Viktorija Arnīte, Elīna Aleksejeva: Kas ir alerģija, alergēni un kā no tiem izvairīties

Alerģija ir imūnsistēmas darbības traucējumi, kuru pamatā ir organisma atbildes reakcija pret parasti nekaitīgām ārējās vides vielām jeb alergēniem. Ieelpojamie alergēni jeb aeroalegēni ir sastopami ikdienā apkārtējā vidē un nav kaitīgi cilvēkiem, kuri nav pret tiem jutīgi. Visizplatītākie aeroalergēni ir mājas putekļu ērcītes, dzīvnieku izcelsmes alergēni, pelējuma sēņu sporas, ziedputekšņi. Aeroalerģija var izpausties dažādās ķermeņa daļās, piemēram, uz ādas, skart acis, elpceļus.

Visbiežākie alerģijas simptomi:

• nieze degunā, mutē, kaklā;
• niezošas, sarkanas vai asarojošas acis;
• šķaudīšana, aizlikts vai tekošs deguns, bērniem bieža deguna rīvēšana;
• klepus, sēkšana, elpas trūkums;  
• sejas pietūkums, apsārtums;
• ādas nieze, pietūkums, sarkani pleķi.

Alerģiskās slimības piemēri ir atopiskais dermatīts, nātrene, alerģisks rinokonjunktivīts (aizlikts deguns un iekaisušas, niezošas acis vienlaikus), bronhiāla astma, anafilakse.

Mājas putekļu ērcīte

Mājas putekļu ērcītes ir sīkas, mikroskopiskas zirnekļveidīgas radības. Mājas putekļu ērcītes ir vienas no galvenajiem astmas un alerģisko simptomu izraisītājiem visā pasaulē. Ar neapbruņotu aci tās nav redzamas. Mājas putekļu ērcītes ir sastopamas visā pasaulē, mūsu mājās sastop miljoniem. Putekļu ērcītes izvairās no gaismas. Tāpēc tās slēpjas matraču, spilvenu, mīksto mēbeļu, paklāju, drēbju un gultas veļas audumu šķiedrās, mīkstajās rotaļlietās, autosēdekļos. Ērcītes īpaši savairojas rudenī un gada sākumā.

Putekļu ērcītēm patīk istabas temperatūra ar augstu mitruma līmeni. Mājas putekļu ērcītes nekož un nav slimību pārnēsātājas. Tās pārtiek no ādas virsslāņa – epidermas zvīņām. Šķidrumu tās iegūst, absorbējot mitrumu no apkārtējās vides. Šādi apstākļi visbiežāk ir gultā, kas ir mājas putekļu ērcīšu visiecienītākā vieta. Katru nakti ar šīm radībām mēs pavadām kopā vairākas stundas. Nav nekas pārsteidzošs, ka daudziem cilvēkiem tās izraisa alerģiskas reakcijas.

Putekļu ērcītes dzīvo vidēji mēnesi. Savas dzīves laikā mātītes izdēj aptuveni simts oliņu. Tādējādi to skaits pakāpeniski pieaug. Īpaši labi šie kukaiņi jūtas gultā, jo siltā un mitrā vide tiem ir viskomfortablākie dzīves apstākļi. Turklāt gultā ir daudz blaugznu un matu, kas ir ērcīšu ēdienkartes neatņemama sastāvdaļa.

Alerģisko reakciju cilvēkam izraisa ērcītes fekālijas, kas satur olbaltumvielas. Fekāliju bumbiņas ir tik vieglas, ka, sūcot putekļus, ejot pa paklāju vai klājot gultu, tās tūlīt uzvirpuļo gaisā. Alerģiskam cilvēkam, tās ieelpojot, parādās alerģijas simptomi.

Mājas putekļu ērcīšu samazināšanas pasākumi telpās

• Nesaceliet gaisā putekļus, bet slaukiet telpas un mēbeles ar mitru drānu (vislabāk – mikrošķiedras)!

