Vija Veisa: Lai bērns ir gaidīts un vesels

Noskaidrojot, ka ir pozitīvs grūtniecības tests, reizē ar prieku par gaidāmo mazuli rodas jautājumi – vai ar bērniņu viss kārtībā? Ko darīt vai, tieši otrādi, nedarīt, lai bērns būtu vesels? Ikvienā grūtniecībā, arī dzemdībās var būt virkne medicīnisku situāciju, kuras nav iespējams paredzēt un novērst. Taču, plānojot un gaidot mazuli, vecāki, īpaši jaunās māmiņas, bieži vēlas darīt visu iespējamo, lai gaidāmais mazulis būtu vesels. Tāpēc vēlos akcentēt vienkāršas un mūsdienīgas rekomendācijas jaunajai māmiņai, kuras svarīgi ievērot.

Grūtniecības plānošana

Situācija, kad grūtniecība nav nejaušība, bet gan plānots un gaidīts notikums, ir labvēlīgāka ne tikai emocionālā aspektā, bet tai ir arī pozitīva medicīniska nozīme.

Negaidīti pozitīvs grūtniecības tests sievietei var radīt uztraukumu par nozīmīgām, bet neplānotām pārmaiņām viņas dzīvē un šaubas par spēju tikt galā ar jaunajiem pienākumiem reizē ar grūtībām pieņemt gaidāmo mazuli, kas būtiski var ietekmēt gan vēlāko kontaktu ar bērnu pēc dzimšanas, gan bērna psihoemocionālo attīstību.

Arī no medicīniskā viedokļa raugoties, ir svarīgi noskaidrot virkni ar veselību saistītu stāvokļu, kurus, laikus atklājot un novēršot, var uzlabot grūtniecības norisi un iznākumu.

Ja pieņemts lēmums dot iespēju ģimenē ienākt bērniņam, būtu ieteicams ieplānot vizīti pie ģimenes ārsta, lai novērtētu vispārējo veselības stāvokli. Noteikti ārsta apmeklējums nepieciešams, ja sieviete slimo ar kādu hronisku slimību un ikdienā lieto zāles, piemēram, ir paaugstināts asinsspiediens, vairogdziedzera darbības traucējumi, cukura diabēts. Pirmkārt, jānoskaidro, vai lietotie medikamenti nerada kaitējumu gaidāmajam bērnam, un, ja tā ir, jāmaina uz ārstēšanu, kas grūtniecības laikā ir drošāka. Otrkārt, svarīgi, kā gaidāmā grūtniecība var ietekmēt slimības gaitu, vai palikt stāvoklī pašreizējā brīdī ir droši un sievietes stāvoklis būtiski nepasliktināsies, gaidot mazuli. Hronisku slimību gadījumā veselības stāvoklim, saņemot ārstēšanu, būtu jābūt pēc iespējas kompensētam, lai grūtniecība neradītu sievietes veselības pasliktināšanos.

Kas būtu jāpārbauda, plānojot grūtniecību?

Mazasinība jeb anēmija

Dzelzs patēriņš grūtniecības laikā pieaug gan pašas māmiņas, gan bērna vajadzību dēļ. Mazasinība un samazināta dzelzs rezerve grūtniecības sākumā var būt iemesls smagai anēmijai vēlākā grūtniecības laikā, kas var radīt priekšlaicīgu dzemdību risku, būt iemesls samazinātai augļa augšanai. Mazasinības riskam īpaši ir pakļautas sievietes, kurām ir spēcīgas menstruālās asiņošanas, viena grūtniecība seko otrai, arī veģetārietes ar nepārdomātu diētu. Šajos gadījumos svarīgi dzelzs rezervi (feritīnu) un hemoglobīna rādītājus noteikt jau pirms grūtniecības un nepieciešamības gadījumā uzsākt dzelzs preparātu lietošanu, grūtniecību plānojot.

