Viktorija Artjomenko, Alīna Sokolova: Jūs sapņojat, mēs ārstējam. Zobu ārstēšana miegā
Jums ir bail no zobārstiem? Jūsuprāt labākā vizīte ir tā, kas nenotika? Nepieciešams apmeklēt zobārstu, bet pat domas par to izraisa sirdsklauves? Rokas trīc, bojājas garastāvoklis un rodas auksti sviedri?
Klīnika “Dr.Artjomenko Dental Victory” - bailīgiem pacientiem īpaši piemērota zobārstniecība. Kopā ar mūsu anestezioloģi - reanimatoloģi Alīnu Sokolovu aicinām iepazīties ar mūsdienīgu, efektīvu un komfortablu zobu ārstēšanas veidu – miegā jeb sedācijā.
“Aiziet gulēt ar bojātiem zobiem un pamosties ar izārstētiem”- tādu vēlmi, daļēji jokojot, daļēji ar cerību bieži izsaka pacienti. Ilgstoši šādas opcijas zobārstniecībā nebija. Jau vairākus gadus pie mums ir pieejama sedācija - "Jūs sapņojat, mēs ārstējam!". Consious sedation zobārstniecība ir samēra jauns un šobrīd plašai sabiedrībai maz zināms virziens.
Tiem, kuriem nepatīk daudz lasīt, bet interesē jaunumi medicīnā, svarīgi izlasīt tālāk minēto.
- Zobu ārstēšana sedācijā piedalās divu nozaru speciālisti – zobārsts un ārsts anesteziologs - reanimatologs.
- Sedācija NAV narkoze.
- Bailes bieži attur pacientus no zobārsta apmeklējuma, kas izraisa mutes dobuma stāvokļa pasliktināšanos un, ja situācija netiek kontrolēta, var rasties nopietnākas veselības komplikācijas.
- Sedācija nav paredzēta tikai bailīgiem pacientiem.
- Anesteziologs sagatavo pacienta organismu ātrākai un vieglākai rehabilitācijai pēc stomatoloģiskas procedūras.
- Zobu ārstēšana miegā ir mūsdienīgs veids kā saņemt nepieciešamo ārstēšanu patīkamā gaisotne.
- Lai būtu sveiks un vesels, jāievēro ārstu ieteikumi.
Mūsdienīgs skatījums uz sedācijas pielietojumu zobārstniecībā
Consious sedation jeb sedācija nomodā, vienkāršāk sakot – apziņas nomierināšana. Tā drošā un kontrolējamā veidā palīdz mazināt pacienta uztraukumu, tāpēc to pielieto nepatīkamo zobārstniecības procedūru laikā.
Zobu ārstēšanā miegā piedalās divu nozaru speciālisti - zobārsts un ārsts anesteziologs - reanimatologs. Katrs speciālists darbojas savā jomā. Ko aptuveni dara zobārsts, zina daudzi. Anesteziologa uzdevums zobārsta kabinetā ir nodrošināt mieru, baiļu izzušanu. Rūpēties par pacienta drošību un komfortu ārstēšanas laikā, kā arī sagatavot pacientu ātrākai un vieglākai rehabilitācijai pēc stomatoloģiskas procedūras. Sedācijas laikā anesteziologs caur venozo katetru ievada zāles, kas mazina bailes, rada viegluma sajūtu un miega efektu, bez tam pielieto medikamentus, kas mazina tūsku, sāpes un iekaisumu, līdz ar to atvieglo atveseļošanās procesu. Papildus anesteziologa pielietotajām zālēm, arī stomatologs nodrošina atsāpināšanu, veicot lokālo anestēziju. Consious sedation, - lai arī to nodrošina anesteziologs-reanimatologs, nav narkoze! Lūdzu nejauciet sedāciju ar narkozi!
Kas tad īsti ir sedācija?
