Variācijas par kandžu
Variācijas mūzikā veidojas, vairākkārt izklāstot kādu tēmu, kuru atkārtojumā (variācijās) sniedz izmainītā veidā. Katrā variācijā var tikt mainīts viens vai vairāki faktūras komponenti. Vienotību nodrošina kopējā tēma un vienota attīstības līnija – konkrētajā gadījumā kandža un tās lietošana.
Kandža Latvijā ir mīļš bērns, un mīļam bērnam daudz vārdu. Savā dzīvē kā pirmo dzirdēju pašbrūvētā vārdu dzimtenīte. Latgalē kandžu sauc par šmakovku, ir vēl tādi nosaukumi kā zustreņu vīns, garšīgais, raudzīts, samogons, ļerga, plīts šņabis un krūmu šņabis. Zaubē gan es nezināju nevienu, kas kandžu brūvētu, jo padomijā par to draudēja bargs sods, bet tagad pat televīzijā Mārtiņš Sirmais ierādījis, kā to mantu pareizi taisīt.
Patiesībā šņabim jeb, smalkā valodā runājot, degvīnam būtu jābūt katrā mājas aptieciņā. Kandžas parastais stiprums ir ap 70%, un to katrs pats var izmērīt ar spirtmetru un, veicot nelielus aritmētiskus aprēķinus, uzzināt, cik daudz ūdens jālej klāt, lai sanāktu 38–40%, un es to turpmāk atļaušos saukt par kandžasšņabi, jo ir jau tā, ka degradējušies alkoholiķi vai pavisam vēl zaļknābji plātās ar to, ka spēj iedzert tīru kandžu. Ja to patiešām dara, panāk barības vada un kuņģa gļotādas apdegumu, kas var izraisīt spēcīgu asiņošanu.
Tagad par kandžas izmantošanu.
Vai katram zināms, cik procentīgai jābūt spirta kompresei, lai tā atvilktu audu tūsku? Ir jau dzirdēts, ka daži ļauži, labu gribēdami, kompresēm izmantojuši absolūto 96% etilspirtu un panākuši grūti ārstējamus ādas apdegumus. Docents Valentīns Būmeisters mums mācīja, ka pareiza spirta komprese ir 20%, tātad veikalā pirktais šņabis jāšķaida uz pusēm ar ūdeni, bet kandžas un ūdens attiecībai jābūt 1 : 2.
Pret kukaiņu kodumu radīto niezi kandžas ierīvēšana ādā palīdz lieliski.
Ja cilvēku moka stiprs drudzis, lieti noder visa ķermeņa norīvēšana ar kandžu vai 70% spirtu. Pēc tam gan slimnieks silti jāsasedz. Nesaprotu, kādēļ gan cilvēki jābaro ar ķermeņa temperatūru pazeminošām tabletēm, ja jau 1972. gadā izdotajā M.D. Maškovska ārstniecības līdzekļu grāmatā ārstiem teikts, ka, piemēram, paracetamols būtiski efekta ziņā neatšķiras no fenacetīna, bet ir ne mazāk toksisks. Tos, kuriem garšo ripas, es, protams, negribu atturēt no to ēšanas, bet pati priekšroku dodu kandžai kombinācijā ar zāļu tējām kā līdzeklim cīņā ar ļoti izteikti paaugstinātu ķermeņa temperatūru. Ja temperatūra nepārsniedz 38 grādus, to vispār nav jācenšas pazemināt, jo organisms cīnās ar vīrusiem vai baktērijām, arī 39 grādi nav nekas bīstams, ja cilvēks jūtas salīdzinoši labi. Jāuzmanās bērniem un veciem cilvēkiem, kam ir hroniskas slimības.
Ausu sāpes. Strādājot Preiļu slimnīcā, viens no feldšeriem man iemācīja, ka ausu sāpes lieliski noņem viens piliens absolūtā spirta. Tas ticis mācīts medicīnas skolā. Pilināt spirtu gan nedrīkst cilvēks, kas nav mediķis, jo pirms tam obligāti jāpārliecinās, vai nav perforējusi bungplēvīte – tad gan neko tādu darīt nedrīkst. Kandža šim mērķim nederēs, jo nav ideāli attīrīta no piemaisījumiem.
Pret matu izkrišanu palīdz kandžasšņabis un citrona sula attiecībā 5 : 1. To iemācīja mana frizierīte, tādā veidā viņas brālis ticis pie kupliem matiem. Man arī palīdz.
Par kandžas iekšķīgu un intravenozu lietošanu, lasi žurnāla "ārsts.lv" septembra numurā!
