Vīrusa priekšā nav jātēlo varonis
Bērnu pneimonoloģe, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) virsārste RENĀTE SNIPE vaigā pazīst dažādas elpceļu slimības – mazajiem pacientiem viņa palīdz vairāk nekā divdesmit gadu. Ārste saka – mūsu platuma grādi ir vīrusu iecienīta vieta, tāpēc vecākiem nav pamata satraukties, ja atvase slimo vairākas reizes sezonā, un klepus un paaugstināta ķermeņa temperatūra nav iemesls vest bērnu uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Sarunā ar Ārsts.lv Renāte Snipe dalās pieredzē, vecākiem noderīgās zināšanās un arī savās pārdomās par to, kas veicina bērnu slimošanu.
Bieži slimojošo bērnu vecākiem saku – iepazīties ar vīrusiem ir dabiski, imūnajai sistēmai tas ir vajadzīgs, un jebkurš pirmsskolas vecuma bērns gadā var pārslimot piecas, sešas vīrusu infekcijas, pat līdz desmit. Pieaugušajiem ir svarīgi pārzināt simptomus, kā arī rīcību dažādu slimību gadījumā, un ir dažas vienkāršas pamata lietas: ja vīrusu pavada klepus, iesnas, temperatūra, ko iespējams pazemināt ar prettemperatūras līdzekļiem, tad viss ir kārtībā un uztraukumam nav pamata, īpaši, ja bērns ir salīdzinoši mundrs. Aktivitāte ir rādītājs, ka vecāki paši var tikt galā, galvenais – dot daudz dzert – pusotru līdz divarpus litrus dienā, lielākiem bērniem pat trīs litrus. Slimībai jāpāriet nedēļas laikā.
Bažīgam jākļūst, ja bērns kļūst savārdzis, apātisks; ja neiedarbojas zāles pret temperatūru, kas ir ļoti nelāgs rādītājs; ja dzirdami jocīgi trokšņi krūtīs – sēkšana – vai šķiet, ka ir apgrūtināta elpošana un elpojot redzam elpošanas nepietiekamības pazīmes, piemēram, ievelkas ribstarpas – tad gan nekavējoties jāvēršas pie ģimenes ārsta vai, sliktākajā gadījumā, – jādodas uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Taču diemžēl BKUS neatliekamās palīdzības nodaļu pārplūdina gadījumi “mums otro dienu temperatūra ir 37,5 grādi”, “mums iesāpējās auss”, tādējādi tiek kavēta palīdzības saņemšana smagi sasirgušiem bērniem. Visos vieglajos gadījumos vecākiem jādodas pie ģimenes ārsta, ar kuru jābūt labam kontaktam. Ja tas tāds neveidojas, jāapsver iespēja nomainīt ģimenes ārstu, un to drīkst darīt divreiz gadā. Var arī atrast kādu pediatru, pie kura vērsties grūtā brīdī, nevis ikreiz doties uz BKUS uzņemšanu, kur turklāt pastāv risks inficēties ar vēl kaut ko.
Bērnudārzs mēdz būt bīstams
Nākamais lielākais vīrusu perēklis ir bērnudārzs, jo, ja paraugāmies no malas, – bērnam no rīta ir iesnas un paaugstināta temperatūra, taču vecākiem jādodas uz darbu un tas diemžēl reizēm ir svarīgāk par bērna veselību... Tiek pieņemts lēmums tomēr iet uz dārziņu, kur bērns aplipina citus, turklāt nākamajā dienā jūtas vēl sliktāk. Esmu novērojusi, ka bērnudārzos, kur ir stingra kārtība, stingrs personāls, kas nosaka, kādā veselības stāvoklī drīkst nākt, bet kādā – jāpaliek mājās, tur infekcijas izplatās mazāk. Tomēr ir daudz dažādu, tostarp finansiālu, iemeslu, kāpēc tā nav visos bērnudārzos. Ir jārūpējas par savu bērnu un ir jābūt atbildīgam arī par pārējiem, jo dažiem vīrusi pieķeras ļoti viegli. Arī pieaugušo kolektīvos neciena varoņus, kuri sarkanām acīm, tekošiem deguniem klepodami nāk uz darbu ar attaisnojumu “nevaru nenākt” un apdāvina ar savu vīrusu pārējos. Labāk paliec vienu divas dienas mājās un neaplipini apkārtējos.