Masaliņas

Ja nav zināms vai sieviete ir vakcinēta pret masaliņām (Latvijā Vakcinācijas kalendārā vakcinācija pret masaliņām iekļauta kopš 1993. gada) vai arī infekciju ir pārslimojusi bērnībā, pirms grūtniecības vēlams noteikt masaliņu antivielas jeb IgG. Saslimstot masaliņu infekcija atkarībā no grūtniecības laika var radīt smagus bojājumus auglim, tādus kā kurlums, iedzimtas sirds asinsvadu anomālijas, acu patoloģiju, centrālās nervu sistēmas izmaiņas u.c. Tāpēc, ja pirms grūtniecības konstatē, ka imunitāte pret masaliņu infekciju sievietei nav, ir rekomendējama vakcinācija un grūtniecība pēc tās.

HIV un citas seksuāli transmisīvas infekcijas

Latvija pagājušajā gadā ierindojusies Eiropā pirmajā vietā HIV jaunatklāto gadījumu skaita ziņā. Satraucošs ir fakts, ka galvenais inficēšanās ceļš ir heteroseksuāls kontakts. HIV infekcija ilgstoši var neradīt ārējas izpausmes, tādēļ, ja esošajās partnerattiecībās HIV infekcija nav testēta, rekomendējams pārim to veikt pirms plānotas grūtniecības. Agrīna terapijas sākšana mūsdienās uzlabo HIV inficēto dzīves kvalitāti un ilgumu, kā arī nozīmīgi samazina risku nodot infekciju bērnam.

Līdzīgi arī citas seksuāli transmisīvas infekcijas – biežākās ir hlamidioze un gonoreja – var neradīt nozīmīgas izpausmes, taču var apgrūtināt grūtniecības iestāšanos, būt iemesls priekšlaicīgām dzemdībām, augļa infekcijai. Tādēļ riska situācijās infekciju pārbaude un ārstēšana ieteicama pirms grūtniecības.

Kas ir svarīgi vīrietim, plānojot grūtniecību?

Grūtniecība rada nozīmīgas izmaiņas sievietes ķermenī, un tieši no sievietes veselības stāvokļa vai dažkārt slimības lielākajā mērā atkarīga arī bērna attīstība un veselība.

Taču arī vīrieša veselībai svarīgi pievērst uzmanību – ieteicams atmest smēķēšanu un alkohola lietošanu, tas var ietekmēt spermas kvalitāti un grūtniecības iestāšanos. Svarīgi noskaidrot, vai kādam no partneriem ģimenē nav iedzimtas slimības, kuras varētu pārmantot, – tas var būt iemesls papildu konsultācijai pie ģenētikas speciālista vai detalizētai ultrasonogrāfijai grūtniecības laikā. Dažkārt kādu noteiktu slimību ārstēšanai vīrietim jālieto medikamenti, kas var negatīvi ietekmēt dzimumšūnu kvalitāti, un tad mazuļa plānošana ārstēšanās laikā nav ieteicama. Rēzus negatīvo sieviešu partneriem vēlams noskaidrot asinsgrupu un rēzus faktoru, tas ļauj izlemt, vai grūtniecei jāveic rēzus nesaderības profilakse.

Normāla ķermeņa masa un uzturs

Mūsdienās, kad aptaukošanos var dēvēt par globālu epidēmiju, arī grūtniecības laikā tas var radīt virkni sarežģījumu. Sievietēm ar palielinātu ķermeņa masas indeksu (normāls ķermeņa masas indekss ir 18,5–24,9 kg/m²) vispirms var būt grūtības palikt stāvoklī, jo olnīcas darbojas nepilnvērtīgi.

