Vinita Aispure: Pretsāpju medikamenti – biežākās kļūdas to lietošanā

Sāpju raksturojums

No medicīnas viedokļa sāpes ir fiziskas un emocionālas ciešanas, nepatīkamas sajūtas. Sāpes var definēt kā organisma aizsargreakciju uz jebkādu audu bojājumu. Tās var iedalīt akūtās (trauma) sāpēs, kas ir pēkšņas un hroniskās (migrēna, osteoartrīts) sāpēs, kas ilgst vairāk par trim mēnešiem vai regulāri atkārtojas. Ja  sāpes ir ilgstošas, tas izraisa psihes, uzvedības un miega traucējumus, citu orgānu disfunkcijas un kustību traucējumus tieši sāpju dēļ (piemēram, zarnu peristaltikas kūtrums kustību trūkuma rezultātā un tā sekas - aizcietējumi). Jāņem vērā, ka sāpēm var būt dažādas stipruma pakāpe un pacients tās var raksturot katrs pēc savām izjūtām. Naktīs sāpju slieksnis samazinās, un sāpes var radīt lielāku diskomfortu nekā dienā.

Liela dažādība pretsāpju medikamentu klāstā

Pretsāpju medikamentus var iedalīt pēc to piederības farmakoloģiskām grupām: nenarkotiskie, nesteroīdie, narkotiskie, lokāli lietojami pretsāpju līdzekļi. Pretsāpju medikamenti var būt pieejami dažādās zāļu formās - tabletes (apvalkotas, šķīstošas, sublingvālas, transbukālas), kapsulas, ampulas, transdermāli plāksteri, geli, svecītes un cits. No zāļu formas atkarīgs vielas uzsūkšanās ātrums un iedarbības ilgums, kas ir pamats piemērotākā medikamenta izvēlē. Medikamentus var dalīt arī pēc iedarbības, jo daļa zāļu ir piemērotas tikai sāpēm un drudzim (paracetamols), bet citām ir izteikta vai mazāk izteikta pretiekaisuma darbība (ibuprofēns), vai arī antitrombotiska darbība (aspirīns). Dažādiem pretsāpju medikamentiem ir dažādi pusizvades periodi, tādēļ arī atšķiras lietošanas biežums, kas var variēt no vienas līdz pat vairākām reizēm diennaktī.

Svarīgas lietas, ko būtiski atcerēties

Pastāv mīts, ka labāk visas pretsāpju zāles lietot pēc ēšanas, tomēr dažādiem medikamentiem, pat vienas zāļu grupas ietvaros, tas var atšķirties. Deksketoprofēnu, lornoksikāmu, paracetamolu labāka efekta sasniegšanai vajadzētu lietot vienu stundu pirms vai divas stundas pēc ēšanas. Lai izvairītos no gremošanas sistēmas blaknēm, daļu pretsāpju medikamentu labāk lietot pēc ēšanas (aspirīnu, meloksikāmu, metamizolu). Etorikoksibu var ieteikt lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.

Pretsāpju medikamentu blaknes var būt atkarīgas no devas vai lietošanas ilguma. Nesteroīdiem pretsāpju līdzekļiem raksturīgs “griestu efekts”, ar ko saprotam, ka devu palielinot līdz noteiktam slieksnim, atsāpinošais efekts nepieaug, bet būtiski pieaug blakusparādību risks un toksicitāte. Aknu darbības traucējumu dēļ nimesulīda maksimālais lietošanas ilgums ir 15 dienas.

Ļoti rūpīgi jāizvērtē kādu pretsāpju medikamentu pacientam piedāvāt, skatoties regulāri lietoto zāļu sarakstu. Pacientam, kurš lieto antiagregantu vai antikoagulantu, nebūtu vēlams sāpju mazināšanai lietot aspirīnu, jo pieaug asiņošanas risks. Ja aptiekā pacients sūdzas par nezināmas izcelsmes zilumiem, mutes gļotādas vai smaganu asiņošanu, būtu vērtīgi pajautāt, kādus medikamentus un kādam nolūkam viņš lieto.

Ir gadījumi, kad pacients patstāvīgi lieto kādu medikamentu, ar vai bez ārsta vai farmaceita nozīmējuma, piemēram, paracetamolu, kas varētu būt monopreperāts vai viena no aktīvajām sastāvdaļām kombinētajos pretsāpju līdzekļos. Papildus saaukstēšanās simptomu mazināšanai, pacients izdomā lietot kādu kombinētu pretsaaukstēšanās medikamentu, kura sastāvā ir 500 līdz 1000 miligrami paracetamola. Šādā gadījumā būtiski pieaug zāļu pārdozēšanas risks, jo maksimālā paracetamola diennakts deva ir 4000 miligrami. Ņemot vērā, ka paracetamols un tetraciklīni, tricikliskie antidepresanti ir hepatotoksiski, tie savā starpā mijiedarbojoties radīs lielāku negatīvu ietekmi uz aknu veselību. Līdzīga situācija būtu iedomājama arī ar kodeīnu saturošiem medikamentiem, kad tos lietotu sāpju mazināšanai un reizē kādus citus kodeīnu saturošus medikamentus kā pretklepus līdzekli. Ņemot vērā, ka daļa kodeīna organismā pārveidojas par morfīnu, varētu būt sagaidāmas morfīna blaknes, piemēram, retāka un seklāka elpošana, samazināta plaušu ventilācija un var iestāties pat elpošanas apstāšanās. Gados vecākiem, novājinātiem cilvēkiem un astmas slimniekiem būtu nepieciešama īpaša uzraudzība, īpaši miega laikā.