Nereti ir tā, ka mazs bērns sāk slimot pēc bērnudārza gaitu sākšanas, un tādos gadījumos iesaku, ja vien ir iespēja, – paņemt gadu ilgu pauzi, nolīgt aukli vai lūgt palīdzību vecvecākiem. Tas pārsvarā atrisina biežo slimošanu, turklāt nākamā sezona bērnudārzā aizrit daudz vieglāk. Ja ģimene var atļauties, mazu bērnu labāk vest uz tā sauktajām skoliņām – tur bērni uzturas īsāku dienas daļu, un, visdrīzāk, viņu mātes vai tēvus neregulē termiņi vai priekšnieks, bet viņi paši nosaka savu darbakārtību, tāpēc saslimušu bērnu uz skoliņu nevedīs. Ja bērns nekad nav apmeklējis bērnudārzu, var gadīties, ka viņš biežāk slimos pirmajā skolas gadā, jo ar vīrusiem nav daudz saticies, imūnā sistēma tos nepazīst, līdz ar to nespēj pret tiem cīnīties. Tomēr, kā jau sākumā runājām, šīs vīrusu infekcijas epizodes ir normāla parādība, ja bērns apmeklē dārziņu vai dzīvo ģimenē, kur lielie brāļi un māsas iet skolā.
Ja bērns sāk bieži slimot, tas ir pirmais signāls, ka jāpārskata viņa slodze. Katram cilvēkam darbaspējas ir atšķirīgas, ko uzskatāmi redzam arī pieaugušo kolektīvā, – vienā mājo šķietams mūžīgais dzinējs, kas īsā laikā ļauj paveikt daudz, kamēr citam tā neizdodas. Bērni ir tieši tādi paši, un es uzskatu – jo vairāk dari, jo vairāk vari izdarīt, un viss atkarīgs vienīgi no laika plānošanas. Visiem skolēniem pēc mācībām ar kaut ko noteikti būtu jānodarbojas – tas palīdz atrast vietu dzīvē, plānot laiku, nāk par labu fiziskajai un intelektuālajai attīstībai, palīdz iekļauties dažādos kolektīvos. Tomēr jāraugās, lai neiebrauktu otrā grāvī – tas ir, kad vecāki savos bērnos tiecas īstenot pašu nepiepildītos sapņus. Pirmkārt, jāsaprot, kas bērnam vislabāk patīk un padodas, tajā pašā laikā nemētājoties no vienas nodarbes pie nākamās un nepataisot bērna dzīves grafiku līdzīgu starppilsētu vilciena sarakstam, kad viss saplānots pa minūtēm. Mums, vecākiem, jāpalīdz rast līdzsvaru, izšķirošā brīdī neļaujot padoties.
Emocijas pievilina slimību
Bieži vien jau vizītes laikā redzams, ka ģimenē ir attiecību, saskarsmes problēmas, un bērns slimo, lai pievērstu sev uzmanību. Tādos gadījumos visiem kopā vajadzētu pārdomāt, kā atrast laiku, veicināt harmoniju un saskaņu ģimenē, varbūt pat meklēt palīdzību pie ģimenes psihoterapeita. Slimošanu var veicināt arī bērnudārza apmeklēšana, īpaši pirmajā gadā, kad jaunā vide un kolektīvs rada satraukumu. Protams – arī uzturs. Ir pierādīts – saldumi nomāc imūnās sistēmas pilnvērtīgu darbību, tāpēc jāsamazina cukuru saturošu produktu daudzums, pārsvarā jābūt veselīgam, sabalansētam uzturam ar vērtīgām, ne tukšām kalorijām.
Vēlams, lai vismaz daļu vasaras brīvlaika bērns pavadītu ārpus pilsētas, skraidot basām kājām, peldoties un rūdoties. Taču aizvadītā vasara nebija tam piemērota, un, domāju, to jutīsim aukstajā sezonā. Normālai imūnās sistēmas darbībai vajadzīgs D vitamīns, bet, ja nav bijusi laba vasara, nevaram arī uzkrāt spēkus, lai imūno sistēmu sagatavotu vīrusu sezonai. Imunitāte atkarīga gan no vides, gan pārtikas kvalitātes un vēl daudziem faktoriem – daļa no tiem ir grūti novēršami, bet daļa – viegli, un viens no tādiem ir bērna nepakļaušana pasīvai smēķēšanai. Tas nozīmē pilnībā izslēgt bērna kontaktu ar cigarešu dūmiem. Nākamais ir psihoemocionālais faktors – ja ģimenē valda saskaņa, mīlestības gaisotne, tad bērna imūnā sistēma strādās daudz labāk.
Aukstajā laikā liela loma ir atbilstošam apģērbam un apaviem – galvenais, lai kājas ir siltumā, kā teica Emīls no Emīla nedarbiem. Jābūt ļoti spēcīgai imunitātei, lai visu dienu nostaigātu slapjām kājām un vēlāk nesaslimtu, taču nedrīkst bērnu arī par daudz sapakot, jo tas provocē svīšanu. Pareizākā ir tā sauktā sīpola metode – kad bērnam mugurā ir vairākas drēbju kārtas, dažas no kurām vajadzības gadījumā var novilkt. Un otrādi, jo diezgan droši zināms, ka krasa ķermeņa atdzišana veicina vīrusa infekciju attīstību.
