Vita Guļevska: Ģenēriskās zāles
Kas ir ģenēriskās zāles?
Ģenēriskās zāles ir būtiski līdzīgas atsauces jeb oriģinālajām zālēm. Ģenēriskās zāles satur tādu pašu aktīvo vielu vai vielas un tādā pašā daudzumā kā atsauces jeb oriģinālās zāles, tām ir tāda pati zāļu forma kā atsauces zālēm (piemēram, tabletes, kapsulas, šķīdums injekcijām), un to būtiskā līdzība ar atsauces zālēm (bioekvivalence) ir pierādīta atbilstošos klīniskajos (biopieejamības) pētījumos. Ģenērisko zāļu nosaukums, izskats, piemēram, tablešu izmērs, krāsa u.c., iepakojums var atšķirties no atsauces zālēm esošā.
Kas ir ģenērisko zāļu atsauces zāles?
Atsauces jeb oriģinālās zāles, ar kurām ģenēriskajām zālēm ir jāapliecina būtiskā līdzība, ir zāles, kuras ir reģistrētas kādā no Eiropas Ekonomikas zonas valstīm ar pilnu reģistrācijas dokumentāciju ne mazāk kā astoņus gadus. Pilna reģistrācijas dokumentācija nozīmē to, ka tajā ir iekļauta kvalitātes dokumentācija, kā arī dati par pētījumiem ar dzīvniekiem (neklīniskie dati) un pētījumiem ar cilvēkiem (klīniskie dati), kas attiecināmi uz atsauces zālēm. Reģistrējot ģenēriskās zāles, iesniegumā tiek norādīts, kuras zāles ir izmantotas kā atsauces zāles: zāļu nosaukums, to stiprums, zāļu forma, reģistrācijas apliecības īpašnieks, pirmās reģistrācijas datumu, Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā atsauces zāles ir reģistrētas, vai, ja zāles ir reģistrētas centralizēti, tiek norādīts, ka reģistrācija ir spēkā visā Eiropas Ekonomikas zonā.
Kad ģenēriskās zāles var būt tirgū?
Ģenērisko zāļu reģistrācija stājas spēkā ne agrāk kā 10 gadus pēc atsauces zāļu reģistrācijas. Šis 10 gadu tirgus aizsardzības periods var tikt pagarināts maksimāli vēl par vienu gadu, ja atsauces zālēm reģistrācijas apliecības īpašnieks pirmo astoņu gadu laikā ir reģistrējis vienu vai vairākas jaunas lietošanas indikācijas.
Ko satur ģenēriskās zāles?
Aktīvā viela (vai vielas) un tās daudzums, kas nodrošina ārstējošo iedarbību, ģenēriskajās zālēs ir tāds pats kā atsauces zālēs, bet tajās esošās palīgvielas (neaktīvās vielas) var atšķirties. Piemēram, laktozes jeb piena cukura vietā kā palīgviela var būt kukurūzas ciete. Ģenērisko zāļu sastāvā var būt arī cita aktīvās vielas forma – piemēram, cits sāls, esteris, aktīvās vielas atvasinājums, kas uzskatāms par to pašu aktīvo vielu. Ģenērisko zāļu reģistrācijas iesniedzējam jāapliecina, ka sastāva izmaiņas neietekmē ārstniecisko iedarbību un drošumu, zāļu uzsūkšanos, izkliedi, pārveidošanos organismā un izdalīšanos no organisma.
Kā ģenēriskās zāles tiek ražotas?
Ģenēriskās zāles tiek ražotas atbilstoši tiem pašiem strikti noteiktiem kvalitātes standartiem, kas tiek piemēroti visām zālēm. Laba ražošanas prakse ir attiecināma gan uz ģenēriskajām, gan atsauces jeb oriģinālajām zālēm. Atbildīgās iestādes veic regulāras ražotnes pārbaudes, lai garantētu, ka tiek ievēroti labas ražošanas prakses nosacījumi.
Kā reģistrē ģenēriskās zāles?
Tāpat kā visas citas zāles, arī ģenēriskās zāles pirms to nonākšanas aptiekā ir jāreģistrē. Lai reģistrētu zāles, arī ģenēriskās zāles, reģistrācijas iesnieguma iesniedzējs iesniedz atbildīgajā iestādē (Latvijā – Zāļu valsts aģentūrā) noteiktu dokumentācijas kopumu, kuram ir jābūt sagatavotam atbilstoši Eiropas Komisijas ieteikumiem.
