Viktorija Artjomenko: Kariess - novēršama kaite, kas terorizē cilvēci

Kā jūs atbildētu uz jautājumu - kāpēc jātīra zobus?

Ierastāko atbildi sniedz bērni: “Jo mamma liek!”, savukārt pieaugušo atbildes ir daudzveidīgākas, sākot no ļoti praktiskām: “Es taču negribu, lai mana elpa smird!” vai: “Lai izņemtu ēdienu pārpalikumus no cauriem zobiem!” un: “Lai izvairītos no zobu labošanas!”. Tikai reti izdodas sasniegt iecerēto - it kā tīra, pat biežāk nekā divas reizes dienā, tomēr tāpat ik reizi zobārsts atrod jaunus caurumus. 

Mūsdienās kariesa rašanās iemesli ir labi izpētīti. Zobu bojāšanos var un vajag apturēt! Šajā rakstā apkopots informācijas minimums, kas nepieciešams, lai mazinātu kariesa izplatību un veicinātu smaganu veselību iedzīvotājiem. Kopā varēsim padarīt Latviju par smaidošāko valsti pasaulē!

Zobārsti iesaka tīrīt zobus vismaz divas minūtes divas reizes dienā. Varam saskaitīt - tikai zobu birstes izmantošanai (nerunājot par starpzobu pucēšanu) nepieciešamas vismaz četras minūtes dienā. Ļoti rupji rēķinot, tā ir pusstunda nedēļā, divas stundas mēnesī, bet gadā tās ir 24 stundas, vesela diennakts vai četras kārtīgas darba dienas no mūsdienu ātrā dzīves tempa, kas jāvelta zobu tīrīšanai.

Zobārsti uzsver - zobi jātīra regulāri ar fluorīdu saturošām pastām. Būsim reālisti, mūsdienās, lai cilvēku iesaistītu tik laikietilpīgā procesā, jābūt stingrai motivācijai – “Kāds būs labums no tik garlaicīgas nodarbes?”. It īpaši, ja personīgā pieredze liecina, ka it kā, izpildot visus ieteikumus, vienalga rodas kariess, smaganas asiņo un zobakmens ataug ļoti ātri.

Zinātniskie dati apstiprina - kariess ir novēršams. Mūsu “higiēnas skolas pieaugušiem” praktiskā pieredze liecina, ka reizēm nepieciešams veikt nelielas izmaiņas ikdienas rituālos, lai no mutes dobuma kopšanas gūtu pavisam citu, daudz patīkamāku rezultātu. Nelielas izmaiņas, ko viegli ieviest un, kas saglabās gan zobu veselību, gan ietaupīs naudu un laiku. Tieši tāpēc, veikt profesionālo mutes dobuma higiēnu, mazi un lieli klienti nāk ar savu zobu birsti, zobu pastu, un mēs klātienē krāsojam aplikumu, pārrunājam būtiskos aspektus un mācāmies tīrīt zobus. Zobu kopšanu, kā jebkuru citu iemaņu, piemēram, auto vadīšanu, vēlams apgūt pie profesionāļiem. Mūsu skolas mērķis ir veicināt pieaugušo mutes dobuma veselību un nostiprināt zobu kopšanas paradumus, iemācīt efektīvi rūpēties par savu smaidu.

Jāprot pareizi izmantot zobu birstes, tas ir līdzīgi, kā iemaņas braukt ar mašīnu. Ja jums ir tiesības, jūs noteikti ļoti labi pārvietojaties ar automātisko kārbu, bet, lai uzsāktu braukšanu ar mehānisko, vajadzētu pielāgoties. Līdzīgi ir ar manuālajām un elektriskajām zobu birstes izmantošanas prasībām. Katrai ir savas tehnoloģijas un tās jāievēro. Mūsdienu ātrajā dzīves tempā un digitālajā ērā, protams, izmantot elektrisko zobu birsti ir liels kārdinājums - tā tīra zobus jūsu vietā! Bet te sākas otrā galējība - pārāk bieži, pārāk stipri un pārāk agresīvi tīrīt zobus arī nav veselīgi. Ikdienā praksē novērojam tendenci -  motivēti cilvēki pastāvīgi kaitē savai veselībai, domājot, ka dara labi - tomēr pārāk agresīva zobu tīrīšana, pārāk neuzmanīga zobu diegu lietošana kaitē veselībai! Zobus nevajag tīrīt pārāk bieži un pārāk stipri.

Zobu birsti un pastu jāizmanto efektīvi. Kā arī nav pieņemams variants - es zobus netīru ikdienā, bet reizi trijos mēnešos apmeklēju higiēnistu. Tas ir līdzīgi kā ar sportu, lai uzturētu sevi labākajā fiziskajā formā, labāk ikdienā būt aktīvam, nekā vienu reizi gadā atnākt uz sporta zāli uz divām stundām.