Anestezioloģe-reanimatoloģe Alīna Sokolova skaidro, ka sedācijas laikā pacients saglabā visas dzīvībai svarīgās funkcijas. Tātad, viņš pats elpo, ar pacientu var sarunāties, bet veikto procedūru viņš neatcerēsies. “Turpretī narkozes laikā visi pacienta aizsargrefleksi ir nomākti, viņš ir bezsamaņā un pastāv lielāks apdraudējums veselībai un dzīvībai”. Zobārstniecības kabinetā reti nepieciešama “smagā artilērija” kā narkoze. Tā jāpielieto traumu gadījumā, kad darbojas sejas žokļa ķirurgs stacionārā, bet stomatologa kabinetā veiktajām manipulācijām pietiek ar sedāciju un lokālo anestēziju. Zobu ārstēšanu miegā pieredzējušie pacienti apraksta kā patīkamu reibuma sajūtu, it kā būtu izdzertas trīs - četras glāzes šampanieša. Ir vieglums un uzlabojas garastāvoklis, bet bez negatīvām sekām - nesāp galva un nav sliktas dūšas. Consious sedation ir efektīvs veids saņemt nepieciešamo zobu ārstēšanu. Pacients jūtas komfortabli, droši un ar mazāku vizīšu skaitu iespējams paveikt daudz vairāk. Plānošana un kontrole ir veiksmes atslēga efektīvai zobu ārstēšanai sedācijā. Pirmais solis ir pacientu detalizēta klīniska izmeklēšana. Es, kā zobārsts, ievācu anamnēzi, izvērtēju esošo mutes dobuma stāvokli, noskaidroju pacienta vēlmes un izveidoju ārstēšanas plānu. Uzreiz nav jāķeras pie urbja, vispirms mēs mierīgi aprunājamies. Mēs kopā izvēlamies ērtāku un efektīvāku veidu sasniegt vēlamo rezultātu. Kad lēmums izmantot sedāciju ir pieņemts, tiek pieaicināts anesteziologs. Nav vienas receptes, kas der visos gadījumos. Ārsts anesteziologs izvēlas piemērotus medikamentus un to devas, balstoties uz informāciju par pacienta veselības stāvokli un plānoto stomatoloģisko procedūru ilgumu un traumatismu.
Pateicoties sedācijai, viena apmeklējuma laikā uzreiz varam salabot kaut sešus kariesa caurumus reizē! Ja to darām bez sedācijas, katrā vizītē labojot vienu zobu, pacientam būtu jānāk sešas reizes. Tas nozīmē – sešas reizes jāatprasās no darba, jābrauc uz klīniku, jātērē laiks un nauda. Kāpēc sevi mocīt, ja to varam izdarīt vienā, divās vizītēs? Patīkams ieguvums – pacients neatceras, kas ar viņu notika. Viņš nedzird kā šķind instrumenti pret metāla paplāti, neredz zobārsta darbošanos un jūtas droši. Tāpēc viņam nav bail! Klīnikā var izvēlēties tikai lokālo anestēziju vai arī kombinēt to ar sedāciju. Zobu ārstēšanai sedācijas procedūras laikā anesteziologs pielieto sedatīvas zāles, kam piemīt anterogrādas amnēzijas efekts (pacientam neveidojas atmiņas pēc medikamentu ievades, šis efekts izzūd dažu stundu laikā). Šāds medikamentu efekts mazina dentofobiju nākotnē. Consious sedation ir ārstēšanas veids, kas patīk daudziem un to pieredzējušie pacienti kļūst par šīs metodes vēstnešiem un arī citiem iesaka turpmāk izvēlēties zobu labošanu sedācijā. Zobu ārstēšana miegā ir labākais veids, kā saņemt nepieciešamo ārstēšanu patīkamā veidā.