Reģistrācijas apliecību izsniedz tikai pēc tam, kad atbildīgā iestāde (piemēram, Eiropas Zāļu aģentūra, Latvijas Zāļu valsts aģentūra) ir zinātniski novērtējusi dokumentācijā norādīto informāciju par zāļu efektivitāti, drošumu un kvalitāti.
Kā ģenēriskās zāles tiek novērtētas?
Tā kā atbilstošās atsauces zāles ir reģistrētas jau vairākus gadus, informācija par zāļu sastāvā esošās aktīvās vielas efektivitāti un drošumu jau ir pieejama. Šo informāciju var attiecināt arī uz ģenēriskajām zālēm. Eiropas un nacionālajos farmācijas tiesību aktos un vadlīnijās ir noteikts, kādai ir jābūt zāļu kvalitātei; kādi testi, pētījumi jāveic, lai pierādītu, ka ģenēriskās zāles ir būtiski līdzīgas atsauces zālēm. Tiek izvērtēts zāļu reģistrācijai iesniegtās dokumentācijas saturs, ņemot vērā Eiropā spēkā esošās zinātniskās vadlīnijas par cilvēkiem paredzēto zāļu kvalitāti, drošumu un efektivitāti, saistošo normatīvo aktu prasības un jaunāko zinātnisko informāciju.
Kas ir bioekvivalences pētījums?
Lai reģistrētu ģenēriskās zāles, parasti ir jāiesniedz bioekvivalences pētījuma dati, lai pierādītu, ka, lietojot vienādas ģenērisko un atsauces zāļu devas, cilvēka organismā nonāk tāds pats aktīvās vielas daudzums. Bioekvivalences pētījumi ir jāveic tādām zālēm, kuras organismā uzsūcas, pirms aktīvā viela izdalās asinīs, piemēram, zālēm, kuras tiek lietotas iekšķīgi. Šādos gadījumos bioekvivalences pētījumā nosaka zāļu biopieejamību, t.i., apjomu un ātrumu, ar kādu viela vai tās aktīvā sastāvdaļa atbrīvojas no zāļu formas un kļūst pieejama kopējā asinsritē (arī iedarbības vietā). Bioekvivalences pētījumi jāveic atbilstoši saistošo vadlīniju prasībām, labas klīniskās prakses un labas laboratoriskās prakses principiem. Veicot pētījumus, tiek standartizēti faktori, kuri var ietekmēt rezultātus, piemēram, uzturs, šķidruma uzņemšana, fiziskā slodze, vienlaicīgi lietotās zāles u.c. (izņemot tos faktorus, kas tieši attiecināmi uz pētāmo zāļu īpašībām).
Parasti bioekvivalences pētījumus veic veseliem cilvēkiem, iesaistot ne mazāk kā 12 cilvēkus. Pētāmo personu atlasei ir noteikti kritēriji, piemēram, cilvēkiem jābūt vecākiem par 18 gadiem ar ķermeņa masas indeksu (ĶMI) no 18,5 kg/m2 līdz 30 kg/m2, bez alkohola un narkotisko vielu atkarības anamnēzē, vēlams, nesmēķētājiem, abu dzimumu. Bioekvivalences pētījums veseliem cilvēkiem ir uzskatāms par pietiekamu, lai atklātu ģenērisko zāļu atšķirības no atsauces zālēm. Ja tiek salīdzinātas divas iekšķīgi lietojamas tūlītējas iedarbības zāles, visbiežāk tiek veikts nejaušināts divu periodu, divu sekvenču vienas devas krustenisks pētījums veseliem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka pētījumā iesaistītie cilvēki vispirms lieto vienu devu pirmo zāļu (piemēram, pētāmās ģenēriskās zāles), pēc tam – pēc pietiekami ilga laika, kad pirmās zāles ir pilnībā izvadītas, – lieto vienu devu otru zāļu (šajā gadījumā – atsauces jeb oriģinālās zāles).
Būtiskākie rādītāji, kas tiek vērtēti bioekvivalences pētījumā, ir aktīvās vielas maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax), laukums zem koncentrācijas-laika līknes (AUC) un laiks, līdz tiek sasniegta maksimālā koncentrācija plazmā (tmax). Bioekvivalences pētījuma laikā iegūtie dati tiek statistiski precīzi analizēti, piemērojot 90% ticamības intervālu. Standarta gadījumos bioekvivalence ir pierādīta, ja rādītāju Cmax un AUC 90% ticamības intervāls ir 80,00–125,00%.
Kad ģenēriskām zālēm nav nepieciešams bioekvivalences pētījums?