 Kariesa attīstības etioloģija un patoģenēze ir sarežģīta, bet pastāv inteliģentu cilvēku zināšanu minimums, kas spēs pasargāt gan jūs, gan jūsu ģimeni no zobu kaitēm.

Der zināt:

1. zobu kariess ir hroniska, lēni progresējoša patoloģija. Labās ziņas, - lai zobā izveidotos caurums, nepieciešams laiks - ļoti ilgs periods. Zobi nebojājas diennakts laikā - tās sāpes, kas liek meklēt zobārsta palīdzību naktī, visticamāk briest vairāku gadu garumā;

2. mūsu organismos ir iebūvēti vairāki mehānismi, kas palīdz apturēt kariesu: tas ir mainīgs siekalu sastāvs un daudzums, remineralizācijas un demineralizācijas procesi, kas vērsti uz kariesa apturēšanu. Agrīnās stadijās novērstu kariesu sauc par arestētu, un ārstēt tādu parādību nevajag. Vēlākās stadijās bojājumi ir neatgriezeniski, neārstētā slimība var izraisīt nopietnus veselības pasliktinājumus (infekciju, sāpes, zobu kroņa lūzumu);

3. zobu kariesam ir multifaktoriālas dabas patoloģija - tas nozīmē, ka tā veidošanās procesā piedalās daudzi faktori:

​kariesu izraisa zobu aplikumā esošo baktēriju mijiedarbība ar zoba virsmu fermentējamo ogļhidrātu klātbūtni. Kariogēnie mikroorganismi metabolizē (pārstrādā) uzturā esošos cukurus, kā rezultātā rodas skābes, kas laika gaitā šķīdina zoba aizsargslāni – emalju;

4. lai strukturētu zināšanas par kariesa etioloģiju (rašanos) un novēršanu, iedala četras tajā ietilpstošas sastāvdaļas: kariesa attīstībai nepieciešams zobs, mikroorganismi (kariesa izraisoša baktērija), substrakts (fermentējamais ogļhidrāts) un laiks.

ZOBS. Kariess var veidoties tikai tiem, kam ir zobi. Zoba kroni pārklāj emalja. Tā ir izturīga un efektīvi pasargā zobu no daudz un dažādiem faktoriem, bet emalja “baidās no skābuma”. Zemā pH līmenī emalja šķīst un zaudē iespēju zobu efektīvi pasargāt. Zobu pastā esošie fluorīdi atjauno emaljas sastāvu, padara to stiprāku un izturīgāku pret kaitīgiem faktoriem. Ar fluorīdiem nevajag aizrauties, pārāk maz ir slikti un pārāk daudz arī nesniedz labumu. Fluorīdiem jābūt pietiekamiem. Svarīgi izvērtēt katru gadījumu individuāli. Lasot internetā ieteikumus, vēlams pievērst uzmanību kādam reģionam šie dati publicēti, jo tas ir ar dzīvojamo teritoriju saistīts jautājums. Latvijā aktuāls ieteikums ir zobu pasta, kas satur fluorīdus (1000 līdz 1500 ppm, atbilstoši vecumam).

Universāls padoms - pēc zobu tīrīšanas ar fluorīdu saturošu pastu, skalot muti nevajag, tikai izspļaut lieko un ļaut produktam uz zoba virsmas iedarboties pēc iespējas ilgāk. 

OGĻHIDRĀTI. Cilvēki  pilnīgi nepamatoti baidās no saldumiem, domājot, ka saldums bojā zobus. Bet tā ir tikai daļēja patiesība. Jebkurš ogļhidrāts, ko kariesogēnie mikroorganismi var pārveidot par skābi, var potenciāli izraisīt kariesu. Mūsdienās ir daudz produktu, kas maskējas kā veselīgi, bet pēc būtības nemaz nav organismam  tik draudzīgi. Īpašu uzmanību jāpievērš slēptiem cukuriem - neredzami, bet tik pat kaitīgi kā klasiskie saldumi. Svarīgs parametrs ir ogļhidrāta lipīgums - piemēram, šokolādes konfekte nosacīti ir veselīgāka zobiem nekā marmelāde vai sausās brokastis - jo mīkstie un lipīgie pārtikas produkti veicina aplikuma uzkrāšanos, tie mēdz ieķerties pie zoba un ilgi nodrošināt ar pārtiku zobiem kaitīgās baktērijas. Arī kontakta laiks ir ļoti būtisks, piemēram, sūkājamās konfektes ir potenciāli kaitīgākas nekā saldums, kuru gribas norīt uzreiz. 

