Venita Dāve: Atkarību ārstēšana Minesotas programmā

Minesotas programmu kā psihoterapeitisku īstermiņa atkarību ārstēšanas metodi Latvijā ieviesām 1990. gadā, kad mums trim narkologiem – man, dr.Jaksonam un dr.Preinbergam bija iespēja stažēties un apgūt šo programmu ASV, Kalifornijā, klīnikā “New directions for women”. Atgriežoties Latvijā, to ieviesām arī pie mums. Turpinājām pilnveidot programmu un vairākus gadus sadarbojāmies ar klīnikām Zviedrijā, Polijā un Norvēģijā. Līdz 1990. gadam šādas grupu terapijas pieejas alkohola un narkotiku atkarīgo ārstēšanā Latvijā nebija. Pirmo gadu Rīgas Narkoloģijas centra stacionārā Minesotas programmu uzsākām tikai sievietēm, pēc tam arī vīriešiem, bet aptuveni pēc pieciem gadiem uzsākām jauktu grupu komplektēšanu. Savukārt, dr. Preinbergs atdalījās no Narkoloģijas centra un izveidoja SIA “Akrona-12”.  Šajā pašā gadā arī Jelgavā tika uzsākta valsts daļēji apmaksāta Minesotas programma. Šobrīd Latvijā tad arī ir palikušas šīs trīs funkcionējošās Minesotas programmas. Ārstēšanās 28 dienas notiek stacionārā.

Sākumā, pirmo sešu – septiņu gadu laikā, sagatavojām tā sauktos eksjūzerus (atkarīgos, kuri bija ārstējušies programmā un turpināja savu atveseļošanos ar trīs līdz piecu gadu nelietošanas stāžu). Šajos gados tika izmantoti pirmie trīs soļi no 12 soļu programmas, uz kuriem ir balstīta atkarīgo atbalsta grupu (anonīmie alkoholiķi, anonīmie narkomāni, anonīmie spēlmaņi) programma. Šajās atbalsta grupās sanāk kopā atkarīgi cilvēki un sāk ievērot šos 12 soļu principus. Tur gan nav ne ārstu narkologu, ne psihoterapeitu, ne klīnisko psihologu, kuri nodarbojas ar šo hronisko slimību ārstēšanu.

Varu dalīties informācijā, kā mēs ārstējam atkarību pacientus Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā. Tieši pateicoties profesionālajai izaugsmei un komandas darbam, esam attīstījuši ļoti strukturētu psihoterapeitisku psihoaktīvo vielu (PAV) atkarīgo un procesu atkarīgo (azartspēļu) pacientu ārstēšanu. Lai spētu ārstēt šādus pacientus, svarīgi zināt atkarības slimību simptomātiku.

Kas ir atkarības sindroms

Atkarības sindroms ir simptomu grupa, ko veido uzvedības, kognitīvie (domāšanas) un somatiskie simptomi, kas radušies pēc vielu atkārtotas lietošanas un tipiski izraisa stipru tieksmi pēc šīm vielām, rada grūtības pašam kontrolēt to lietošanu, par spīti reāli kaitīgām sekām. Pacients, salīdzinājumā ar citām nodarbēm un pienākumiem, priekšroku dod vielas lietošanai, spēlei, pieaug lietotā daudzuma tolerance un rodas somatisks abstinences stāvoklis. Atkarības sindroms var rasties pret specifisku vielu vai vielu grupu, vai procesu.

Atkarību slimībām raksturīgs biopsihosociālais modelis. Bioloģiskie, psihiskie un sociālie procesi ir savstarpēji saistīti ar fizisko veselību un slimību.

 Bioloģisko faktoru sarakstā jāmin - ģenētisko predispozīciju, impulsu kontroles traucējumus, ķīmiskā līdzsvara trūkumu.

Jāmin arī psihiskie faktori – psiholoģiskās ciešanas, pārliecība, uzskati, agresija, depresija, kauna un vainas apziņa, stress un sociālie faktori – sociāli ekonomiskais stāvoklis, situācija ģimenē, nodarbošanās un cits.

