Vecums un hormonālās pārmaiņas vairogdziedzerī
Vairogdziedzera darbības traucējumi ir viena no daudzajām veselības problēmām, kas par sevi liek manīt, radot garastāvokļa traucējumus, pastāvīgu nogurumu un virkni citu nespecifisku simptomu. Biežāk novēro pavājinātu vairogdziedzera darbību, un statistika liecina, ka sievietes no šīs kaites cieš trīsreiz biežāk nekā vīrieši. Būtiskākais, ka risks saskarties ar vairogdziedzera funkcijas traucējumiem pieaug līdz ar vecumu. Kādas pazīmes liek aizdomāties par kļūdainu minētā orgāna darbību un kā kopīgi ar ārstu gūt tam apstiprinājumu, žurnālam Ārsts.lv atklāj hormonālās sistēmas speciāliste, endokrinoloģe DACE SEISUMA.
“Hormoni ir ķīmiski mediatori jeb specifiskas bioloģiski aktīvas vielas, kas ietekmē dažādu orgānu funkcijas un veidojas un izdalās no endokrīnās sistēmas dziedzeriem, piemēram, insulīns veidojas aizkuņģa dziedzera bēta šūnās, tiroksīns un trijodtironīns – vairogdziedzera folikulārā epitēlija šūnās, testosterons – sēklinieku Leidiga šūnās un tamlīdzīgi. Endokrīnā jeb hormonālā sistēma ir organismu regulējoša sistēma, kas nodrošina saskaņotu organisma darbību mainīgos ārējās un iekšējās vides apstākļos. Tās galvenās funkcijas ir nodrošināt organisma augšanu un attīstību, enerģijas producēšanu un izmantošanu, kā arī reproduktīvo funkciju. Vairogdziedzera hormonu galvenā bioloģiskā iedarbība ir termoģenēzes regulācija, ietekme uz tauku un ogļhidrātu vielmaiņu un augšanas un attīstības nodrošināšana,” endokrinoloģe Dace Seisuma skaidro sarunas ievadā.
Funkciju traucējumu dažādās izpausmes
Cilvēkiem pārsniedzot 65 gadu vecuma slieksni, ir ļoti būtiski izvērtēt, vai pārmaiņas endokrīno dziedzeru funkcijā ir saistītas ar konkrētā orgāna – vairogdziedzera, virsnieru dziedzera, aizkuņģa dziedzera, dzimumdziedzeru u.c. – slimību vai tās ir radušās dabiska procesa dēļ, proti, – sakarā ar fizioloģisku novecošanu.
“Ārstiem nereti ir sarežģīti atšķirt vienu stāvokli no otra. Pirmkārt, novecošana var noritēt pati par sevi (bez pavadošās slimības), pakāpeniski samazinoties fizioloģiskajām rezervēm orgānos. Otrkārt, katras orgānu sistēmas fizioloģiskā funkcija samazinās ar atšķirīgu ātrumu. Šeit gan svarīgi piebilst, ka vismaz trim ceturtdaļām cilvēku virs 65 gadiem ir vismaz viena slimība. Tāpēc pacientiem sākotnējās galvenās sūdzības un simptomi rodas no tās orgānu sistēmas, kas ir visvairāk apdraudēta, nevis no endokrīnās sistēmas funkcijas traucējumiem, kuri ir cēlonis šīm sūdzībām. Piemēram, pastiprināta vairogdziedzera darbība (hipertireoze) cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem ar diagnosticētu koronāro sirds slimību vai sirdsdarbības ritma traucējumiem var izpausties kā sirds priekškambaru fibrilācija (mirdzaritmija), bet citiem – insults un vienlaikus esoša hipertireoze, kur galvenie simptomi varētu būt apjukums vai depresija. Treškārt, ja cilvēks vienlaikus slimo ar vairākām slimībām, kuru ārstēšanā jālieto dažādu grupu medikamenti, to darbība var maskēt dažādu endokrīno slimību simptomus,” skaidro ārste.
Vecumā virs 65 gadiem pārmaiņas vairogdziedzerī ir sastopamas divas reizes biežāk nekā gados jaunākiem cilvēkiem, kad hipotireoze (samazināta vairogdziedzera funkcija) šajā vecuma grupā var svārstīties robežās no 2% līdz 7%, bet hipertireoze (pastiprināta vairogdziedzera funkcija) – līdz 2%.