Kā mēs palīdzam pārvarēt bailes ar sociālo tīklu palīdzību
“Es nevēlējos piedzīvot zobu raušanu un es to nepiedzīvoju,” atzīst mūsu pacients pēc četru gudrības zobu izraušanas sedācijā. Consious sedation nav indicēta tikai bailīgiem pacientiem. Pateicoties komandas darbam, arī samērā sarežģītos gadījumos pacients jūtas labāk un izveseļošanās lielākoties notiek vieglāk. Anestezioloģe piemeklē procedūras ilgumam un smagumam atbilstošus medikamentus, intravenozi ievada sistēmiskus prettūskas, pretiekaisuma un pretsāpju medikamentus, kas saīsina atveseļošanās periodu un mazina nepieciešamību "rīt tabletes, no kurām jau tāpat sāp vēders". Šis modernais stomatoloģijas virziens mūsu klīnikā ir arvien pieprasītāks. Cilvēki izvēlas efektivitāti, drošību un komfortu. Lai gan tas var izklausīties neprofesionāli, bet ārstu klātbūtne sociālajos tīklos ir viens no veidiem, kā mazināt pacienta uztraukumu. Ir zināms baltā halāta fenomens. Sociālie tīkli atvieglo komunikāciju ar zobārstu. Uzskatām, kā ārstiem jābūt tur, kur pacienti meklē informāciju. Mūsdienu cilvēki meklē atbildes "Google". Ne vienmēr informācijai, kas pieejama brīvā veidā, var ticēt. Tāpēc iespēju robežās dalāmies ar "pareizo" informāciju. Pateicoties sociālajiem tīkliem, bailīgiem pacientiem ir vieglāk spert pirmo soli. Pavisam nesen Instagram uzrakstīja jauns vīrietis (27 gadi), uzreiz brīdinot, ka viņam ir paniskas bailes. Atklājās, kā rakstītājs gandrīz 20 gadus nav apmeklējis zobārstu, jo skolas vecumā viņam nodarīja pāri – turēja, lai salabotu zobus. Šīs dramatiskās pieredzes dēļ vīrietim kļuva slikti jebkura mediķa klātbūtnē. Tādēļ viņš meklēja klīniku, kur pieejama sedācija. Parastā kārtā – vienā vizītē ārstē vienu zobu, lai veiktu viņam nepieciešamo ārstēšanu, būtu nepieciešams vismaz gads, lai pilnībā izārstētu zobus. Pielietojot klīnikā izstrādāto protokolu, viss tika paveikts četrās vizītēs. Pirmā vizīte bija iepazīšanās tikšanās, tālāko trīs vizīšu laikā visu salabojām un puisis spēja tikt pāri emocionālajai traumai. Tagad viņš mūsu klīnikā regulāri apmeklē zobu higiēnistu un atzīst, kā viņa dzīves kvalitāte uzlabojas un, apmeklējot arī citus medicīnas speciālistus, viņš jūtas labāk, jo mūsu klīnikā bija pozitīva pieredze. Šeit viņu uzklausīja, atbalstīja un bailes uztvēra nopietni, kā arī piedāvāja mūsdienīgas un efektīvas metodes zobu ārstēšanai sadarbībā ar anestezioloģi - reanimatoloģi Alīnu Sokolovu.
Piezīmes par zobārsta bailēm un bailēm no zobārsta
Esmu zobārste kopš 2005. gada un manā praksē vienmēr bija daudz pieaugušo pacientu ar dažāda smaguma pakāpes bailēm no stomatologiem. Uztraukties no nezināmā vai no invazīvām manipulācijām ir pavisam normāli. Bet, ir pacienti ar pārmērīgām bailēm. Tādu parādību apzīmē ar terminu dentofobija - nekontrolējamas, intensīvas un iracionālas bailes no zobārstniecības procedūrām, stomatologa apmeklējumiem un citiem ar zobārstniecību saistītiem jautājumiem. Diemžēl agrāk mutes dobuma veselībai nepievērsa pietiekamu uzmanību. Daļēji tāpēc, ka mūsu profesijas pārstāvjiem bija samērā ierobežots medikamentu un rīku arsenāls un tiešām reizēm bija nepieciešams “nedaudz paciest”, daļēji tāpēc, kā problēma netika pietiekami plaši izanalizēta. Bailes uztvēra kā uzvedības traucējumus, īpaši pieaugušajiem - “ko tu nevari saņemties - esi taču liels!” dentafobijas