Atsevišķām zāļu grupām bioekvivalences pētījumus veikt nav nepieciešams, piemēram, zālēm vietējai lietošanai (piemēram, degunā, acīs, uz ādas lietojamiem līdzekļiem); gāzēm, kas paredzētas ieelpošanai; intravenozi ievadāmiem ūdens šķīdumiem, ja tie satur to pašu aktīvo vielu tādā pašā koncentrācijā un tās pašas vai līdzīgas palīgvielas kā atsauces zāles; ja zāles lietošanas laikā ir ūdens šķīdumi iekšķīgai lietošanai. Īpašas prasības ārstnieciskās iedarbības līdzības apliecināšanai ir, piemēram, zālēm, kuras lieto, lai nodrošinātu vietēju darbību kuņģa un zarnu traktā; orāli (caur muti) inhalējamiem līdzekļiem astmas un hroniskas obstruktīvas plaušu slimības ārstēšanai; izmainītas darbības zāļu formām.
Kā tiek uzraudzīts ģenērisko zāļu drošums?
Tāpat kā visām zālēm, arī ģenērisko zāļu drošums pēc to reģistrācijas tiek uzraudzīts. Visiem reģistrācijas iesniedzējiem/reģistrācijas apliecības īpašniekiem ir jāizveido zāļu drošuma uzraudzības sistēmas. Atbildīgās iestādes var veikt arī šo uzraudzības sistēmu pārbaudes. Ja, lietojot atsauces jeb oriģinālās zāles, ir jāievēro specifiski piesardzības pasākumi, tie paši piesardzības pasākumi tiek attiecināti arī uz ģenēriskajām zālēm.
Vai ģenēriskajām zālēm ir vairāk blakusparādību?
Atbildīgās iestādes uzrauga visu zāļu drošumu un analizē ziņojumus par novērotajām blakusparādībām. Līdz šim nav novērotas būtiskas blakusparādību ziņojumu skaita atšķirības starp oriģinālajām (atsauces) un ģenēriskajām zālēm. Ja, lietojot zāles, tiek novērotas blakusparādības, ir jāziņo savam ārstam, farmaceitam vai Zāļu valsts aģentūrai.
Informācija par ziņošanu par zāļu blakusparādībām pieejama Zāļu valsts aģentūras mājaslapā www.zva.gov.lv, klikšķinot uz sānā novietotās ikonas “Ziņot par zāļu blaknēm”..
Vai ģenērisko zāļu informācija atšķiras no atsauces zāļu informācijas?
Tiklīdz ģenēriskās zāles būs reģistrētas, to zāļu aprakstā (informācijā veselības aprūpes speciālistam), lietošanas instrukcijā (informācijā zāļu lietotājam) un marķējumā būs iekļauta tieši tāda pati pamata informācija kā atsauces zālēm. Atšķirības var būt saistītas ar palīgvielu atšķirībām un patentētajām indikācijām. Ja piesardzības pasākumi būs jāievēro atšķirīgo palīgvielu dēļ, tie tiks minēti ģenērisko zāļu informācijā. Ja atsauces zālēm ir indikācijas, kas aizsargātas ar patentu, tās nebūs norādītas ģenērisko zāļu informācijā. Ja pēc zāļu reģistrācijas tiek mainīta informācija atsauces zāļu aprakstā, lietošanas instrukcijā un marķējumā, tad atbilstošas izmaiņas ir jāveic arī ģenērisko zāļu aprakstā, lietošanas instrukcijā un marķējumā.
Kur var atrast informāciju par Latvijā reģistrētajām zālēm?
Informācija par Latvijā reģistrētajām, izplatītajām un arī Eiropā centralizēti reģistrētajām zālēm ir pieejama Zāļu valsts aģentūras mājaslapā esošajā Zāļu reģistrā.
Par zāļu meklēšanu Zāļu reģistrā skatīt informāciju Zāļu reģistrā.
Avoti
- Guideline on the investigation of bioequivalence, Doc.Ref.:CPMP/EWP/QWP/1401/98/Rev1/Corr**London, 20 January 2010, https://www.ema.europa.eu/en/documents/scientific-guideline/guideline-investigation-bioequivalence-rev1_en.pdf
- Jautājumi un atbildes par ģenēriskām zālēm, 2012. gada novembris https://www.ema.europa.eu/en/documents/medicine-qa/questions-answers-generic-medicines_lv.pdf
- https://www.zva.gov.lv/sites/default/files/2018-05/ZVA%20buklets%20pacientiem.pdf
- Myths, questions, facts about generic drugs in EU, C. Baumgärtel, Generics and Biosimilars Iniative Journal, Generics and Biosimilars Initiative Journal (GaBI Journal). 2012;1(1):34-http://gabi-journal.net/myths-questions-facts-about-generic-drugs-in-the-eu.html