“Ņemot vērā vairogdziedzera funkciju traucējumu biežumu cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, būtiski ir noteikt vairogdziedzeri stimulējošā hormona jeb tireotropā hormona (TSH) līmeni asinīs. Šo hormonu pulsācijas režīmā izdala hipofīze – vēl viens endokrīnais dziedzeris, galvas smadzeņu piedēklis, un visiem, kam nav tipisko vairogdziedzera slimības simptomu, bet ir periodiski sirdsdarbības ritma traucējumi, psihiskā stāvokļa pārmaiņas, depresija vai sūdzības par nespēku augšstilba muskuļos, asins analīze var uzrādīt šā hormona līmeņa kritumu,” stāsta endokrinoloģe, uzsverot simptomus, kurus ievērojot būtu vērts aizdomāties par vairogdziedzera funkcijas pārbaudi.
Pastiprināta vairogdziedzera funkcija
“Biežākās klīniskās izpausmes, kuru gadījumā ārstam būtu jāizvērtē, vai pacientam nav hipertireoze, ir sirds priekškambaru mirdzaritmija jeb fibrilācija, sirds mazspēja, stenokardija, akūts miokarda infarkts vai pārmaiņas centrālajā nervu sistēmā, kas var izpausties kā apātija, depresija vai apjukums. Pētījumos ir pierādīts, ka pacientiem, kam ir ļoti zema TSH koncentrācija, ir trīs reizes augstāks risks, ka tuvāko desmit gadu laikā attīstīsies mirdzaritmija, samazināsies kaulu blīvums un sāksies augšstilba četrgalvainā muskuļa atrofija, kas saistīts ar augstāku krišanas un kaulu lūzumu risku.
Biežākie hipertireozes iemesli pacientiem vecumā virs 65 gadiem ir viens vai vairāki funkcionāli aktīvi vairogdziedzera mezgli, daudz retāk Greivsa slimība jeb autonomā hipertireoze. Vairogdziedzeris var pastiprināti sākt producēt hormonus pēc izmeklējumiem ar jodu saturošu kontrastvielu vai jodu saturošu medikamentu (piemēram, amiodarona) lietošanu.
Pēdējo gadu klīniskie pētījumi pierāda, ka hipertireoze bez klīniskām izpausmēm, tas ir, TSH līmenis ir samazināts, bet vairogdziedzera hormonu līmenis asinīs atbilst normai, īpaši vīriešiem vecumā virs 60 gadiem, palielina mirstību saistībā ar dažādiem cēloņiem.”
Samazināta vairogdziedzera funkcija
“Cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem ar samazinātu vairogdziedzera funkciju vairāk dominē sirds un asinsvadu sistēmas traucējumi – sirds mazspēja vai stenokardija – vai neiroloģiskie simptomi (kognitīvie traucējumi, apjukums, depresija, kurlums, psihoze, parestēzijas – ārēju kairinātāju neierosināta tirpuma, durstīšanas, kņudināšanas, karstuma vai aukstuma sajūta –, iespējama pat koma),” būtiskākos samazinātas vairogdziedzera funkcijas simptomus uzskaita Dace Seisuma un aicina neaizmirst, ka šai vecuma grupai sūdzības var būt nespecifiskas un līdzīgas pacientiem gan ar, gan bez hipotireozes. “Minēto iemeslu dēļ – ja, piemēram, cilvēkam ir izteikta sejas, plakstiņu un apakšstilbu tūska vai kavēti dziļie cīpslu refleksi, ģimenes ārstam šādam pacientam vajadzētu nozīmēt TSH līmeņa pārbaudi asinīs, lai izvērtētu, vai šīs izmaiņas nav vairogdziedzera palēninātas darbības izraisītas sekas,” rosina endokrinoloģe.
