Vakcinācija pret tuberkulozi – par vai pret?

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā pakāpeniski samazinās pret tuberkulozi vakcinēto zīdaiņu skaits. 2014. gadā tikai 92 % procenti bērnu līdz gada vecumam saņēma tuberkulozes vakcīnu, kas nozīmē, ka aptuveni 1200 bērnu līdz gada vecumam netika potēti pret tuberkulozi. Galvenais vakcinācijas aptveres samazināšanās iemesls ir vecāku atteikums, ko var iespaidot ne tikai vakcinācijas noliegums, bet arī zināšanu un izpratnes trūkums par pašu vakcīnu, ieguvumiem un riskiem, kas saistīti ar konkrētās vakcīnas lietošanu. Diemžēl Latvijā tuberkulozes izplatība nesamazinās.

Kas ir tuberkuloze, un kā ar to saslimst

Tuberkuloze ir lipīga infekciju slimība, ko izraisa mikroorganismi – tuberkulozes mikobaktērijas, ko klepojot, runājot, šķaudot un dziedot gaisā izdala plaušu tuberkulozes slimnieki. Infekcija izplatās pa gaisu ļoti mazu (mazāku par 5 mikroniem) aerosola daļiņu sastāvā. Inficēšanās notiek, ieelpojot tuberkulozes mikobaktērijas saturošas inficētā aerosola daļiņas. Nonākot plaušu alveolās, tuberkulozes ierosinātājs sāk vairoties un izraisa iekaisumu. Tālāko infekcijas gaitu nosaka organisma imūnsistēmas spēja kontrolēt infekciju – lielākajai daļai cilvēku imūnās sistēmas šūnas sakoncentrējas ap tuberkulozes mikobaktērijām, apkārt tām veidojot sieniņu, kas norobežo infekciju no izplatīšanās un neļauj tai nekontrolēti vairoties. Daļai cilvēku imūnsistēma nespēj tikt galā ar mikroorganismu, un tas vairojas, izplatās, izraisa arvien jaunu iekaisuma perēkļu veidošanos un progresē slimībā tuberkulozē. Tā var skart jebkuru orgānu un sistēmu, bet visbiežāk cieš plaušas. Ja imūnsistēma nav pietiekami aktīva, tuberkulozes mikobaktērija no plaušām var nonākt asinsritē un izplatīties tālāk, izraisot dažādu orgānu tuberkulozi, kā arī vissmagākās tuberkulozes formas – smadzeņu, smadzeņu apvalku un vispārēju visa organisma tuberkulozi. 

Bērniem līdz piecu gadu vecumam, jo īpaši zīdaiņiem, imūnsistēma vēl nav pietiekami nobriedusi, tāpēc daudz sliktāk nekā pieaugušiem cilvēkiem spēj norobežot tuberkulozes mikobaktēriju granulomas, tās biežāk nonāk asinsritē, tāpēc strauji progresē smadzeņu apvalku, smadzeņu un ģeneralizētā tuberkuloze. Šīs tuberkulozes formas apdraud bērna dzīvību.

Lai gan saslimstība ievērojami samazinājusies, Latvijā joprojām ir liels tuberkulozes slimnieku skaits – 2014. gadā reģistrēti 637. Inficēšanās iespēja ir daudz lielāka, ja saskarsme ar tuberkulozes slimnieku ir cieša un atkārtojas (piemēram, dzīvojot vienā mājā vai regulāri tiekoties). Taču, ja saslimstība visā valstī ar tuberkulozi ir augsta, no inficēšanās nav pasargāts neviens, jo infekcija – kā jau minēts – izplatās pa gaisu. Daudzos gadījumos tuberkulozes slimnieki infekciju izplatījuši ilgi pirms ārsta apmeklējuma un diagnozes noteikšanas.