Grūtniecēm ar ķermeņa masas indeksu virs 30 ir lielāks spontānā aborta, grūtnieču diabēta, paaugstināta asinsspiediena un preeklampsijas, kā arī vēnu trombožu risks. Sievietēm ar lieko svaru biežāk ir nepieciešams dzemdības ierosināt, un tās beidzas ar ķeizargrieziena operāciju, var rasties sarežģījumi, kas saistīti ar atsāpināšanas manipulācijām, sliktāk dzīst pēcdzemdību un pēcoperācijas brūces. Ir novērots, ka māmiņām ar aptaukošanos biežāk bērniņš var piedzimt nedzīvs, ar iedzimtām attīstības anomālijām un priekšlaikus, kā arī pretēji – mazulim var būt palielināts dzimšanas svars un ir lielāks risks, ka vielmaiņas traucējumi un aptaukošanās attīstīsies vēlākajā dzīvē.

Tāpēc īpaši būtiski ir panākt normālu ķermeņa svaru jau pirms grūtniecības, sabalansējot veselīgu uzturu un piemērotu fizisko slodzi.

Lai uzturētu svaru normas robežās, jāievēro vienkārši veselīga uztura principi:

1. Ēst regulāri vismaz trīs reizes dienā (brokastis, pusdienas un vakariņas), dažādojot ikdienas maltītes ar atbilstošās sezonas produktiem, priekšroku dodot vietējas izcelsmes pārtikai. Pamata ēdienreizēs ieteicams ievērot tā saukto šķīvja principu – pusei no porcijas jābūt dārzeņiem vai augļiem, ceturtajai daļai olbaltumvielas saturošiem produktiem (piemēram, gaļa, zivis, olas, pākšaugi, piena produkti) un atlikusī ceturtā daļa jāparedz ogļhidrātiem, piemēram, graudaugiem, kartupeļiem. Starp pamata ēdienreizēm var uzņemt 2–3 veselīgas uzkodas, piemēram, augļus, dārzeņus, riekstus, piena produktus, pilngraudu cepumus u.c.
2. Katru dienu vēlams uzņemt ap 500 g augļus un dārzeņus, no kuriem vismaz 300 g vajadzētu būt dārzeņiem. Vismaz pusi no augļiem un dārzeņiem ieteicams uzņemt svaigā veidā, tāpat uzturā var iekļaut sautētus, viegli apceptus, vārītus dārzeņus. Vēlams izvairīties no konservētiem, sālītiem, marinētiem un lielā tauku daudzumā ceptiem dārzeņiem.
3. Uzturā ieteicamas 4–7 porcijas graudaugu (1 porcija ir, piemēram, viena šķēle maizes vai viens vidējs kartupelis, 75–120 g brūnie rīsi vai griķi), pamatā pilngraudu produktus, kartupeļus. Pilngraudu produkti dod enerģiju un satur daudz šķiedrvielu, līdz ar to pārstrādājas lēnāk un rada ilgstošāku sāta sajūtu.
4. Vēlams lietot 3–4 porcijas piena produktus dienā (1 porcija ir piemēram glāze piena vai 120 g biezpiena, 200 g jogurta). Jāizvēlas produkti ar pazeminātu tauku saturu, bez papildus pievienota cukura, pārtikas piedevām un augu taukiem. Īpaši vērtīgi ir skābpiena produkti – kefīrs, paniņas, jogurts, rjaženka, airans, kuru lietošana palīdz arī normalizēt zarnu mikrofloru.
5. Regulāri jālieto olbaltumvielām bagāti produkti – liesa gaļa, olas, zivis, pākšaugi, rieksti un sēklas. Vismaz reizi nedēļā rekomendējamas treknās zivis, lasis, reņģes, siļķes, sardīnes. Būtu jāizvairās lietot sālītus kūpinātus, marinētus gaļas un zivju izstrādājumus, priekšroku dodot tvaicētiem, vārītiem, sautētiem, viegli apceptiem produktiem.
6. Samērīgā daudzumā uzturā jālieto tauki. Pietiekami jāuzņem pārtikas produkti, kas satur nepiesātinātās taukskābes, piemēram, nerafinēta augu eļļa, treknās zivis, avokado, rieksti. Jāizvairās no produktiem, kas satur transtaukskābes, piemēram, piena un augu tauku maisījumiem, konditorejas izstrādājumiem, saldajiem sieriņiem, ātrās ēdināšanas iestādēs pieejamiem produktiem (burgeriem, frī kartupeļiem u.c.).
7. Ikdienas uzturā jāizvairās no produktiem, ka satur daudz sāls un cukura. Dienā nevajadzētu uzņemt vairāk kā 5 g sāls, kas atbilst vienai tējkarotei, ieskaitot to sāls daudzumu,kas jau ir pievienota rūpnieciski ražotajiem produktiem. Savukārt, Pasaules Veselības organizācija neiesaka uzņemt vairāk par 25 g cukura dienā, kas atbilst 6 tējkarotēm. Jāpiebilst, ka lielāko daļu cukura cilvēks uzņem ar rūpnieciski ražotiem produktiem, saldumiem, gāzētajiem dzērieniem, konditorejas izstrādājumiem u.c., tāpēc saldumi, sāļās uzkodas un citi našķi jāēd reti, vien izņēmuma gadījumos svētku reizēs.
8. Dienā nepieciešams uzņemt 2,0–2,5 litrus šķidruma, no tā ap 1,5 litrus tīra ūdens, sadalot to vienmērīgi dienas garumā.
9. No uztura jāizslēdz jēla gaļa (tostarp vītināta) un jēlas zivis, jēlas olas, nepasterizēts piens un tā produkti. Nevajadzētu uzturā lietot tunci, haizivi, zobenzivi, marlinu, karalisko skumbriju, jo tajās var palielinātā daudzumā atrasties smagie metāli. Vēlams neēst mīkstos sierus (Brie, Camembert u.c.), gaļas pastētes, dzīvnieku un zivju aknas. Pirms maltītes gatavošanas un ēšanas noteikti jāmazgā rokas. Arī ogas, augļi dārzeņi pirms lietošanas uzturā jānoskalo ūdenī. Ieteicams ierobežot kofeīna daudzumu līdz 300 mg dienā. Kofeīns ir kafijā, tējā, enerģijas dzērienos un saldināto dzērienu sastāvā, tumšajā šokolādē.