Atkarībās no jebkuras vielas, lietas, cilvēka vai idejas, rīcība kļūst izteikti uzmācīga un intensīva, tāpēc tiek ignorētas visas citas lietas vai arī cilvēks tām piešķir sekundāru lomu, pat, ja ar atkarību saistītās darbības apdraud dzīvību.

Atkarības slimībai ir recidivējoša būtība, tātad atkārtota nespēja atturēties no alkohola vai narkotisko vielu lietošanas vai spēles, lai gan iepriekš pieņemts lēmums to nedarīt.

Daudzās programmās Eiropā uzmanību pievērš veselībai, personības un sociālajai attīstībai un dzīves kvalitātes uzlabošanai, tajā skaitā, izmantojot terapeitiskās kopienas, KBT (kognitīvi biheiviorālo terapiju), psihoterapiju, Minesotas programmu un kombinētas metodes.

Atkarību ārstēšanā un rehabilitācijā panākumus var gūt tikai ar multidisciplināru pieeju, integrējot pacienta medicīnisko terapiju, psiholoģisko un sociālo palīdzību, jebkurai no minētajām sastāvdaļām savstarpēji papildinot vienai otru. Minesotas programma ir uz zinātniskiem pētījumiem balstīta psihoterapeitiska ārstēšanas metode atkarīgiem pacientiem. Katru dienu ārstēšanās procesā programmā notiek nepārtraukts kontakts ar pacientu gan grupas terapijas laikā, gan strādājot individuāli, kur mēs kā profesionāļi pielietojam savus resursus – zināšanas, domāšanu un jūtas. Šādā ikdienas darbā nepieciešama nepārtraukta iesaistīšanās un terapeitiska attiecību uzturēšana ar pacientu. Katru dienu strādājam ar pacientu personības traucējumiem, viņu slimības noliegumu, pretestību ārstēšanai un psiholoģiskajiem aizsargmehānismiem, jo sevišķi pirmajās divās nedēļās. Terapeitiskais darbs grupā notiek ar intensīvu noslodzi, ja ārstē sešus līdz 10 pacientus.

Pēdējo piecpadsmit gadu laikā nācies saskarties ar ļoti absurdām situācijām, kur ārstam jāpierāda kā un kādas manipulācijas tiek veiktas, neraugoties, ka Latvijā ir apstiprinātas šīs ārstēšanas metodes tehnoloģijas. Saistībā ar šādu attieksmi no vadības puses, jāsecina, ka psihoterapeitiska ārstēšana joprojām sastopas ar izteiktu noliegumu un pretestību. Būtu ļoti bēdīgi, ja paši mediķi turpinātu šo noliedzošo attieksmi pret narkoloģiskiem pacientiem un nepieciešamību nopietni un profesionāli ārstēt šo hronisko slimību. Zināms, ka lietošanas akūto stāvokļu – psihožu, abstinences sindroma mazināšanu var veikt jebkurā slimnīcā, bet nesaglabāt un neattīstīt šo biopsihosociālās slimības ārstēšanu Minesotas programmā, būtu mūsu kā ārstu noziegums pret pacientu. Uzsākt šo terapeitisko ārstēšanu iespējams tikai pēc akūtā stāvokļa kupēšanas. Lai iestātos Minesotas programmā nepieciešams vismaz vienu nedēļu ilgs nelietošanas laiks, nosūtījums no ambulatorā narkologa, ģimenes ārsta izsniegta izziņa par vispārējo veselības stāvokli. Tikai ārsts var izvērtēt un diagnosticēt komorbiditāti, endogēnas saslimšanas, ārstēt pacientu psihiskos traucējumus viņu domāšanā un uztverē, zinot, ka hroniski lietojot alkoholu un citas psihoaktīvas vielas, attīstās slimības simptomātika ar noliegumu un nekritiskumu domāšanā, uztveres un citiem psihiskiem traucējumiem. Tādēļ arī ir svarīga ārstējošā personāla komanda un nepārtraukta sadarbība. Mūsu pacientiem, hroniski lietojot, tiek skartas visas orgānu sistēmas. Uzņemam pacientus ar dažādām blakus slimībām, kuru dēļ, arī esot programmā, viņi profesionāļu uzraudzībā turpina lietot izrakstītos medikamentus.

