Veselīgs miegs – labas pašsajūtas pamats

Labi justies, būt veselam un priecīgam ir katra normāla cilvēka vēlme. Arvien vairāk uzmanības sabiedrībā tiek pievērsts veselīgam dzīvesveidam, pareizai ēšanai, kā arī fizisku aktivitāšu – sporta un vingrošanas – nozīmei šī mērķa sasniegšanai. Speciālisti, kas rūpējas par mūsu garīgo un intelektuālo labsajūtu, dod dažādus ieteikumus emocionāla līdzsvara sasniegšanai, tomēr pagaidām, šķiet, nepietiekami tiek uzsvērta miega nozīme cilvēka labsajūtā.

Lai labi justos, jebkurai dzīvai radībai ir jāizguļas. Miegs galvenokārt nepieciešams smadzenēm, sevišķi smadzeņu garozai. Pagaidām nav pierādījumu tam, ka mūsu fiziskais ķermenis ciestu no īslaicīga miega trūkuma (ne ilgāk par pāris naktīm). Atrašanās nomodā vairāk par 24 stundām tiek pielīdzināta 1‰ alkohola reibuma, kas pieļautu kļūdu veidā sevišķi izpaužas monotonu uzdevumu veikšanā (piemēram, auto vadīšana). No bezmiega visvairāk cieš tieši spēja radoši domāt, koncentrēties, ātri orientēties sarežģītās situācijās, redzēt notikumu kopainu un attīstības perspektīvu. Mazinās operatīvā (īslaicīgā) atmiņa. Jaunākie pētījumi liecina, ka pieaugušam cilvēkam parasti pietiek ar 7–8 stundām miega, taču svarīga ir miega kvalitāte. Diemžēl to var ietekmēt dažādi traucēkļi, kas nereti ir pašu indivīdu nepareizas rīcības sekas, piemēram, neregulārs gulēšanas režīms, kaitīgi ieradumi, kas nelabvēlīgi ietekmē miegu, nepiemēroti gulēšanas apstākļi, medikamenti un citi apstākļi. Iespējamas arī paša miega patoloģijas, kas var izpausties kā netipiska uzvedība naktī, ko nereti pats indivīds nepamana un ko ir iespējams diagnosticēt tikai ar īpašiem miega izmeklēšanas paņēmieniem.

Šajā rakstā tiks runāts par vienu no biežāk sastopamajiem miega traucējumu veidiem, kura cēlonis ir nevis paša miega patoloģija, bet patoloģiski procesi organismā, kas norisinās miega laikā un rezultējas ar miega traucējumiem, un ilgākā laikā – arī ar nopietnām veselības problēmas. Runa ir par obstruktīvās miega apnojas sindromu (turpmāk – OMAS). Sabiedrībā daudz joku dzirdēts par krācējiem un tiem, kas cietuši no šīs problēmas, – blakusgulētājiem, kamēr pats vainīgais visbiežāk ir neziņā, apvainojies, vienaldzīgs, nokaunējies, priecīgs vai kā citādi pārsteigts par to, ka ir traucējis citiem miegu. Jāpaskaidro, ka krākšana ir ļoti bieži sastopama, sevišķi starp gados vecākiem cilvēkiem, un lielākoties paša krācēja veselību neietekmē. Tomēr tā ir viens no biežākajiem un raksturīgākajiem obstruktīvās miega apnojas simptomiem, bet, trūkstot citām OMAS klīniskajām pazīmēm un simptomiem, krācējam par savu veselību nav jāsatraucas. Krākšanu var klasificēt kā elpošanas traucējumus miegā, tomēr īpašas klīniskas nozīmes tiem visbiežāk nav.

Ārstus interesē patoloģija, tās cēloņi un novēršanas iespējas. Pēdējos gadu desmitos ir atklāta sakarība starp visiem labi zināmām slimībām, kā paaugstināts asinsspiediens, citas sirds un asinsvadu slimības, paaugstināts cukura līmenis asinīs, (bieži 2. tipa cukura diabēta vēstnesis), liekais svars, miegainība vai nogurums (pacientu sūdzība, kas ārstam visbiežāk pat netiek minēta un diagnozēs, saprotams, neparādās). Tātad pēdējos gadu desmitos ir atrasti pārliecinoši pierādījumi tam, ka cilvēki ar lieko svaru bieži cieš no minētajām patoloģijām, un arī no elpošanas traucējumiem miegā – skaļas krākšanas un elpošanas pauzēm miegā. Patiesībā, vairākums zina, ka pusmūža dūšīgam cilvēkam, visticamāk, ir gan paaugstināts asinsspiediens, gan cukuriņš un – iespējams, viņš ir arī liels krācējs – varbūt arī miegains un noguris dienā. Šīs saiknes vienojošais posms ir ilgstoša smakšana naktī – miega apnoja, kura pašam cietējam paliek nepamanīta, un tas ir šīs slimības traģiskākais aspekts, jo kā gan cilvēks var zināt, kas ar viņu notiek miegā – ne jausmas, jo smakšanas epizodes notiek tikai dziļajās miega fāzēs, kas mūsu pilnvērtīgai atpūtai visvairāk nepieciešamas.

OMAS ir samērā bieži sastopama slimība, kas apvieno vairāku orgānu sistēmu darbības traucējumus (starp pusmūža cilvēkiem satopama 5–10% gadījumu). Tās attīstība ir lēna, visbiežāk vairāk nekā 10 gadu laikā. Viss sākas ar krākšanu, ko sākumā novēro, guļot uz muguras. Ar laiku cilvēks sāk krākt, arī guļot uz sāniem, līdz parādās pauzes elpošanā, par kurām stāsta gultas partneris un kuras sākumā novēro, galvenokārt guļot uz muguras, bet vēlāk jebkurā stāvoklī. Pats krācējs, protams, neko nenojauš, bet regulārais skābekļa trūkums naktī, ar to saistītā trauksme un patoloģiskās pārmaiņas organismā (aterosklerotiskas pārmaiņas asinsvados, vielmaiņas traucējumi – sevišķi glikozes) pamazām sāk izpausties kā paaugstināts asinsspiediens, sākumā neliela miegainība, bieži arī tendence pieaugt liekajam svaram. Noguruma dēļ cilvēks kļūst pasīvāks, kas, savukārt, veicina svara palielināšanos un miega apnojas smaguma pakāpi. Vīriešiem būtu jāzina, ka OMAS pazemina arī seksualitāti, kas ir pierādīts pētījumos. Tā lēni un neuzkrītoši ir attīstījies pacients “parastais”, ar lieko svaru, paaugstinātu asinsspiedienu un cukura līmeni asinīs. Šajā gadījumā galvenais visu minēto patoloģiju veicinošais faktors ir regulāra smakšana naktī.

Visu rakstu lasi žurnāla "ārsts.lv" septembra numurā!