Bērniem ar astmu noteikti jāsporto
Ģimenes ārstam bērns pie pneimonologa jeb plaušu slimību speciālista būtu jānosūta tad, ja ir nosliece uz ieilgušu klepu – ja tas ilgst vairāk par trim nedēļām vairākas reizes sezonā vai arī ja bērns vairāk klepo nekā neklepo, ir sēkšanas epizodes, gada laikā atkārtojas vairākas pneimonijas, ir neskaidras, ieilgušas pārmaiņas plaušu rentgenā – tad jāmeklē iemesli un risinājumi. Joprojām viena no izplatītākajām bērnu hroniskajām elpošanas ceļu slimībām ir astma. Diemžēl apkārtējā vidē nekas daudz uz labu nemainās, un astma ir multifaktoriāla slimība, kuras palaidējmehānisms ir vīrusu infekcijas, alergēni, tāpēc bērns ļoti jāsargā no cigarešu dūmiem un pelējuma iekštelpās. Astma var sākties jebkurā vecumā, tomēr līdz divu gadu veciem bērniem diagnozi noteikt grūti – tā var būt vīrusa izraisīta sēkšana. Tomēr vecākiem bērniem, kas ilgstoši klepo, kam ir sēkšanas epizodes, lielākajā daļā gadījumu tiek noteikta astmas diagnoze, un tā ir uz visu dzīvi. Jautājums – vai astma traucē vai ne? Ja cilvēks ir fiziski aktīvs, viņa imunitāte nobriest un spēja pretoties vīrusiem ir laba, tāpat arī plaušu funkcija ir laba, tad astmas terapija var ilgt vien dažus gadus, tomēr regulāri jānāk uz pārbaudēm pie speciālista, lai pieņemtu lēmumu par piemērotāko ārstēšanu. Astmu iespējams veiksmīgi kontrolēt, un, ja kārtīgi tiek lietoti ārstējošie medikamenti, tad tā sauktais glābējinhalators nav jālieto.
Ļoti neatbalstu atbrīvojumus no sporta nodarbībām, jo tieši fiziskās aktivitātes spēj apturēt astmas progresēšanu, un tas pierādīts pētījumos. Reizēm piekrītu kompromisam atbrīvot bērnu no ļoti garu distanču skriešanas, sevišķi, ja tas notiek vēsā, mitrā gaisā, un te var diskutēt par sporta nodarbību saturu – nav normāli, ja dažas reizes gadā bērnus izdzen skriet uzreiz garas distances. Bet viss pārējais jādara – astma nav iemesls atbrīvojumam no sporta!
Aplamai informācijai seko neveselīga pašārstēšanās
Divdesmit gadu laikā, kopš strādāju bērnu slimnīcā, mainījušies ne tikai bērni, bet arī vecāki. Nākušas ļoti labas lietas, bet ir arī negatīvas pārmaiņas, piemēram, liela daļa bērnu vairs neprot lasīt grāmatas, var novērot, ka mazs bērniņš paņem grāmatu, sāk bakstīt to ar pirkstu, brīnīdamies, ka nekas nemainās, ka tas nav skārienjutīgais ekrāns. Tā ir milzīga problēma, ka bērni ļoti daudz laika pavada pie datora, skatoties televizoru un ir mazkustīgi, jo agrāk bērni daudz brīvā laika pavadīja fiziski aktīvi – pagalmā spēlējot futbolu, paslēpes.
Mainījies arī vecāku informētības līmenis, ko sekmējis internets, taču diemžēl ap 80 procentiem informācijas ir no neuzticamiem resursiem, un rezultātā ārstam nākas veltīt laiku un pūles, lai atspēkotu faktus. Nepareiza informācija var novest pie aplamas pašārstēšanās, un diemžēl Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kur pacients var izdomāt, ko viņam vajag, palūgt ģimenes ārstam nosūtījumu un iet, pie kā viņš grib. Rindas pie speciālistiem ir tāpēc, ka ļoti daudziem cilvēkiem gribas ārstēt pašiem sevi, piemēram, ja bērnam uzmetas trīs pumpas, māte viņu ved pie alergologa, nedaudz iesāpas vēders – nekavējoties nepieciešams gastroenterologs, un tā pie daudziem speciālistiem. Tā gan nav vecāku, bet gan sistēmas vaina.
Rakstu lasiet arī „ārsts.lv”” 2015. gada novembra numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!