Minētās uztura rekomendācijas attiecas arī uz grūtniecības laiku. Ir svarīgi atcerēties – grūtniecības laikā nav jāēd par diviem! Sievietei pirmajā grūtniecības trimestrī papildus nepieciešamas vien 100 kcal dienā, otrajā un trešajā trimestrī – papildu 300 kcal dienā ( piemēram, 100 kcal satur 150 g bezpiedevu jogurta vai liels ābols). Ja grūtniecības sākumā sievietei ir normāls svars, tad grūtniecības laikā normāls svara pieaugums ir 10–16 kg.

Vai, plānojot grūtniecību, papildus jālieto vitamīni?

Pētījumi liecina, ka lielāko daļu minerālvielu un vitamīnu gan plānojot grūtniecību, gan grūtniecības laikā ir iespējams uzņemt ēdot pilnvērtīgu, sabalansētu un dažādu uzturu. Taču ir atsevišķi jāuzsver folskābes, joda un D vitamīna lietošana.

Folskābe samazina risku iedzimtiem nervu caurulītes defektiem auglim (spina bifida, anencefālija, encefalocēle), un īpaši svarīgs ir folskābes nodrošinājums jau pirmajās grūtniecības nedēļās embrija attīstības laikā. Tāpēc Pasaules Veselības organizācija rekomendē sievietēm, kas plāno grūtniecību, kā arī pirmajos trijos grūtniecības mēnešos papildus lietot folskābi vismaz 400 µg dienā uztura bagātinātāja veidā. Ar folskābi bagāti ir arī zaļie lapu dārzeņi, brokoļi, spināti.