Kā pasargāt bērnus no saslimšanas ar tuberkulozi

Vislabākā tuberkulozes profilakse ir agrīna infekciozo slimnieku atklāšana un ārstēšana, lai iznīcinātu slimības ierosinātāju – tuberkulozes mikobaktēriju. Taču tuberkuloze ir viltīga, un bieži sasirgušais par savu slimību nemaz nenojauš, tikmēr ierosinātājs jau izplatās apkārtējā vidē. Tāpēc neviens iedzīvotājs nevar pilnībā izvairīties no saskarsmes ar šo infekciju.

Iepotējot bērniem tuberkulozes jeb BCG vakcīnu, iespējams viņus pasargāt no īpaši smagajām slimības formām – smadzeņu, smadzeņu apvalku un vispārējās tuberkulozes.

Kas ir tuberkulozes vakcīna

Tuberkulozes vakcīna nosaukta tās radītāju – divu franču zinātnieku Kalmeta un Gerēna – vārdā (Bacillus Calmette-Guerin – BCG). Vakcīna satur speciāli apstrādātas dzīvas, bet novājinātas tuberkulozes mikobaktērijas (tā sauktās BCG celma mikobaktērijas, kas nespēj izraisīt saslimšanu ar tuberkulozi, bet sagatavo imunitātes šūnas (T limfocītus un makrofāgus), lai tās atpazītu un iznīcinātu bērna organismā nonākušās slimību izraisošās tuberkulozes mikobaktērijas.

Vai tuberkulozes vakcīna pasargās visos gadījumos?

Diemžēl – nē. BCG vakcīnu lieto, lai pasargātu bērnus no vissmagākajām tuberkulozes formām, kas apdraud bērna dzīvību un atstāj smagas sekas (aklums, kurlums, paralīze smadzeņu un smadzeņu apvalku tuberkulozes gadījumā). Diemžēl BCG vakcīna nepasargā no inficēšanās ar tuberkulozes izraisītāju un ne vienmēr pasargā no plaušu tuberkulozes formu attīstības, taču pret tuberkulozi vakcinēti bērni slimo vieglāk. Vakcīnas aizsargājošā darbība sākas četras līdz sešas nedēļas pēc vakcinācijas un ilgst 14–15 gadus.

Kam jāsaņem tuberkulozes vakcīna

BCG vakcinācija tiek veikta lielākajā daļā valstu, un Pasaules Veselības organizācija iesaka vakcinēt visus veselos jaundzimušos bērnus pret tuberkulozi valstīs, kur saslimstība ir augsta. Arī Latvijā ir augsta saslimstība, tāpēc BCG vakcinācija šeit iekļauta potēšanas kalendārā. Maksimālai aizsardzībai pret tuberkulozi vakcīnu ievada laikā no otrās līdz piektajai dzīves dienai jeb pirms izrakstīšanās no dzemdību nodaļas (BCG vakcīnu nekādā gadījumā nedrīkst ievadīt bērniem, kuriem diagnosticēts imūndeficīts un HIV infekcija. Ja pēc ārstējošā ārsta vērtējuma bērnam ir kāda cita slimība vai, piemēram, pārāk mazs dzimšanas svars, potēšanu uz laiku labāk atlikt). Atkārtota vakcinācija turpmākās dzīves laikā atkārtoti vairs nav jāveic.

Vispārēja vakcinācija pret tuberkulozi netiek veikta valstīs, kur ir maz tuberkulozes slimnieku un tāpēc inficēšanās risks ir ļoti zems (Austrija, Šveice, Vācija u.c.).

Nevēlamu reakciju risks

Tuberkulozes vakcīna satur speciāli apstrādātas dzīvas, bet novājinātas tuberkulozes mikobaktērijas, tāpēc atsevišķos gadījumos pēc vakcinācijas var attīstīties nevēlamas reakcijas. Tās gan novēro reti – mazāk nekā vienam no 1000 vakcinētiem bērniem. Nevēlamo blakusreakciju iemesls var būt pati vakcīna vai arī bērna imūnsistēmas atbilde. Reizēm vakcīnas sastāvā esošie mikroorganismi var darboties pārāk aktīvi, izraisot stiprāku iekaisuma atbildes reakciju, nekā vēlams. Savukārt jaundzimuša bērna imūnsistēma var nebūt pietiekami nobriedusi un ļauj vakcīnai darboties aktīvāk nekā paredzēts, radot nevēlamas blakusreakcijas. Biežākās ir reģionāls limfadenīts (kreisās paduses limfmezglu palielināšanās vairāk par centimetru) un abscess (izteikta reakcija vairāk nekā viena centimetra lielumā ar sastrutošanu). Parasti reģionālais limfadenīts un abscess neizraisa bērna vispārējās veselības traucējumus. Ļoti retos gadījumos BCG mikobaktērija var izplatīties pa visu organismu un izraisīt smagu vispārēju infekciju bērniem ar smagu iedzimtu imūndeficītu vai HIV infekciju.

