība ir alkohola vai nav alkohola izraisīta, ir izdzertā alkohola daudzums. Tāpēc arī ir divi dažādi nosaukumi – alkohola vai nealkohola steatohepatīts.

Vīrushepatīts ir infekcija, kas rada aknu šūnu iekaisumu. Ar A un E vīrushepatītiem iespējams inficēties fekāli orālā ceļā, neievērojot sanitāri higiēniskās prasības, īpaši – gatavojot ēdienu. A vīrushepatīts visbiežāk ir pašlimitējošs, tas ir – pāriet pats no sevis, savukārt E vīrushepatīts ir ārkārtīgi bīstams grūtniecēm un saistīts ar lielu mātes un bērna mirstību. Ar B un C vīrsuhepatītiem iespējams inficēties seksuāli transmisīvā ceļā, respektīvi – seksuālo kontaktu un invazīvu manipulāciju, tostarp manikīra, tetovēšanas un diemžēl dažreiz arī medicīnisko procedūru ceļā. Hepatīta D vīruss izplatās reizē ar hepatīta B vīrusu. Pret A un B vīrushepatītiem iespējams vakcinēties.

Infekcijas – aknas skar tādas infekciju slimības un patogēni kā Epsteina–Bāras vīruss, kas izraisa infekciozo mononukleozi, adenovīrusi, citomegalovīruss, toksoplazmoze un Klinšu kalnu (Rocky Mountain) plankumainais drudzis.

Medikamentu izraisīts aknu bojājums – visbiežāk rodas, pārdozējot vai nekontrolēti lietojot tādus medikamentus kā nesteroīdie pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, acetaminofēns jeb paracetamols, statīni – medikamenti holesterīna līmeņa samazināšanai, antibakteriālie līdzekļi un metotreksāts (bieži lietots reimatoloģisko un dažādu autoimūno slimību ārstēšanā). Īpaši nevēlama un bīstama ir šo aknām ne tik draudzīgo medikamentu lietošana kopā ar alkoholu. Svarīgi atcerēties – ja ārsts jums šos vai citus medikamentus nozīmējis, svarīgi tos tomēr lietot un savas bažas par medikamentu potenciāli nevēlamo ietekmi uz aknām laikus pārrunāt ar ārstu. Savukārt ārstam aizdomu gadījumā būtu jāseko līdzi jūsu aknu rādītājiem asins analīzēs, lai vajadzības gadījumā medikamentu laikus atceltu un sāktu cita veida ārstēšanu.

Toksisku vielu izraisīts aknu bojājums – visbiežāk lietotā aknām toksiskā viela joprojām ir alkohols. Nereti aknas cieš dažādu tīšu vai netīšu saindēšanās gadījumu dēļ – saindējoties ar sēnēm (aflatoksīns) vai industriālām ķīmiskām vielām (arsēns, oglekļa tetrahlorīds). Mūsdienās drauds aknu veselībai diemžēl ir arī t.s. dabiskie medikamenti, ārstniecības augi un pārtikas piedevas. Šķietami nekaitīgo un pat ārstniecisko augu un produktu ievākšana un sastāvs bieži vien netiek kontrolēts, līdz ar to nereti iespējama šo produktu kontaminācija ar netīšām blakus augošiem indīgiem augiem vai augsnē esošām organismam kaitīgām vielām. Drauds aknu veselībai ir arī anabolie steroīdie hormoni, kuru lietošana, it īpaši jaunu vīriešu vidū, turpina pieaugt.

Ģenētiskās slimības – rodas gadījumos, kad kāds no gēniem nedarbojas. Visbiežāk raksturīga ir dažādu substrātu uzkrāšanās organismā un aknās. Piemēram, hemohromatozes gadījumā aknās pastiprināti uzkrājas dzelzs, Vilsona slimības gadījumā – varš, bet Žilbēra slimības gadījumā ir traucēta bilirubīna vielmaiņa. Šīm slimībām ir dažāda prognoze un dažāda ārstēšana.

Autoimūnas aknu slimības – tādas kā autoimūns hepatīts, primāra biliāra ciroze, primārs sklerozējošs holangīts vienkārši sākas pašas no sevis. Svarīgi šīs slimības laikus diagnosticēt, lai sāktu terapiju patoloģiskā procesa aizkavēšanai un palēninātu slimības pāreju cirozes stadijā.

Ciroze – vairāku aknu slimību galējā stadija, kad aknu audi no iekaisuma (hepatīta) un rētošanās (fibrozes) ir pārgājuši neatgriezeniskā pārakmeņošanās (cirozes) procesā. Sekas ir neatgriezeniskas, bet vairāku aknu slimību gadījumā novēršamas un apstādināmas, laikus konsultējoties ar ārstu un saņemot nepieciešamo terapiju.

Ļaundabīgas slimības – aknās nereti var konstatēt dažādu audzēju metastāzes. Primārs aknu šūnu vēzis jeb hepatocelulārā karcinoma visbiežāk rodas pacientiem ar aknu cirozi vai hronisku aknu iekaisumu.

Aknu slimību diagnostika un ārstēšana

Gastroenterologs hepatologs ir ārsts, kas specializējies gremošanas orgānu un aknu slimību diagnostikā un ārstēšanā. Infektologs hepatologs ir ārsts, kas specializējies infekcijas slimību, tostarp hepatīta diagnostikā un ārstēšanā. Tas, vai aknu slimību ārstēšana ir gastroenterologa vai infektologa pārraudzībā, ir atkarīgs no konkrētas valsts specifikas. Vairākumā Eiropas valstu aknu slimības ir ārstu gastroenterologu pārraudzībā. Latvijā aknu slimības kopumā ir gastroenterologa kompetencē, bet hepatītu padziļināta specifiskā diagnostika un ārstēšana visbiežāk ir infektologu pārraudzībā.

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2017. gada janvāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!