Speciāliste skaidro, ka biežākais vairogdziedzera samazinātas funkcijas iemesls cilvēkiem virs 65 gadu vecuma ir hronisks autoimūns vairogdziedzera iekaisums jeb tā sauktais Hasimoto tireoidīts, kad organismā veidojas specifiskas antivielas pret vairogdziedzerī esošo fermentu tireoperoksidāzi, kam ir svarīga loma vairogdziedzera hormonu sintēzē. Vidēji 40% pacientu ar hipotireozi konstatē B12 vitamīna deficītu, kas biežāk attīstās cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma. (Vairogdziedzera hormonu samazinātu sekrēciju, tāpat kā pastiprinātu sekrēciju, var izraisīt arī izmeklējumi ar jodu saturošu kontrastvielu vai amiodarona lietošana.)
Kad vēl jāizvērtē vairogdziedzera darbība?
“Vairogdziedzera funkcija vienmēr būtu jāizvērtē arī tajos gadījumos, ja regulāri vai arī neregulāri lieto jodu saturošus medikamentus, litija preparātus un interferonu alfa, kā arī pēc intravenozas jodu saturošas kontrastvielas ievades,” pacientu zināšanai stāsta Dace Seisuma, atgādinot, ka visos gadījumos, ja ārstam rodas aizdomas par to, ka pacienta sūdzību iemesls ir vairogdziedzera funkcionālās aktivitātes traucējumi, asinīs jānosaka TSH līmenis.
Savukārt diagnozes apstiprināšanai hipotireozes gadījumā nepieciešams noteikt arī brīvo tiroksīnu (FT4), bet hipertireozes gadījumā gan brīvo tiroksīnu (FT4), gan brīvo trijodtironīnu (FT3).
“Brīvo vairogdziedzera hormonu noteikšana ārstam palīdzēs izprast, kādi ir iemesli TSH līmeņa izmaiņām asinīs – vai tā ir vairogdziedzera patoloģija vai arī izmaiņas radušās smagu akūtu blakusslimību dēļ, medikamentu (piemēram, glikokortikoīdu, dopamīnerģisko līdzekļu) lietošanas dēļ vai arī tās izraisījušas TSH veidošanās atšķirības dažādos diennakts laikos,” paskaidro ārste.
Hormonu līmenis paaugstināts. Ko nu?
Kad uzzināts svarīgākais par vairogdziedzera funkciju traucējumu izpausmēm un šī nelielā, taču cilvēka organismam tik ļoti būtiskā orgāna darbības pārbaudi, neatbildēts paliek vien jautājums, ko darīt, ja ģimenes ārsts atklāj, ka analīzēs ir izmaiņas iepriekš minēto hormonu līmenī. Dace Seisuma skaidro: “Analīzēs atklājot vairogdziedzera hormonu līmeņa izmaiņas, būtu vēlams pacientu nosūtīt pie endokrinologa, kurš tad arī izlems, vai ir nepieciešama specifiska ārstēšana vai tikai novērošana – vai šīs izmaiņas palielinās, samazinās vai paliek tādas pašas arī pēc ilgākā laika.
Ja simptomi un analīzes liecina, ka pacientam ir hipertireoze, tad pirms endokrinologa apmeklējuma būtu jāveic arī vairogdziedzera ultrasonogrāfija un scintigrāfija.
Ja hipertireozes cēlonis ir autonomi vairogdziedzera hormonus izdaloši mezgli vai mezgls, to ārstē ķirurģiski vai ar radioaktīvā joda terapiju. Ārstēšanas metodi endokrinologs izvēlas, izvērtējot pacienta vecumu, blakusslimības u.c. faktorus. Hipertireozi ārstē ar medikamentiem, ja to izraisījusi amiodarona lietošana, joda saturošas kontrastvielas ievade vai autoimūns process.
Arī hipotireozi ārstē ar medikamentiem, un galvenais pamatprincips ir nodrošināt organisma vajadzību pēc vairogdziedzera hormoniem, panākot hipotireozes simptomu izzušanu. Tā kā lielākajai daļai pacientu hipotireoze ir neatgriezeniska, hormonu aizstājterapija jāturpina visu mūžu, kas pacientam jāizskaidro, jau sākot medikamentu lietošanu. Gados vecākiem pacientiem ar hipotireozes izpausmēm jāsāk ir ar mazākām medikamenta devām, bet, ja ir arī koronāra sirds slimība, tad sāk ar ļoti mazu devu, kuru ļoti pakāpeniski palielina.”
Rakstu lasiet arī „ārsts.lv”” 2015. gada novembra numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!
