Vai autiņbiksītes ietekmē reproduktīvo veselību
Cilvēku dzimstība pazeminās visā pasaulē, un pašlaik tā ir zem populācijas atjaunošanās līmeņa visās Eiropas Savienības valstīs. Iemesli tam ir tādas sociālas un ekonomiskas pārmaiņas kā labāka kontracepcija, sieviešu lielāka koncentrēšanās uz karjeras attīstību, sieviešu izglītība u.c. Jāņem vērā arī sociālo un bioloģisko faktoru saistība, jo arvien palielinās vecums, kad sievietes sāk plānot grūtniecību, un ir labi zināms, ka sieviešu reproduktīvā spēja ar pieaugošu vecumu diezgan strauji samazinās, būtiski pazeminoties pēc 35 gadu vecuma. Rietumeiropas valstīs vienlaikus ar zemo dzimstību novēro arī abortu skaita samazināšanos. Nevar izslēgt, ka auglības samazināšanās ir viens no iemesliem zemajai dzimstībai. Par to liecina arī pieprasījums pēc mākslīgās apaugļošanas procedūrām. Bērnu ķirurgs un urologs AINĀRS ĢĪLIS kliedēs mītus par sabiedrībā izplatītiem pieņēmumiem un liks uzsvaru uz svarīgāko, kam pievērst uzmanību, lai saglabātu zēnu auglību.
Daba novietojusi sēkliniekus – endokrīnos dziedzerus, kas izstrādātā vīrišķās dzimumšūnas spermatozoīdus un vīriešu hormonu testosteronu, – ārpus organisma tāpēc, ka normālai spermatozoīdu attīstībai nepieciešama zemāka temperatūra nekā ķermenī. Sēklinieku un spermatozoīdu labvēlīgai attīstībai ir nepieciešama par 3 grādiem zemāka temperatūra nekā ķermenī. Kad nākamais tēvs pats vēl atrodas embrionālajā attīstības stadijā, viņa sēklinieki attīstās no aizmetņa vēdera dobumā, nieru apvidū. Lai zēna piedzimšanas brīdī oliņas jau atrastos savā vietā, tās kopā ar piedēkļiem un sēklvadu sākuma daļām noslīd sēklinieku maisiņā. Tieši siltums ir tas iemesls, kas oliņām liek doties uz ķermeņa perifēriju. Pašlaik pieejamā medicīnas literatūrā nav atrodami pētījumi, kas pierādītu vai noliegtu sabiedrībā izplatīto hipotēzi par vienreizlietojamo plastikāta autiņbiksīšu iespējamo negatīvo ietekmi uz sēklinieku attīstību, paaugstinot sēklinieku maisiņa temperatūru. Temperatūra plastikāta autiņbiksītēs ir tikai par nepilnu grādu lielāka nekā parastās kokvilnas biksītēs. Tik nenozīmīgam temperatūras paaugstinājumam nav negatīvas ietekmes. Ir pētījumi, kas netieši liecina un ļauj spriest, ka vīriešu neauglība ir ļoti heterogēna patoloģija, kuru var izraisīt daudzi faktori. Tiek lēsts, ka vīriešu neauglība pasaulē ir 5–12%. Augstākie vīriešu neauglības rādītāji (8–12%) ir Āfrikā un Austrumeiropā, bet zemākie (5–6%) – ekonomiski attīstītajās valstīs (Ziemeļamerikā, Austrālijā, Rietumeiropā). Vīriešu neauglības rādītāji ir pretrunā ar plastikāta autiņbiksīšu ieviešanu. Attīstības valstīs ekonomisku apsvērumu dēļ plastikāta autiņbiksītes tika ieviestas vēlāk nekā attīstītajās valstīs, bet vīriešu neauglības rādītāji tur ir augstāki. Latvijas sabiedrībā autiņbiksītes tika ieviestas 90. gados.