LAIKS. Svarīgi ne tikai regulāri tīrīt zobus, bet arī darīt to pietiekami ilgi un tam piemērotā laikā. Teoriju ir daudz, man tuvi ir ieteikumi tīrīt zobus no rīta pēc brokastīm un vakarā pirms gulēšanas. Niansēm ir liela loma. Zobus jātīra pietiekami ilgi, lai aplikuma noņemšana būtu efektīva. Bet, lai mazinātu zobu bojāšanos, vēlams zobus tīrīt vismaz 30 minūtes pēc ēšanas, ne ātrāk! Gadījumos, kad nav iespējams iztīrīt zobus pēc ēšanas, iesaka izmantot bez cukura košļājamās gumijas ar ksilitolu. Zinātniskajā literatūrā atrodami pierādījumi, ka ksilitols (xylitol) jeb dabiskais saldinātājs ir būtisks aizsardzībā pret zobu kariesu. Ksilitolam ir specifiska ietekme uz orālo floru un, jo īpaši uz dažiem mutānu streptokoku celmiem. Tas nomāc skābes iedarbību un stimulē siekalu izdalīšanos, piešķirot tām būtisku nozīmi profilaktiskajās stratēģijās zobu veselībā. Košļājamā gumija mehāniski noņem ēdienu, stimulē siekalas un sastāvā esošais ksilitols pozitīvi uzlabo situāciju mutē. Bet svarīgi ievērot mēru - nevajag košļāt pārāk ilgi, 15 līdz 20 minūtes ir pilnībā pietiekami.

BAKTĒRIJAS. Ar kariesu saista īpašas sugas, - piemēram, streptococcus mutans, šim mikroorganismam piemīt spēja pieķerties zobu virsmā esošai pelikulai (angļu valodā biofilm - olbaltuma vielu slānis. Plāna plēvīte pie kuras piestiprinās kariesogēnās baktērijas un pārstrādā uzturā esošos ogļhidrātus, ražo skābes, kas bojā emaljas slāni. Svarīgi!!! Kariess ir infekcioza slimība. Bērnus caur siekalām ar kariesu inficē viņu tuvinieki, - ēdot no vienas karotes, bučojot lūpas un rociņas, ko mazulis stums mutē. Lai pasargātu bērnus no kariesa - nevajag dalīties ar siekalām. Kā arī vecākiem ieteicams savest kartībā muti, lai mazinātu infekcijas slodzi uz savu un bērna organismu.

Bet, no vecākiem pārmanto ne tikai baktērijas. Diemžēl bērni mācās, atkārtojot pieaugušo uzvedību. Nereti, kad cilvēki noraksta veselības problēmas uz neveiksmīgu ģenētiku - problēmas pamatā ir mutes dobuma kopšanas iemaņu trūkums, nekontrolēta cukuru saturošas pārtikas lietošana un regulāra izvairīšanās no zobārsta apmeklējuma.

Latvijā pieejamas vairākas izcilas profilakses programmas bērniem. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) un Veselības ministrija (VM) uzsāk kampaņu “Man ir tīri zobi”. Nacionālais Veselības dienests (NVD) no valsts budžeta līdzekļiem apmaksā bērniem zobārstniecības pakalpojumus, kā arī zobu higiēnu 2 līdz 18 gadu vecumā. Divas reizes gadā zobu higiēnas pakalpojumus bērni var saņemt 7, 11 un 12 gadu vecumā.

Bet, kā speciāliste un klīnikas vadītāja, redzu vismaz četras nopietnas problēmas:

1. manuprāt, daudzi bērnu vecāki pārprot programmas jēgu. TV raidījumā “Bez Tabu” un citos medijos nereti dzirdamas sūdzības - mēs maksājam nodokļus, bērnam sāp zobs, rindas pie zobārsta ir garas. Tādas problēmas ir arī citās medicīnas nozarēs. Zobārstniecībā (izņemot retus gadījumus), garas rindas nekaitē. Paskaidrošu, kā redzu situāciju. Kariess ir novēršama kaite. Profilakse ir labāka un rada mazāk stresa nekā ārstēšana. Šī ir brīnišķīga iespēja atrasties profesionāļu redzes lokā un laikus saņemt palīdzību. Šī programma ik gadu palīdz izglītot un motivēt daudzas ģimenes;
2. tādas programmas ir tikai bērniem, vecāki, grūti nopūšoties, secina - manā bērnībā tādas iespējas nebija. Mēs varam palīdzēt, mums ir pieaugušajiem paredzēta mutes dobuma kopšanas skola. Tā nav parasta mutes dobuma higiēna. Tā ir individuāla apmācība. Mūsu klīnikā jau sastopami no kariesa  brīvi bērni. Kopā varam apturēt kariesu;
3. izārstēts zobs nekad vairs nebūs vesels. Tas būs zobs ar plombi. Svarīgi ne tikai saplombēt caurumus, bet atrast un likvidēt iemeslus, kuru dēļ zobi bojājas. Jo diemžēl kādreiz izārstēti zobi atkal var sabojāties, plombes var izkrist un patoloģija progresēs. Mūsu uzdevums ir modificēt cēloni, nevis cīnīties tikai ar sekām;
4. un lielākā sāpe medicīnas biznesā - modernās tehnoloģijas maksā daudz, bet piešķirtās kvotas nesedz ārstēšanu pilnā apjomā. Tam vēl vairāk jāmotivē cilvēkus piedalīties savā veselības uzturēšanā- regulāri tīrīt zobus un apmeklēt zobārstu profilaktiski.