• Ik dienu veiciet dzīvokļa mitro uzkopšanu.
• Lietojiet labas kvalitātes putekļsūcēju, kam ir ūdens filtrs vai citi labi filtri (piemēram, HEPA filtrs).
• Nelietojiet grīdu mīkstos klājumus vai paklājus, aizstājiet tos ar linoleja, lamināta, flīžu vai koka grīdu.
• Novāciet mīkstās rotaļlietas, grāmatas, avīzes, turiet tās slēgtos skapjos, atvilktnēs.
• Nodrošiniet mājās labu ventilāciju. Pietiekama mājokļa ventilācija samazina mitrumu. Mērķis – samazināt relatīvo mitrumu zem 50%.
• Neļaujiet dzīvniekiem uzturēties guļamistabā, dzīvojamā telpā.
• Regulāri vēdiniet telpas, jo ērcītēm nepatīk zemāka temperatūra par +18 °C.
• Mazgājiet gultas veļu karstā ūdenī (virs 60 °C) vai žāvējiet to salā.
• Lietojiet īpašus ērču necaurlaidīgus spilvenu un matraču pārvalkus.
• Spilvenus, segas, matračus pakļaujiet tiešai stipras saules staru iedarbībai vai aukstumam (vairāk nekā 3–8 stundas).
• Samaziniet istabas augu un sausu dekoru daudzumu.
• Izmantojiet līdzekļus, kuri iznīcina putekļu ērcītes. Šos līdzekļus var iegādāties aptiekās un saimniecības preču veikalos. Tikai pēc lietošanas telpas labi jāvēdina un nedrīkst lietot tieši pirms gulētiešanas, lai nebūtu jāieelpo šo vielu daļiņas.

Ziedputekšņi

Ziedputekšņi ir ļoti mazas, ovālas formas ziedošo augu šūnas. Visbiežāk alerģijas izraisa dažādu koku, zāles un nezāļu ziedputekšņi, kurus pārnēsā vējš. Reti alerģijas izraisa augi, kuriem ir spilgti ziedi, piemēram, rozes.

Pirmās pavasarī sākas koku (visbiežāk lazdu, alkšņu un bērzu) ziedputekšņu izraisītās alerģijas (parasti februārī, martā), tad dažādu zāļu un labības (maijā, jūnijā un jūlijā) un visbeidzot nezāļu, piemēram, nātru vai ceļmallapu, izraisītās (augusts un rudens sākums) alerģijas.

Ziedputekšņu alerģiju izraisītos simptomus reti novēro lietainās un bezvēja dienās. Tas tāpēc, ka šādi laika apstākļi neveicina ziedputekšņu kustību. Turpretī karsts, sauss un vējains laiks to veicina gan, un, ja ir labvēlīgi vēja apstākļi, ziedputekšņi izplatās līdz 400 km tālu.

Šādā situācijā vēlams dzīvesvietas un arī automašīnas logus turēt ciet, lai nepieļautu alergēnu nonākšanu iekšpusē.

Izvairīšanās no ziedputekšņiem

• Vislabāk sausās, vējainās dienās uzturēties iekštelpās, īpaši no rītiem, kad ziedputekšņu koncentrācija gaisā ir visaugstākā. Nevēdiniet telpas, lietojiet gaisa kondicionētājus.
• Uzturoties ārā, lietojiet saulesbrilles, pēc pastaigas pārvelciet drēbes, nomazgājiet seju, izmazgājiet matus.
• Ir jāizvairās no zāles pļaušanas un citiem dārzkopības darbiem vai jāvalkā maska, veicot darbus ārā.
• Apģērbu pēc mazgāšanas vēlams žāvēt telpās, lai izslēgtu iespēju, ka alergēns kopā ar izmazgāto apģērbu tiek ienests telpās.
• Automašīnā var ierīkot speciālu filtru, lai samazinātu ziedputekšņu nonākšanu automašīnas salonā.