upuriem nācās dzirdēt šādus, ne visai efektīvus ieteikumus. Zinātniskajā literatūrā lielākoties atspoguļots jautājums saistībā ar bailēm un to mazināšanu bērna vecumā. Pieaugušiem it ka nav pieņemts baidīties no zobārstiem. Taču, dentofobija ir samērā nopietna parādība visās vecuma grupās, kas tiešā un netiešā veidā ietekme pacienta dzīves kvalitāti un ļoti bieži negatīvi ietekmē viņa veselības stāvokli, jo bailes attur no laicīga zobārsta apmeklējuma. Dentofobija var izraisīt arī hronisku slimību saasinājumu – baiļu hormoni paaugstina asinsspiedienu un cukura līmeni asinīs. Jāatzīst, ka arī pati esmu bailīgs pacients jeb precīzāk teikt, fobs ar pieredzi. Cik sevi atceros, man vienmēr bija ļoti bail apmeklēt ārstus un īpaši zobārstus. Par laimi, man nevajadzēja bieži vērsties pēc palīdzības. Bet es spilgti atceros, kā septiņu – astoņu gadu vecumā mani kaunināja zobārste - toreiz izskanējusī frāze - “ko tu pie zobārsta raudi, kā tu dzemdēsi? ” - mani vienlaikus pārsteidza un motivēja. Tik nevainīgā vecumā man noteikti nebija vēl izveidots dzemdību plāns, bet man piemita vēlme palīdzēt cilvēkiem. Toreiz jau skaidri nolēmu - kļūšu par zobārsti, lai padarīt zobārstniecību draudzīgāku un patīkamāku pacientiem. Mērķtiecīgi sāku iedziļināties zobārstniecībā - izmācījos piecus gadus par zobārstu, trīs gadus rezidentūrā par zobārstu protēzistu un vēl trīs gadus doktorantūrā ar mērķi savākt pēc iespējas daudzpusīgāku informāciju par cilvēku, zobārstniecību un par bailēm. Ar joku un, lai uzturētu interesi, saku, ka esmu zobārsts 18+ (vienkārši es neārstēju bērnus, esmu ārsts pieaugušiem). Savā praksē efektīvi izmantoju dažādas tehnikas un metodes gan no bērnu zobārstniecības, gan no psiholoģijas un vienmēr, lai mazināt pacienta uztraukumu, lieku lietā savu iedzimto harismu.
Zobārsts var daudz, bet kopā ar anesteziologu - vēl vairāk
Pēdējos desmit – divdesmit gadus medicīnā kopumā un zobārstniecībā kā atsevišķā nozarē novērots milzīgs tehnoloģiju un prasmju uzplaukums. Radās efektīvi un droši atsāpināšanas līdzekļi, pilnveidojās zobu aizvietošanas metodes, tika veikti plaši pētījumi stomatoloģisko saslimšanu etioloģijā un profilaksē. Pakāpeniski virzāmies no ārstēšanas uz preventīvu zobārstniecību (jeb profilaktisko), kopuma medicīna paliek draudzīgāka pacientam. Jau vairāk nekā 15 gadus man izdodas efektīvi palīdzēt daudziem bailīgiem pacientiem, un ir mazs pacientu procents, kuriem joprojām bail iesēsties zobārsta krēslā. Es meklēju iespējas uzlabot pacientiem ar traumatisku pieredzi priekšstatu par mūsdienu zobārstniecību. Pacientu bailes un uztraukumu es uztveru personīgi. Mēģināju rast paņēmienus un protokolus. Bet zinātniskā literatūrā dati par sedācijas lietošanu zobārstniecībā ir ļoti pretrunīgi. Pilnīgi saprotams, ka pacientiem nav skaidrības ko izvēlēties, jo arī profesionāļiem nebija skaidras definīcijas kas tieši ir sedācija. Joprojām var sastapt terminu misēkli - par sedāciju nosauc narkozi, ko lielākoties pielieto bērnu zobārstniecība un arī smieklu gāzes pielietošanu zobārsta kabinetā, "tabletes zem mēles" un dažkārt arī dažus pilienus baldiriāna tinktūras nosauc par sedāciju. Man bija svarīgi balstīties uz uzticamu literatūru un izprast baiļu jautājumus, lai atrastu veidu kā palīdzēt arī bailīgiem pacientiem, un vienlaikus spētu izmantot