Grūtniecības laikā īpaša nozīme ir joda daudzumam uzturā, tas veicina sekmīgu vairogdziedzera darbību un ietekmē gaidāmā mazuļa psihomotoro attīstību pēc dzimšanas. Latvijā novērojams viegls un mērens joda deficīts, tāpēc ir svarīgi, gan plānojot grūtniecību, gan grūtniecības laikā papildus lietot jodu uzturā vismaz 150 µg dienā uztura bagātinātāja veidā. Ar jodu bagāti produkti ir jūras zivis, jūras kāposti, piens, olas. Mājsaimniecībā, gatavojot maltītes, ieteicams lietot sāli, kas bagātināta ar jodu.

D vitamīns nepieciešams kalcija un fosfora vielmaiņai, kā arī bērna kaulu un zobu attīstībai. Daļa D vitamīna tiek uzņemta ar uzturu – treknajām zivīm, olas dzeltenumu, piena produktiem, taču galvenokārt tas veidojas ādā saules staru ietekmē. Ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus, vasaras periodā būtu ieteicams D vitamīnu lietot 400 SV (starptautiskās vienības) dienā, savukārt ziemas periodā devu palielināt līdz 800 SV dienā. D vitamīna līmeni iespējams noteikt arī asinīs un devu pielāgot individuāli.

Alkohola lietošanai un smēķēšanai grūtniecības laikā – kategorisks nē!

Alkohola lietošana grūtniecības laikā kaitē gan sievietes, gan bērna veselībai. Pētījumi nav pierādījuši “drošas alkohola devas” grūtniecības laikā, tāpēc no alkohola lietošanas jāatturas vispār. Bieža un pārmērīga alkohola lietošana var būt iemesls priekšlaicīgām dzemdībām, mazam bērna dzimšanas svaram un iedzimtam augļa alkohola sindromam, kā arī nozīmīgi un paliekoši ietekmēt gan bērna fizisko, gan psihoemocionālo attīstību. Taču, lietojot arī tā sauktās drošās devas, alkohols caur nabas saites asinsriti nokļūst augļa asinsritē un ietekmē jutīgās, vēl attīstības posmā esošās centrālās nervu sistēmas šūnas, un, lai arī var neradīt uzreiz pamanāmus defektus pēc dzimšanas, taču nav izslēgts, ka vēlākajos dzīves posmos paliekoši ietekmē bērna intelektuālo attīstību, spēju koncentrēties un mācīties. Tādēļ alkohola lietošana grūtniecības laikā nav droša.

Ir pierādīts, ka smēķēšana grūtniecības laikā saistīta ar nopietniem sarežģījumu riskiem. Smēķējošām grūtniecēm ir lielāks spontāna aborta, priekšlaicīgu dzemdību risks, bērni dzimst ar samazinātu svaru, ir palielināts augļa un zīdaiņa bojāejas risks, biežāk attīstās ārpusdzemdes grūtniecība un ir nepareizs placentas novietojums (priekšguloša placenta) ar augstu asiņošanas risku. Bērniem, kuru mātes grūtniecības laikā smēķē, biežāk attīstās lūpas un aukslēju šķeltne.

Smēķēšanu vēlams pārtraukt pirms grūtniecības un noteikti grūtniecības laikā. Taču ne vienmēr tas izdodas tik vienkārši – šādos gadījumos vismaz vēlams pēc iespējas samazināt smēķēšanu, kā arī vērsties pēc profesionālas palīdzības speciālās atbalsta grupās. Iespējams arī apsvērt nikotīna aizstājterapiju, piemēram, ar nikotīna plāksteriem, kas, salīdzinot ar smēķēšanu, tomēr nodara mazāku ļaunumu gaidāmajam bērnam.

Ir virkne dažādu faktoru – infekcijas, ģenētiskas izmaiņas, ārējās vides faktori, iedzimtība –, kuru ietekme grūtniecības laikā nav kontrolējama un kuri var radīt negatīvu ietekmi uz sievietes un augļa veselību. Tāpēc īpaši svarīgi ir censties ievērot un darīt to, kas ir mūsu spēkos, lai mazulis piedzimtu vesels.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2018. gada jūlija numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!