Galvassāpes var radīt arī strauja, ilgstoši lietotu medikamentu pārtraukšana (miega līdzekļi, gan opioīdie, gan neopioīdie pretsāpju līdzekļi, pretmigrēnas medikamenti), kā arī paši medikamenti var izraisīt galvassāpes (nitroglicerīns, gingko biloba preparāti, sildenafils).

Bērnu zāļu formām, kas satur pretsāpju vai pretdrudža medikamentus, arī antibiotikas, devas norāda, vadoties no ķermeņa svara, lai precīzi varētu aprēķināt katram individuāli nepieciešamo zāļu devu. Ibuprofēna reizes deva bērniem no sešu mēnešu vecuma ir 10 līdz 15mg/kg ik pēc astoņām stundām, maksimālā diennakts deva 40mg/kg. Vadoties tikai no tējkarotēm vai neievērojot lietošanas biežumu, pieaug zāļu pārdozēšanas risks.

Grūtniecības laikā būtu jāizvairās no medikamentu lietošanas bez ārsta vai farmaceita konsultācijas. Tā, piemēram, migrēnas zāles (triptofānus) un aspirīnu nedrīkst lietot, tā vietā jāizvēlas grūtniecēm drošāki medikamenti, piemēram, paracetamols.

Svarīgi izglītot pacientus par uztura ietekmi uz dažādām saslimšanām. Te var minēt podagras pacientus, kuriem, lai neizprovocētu akūtu podagras lēkmi ar stiprām sāpēm, vēlams uzturā ierobežot purīnvielām bagātus pārtikas produktus, tādus kā aknas, nieres, stiprus gaļas buljonus, cietos sierus, siļķes, alkoholu, īpaši alu un citu,  izvairoties arī no pretsāpju medikamentu lietošanas.

Labāka efekta sasniegšanai papildus pretsāpju medikamentiem nereti nozīmē arī citu grupu medikamentus, piemēram, miorelaksantus, antikonvulsantus. Tie var radīt miegainību, reiboni, koordinācijas traucējumus, kas traucē vadīt automašīnu vai ierīces. Šādas blaknes var novērot arī narkotiskiem pretsāpju medikamentiem - opioīdiem pirmajās lietošanas dienās. Par šīm medikamentu blaknēm būtiski informēt pacientu, pirms viņš uzsāk zāļu lietošanu.

Muskuļu, neiralģiju vai traumu sāpju mazināšanai var izmantot lokālos pretsāpju medikamentus - gelus, plāksterus. Te būtiski atcerēties, ka tie jāuzklāj uz tīras, nebojātas ādas. Ketoprofēnu saturoši geli padara aplicēto vietu jutīgu pret tiešiem saules stariem, gan zāļu lietošanas laikā, gan divas nedēļas pēc tam, tādēļ pacientiem jāiesaka izvairīties no saules (arī mākoņainā laikā) un neapmeklēt solāriju. Kapsaicīnu saturošos līdzekļus sākotnēji ieteicams uzklāt uz neliela ādas apvidus, lai varētu novērot individuālu panesamību. Pacientiem, kuriem ir izteiktas gastrointestinālās blaknes no iekšķīgi lietojamiem pretsāpju medikamentiem, alternatīva varētu būt lokāli lietojams pretsāpju medikaments, ja to pieļauj pacienta diagnoze.

Sāpes var liecināt arī par nopietnāku saslimšanu. Spiediena sajūta krūtīs vienlaikus ar izstarojošām sāpēm uz kreiso plecu un starp lāpstiņām ir kā indikators aizdomām par infarktu. Šādos gadījumos pretsāpju medikamenti sāpes nemazinās.

Būtiski pirms jebkuru zāļu iegādes aprunāties ar ārstu vai farmaceitu par pareizu un racionālu lietošanu un apzināties, ka ir ļoti svarīgi ievērot speciālista sniegtos ieteikumus, jo ārsts vai farmaceits, lai ieteiktu katram pacientam un situācijai piemērotākās zāles, izmanto savas zināšanas par zāļu vielām, formām, saderību ar citiem medikamentiem.

Jāatceras, ka noteikti nav ieteicams lietot citu cilvēku zāles. Pat ja otram tās palīdz, tas nenozīmē, ka tās palīdzēs vai pat nekaitēs jūsu veselībai, jo katrs mēs esam individuāli un arī katra saslimšana, blakusfaktori, citi lietotie medikamenti var atšķirties.

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2024. gada novembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!