mūsdienu medicīnas jauninājumus. Par laimi atbilde mani atrada! Negaidīti, bet īstajā laikā. Man pašai radās nepieciešamība norīt “kobru”. Atgādinu, ka nebiju sajūsmā par ārsta apmeklējumu, kur nu vēl, ja paredzēta invazīvā iejaukšanas. Daudzi teica, lai paciešos – mūsu vecāki vispār taču to darījuši bez anestēzijas, dažas minūtes jāpacieš un viss. Bet man nepavisam negribējās piedzīvot nepatīkamo pieredzi. Mans gastroenterologs ieteica izmantot sedāciju un es paļāvos uz mūsdienu medicīnas pieeju. Tā tiešām bija lieliska pieredze – man par procedūru nav nekādu atmiņu, turklāt ārstam ir vieglāk strādāt. Ķēros pie jautājuma, kā pārņemt iegūto pieredzi savā ikdienas praksē. Ja ir iespēja padarīt vizīti patīkamāku, kāpēc gan to neizmantot? Sēžot zobārsta krēslā, prātā ataust atmiņas par iepriekšējo pieredzi, jo pacients redz un dzird visu apkārt notiekošo. Baiļu dēļ var palielināties asinsspiediens, rasties sirdsklauves un pat sākties vemšana. To apstiprina arī zobārste Viktorija Artjomenko: “Neraugoties uz to, ka izmantojam lokālo anestēziju un pacients nejūt sāpes, viņš redz un dzird visu, kas notiek kabinetā. Tādēļ daudzi mani pacienti, lai viņiem nebūtu jāpiedzīvo stomatoloģiskā procedūra, izvēlas sedāciju.” Pateicoties sedācijai, viena apmeklējuma laikā uzreiz var salabot kaut sešus kariesa caurumus! Ja to darām bez sedācijas, katrā vizītē labojot vienu zobu, pacientam būtu jānāk sešas reizes. Tas nozīmē – sešas reizes jāatprasās no darba, jābrauc uz klīniku, jātērē laiks un nauda. Kāpēc sevi mocīt, ja to var izdarīt vienā, divās vizītēs?”
Kā sagatavoties sedācijai
Mēs parūpēsimies par jums, bet ļoti svarīgi, lai katrs pacients, kurš apsver zobu ārstēšanu sedācijā apzinās, kā ir divas ļoti būtiskās lietas, kas jāievēro pašu drošībai. Lai sagatavotos sedācijai, jāievēro badošanās režīms, piemēram, pirms procedūras sešas stundas nedrīkst ēst un divas dzert. Visbiežāk sedāciju plāno no rīta, tādēļ šo norādījumu ievērot nav grūti. Un obligāti jābūt pavadošai personai, pacientam pēc sedācijas kategoriski nav ieteicams braukt pie stūres un pieņemt svarīgus lēmumus. Lai gan daudzi pacienti norāda, kā pēc sedācijas jūtas atpūtušies un viņiem šķiet, ka galva ir "skaidra", bet badošanās pirms sedācijas un pavadoša persona pēc, ir mūsu kopējai drošībai! Esiet atbildīgi!
Neārstēti zobi apdraud cilvēka dzīvību
Kāpēc pret zobu veselību nedrīkst izturēties vieglprātīgi? Jo zobārstniecībā daudzas hroniskās slimības noris bez simptomiem. Pacients desmit gadus var dzīvot ar iekaisumu, par to pat nezinot. Zobu infekciju jāatklāj pēc iespējas ātrāk, citādi nāksies cīnīties ar komplikācijām. Tam piekrīt anestezioloģe Alīna Sokolova: “Infekcija no zoba var nokļūt asinsritē un izplatīties ķermenī. Tas ir ļoti bīstami, jo var rasties sepse. Tādēļ ejiet pie zobārsta laikus!”
Sedācija ir procedūra, kas uzlabo dzīves kvalitāti. Tā ir iespēja ietaupīt laiku, izvairīties no diskomforta un bailēm. Vairāki pacienti pēc sedācijas ir jautājuši – kāpēc gan neizmēģināju to jau ātrāk? Es vizītes laikā atbildēšu uz visiem jūsu jautājumiem par sedāciju un varu apgalvot – no zobārstiem jums vairs nebūs bail!” saka zobārste Viktorija Artjomenko.
Foto: Shutterstock
Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2023. gada oktobra numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!