Pelējuma sēņu sporas

Pelējumu sēnīšu izraisīto alerģiju izplatību daudz lielākā mērā nosaka nevis gadalaiks, bet gan laikapstākļi, piemēram, lietus, vējš un temperatūra. Ņemot vērā šos apstākļus, pelējuma sēnīšu izraisītās alerģijas visbiežāk saasinās pēc pavasara iestāšanās, kulmināciju sasniedzot laikā, kad ir vissiltākais. Pelējuma sēnīte ir sastopama gandrīz it visur – gan augsnē, kokā un augos, gan tādās iekštelpās kā bēniņos, pagrabā, vannas istabā un vietās, kur tiek uzglabāta pārtika. Pelējums iekštelpās ir kaitīgs cilvēka veselībai, jo izraisa gan alerģiskās reakcijas, gan toksiskas reakcijas, gan arī var provocēt infekcijas – izraisīt pneimoniju.

Pelējuma veidošanos iekštelpās veicina pārmērīgs mitruma daudzums, tāpēc, ja gaisa mitrums pārsniedz 50%, jālieto mitruma savācēji, jāuzlabo telpu ventilācija, jānovērš pelējuma veidošanās.

Lai izvairītos no atkārtotas pelējuma augšanas, jānovērš telpu iespējamie mitruma avoti un jāpārliecinās – vai darbojas ventilācija vannas istabā, tvaika nosūkšana virtuvē vai ir nodrošināta telpu regulāra vēdināšana.

Mitruma samazināšanas pasākumi telpās

• Veļu žāvējiet ārā, ja tas ir iespējams. Ja izmazgāto veļu izkar vannas istabā – noteikti jāatver logs vai jāieslēdz ventilators.
• Jāizvairās izmantot petrolejas vai gāzes sildītājus, kam nav izvada uz āru.
• Telpas jāvēdina regulāri, bet, lai izvairītos no kondensācijas guļamtelpā, katru rītu jāatver logs vismaz uz 15 minūtēm, jo cilvēka elpa rada ievērojamu mitruma daudzumu.
• Mēbeles nav vēlams novietot cieši pie sienas, jānodrošina gaisa cirkulācija.
• Jānodrošina kvalitatīva telpu siltumizolācija – lai arī termiskā komforta zona katram cilvēkam ir ļoti subjektīva, gaisa temperatūra dzīvojamās telpās un virtuvē parasti ir no 19 °C līdz 22 °C.

Dzīvnieku izcelsmes alergēni

Visizplatītākie dzīvnieku alergēni ir kaķu un suņu spalvas un ādas daļiņas, bet alerģiju var izraisīt arī dzīvnieku siekalas, sviedri, tauki, urīns. Nereti alerģiju izraisa kāmīši, jūrascūciņas, truši, arī papagaiļi un citi dzīvnieki.

• Izvairīšanās no dzīvniekiem ir labākais veids kā mazināt alerģijas simptomus. Ja dzīvnieks dzīvo mājās un jums ir izteiktas reakcijas, apsverama dzīvnieka dzīvesvietas maiņa.
• Ja nevēlaties meklēt dzīvniekam jaunas mājas, neļaujiet dzīvniekam uzturēties guļamistabā, gulēt uz mīkstajām mēbelēm. Mīkstajām mēbelēm iesaka lietot pārvalkus, kurus var regulāri mazgāt. Jābrīdina, ka dzīvnieka uzturēšanās vienā telpā nenodrošinās to, ka alergēns neizplatās pārējās telpās.

• Regulāra telpas uzkopšana, kā arī putekļsūcēju ar HEPA filtra lietošana palīdzēs samazināt alergēnu koncentrāciju telpās.
• Neaiztieciet dzīvnieku. Gadījumā, ja esat to darījis, nomazgājiet rokas ar ziepēm.
• Dzīvnieka mazgāšana vismaz reizi nedēļā samazinās alergēnu izplatīšanos.

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2019. gada marta numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!