Baktērijas + ogļhidrāti + to pārstrādes gala produkti uz zoba virsmas veido mīksto aplikumu. Kamēr svaigs - mīkstais aplikums ir neredzams un mājas apstākļos viegli notīrāms.

Ilgi nenotīrīts aplikums mineralizējas un pārveidojas par zobakmeni, ko mājas apstākļos noņemt vairs nav iespējams.

Pareiza atbilde uz jautājumu - kāpēc tīrām zobus, ir, lai noņemtu mīksto aplikumu un, lai apstrādātu tīra zobu virsmu ar fluorīdu saturošiem produktiem. Aplikums sākuma stadijā ir neredzams un mutē gandrīz nepamanāms, bet, tas var kaitēt gan zobiem, gan smaganām. Jauni caurumi un asiņojošas smaganas netiešā veidā norāda, ka aplikuma noņemšana nav pietiekami efektīva un nepieciešama tehnikas revīzija un uzlabošana. Lai atvieglotu aplikuma noteikšanu, zobārstniecībā izmanto krāsošanas aģentus, kas ir pieejami dažādās formās. Tabletes, koncentrēti šķidrumi, gēli un skalošanai paredzētas formas ir pieejamas gan izmantošanai klīnikā, gan arī lietošanai mājas. Aplikuma krāsošana palīdz izvērtēt esošo situāciju un motivēt bērnus un pieaugušos uzlabot zobu kopšanas prasmes. Divfāžu formas uzskatāmi norāda uz tīrīšanas vājajām vietām - vecs aplikums, kas atrodas mute ilgāk par trim dienām, nokrāsojas tumšākā krāsā, bet  svaigs aplikums redzams gaišākos toņos. Bērniem līdz 8-10 gadiem trūkst manuālās prasmes, saprašanas, kādā veidā un kā var efektīvi iztīrīt zobus, tāpēc vecākiem iesaka bērna zobus pārtīrīt. Zobakmeņa esamība apliecina, ka aplikums atrodas uz zobiem pietiekami ilgstoši un paspējis nobriest. Svarīgi atcerēties, ka aplikums mēdz būt virs un zem smaganas, tāpēc reizi gadā jāapmeklē zobu higiēnists.

Svarīga informācija - zobam ir piecas virsmas, ar zobu birsti iespējams iztīrīt tikai trīs. Lai uzturētu mutes dobumu tīru, būtiski iztīrīt arī starpzobu virsmas. Bet tas ir pavisam cits stāsts.

Tagad jums ir zināms informācijas minimums, lai orientētos mūsdienīgā zobārstniecībā. Atkārtošanai:

• zobus ieteicams tīrīt divas reizes dienā (pēc brokastīm un pirms gulētiešanas);
• zobu pastai jābūt ar fluorīdiem, zobu birstei jāatbilst vecumam;
• tīrīšanas tehnika atkarīga no zobu birstes veida.
• svarīgi – bērnu zobu veselība ir vecāku atbildība! Zobi jātīra vecāku uzraudzībā un vecākiem bērnu zobus jāpārtīra;
• ja nav noteikts citādi, zobu higiēnistu jāapmeklē reizi pusgadā.

Mūsdienās informācijas avotu ir ļoti daudz, nereti cilvēkiem grūti izvērtēt pieejamās informācijas patiesumu, tāpēc es personīgi veidoju saturu sociālajos tīklos, kur saprotamā un īsā veidā skaidroju būtiskus jautājumus jūsu veselībai. Aicinu piesekot manam profilam Instagram un jūs būsiet informēti.
 

Tālākai lasīšanai

1. White Paper on Dental Caries Prevention and Management A summary of the current evidence and the key issues in controlling this preventable disease Nigel Pitts & Domenick Zero
2. Morgan, A. Vital guide to Preventing dental caries. Vital 5, 21–24 (2008). https://doi.org/10.1038/vital840
3. FLUOR¯IDU LIETOŠANAS VADL¯INIJAS LATVIJA¯ Ilze Maldupa, Sergio Uribe, Anda Brinkmane, Egita Senakola, Kar¯ına Krumin¸a (https://www.lza-zobi.lv/uploads/files/fluoridu_lietosanas_vadlinijas_latvija.pdf)

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2023. gada janvāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!