Vīrieša reproduktīvo funkciju daudz lielākā mērā ietekmē apkārtējās vides un modernā dzīvesveida kaitīgie faktori. Par to liecina, piemēram, sēklinieku audzēju krass pieaugums un spermas kvalitātes pasliktināšanās dažu pēdējo paaudžu laikā praktiski visā pasaulē. Vīrieša reproduktīvo veselību ietekmē topošās mātes veselība un grūtniecības norise. Pierādīts, ka mātes smēķēšana grūtniecības laikā noved pie pazeminātas spermas kvalitātes viņu dēliem, arī mātes veselības problēmas grūtniecības laikā un saskare ar ķīmiskiem savienojumiem, kas atrodas mūsu apkārtējā vidē, noved pie paaugstināta sēklinieku audzēju riska viņu dēliem. Bīstamākais vides piesārņojums ir pesticīdi un to metabolīti. Tie akumulējas caur barošanās ķēdi un sasniedz augstas koncentrācijas cilvēka taukaudos un sievietes pienā, līdz ar to negatīvi ietekmē nākamo vīrieti jau grūtniecības un zīdīšanas laikā. Diemžēl, lai cik ērtas lietošanā, vienreizlietojamās plastikāta autiņbiksītes ir viens no veidiem, kā tiek piesārņota vide. Pie dzīvesveida faktoriem jāmin aptaukošanās, sēdošs dzīvesveids, smēķēšana, alkohols, narkotikas, kontracepcijas līdzekļi. Paaugstinoties taukaudu daudzumam, samazinās dzimumhormonu saistošā globulīna līmenis, līdz ar to samazinās brīvā testosterona koncentrācija. Vīrieša reproduktīvo funkciju negatīvi ietekmē dabisko estrogēnu avoti, piemēram, sojas produkti, ar kuriem ir bagāts veģetārais uzturs.
Tiek uzskatīts, ka bērnam, vēlākais, no četru gadu vecuma ir jāprot iet uz podiņu un dienas laikā jābūt sausam. Četru gadu vecumā urīnpūslis nostabilizē savu funkciju, un izveidojas ar saprātu kontrolēta urinācija. Līdz četru gadu vecumam autiņbiksīšu lietošana ir pieļaujama. Tualetes trenēšana ir jāsāk pakāpeniski, vēlams, sākot ar divu gadu vecumu, kad bērns ir kontaktējams. Vecāki var atpazīt brīdi, kad bērnam ir nepieciešams čurāt vai kakāt, un tajā brīdī jāņem nost autiņbiksītes un jāradina kārtot dabiskās vajadzības podiņā. Jāuzslavē bērns, ja viņam tas izdodas. Bērnam, kurš naktī čurā gultā, autiņbiksīšu vilkšana uz nakti nav peļama, jo tas ļaus viņam kvalitatīvi izgulēties sausā un siltā gultiņā.
Nenoslīdējis sēklinieks jeb kriptorhisms ir seksuālās attīstības traucējumu forma. Spermatozoīdu nobriešana sākas pusaudžu vecumā, tāpēc sēklinieku sildīšanai viskaitīgākā ietekmē ir, sākot ar šo vecumu. Sēkliniekiem ir jābūt noslīdējušiem dzimšanas brīdī. Ja tas nav noticis, jāvēršas pie bērnu urologa 3–4 mēnešu vecumā. Ārstēšana ir jāuzsāk vismaz 6 mēnešu vecumā. Vēlākais, līdz gada vecumam sēkliniekiem ir jāatrodas sēklinieku maisiņā. Jo ātrāk sēklinieks tiks novietots sēklinieku maisiņā, jo lielāka nākotnē būs indivīda labas reproduktīvās funkcijas varbūtība.
Nobeigumā jāsaka, ka vesela bērna priekšnosacījums ir vecāku stipra veselība un viņu rūpes, uzmanība un veltītais laiks bērna attīstībā un apmācībā jaunu iemaņu apgūšanā.
Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2016. gada novembra numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!