Visa gada garumā pacientus uzņem “atklātā”grupā, kur vidēji ir astoņi līdz desmit cilvēki. Valsts atbalsts mūsu pacientiem ir liels -1700 eiro par 28 dienām, pacienta līdzmaksājums šobrīd ir 196 eiro. No šī maksājuma atbrīvoti cilvēki ar 2.grupas invaliditāti un par trūcīgām personām atzītie. Pieteikšanās ārstēšanai notiek telefoniski, zvanot pa tālruņa numuru: 67080210.

Grupas process sevī ietver: 1) grupas psihoterapiju; 2) resocializāciju; 3) izglītošanos.

Mūsu Minesotas programmā RPNC izmantojam un kombinējam dažādas terapeitiskās pieejas: 1) psihodinamisko psihoterapiju; 2) kognitīvi biheiviorālo psihoterapiju (KBT); 3) interpretēšanu; 4) problēmu risināšanu, vadīšanu, modelēšanu; 5) psihodrāmas elementus; 6) konfrontēšanu;7) mākslas terapiju un citu. Mūsu pacientiem raksturīgi daudzi psiholoģiskie aizsargmehānismi, no kuriem visbiežākie ir: 1) noliegšana; 2) racionalizācija; 3) izstumšana; 4) projekcija; 5) izolācija; 6) identifikācija.

Uz personības traucējumu fona var attīstīties emocionālie traucējumi un provocēt ļaunprātīgu psihoaktīvo vielu lietošanu, savukārt PAV lietošana veicina personības traucējumu rašanos. Šādiem cilvēkiem nereti rodas trauksmes stāvoklis, afektīvi traucējumi, naidīguma sajūta pret apkārtējiem un citas personības izmaiņas. Mūsu programmā visbiežāk ārstējas pacienti ar robežstāvokļa, mazāk ar antisociālas un narcistiskas personības traucējumiem. Šo personības traucējumu diagnosticēšanā, veicot psiholoģisko izpēti, lielu ieguldījumu sniedz komandā strādājošie klīniskie psihologi. Strādājam, ņemot vērā šos personības traucējumus. Ārstēšanās kursa laikā mūsu pacienti mācās atpazīt savas grūtības savstarpējās attiecībās, identificē rakstura defektus un tos mazina, atpazīst un pārtrauc psiholoģiskos aizsargmehānismus, kas traucē atveseļoties. Viņi iegūst sapratni un zināšanas par savu slimību, tās simptomiem (tieksmi un citu) un to novēršanu drošā un atbalstošā vidē.

Nav brīnuma tabletes, kas izārstētu atkarības slimības, tādēļ programmā pamatfokuss ir uz pacienta slimās uztveres un domāšanas ārstēšanu. Mēs palīdzam pacientam nonākt kontaktā ar realitāti, viņa patiesām jūtām un veicinām spēju risināt problēmas un uzņemties atbildības.

Tuviniekiem būtu svarīgi saprast, ka pacientam ārstēšanās process nav viegls. Zvani ārstam un interese par savu tuvinieku notiek samērā reti, nereti ārstēšanos uztverot kā sodu savam ģimenes loceklim. Arī tuviniekiem būtu svarīgi meklēt psiholoģisku palīdzību. Ja attiecības ir bijušas ilgstošas, tad tajās jau izveidojušies patoloģiski mehānismi. Ņemot vērā, ka pacients atveseļojas, vecais zināmais attieksmju modelis vairs nevarēs funkcionēt. Atveseļošanās procesā nepieciešama abu partneru iesaistīšanās. Līdzīgi tas attiecas arī uz profesionālas palīdzības sniegšanu bērniem ģimenēs ar atkarīgu vecāku.

      Mūsu ārstēšanas efektivitātes kritēriji ir:

1. ilgstošas remisijas (daudzi nelietošanas un nespēlēšanas gadi);
2. uzlabojumi funkcionēšanā plašā jomu diapazonā, kas ietver fizisko, psiholoģisko un emocionālo veselību;
3. riska uzvedības mazināšanās;
4. uzlabojumi savstarpējās attiecībās;
5. nodarbinātība;
6. krimināla rakstura uzvedības mazināšanās vai pārtraukšana.

Foto: Shutterstock

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2023. gada februāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!