Jebkura nevēlama reakcija pēc potes ir traumējoša gan vecākiem, gan iesaistītajiem medicīnas darbiniekiem, taču paredzēt nevēlamo blakusreakciju attīstības risku katrā individuālā gadījumā nav iespējams. Tāpēc vecāku uztraukums un neizpratne, kā rīkoties, ir pamatoti.

Vakcinēšanas rezultāti

Kaut arī BCG pote nepasargā no inficēšanās un saslimšanas ar plaušu tuberkulozi, 80 procentos gadījumu tā pasargā no dzīvību apdraudošām tuberkulozes formām, īpaši zīdaiņus. Turklāt visi pēc nevēlamām BCG vakcīnas reakcijām novērotie un ārstēšanu saņēmušie bērni pašlaik ir veseli.

Katru gadu tiek apzināti vairāk nekā simts mazu bērnu, kas nonākuši ciešā kontaktā ar tuberkulozes slimnieku un kam bija nopietns smagu tuberkulozes formu attīstības risks. Vakcīna viņus pasargāja no dzīvībai bīstamajām tuberkulozes formām. Potētie bērni ar tuberkulozi slimo daudz vieglāk, un pēc ārstēšanas kursa viņiem plaušās nesaglabājas atlieku parādības. Savukārt nepotētie bērni slimo ļoti smagi, ārstēšanās bieži ir ilga un komplicēta.

Katrā valstī, iekļaujot vakcīnu vakcinācijas kalendārā, tiek izvērtēti potenciālie ieguvumi un riski, kas varētu rasties pēc tās lietošanas.

Risku un ieguvumu attiecība ir atkarīga no infekciozo tuberkulozes slimnieku skaita valstī. Valstīs ar zemu tuberkulozes saslimstību novērsto tuberkulozes gadījumu skaits bērniem var izrādīties mazāks nekā nevēlamo blakusparādību skaits, tāpēc tur vispārēja vakcinācija pret tuberkulozi ir pārtraukta.

Kāpēc valsts neiepērk labāku vakcīnu

Vēl nav izstrādāta tāda vakcīna, kas nodrošinātu simtprocentīgu aizsardzību pret tuberkulozi un neizraisītu nevēlamas blakusparādības. Vakcinācijai pret tuberkulozi visā pasaulē tiek lietoti mikobaktēriju celmi, kas iegūti no 1921. gadā Kalmeta un Gerēna izveidotās vakcīnas. Latvijā, sākot no apmēram 2006. gada, tiek lietota Dānijā ražotā BCG vakcīna, kas izraisīja nedaudz vairāk nevēlamo blakusparādību, salīdzinot ar iepriekš lietoto Francijā ražoto, taču tā nodrošināja ievērojami labāku aizsardzību pret tuberkulozi bērniem.

Zinātnieki intensīvi strādā, lai radītu jaunas vakcīnas, un pašlaik tiek pētītas aptuveni 12 jaunas potenciālas tuberkulozes vakcīnas. Diemžēl jauna, efektīva, droša tuberkulozes vakcīna netiek solīta ātrāk kā pēc desmit gadiem.

Rezumējot – vakcinācija pret tuberkulozi ir vienīgā iespēja pasargāt mazus bērnus no dzīvību apdraudošu tuberkulozes formu attīstības apstākļos, kad nav iespējams izvairīties no kontakta ar infekciozu tuberkulozes pacientu. 

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2015. gada decembra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!